Administrative court dismissed petition against municipality for failing to substantively answer citizen's inquiry on COVID-19 testing requirements.
Legislator summary
AI generatedThe administrative court dismissed the petitioner's request to recognize the municipality's failure to provide a substantive answer as unlawful and to award compensation. The petitioner argued that the municipality's responses did not address his specific concerns about discrimination and access to cultural events, while the court found that the answers were legally sufficient and within statutory time limits. The court ruled that a citizen cannot demand a specific content for an administrative response or request judicial review of the substantive evaluation of the issue, provided the institution answered the questions asked.
Legislator headnote
AI generatedIesniegumu likums 7. p., 10. p.; Administratīvā procesa likums 246.–251. p., 263. p., 289. p.: An institution is not required to provide a specific content for an answer, nor can a citizen request judicial review of the substantive evaluation of the issue, provided the questions asked are answered within the statutory timeframe.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. A42-01459-22/36
ECLI:LV:ADRJJTN:2022:0602.A420145922.4.S
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
JELGAVAS TIESU NAMS
S P R I E D U
L a t v it ja au st a s v ā r d ā
Jelgavā 2022. gada 2. jūnijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese S. Ozola,
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicēja /pers. C/ pieteikuma par Tukuma novada pašvaldības faktiskās
rīcības, nesniedzot atbildi pēc būtības uz 2021. gada 25. jūlija iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku un atlīdzinājuma noteikšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējs 2021. gada 25. jūlijā vērsās ar iesniegumu Tukuma novada domē, ar lūgumu aizliegt pasākumu rīkotājiem pašvaldības teritorijā
izvirzīt prasības apmeklētājiem uzrādīt Covid-19 negatīvu testu vai pārslimošanas/vakcinācijas sertifikātu un izlemt jautājumu par to, lai pieteicējs
2021. gada 28. jūlijā var apmeklēt Šlokenbekas muižu bez nelikumīgo prasību izpildīšanas, un jūlijā/augustā pieteicējs neizjustu diskrimināciju.
Tukuma novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) izpilddirektors 2021. gada 28. jūlijā sniedza atbildi Nr. TND/5-2/21/2480, informējot, ka
saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk –
noteikumi Nr. 360; spēkā līdz 11.10.2021.) no 2021. gada 15. jūnija ir atļauts kultūras pasākumus – kino un teātra izrādes, koncertus, izstādes,
muzejpedagoģiskās un izglītojošās norises – apmeklēt arī personām ar negatīvu Covid-19 testu. Norādīts uz noteikumu Nr.360 38.34 punktu, kādas
drošības prasības jāievēro pasākumos jaukta tipa publikai, kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi jāievēro tikai vakcinētām un Covid-19
pārslimojušām personām. Skaidrots, ka kultūras pasākuma organizators ir tiesīgs izvēlēties un informēt sabiedrību par pasākuma organizēšanas modeli –
vai pasākums paredzēts tikai vakcinētām/Covid-19 pārslimojušām personām vai arī vakcinētām/Covid-19 pārslimojušām, ar negatīvu Covid-19 testu
pasākumu apmeklējošām personām un bērniem līdz 12 gadu vecumam.
Pieteicējs ar 2021. gada 28. jūlija iesniegumu vērsās pašvaldībā ar jautājumu par ierobežojumu (tā atcelšanu) apmeklēt muzejus, izstādes un citus
pasākumus Tukuma novadā un lai pasākumu organizētāji nepiemērotu diskriminējošās prasības.
Pašvaldības izpilddirektors 2021. gada 30. augustā sniedza atbildi Nr. TND/5-2/21/2888, kurā norādīja, ka pasākumu rīkotājiem ir tiesības
izvēlēties, vai pasākums ir paredzēts tikai vakcinētām/Covid-19 pārslimojušām personām vai ar negatīvu Covid-19 testu apmeklējošām personām, un
šādas prasības atbilst noteikumos Nr. 360 noteiktajām prasībām. Skaidrots, ka pašvaldības teritorijā notiekošo pasākumu veidu izvēlas pasākumu
rīkotājs, nevis pašvaldība (tās izpilddirektors).
2021. gada 30. augusta atbildes vēstuli pieteicējs 2021. gada 27. novembrī apstrīdēja domes priekšsēdētājam, norādot, ka tajā nav ietverts
juridiskais pamatojums (tiesību normas) un novilcināts atbildes sniegšanas termiņš, kā arī lūgts noteikt nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu kopā 1800
euro.
