Legislator Case Law & Legislation
A420145922 / A42-01459-22 ECLI:LV:ADRJJTN:2022:0602.A420145922.4.S AI generated

Administrative court dismissed petition against municipality for failing to substantively answer citizen's inquiry on COVID-19 testing requirements.

Case Number A420145922 / A42-01459-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The administrative court dismissed the petitioner's request to recognize the municipality's failure to provide a substantive answer as unlawful and to award compensation. The petitioner argued that the municipality's responses did not address his specific concerns about discrimination and access to cultural events, while the court found that the answers were legally sufficient and within statutory time limits. The court ruled that a citizen cannot demand a specific content for an administrative response or request judicial review of the substantive evaluation of the issue, provided the institution answered the questions asked.

Legislator headnote

AI generated

Iesniegumu likums 7. p., 10. p.; Administratīvā procesa likums 246.–251. p., 263. p., 289. p.: An institution is not required to provide a specific content for an answer, nor can a citizen request judicial review of the substantive evaluation of the issue, provided the questions asked are answered within the statutory timeframe.

Keywords

AI generated
administrative petition substantive answer unlawful action compensation claim statutory timeframe judicial review scope administrative discretion

Cited Legislation

AI generated
Iesniegumu likums 7. p.
Iesniegumu likums 10. p.
Administratīvā procesa likums 246.–251. p.
Administratīvā procesa likums 263. p.
Administratīvā procesa likums 289. p.

Cited Case Law

AI generated
Senāta 2013. gada 9. decembra lēmums lietā Nr. SKA-1121/2013
Senāta 2010. gada 26. novembra lēmums lietā Nr. SKA-785/2010
ECLI:LV:ADRJJTN:2022:0602.A420145922.4.S
Administrative court dismissed petition against municipality for failing to substantively answer citizen's inquiry on COVID-19 testing requirements.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. A42-01459-22/36

ECLI:LV:ADRJJTN:2022:0602.A420145922.4.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

JELGAVAS TIESU NAMS

S P R I E D U

L a t v it ja au st a s v ā r d ā

Jelgavā 2022. gada 2. jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Ozola,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicēja /pers. C/ pieteikuma par Tukuma novada pašvaldības faktiskās

rīcības, nesniedzot atbildi pēc būtības uz 2021. gada 25. jūlija iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku un atlīdzinājuma noteikšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs 2021. gada 25. jūlijā vērsās ar iesniegumu Tukuma novada domē, ar lūgumu aizliegt pasākumu rīkotājiem pašvaldības teritorijā

izvirzīt prasības apmeklētājiem uzrādīt Covid-19 negatīvu testu vai pārslimošanas/vakcinācijas sertifikātu un izlemt jautājumu par to, lai pieteicējs

2021. gada 28. jūlijā var apmeklēt Šlokenbekas muižu bez nelikumīgo prasību izpildīšanas, un jūlijā/augustā pieteicējs neizjustu diskrimināciju.

Tukuma novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) izpilddirektors 2021. gada 28. jūlijā sniedza atbildi Nr. TND/5-2/21/2480, informējot, ka

saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk –

noteikumi Nr. 360; spēkā līdz 11.10.2021.) no 2021. gada 15. jūnija ir atļauts kultūras pasākumus – kino un teātra izrādes, koncertus, izstādes,

muzejpedagoģiskās un izglītojošās norises – apmeklēt arī personām ar negatīvu Covid-19 testu. Norādīts uz noteikumu Nr.360 38.34 punktu, kādas

drošības prasības jāievēro pasākumos jaukta tipa publikai, kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi jāievēro tikai vakcinētām un Covid-19

pārslimojušām personām. Skaidrots, ka kultūras pasākuma organizators ir tiesīgs izvēlēties un informēt sabiedrību par pasākuma organizēšanas modeli –

vai pasākums paredzēts tikai vakcinētām/Covid-19 pārslimojušām personām vai arī vakcinētām/Covid-19 pārslimojušām, ar negatīvu Covid-19 testu

pasākumu apmeklējošām personām un bērniem līdz 12 gadu vecumam.

Pieteicējs ar 2021. gada 28. jūlija iesniegumu vērsās pašvaldībā ar jautājumu par ierobežojumu (tā atcelšanu) apmeklēt muzejus, izstādes un citus

pasākumus Tukuma novadā un lai pasākumu organizētāji nepiemērotu diskriminējošās prasības.