Pašvaldības priekšsēdētāja 2021. gada 22. decembra atbildes vēstulē Nr. TND/1-24/21/5064 pieteicējam atkārtoti norādīts uz 2021. gada
30. augusta atbildes vēstulē sniegto skaidrojumu; atbildes sniegšanas termiņš – viens mēnesis – ir ievērots; līdz ar to nav pamata nemantiskā kaitējuma
atlīdzinājumam.
[2] Pieteicējs Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par pašvaldības faktiskās rīcības, nesniedzot atbildi pēc būtības uz 2021. gada
25. jūlija iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku un atlīdzinājuma noteikšanu, norādot turpmāko (cik vien objektīvi to var saprast).
[2.1] Pieteicējs ir vēlējies apmeklēt vairākus Tukuma novadā organizētus pasākumus bez Covid?19 negatīva testa vai pārslimošanas/vakcinācijas
sertifikāta uzrādīšanas, bet pasākumu organizētāju izvirzītās prasības liedza pieteicējam apmeklēt šādus pasākumus. Pieteicējs uzskata, ka šādas prasības
pasākumu organizētājiem izvirzījusi Tukuma novada dome un, ka Ministru kabinets ir atcēlis diskriminējošās prasības, kas bija ietvertas noteikumos
Nr. 360.
Saistībā ar minēto pieteicējs vērsās pašvaldībā, lai pārtrauktu nelikumības, bet pašvaldība noraidīja pieteicēja iesniegumu ar formālu norādi, ka
ierobežojumi atbilst noteikumiem Nr. 360. Savukārt pieteicējs uzskata, ka noteikumos Nr. 360 nav ietvertas tādas prasības, kas noteiktu uzņēmēju
tiesības pieprasīt Covid-19 sertifikātu.
[2.2] Atbilde netika sniegta uzreiz, bet gan ar novilcināšanos (vairāk kā pēc mēneša), lai ar tiešu nolūku nodarītu pieteicējam kaitējumu; 2021. gada
25. jūlija iesniegums reģistrēts sestajā dienā pēc tās saņemšanas e-pastā.
[2.3] Pieteicējs lūdz noteikt atlīdzinājumu – pienākumu pašvaldībai publiski atvainoties.
[3] Pašvaldība rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāko.
[3.1] Uz vienu no sūdzībām, kas pašvaldībā saņemta 2021. gada 26. jūlijā, atbilde ir sniegta divu dienu laikā ar skaidrojumu par spēkā esošiem
normatīviem aktiem un to, ka pasākuma organizators izvēlas režīmu (zaļu, sarkanu vai dzeltenu), kādā pasākums notiek.
[3.2] Atlīdzinājumam nav nekāda pamata, jo pieteikumā nav norādīts, kā pašvaldības faktiskā rīcība ietekmējusi pieteicēju. Valstī noteikto
ierobežojumu ievērošana publisku pasākumu norisē bija saistoša jebkuram pasākuma organizatoram, tai skaitā, pašvaldības iestādēm un
kapitālsabiedrībām.
[3.3] Nepatiess ir pieteicēja norādītais, ka viņa 2021. gada 25. jūlija sūdzība ir reģistrēta sestajā dienā pēc saņemšanas e-pastā, jo tā ir reģistrēta
2021. gada 26. jūlijā.
Motīvu daļa
[4] Lietā pastāv strīds, vai pieteicējam ir sniegta atbilde pēc būtības uz viņa iesniegumu par pašvaldības kompetencē esošu jautājumu.
[5] Kā noteic Latvijas Republikas Satversmes 104. pants, tad ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar
iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.
Kārtību, kādā šīs tiesības ir īstenojamas, noteic Iesniegumu likums, proti, atbilstoši tā 2. panta pirmajai daļai šis likums nosaka kārtību, kādā
privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz
to.
Saskaņā ar Iesniegumu likuma 3. panta pirmo daļu iesniegumu iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā.
Savukārt 5. panta pirmā daļa tostarp paredz, ka iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura.
Tiesu praksē skaidrots, ka atbildes sniegšana uz iesniegumu aprobežojas tieši ar atbildi uz iesniegumu un neietver citas faktiskās vai tiesiskās
darbības, kuras iestāde varētu veikt savas kompetences ietvaros (Senāta 2007. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. SKA-69/2007 (A42157904) 8.
punkts). Pienākums ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un tie motivēti atbildēti (Senāta 2008. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-
22/2008 (A42250105) 17. punkts).
No minētā secināms, ka iestādei, saņemot personas iesniegumu, ir pienākums iepazīties ar tā saturu un sniegt atbildi pēc būtības, proti, tādu
atbildi, kas tieši un nepastarpināti attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem konkrētās iestādes kompetences jomā.
Līdz ar to tiesai izskatāmajā lietā jāpārbauda, vai pašvaldība, izskatot pieteicēja iesniegumu, ir to izskatījusi atbilstoši Iesniegumu likumā noteiktajām
prasībām, – atbilstoši iesnieguma saturam atbildējusi uz pieteicēja uzdotajiem jautājumiem pašvaldības kompetences jomā.
[6] Tātad šīs lietas ietvaros ir pārbaudāms, vai pašvaldība ir pienācīgi atbildējusi uz pieteicēja 2021. gada 25. un 28. jūlija iesniegumiem par valstī
noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību (uzrādīt Covid-19 negatīvu testu vai
pārslimošanas/vakcinācijas sertifikātu; turpmāk – Covid-19 sertifikāts). Proti, vēršoties pašvaldībā ar minētajiem iesniegumiem, pieteicējs izteicis
iebildumus pret to, ka Tukuma novadā organizētajos publiskajos pasākumos pasākumu rīkotāji pieprasa uzrādīt Covid-19 sertifikātu.
[7] Noteikumu Nr. 360 (šeit un turpmāk – redakcijā, kas bija spēkā iesniegumu saņemšanas laikā pašvaldībā) II sadaļā ir noteikti pulcēšanās
ierobežojumi – aizliegti publiskie pasākumi klātienē, izņemot publiskus pasākumus atbilstoši šo noteikumu 14.6, 21., 38.27 un 38.34 punktā noteiktajai
kārtībai. Proti, izņēmums no aizlieguma pulcēties, piemēram, pieļaujamais personu skaits ārtelpās – ne vairāk kā 1000 personas, saistīts ar šo noteikumu
38.27 un 38.34 punktā ietverto prasību izpildi – šīm personām jābūt Covid-19 sertifikātam.
Turklāt tieši noteikumu Nr. 360 38.3 4 punktā ir ietvertas prasības, kā minētās personas var piedalīties publiskos pasākumos un saņemt
pakalpojumus klātienē (tostarp izklaides un kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskas un izglītojošas norises u. c.)), un kas
nodrošina šo prasību izpildi, – pēc pakalpojuma sniedzēja norīkotas personas vai kontrolējošo institūciju pieprasījuma uzrāda sadarbspējīgu sertifikātu,
kas apliecina atbilstību šo noteikumu 38.34 punktā minētajām prasībām (noteikumu Nr. 360 38.34 3. apakšpunkts). Noteikumu Nr. 360 38.35 punktā
tieši ir noteikts, ka pasākuma rīkotājam ir tiesības izmantot no pasākuma apmeklētājiem saņemto personalizēto informāciju (tālruņa numuru, e-pastu), lai
informētu par pasākuma apmeklējuma drošības prasībām, kā arī par pasākuma atcelšanu, pārcelšanu vai apmeklētāja vietas anulēšanu.
[8] Tādējādi, kā izriet no iepriekš norādītā Ministru kabineta noteikumos kā ārējā normatīvajā aktā ietvertā regulējuma, visā valsts teritorijā ir
noteikta vienota kārtība un ierobežojumi publisku pasākumu apmeklēšanai un šo prasību izpildes nodrošināšanai. Šie noteikumi neparedz katrai
pašvaldībai atsevišķi pieņemt dažāda veida lēmumus, kas būtu atkarīgi no attiecīgās situācijas pašvaldības teritorijā vai kādas vienas personas interesēs.
Līdz ar to tiesa secina, ka pašvaldības atbildēs pieteicējam pamatoti tika norādīts uz noteikumos Nr. 360 ietverto regulējumu arī Tukuma novada
teritorijā rīkoto publisko pasākumu apmeklēšanai neatkarīgi no tā, vai to organizē pašvaldības institūcija vai privātpersona (uzņēmējs).
[9] Vērtējot, vai pieteicējam ir atbildēts pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem, vērā ņemams iesniegumu saturs.