Pašvaldības izpilddirektors 2021. gada 30. augustā sniedza atbildi Nr. TND/5-2/21/2888, kurā norādīja, ka pasākumu rīkotājiem ir tiesības

izvēlēties, vai pasākums ir paredzēts tikai vakcinētām/Covid-19 pārslimojušām personām vai ar negatīvu Covid-19 testu apmeklējošām personām, un

šādas prasības atbilst noteikumos Nr. 360 noteiktajām prasībām. Skaidrots, ka pašvaldības teritorijā notiekošo pasākumu veidu izvēlas pasākumu

rīkotājs, nevis pašvaldība (tās izpilddirektors).

2021. gada 30. augusta atbildes vēstuli pieteicējs 2021. gada 27. novembrī apstrīdēja domes priekšsēdētājam, norādot, ka tajā nav ietverts

juridiskais pamatojums (tiesību normas) un novilcināts atbildes sniegšanas termiņš, kā arī lūgts noteikt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu kopā 1800

euro.

Pašvaldības priekšsēdētāja 2021. gada 22. decembra atbildes vēstulē Nr. TND/1-24/21/5064 pieteicējam atkārtoti norādīts uz 2021. gada

30. augusta atbildes vēstulē sniegto skaidrojumu; atbildes sniegšanas termiņš – viens mēnesis – ir ievērots; līdz ar to nav pamata nemantiskā kaitējuma

atlīdzinājumam.

[2] Pieteicējs Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par pašvaldības faktiskās rīcības, nesniedzot atbildi pēc būtības uz 2021. gada

25. jūlija iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku un atlīdzinājuma noteikšanu, norādot turpmāko (cik vien objektīvi to var saprast).

[2.1] Pieteicējs ir vēlējies apmeklēt vairākus Tukuma novadā organizētus pasākumus bez Covid?19 negatīva testa vai pārslimošanas/vakcinācijas

sertifikāta uzrādīšanas, bet pasākumu organizētāju izvirzītās prasības liedza pieteicējam apmeklēt šādus pasākumus. Pieteicējs uzskata, ka šādas prasības

pasākumu organizētājiem izvirzījusi Tukuma novada dome un, ka Ministru kabinets ir atcēlis diskriminējošās prasības, kas bija ietvertas noteikumos

Nr. 360.

Saistībā ar minēto pieteicējs vērsās pašvaldībā, lai pārtrauktu nelikumības, bet pašvaldība noraidīja pieteicēja iesniegumu ar formālu norādi, ka

ierobežojumi atbilst noteikumiem Nr. 360. Savukārt pieteicējs uzskata, ka noteikumos Nr. 360 nav ietvertas tādas prasības, kas noteiktu uzņēmēju

tiesības pieprasīt Covid-19 sertifikātu.

[2.2] Atbilde netika sniegta uzreiz, bet gan ar novilcināšanos (vairāk kā pēc mēneša), lai ar tiešu nolūku nodarītu pieteicējam kaitējumu; 2021. gada

25. jūlija iesniegums reģistrēts sestajā dienā pēc tās saņemšanas e-pastā.

[2.3] Pieteicējs lūdz noteikt atlīdzinājumu – pienākumu pašvaldībai publiski atvainoties.

[3] Pašvaldība rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāko.

[3.1] Uz vienu no sūdzībām, kas pašvaldībā saņemta 2021. gada 26. jūlijā, atbilde ir sniegta divu dienu laikā ar skaidrojumu par spēkā esošiem

normatīviem aktiem un to, ka pasākuma organizators izvēlas režīmu (zaļu, sarkanu vai dzeltenu), kādā pasākums notiek.

[3.2] Atlīdzinājumam nav nekāda pamata, jo pieteikumā nav norādīts, kā pašvaldības faktiskā rīcība ietekmējusi pieteicēju. Valstī noteikto

ierobežojumu ievērošana publisku pasākumu norisē bija saistoša jebkuram pasākuma organizatoram, tai skaitā, pašvaldības iestādēm un

kapitālsabiedrībām.

[3.3] Nepatiess ir pieteicēja norādītais, ka viņa 2021. gada 25. jūlija sūdzība ir reģistrēta sestajā dienā pēc saņemšanas e-pastā, jo tā ir reģistrēta

2021. gada 26. jūlijā.

Motīvu daļa

[4] Lietā pastāv strīds, vai pieteicējam ir sniegta atbilde pēc būtības uz viņa iesniegumu par pašvaldības kompetencē esošu jautājumu.

[5] Kā noteic Latvijas Republikas Satversmes 104. pants, tad ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar

iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.

Kārtību, kādā šīs tiesības ir īstenojamas, noteic Iesniegumu likums, proti, atbilstoši tā 2. panta pirmajai daļai šis likums nosaka kārtību, kādā

privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz

to.

Saskaņā ar Iesniegumu likuma 3. panta pirmo daļu iesniegumu iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā.

Savukārt 5. panta pirmā daļa tostarp paredz, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura.

Tiesu praksē skaidrots, ka atbildes sniegšana uz iesniegumu aprobežojas tieši ar atbildi uz iesniegumu un neietver citas faktiskās vai tiesiskās

darbības, kuras iestāde varētu veikt savas kompetences ietvaros (Senāta 2007. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. SKA-69/2007 (A42157904) 8.

punkts). Pienākums ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti (Senāta 2008. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-

22/2008 (A42250105) 17. punkts).

No minētā secināms, ka iestādei, saņemot personas iesniegumu, ir pienākums iepazīties ar tā saturu un sniegt atbildi pēc būtības, proti, tādu

atbildi, kas tieši un nepastarpināti attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem konkrētās iestādes kompetences jomā.

Līdz ar to tiesai izskatāmajā lietā jāpārbauda, vai pašvaldība, izskatot pieteicēja iesniegumu, ir to izskatījusi atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajām

prasībām, – atbilstoši iesnieguma saturam atbildējusi uz pieteicēja uzdotajiem jautājumiem pašvaldības kompetences jomā.

[6] Tātad šīs lietas ietvaros ir pārbaudāms, vai pašvaldība ir pienācīgi atbildējusi uz pieteicēja 2021. gada 25. un 28. jūlija iesniegumiem par valstī

noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību (uzrādīt Covid-19 negatīvu testu vai

pārslimošanas/vakcinācijas sertifikātu; turpmāk – Covid-19 sertifikāts). Proti, vēršoties pašvaldībā ar minētajiem iesniegumiem, pieteicējs izteicis

iebildumus pret to, ka Tukuma novadā organizētajos publiskajos pasākumos pasākumu rīkotāji pieprasa uzrādīt Covid-19 sertifikātu.

[7] Noteikumu Nr. 360 (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā iesniegumu saņemšanas laikā pašvaldībā) II sadaļā ir noteikti pulcēšanās

ierobežojumi – aizliegti publiskie pasākumi klātienē, izņemot publiskus pasākumus atbilstoši šo noteikumu 14.6, 21., 38.27 un 38.34 punktā noteiktajai

kārtībai. Proti, izņēmums no aizlieguma pulcēties, piemēram, pieļaujamais personu skaits ārtelpās – ne vairāk kā 1000 personas, saistīts ar šo noteikumu

38.27 un 38.34 punktā ietverto prasību izpildi – šīm personām jābūt Covid-19 sertifikātam.

Turklāt tieši noteikumu Nr. 360 38.3 4 punktā ir ietvertas prasības, kā minētās personas var piedalīties publiskos pasākumos un saņemt

pakalpojumus klātienē (tostarp izklaides un kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskas un izglītojošas norises u. c.)), un kas

nodrošina šo prasību izpildi, – pēc pakalpojuma sniedzēja norīkotas personas vai kontrolējošo institūciju pieprasījuma uzrāda sadarbspējīgu sertifikātu,

kas apliecina atbilstību šo noteikumu 38.34 punktā minētajām prasībām (noteikumu Nr. 360 38.34 3. apakšpunkts). Noteikumu Nr. 360 38.35 punktā

tieši ir noteikts, ka pasākuma rīkotājam ir tiesības izmantot no pasākuma apmeklētājiem saņemto personalizēto informāciju (tālruņa numuru, e-pastu), lai

informētu par pasākuma apmeklējuma drošības prasībām, kā arī par pasākuma atcelšanu, pārcelšanu vai apmeklētāja vietas anulēšanu.

[8] Tādējādi, kā izriet no iepriekš norādītā Ministru kabineta noteikumos kā ārējā normatīvajā aktā ietvertā regulējuma, visā valsts teritorijā ir

noteikta vienota kārtība un ierobežojumi publisku pasākumu apmeklēšanai un šo prasību izpildes nodrošināšanai. Šie noteikumi neparedz katrai

pašvaldībai atsevišķi pieņemt dažāda veida lēmumus, kas būtu atkarīgi no attiecīgās situācijas pašvaldības teritorijā vai kādas vienas personas interesēs.

Līdz ar to tiesa secina, ka pašvaldības atbildēs pieteicējam pamatoti tika norādīts uz noteikumos Nr. 360 ietverto regulējumu arī Tukuma novada

teritorijā rīkoto publisko pasākumu apmeklēšanai neatkarīgi no tā, vai to organizē pašvaldības institūcija vai privātpersona (uzņēmējs).