Šajā lietā būtisks ir apstāklis par stilu, kādā uzrakstīti iesniegumi: pieteicēja iesniegumos norādītais ir juceklīgs, pārsvarā satur dažādus
apgalvojumus par pašvaldības iestāžu prettiesisku darbību konstatēšanu, apgalvojumu formā izsakot pieņēmumus par iestāžu un personu izdarītiem
pārkāpumiem vai Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktajiem pasākumiem, kas ievērojami apgrūtina izprast pieteicēja uzdotos jautājumus.
Vienlaikus tiesa konstatē, ka pašvaldība atbildot, ir mēģinājusi iedziļināties iesniegumu tekstā un atbildējusi pēc būtības atbilstoši iesniegumu
saturam, tādējādi ievērojot labas pārvaldības principu. Tas, ka atbilžu saturs neatbilst pieteicēja priekšstatam par vēlamo atbildi, tās tomēr attiecas uz
pieteicēja uzdotajiem jautājumiem.
Administratīvo tiesu judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka personai no iestādes nav tiesību prasīt konkrēta satura atbildi (Senāta 2013. gada 9.
decembra lēmuma lietā Nr. SKA-1121/2013 5. punkts). Nozīme ir tam, ka iestādes atbildes attiecas uz personas uzdotajiem jautājumiem, nevis tam,
vai atbildes saturs precīzi atbilst personas priekšstatam par vēlamo atbildi (Senāta 2010. gada 26. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-785/2010 8.
punkts). Citiem vārdiem, apstāklis, ka iestādes sniegtā atbilde nav iesniedzēja gaidītā un viņam vēlamā atbilde, nevar būt par pamatu secinājumam, ka
atbilde nav sniegta.
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējam ir tiesības saņemt saprotamu un pamatotu atbildi uz viņa uzdotajiem jautājumiem, taču nav tiesību
prasīt nedz konkrēta satura atbildi, nedz arī tiesas kontroli par to, vai strīdus jautājums pēc būtības ir pareizi novērtēts.
[10] Papildus norādāms, ka, ņemot vērā 2021. gada 2. septembra iesnieguma saturu, to nevar uzskatīt par tādu, uz kuru iestādei būtu pienākums
sniegt atbildi, pamatojoties uz Iesniegumu likumu. Šajā gadījumā pašvaldība, pamatojoties uz Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 4. punktā un šā
panta otrajā daļā noteikto, pamatoti konstatēja, ka ir pilnīgi pietiekami, atbildēt, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas, jo iesnieguma teksts objektīvi
nav saprotams.
Arī šajā lietā tiesa vērsa pieteicēja uzmanību uz to, ka pieteicēja tiesā iesniegtais dokuments netiks pievienots lietas materiāliem tā klaji aizskarošā
un izaicinošā satura dēļ. Jebkurš dokuments, ko persona iesniedz iestādē vai tiesā, rakstāms, ievērojot elementāras sabiedrībā vispārpieņemtas
uzvedības normas un lietišķo rakstu valodas stilu, kuram viena no pazīmēm ir emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu lietojums.
[11] Iesniegumu likuma 5. panta trešā daļa noteic, ka iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma
risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
Tiesa nekonstatē, ka pašvaldība, izskatot kādu no pieteicēja iesniegumiem, nebūtu ievērojusi Iesniegumu likumā noteikto termiņu atbildes
sniegšanai. Uz 2021. gada 25. jūlija iesniegumu (saņemts 26. jūlijā) atbilde sniegta 2021. gada 28. jūlijā, tātad ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma
risināšanas steidzamību; savukārt uz 2021. gada 28. jūlija iesniegumu (saņemts 30. jūlijā) atbilde sniegta 2021. gada 30. augustā – ne vēlāk kā viena
mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.
[12] Pastāvot šādiem iepriekš lietā konstatētajiem apstākļiem, tiesai nav pamata atzīt pašvaldības faktisko rīcību par prettiesisku, jo atbilstoši
iepriekš norādītajam pieteicējs atbildi pēc būtības ir saņēmis. Līdz ar to, nepastāvot tiesiskajam pamatam (prettiesiskai iestādes faktiskai rīcībai),
noraidāms ir arī prasījums par atlīdzinājuma noteikšanu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Iesniegumu likuma 10. panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu, 263. panta sesto daļu un 289. pantu,
Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
noraidīt pilnībā /pers. C/ pieteikumu par Tukuma novada pašvaldības faktiskās rīcības, nesniedzot atbildi pēc būtības uz 2021. gada 25. jūlija
iesniegumu, atzīšanu par prettiesisku un atlīdzinājuma noteikšanu.
Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.
Tiesnese S. Ozola