[9] Vērtējot, vai pieteicējam ir atbildēts pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem, vērā ņemams iesniegumu saturs.

Šajā lietā būtisks ir apstāklis par stilu, kādā uzrakstīti iesniegumi: pieteicēja iesniegumos norādītais ir juceklīgs, pārsvarā satur dažādus

apgalvojumus par pašvaldības iestāžu prettiesisku darbību konstatēšanu, apgalvojumu formā izsakot pieņēmumus par iestāžu un personu izdarītiem

pārkāpumiem vai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktajiem pasākumiem, kas ievērojami apgrūtina izprast pieteicēja uzdotos jautājumus.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka pašvaldība atbildot, ir mēģinājusi iedziļināties iesniegumu tekstā un atbildējusi pēc būtības atbilstoši iesniegumu

saturam, tādējādi ievērojot labas pārvaldības principu. Tas, ka atbilžu saturs neatbilst pieteicēja priekšstatam par vēlamo atbildi, tās tomēr attiecas uz

pieteicēja uzdotajiem jautājumiem.

Administratīvo tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka personai no iestādes nav tiesību prasīt konkrēta satura atbildi (Senāta 2013. gada 9.

decembra lēmuma lietā Nr. SKA-1121/2013 5. punkts). Nozīme ir tam, ka iestādes atbildes attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem, nevis tam,

vai atbildes saturs precīzi atbilst personas priekšstatam par vēlamo atbildi (Senāta 2010. gada 26. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-785/2010 8.

punkts). Citiem vārdiem, apstāklis, ka iestādes sniegtā atbilde nav iesniedzēja gaidītā un viņam vēlamā atbilde, nevar būt par pamatu secinājumam, ka

atbilde nav sniegta.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējam ir tiesības saņemt saprotamu un pamatotu atbildi uz viņa uzdotajiem jautājumiem, taču nav tiesību

prasīt nedz konkrēta satura atbildi, nedz arī tiesas kontroli par to, vai strīdus jautājums pēc būtības ir pareizi novērtēts.

[10] Papildus norādāms, ka, ņemot vērā 2021. gada 2. septembra iesnieguma saturu, to nevar uzskatīt par tādu, uz kuru iestādei būtu pienākums

sniegt atbildi, pamatojoties uz Iesniegumu likumu. Šajā gadījumā pašvaldība, pamatojoties uz Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 4. punktā un šā

panta otrajā daļā noteikto, pamatoti konstatēja, ka ir pilnīgi pietiekami, atbildēt, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas, jo iesnieguma teksts objektīvi

nav saprotams.

Arī šajā lietā tiesa vērsa pieteicēja uzmanību uz to, ka pieteicēja tiesā iesniegtais dokuments netiks pievienots lietas materiāliem tā klaji aizskarošā

un izaicinošā satura dēļ. Jebkurš dokuments, ko persona iesniedz iestādē vai tiesā, rakstāms, ievērojot elementāras sabiedrībā vispārpieņemtas

uzvedības normas un lietišķo rakstu valodas stilu, kuram viena no pazīmēm ir emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu lietojums.

[11] Iesniegumu likuma 5. panta trešā daļa noteic, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma

risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Tiesa nekonstatē, ka pašvaldība, izskatot kādu no pieteicēja iesniegumiem, nebūtu ievērojusi Iesniegumu likumā noteikto termiņu atbildes

sniegšanai. Uz 2021. gada 25. jūlija iesniegumu (saņemts 26. jūlijā) atbilde sniegta 2021. gada 28. jūlijā, tātad ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma

risināšanas steidzamību; savukārt uz 2021. gada 28. jūlija iesniegumu (saņemts 30. jūlijā) atbilde sniegta 2021. gada 30. augustā – ne vēlāk kā viena

mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.

[12] Pastāvot šādiem iepriekš lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesai nav pamata atzīt pašvaldības faktisko rīcību par prettiesisku, jo atbilstoši

iepriekš norādītajam pieteicējs atbildi pēc būtības ir saņēmis. Līdz ar to, nepastāvot tiesiskajam pamatam (prettiesiskai iestādes faktiskai rīcībai),

noraidāms ir arī prasījums par atlīdzinājuma noteikšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Iesniegumu likuma 10. panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu, 263. panta sesto daļu un 289. pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /pers. C/ pieteikumu par Tukuma novada pašvaldības faktiskās rīcības, nesniedzot atbildi pēc būtības uz 2021. gada 25. jūlija

iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku un atlīdzinājuma noteikšanu.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Tiesnese S. Ozola