Court dismissed appeal against traffic fine, ruling pregnancy evidence insufficient to justify reduced penalty.

Lieta Nr.A42625707 A5357-09/36

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2009.gada 24.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Kudrēviča, rakstveida procesā 2009.gada 9.aprīlī Lielā ielā 4, Liepājā izskatīja I.Š. (/personas kods/) pieteikumu par Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka p.i. 2007.gada 3.septembra lēmuma Nr.026/PA 202987-1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 15.jūnijā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes (turpmāk arī – Atbildētāja) jaunākais inspektors I.F. (turpmāk – Pieteicēja) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA202987, kurā norādīts, ka 2007.gada 15.jūlijā plkst. 03:50 Pāvilostā, pa Parka ielu virzienā no Dzintaru ielas uz Pļavu ielu, I.F., vadot transportlīdzekli Opel Zafira ar /reģistrācijas numurs/, veica manevru atpakaļgaitā, nepārliecinoties par tā drošību, kā rezultātā uzbrauca stāvošam transportlīdzeklim W Golf ar /reģistrācijas numurs/, un no notikuma vietas aizbrauca, par to neziņojot policijai. Ar minēto pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumu 95.punkts, 50.punkts, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 14.daļā un 149.16 panta 5.daļā. 2007.gada 26.jūlijā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks pieņēma lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.026/PA 202987 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma sodīt Pieteicēju, piemērojot naudas sodu Ls 100 apmērā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas. Lēmumā norādīts, ka 2007.gada 15.jūlijā plkst. 03:50 I.F., vadot transportlīdzekli Opel Zafira ar /reģistrācijas numurs/, veica manevru atpakaļgaitā, nepārliecinoties par tā drošību, kā rezultātā uzbrauca stāvošam transportlīdzeklim W Golf ar /reģistrācijas numurs/, bojājot to, un no notikuma vietas aizbrauca, par to neziņojot policijai. Ar šādu rīcību Pieteicējs ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 50. un 95.punkta prasības un līdz ar to izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4 panta 14.daļā un 149.16 panta piektajā daļā. Pieteicēja sodīta ar naudas sodu Ls 100. [2] Nepiekrītot šim lēmumam, Pieteicēja to apstrīdēja Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšniekam, kura pienākumu izpildītāja 2007.gada 3.septembrī pieņēma lēmumu Nr. 026/PA 202987-1 (turpmāk – Lēmumus), ar kuru grozīja sākotnējo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, sodot Pieteicēju ar naudas sodu Ls 50 apmērā.

[3] 2007.gada 8.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.Š. pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 11.oktobra lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr.A42625707 par Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka p.i. 2007.gada 3.septembra lēmuma Nr.026/PA 202987-1 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem. [3.1] Pieteicēja norāda, ka lietā nav konstatēts, ka radušies zaudējumi, nav iesniegts apdrošināšanas gadījuma pieteikums. Nav arī cietuši cilvēki. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka būtu noticis ceļu satiksmes negadījums, pēc kura Pieteicēja būtu atstājusi ceļu satiksmes negadījuma vietu. [3.2] Piemērotais soda apmērs nav samērīgs ar lietas būtību. No fotogrāfijas redzams, ka uz numura zīmes ir neliela buktīte, tomēr ļoti iespējams, ka tā tur bijusi jau pirms Lēmumā aprakstītā gadījuma. Nevienā protokolā nav arī fiksēts eksperta atzinums. [3.3] Pieteicēja uzsver, ka transportlīdzekļa reģistrācijas numurzīme, līdzīgi kā pilsoņa pase, nav personas īpašums, bet gan Latvijas Republikas īpašums. [3.4] Vēl pirms Lēmuma spēkā stāšanās Pieteicēja saņēmusi no CSDD vēstuli, kurā norādīts, ka par Lēmumā minēto gadījumu Pieteicējai ir piemēroti 4 soda punkti, kaut arī Lēmuma pārsūdzēšanas termiņš nebija beidzies.

[4] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un norāda uz šādiem argumentiem: [4.1] Konstatētajam ceļu satiksmes negadījumam bija liecinieki M.F. un I.B., no kuriem 2007.gada 15.jūlijā tika pieņemti paskaidrojumi, kuros abi liecinieki norāda, ka ir notikusi sadursme starp automašīnu Opel Zafira, ar /reģistrācijas numurs/ un automašīnu VW Golf, ar /reģistrācijas numurs/. [4.2] Veicot notikuma vietas apskati un apskatot ceļu satiksmes negadījumā iesaistītos transportlīdzekļus, Atbildētāja jaunākais inspektors konstatēja, ka negadījuma rezultātā automašīnai VW Golf ir bojāts priekšējais atdures stienis un valsts reģistrācijas numura zīme, bet automašīnai Opel Zafira ir noskrāpēts piekabes āķis. [4.3] Pēc notikušā ceļu satiksmes negadījuma automašīnas VW Golf vadītāja S.V. (persona, kas automašīnu novietoja stāvēšanai) informēja automašīnas Opel Zafira vadītāju I.F., ka viņa, vadot automašīnu, ir izraisījusi sadursmi ar stāvošo automašīnu VW Golf. Ņemot vērā augstāk minēto un ievērojot CSN vai nu I.F. vai S.V. par notikušo bija jāpaziņo policijai, vai savstarpēji vienojoties, jāaizpilda saskaņotais paziņojums, bet neskatoties ne uz ko, I.F. par notikušo policijai nepaziņoja, saskaņoto paziņojumu neaizpildīja, un, nesagaidot policijas ierašanos, no negadījuma vietas aizbrauca. [4.4] Ņemot vērā minēto, Atbildētāja uzskata, ka Pieteicēja ar savu rīcību ir pārkāpusi CSN 50.1., 50.4. un 95.punktu, par ko administratīvā atbildība paredzēta LAPK 149. 16 panta piektajā daļā.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu, ja lietā esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, trešā persona un šā likuma 29.pantā minētais tiesību subjekts, tiesa var izspriest lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā). No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka savā pieteikumā Pieteicēja ir lūgusi izskatīt lietu rakstveida procesā (lietas 18.lapa). Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un ņemot vērā Pieteicējas izteikto lūgumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, atzīst, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus pēc savas iekšējas pārliecības, atzīst, ka Pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[7] APL 103. pantā noteikts tiesas pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. Administratīvā akta, ar kuru uzlikts administratīvais sods Pieteicējai, izdošana saistīta arī ar LAPK noteiktā procesa ievērošanu. Atbilstoši LAPK 9. pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 243. panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Saskaņā ar šā panta otro daļu, panta pirmajā daļā minētos faktus citastarp konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām.

[8] No lietas materiāliem un procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē sekojošus lietas izlemšanai būtiskus lietas apstākļus: [8.1] 2007.gada 15.jūlijā no pulksten 04:10 līdz pulksten 05:20 Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors veica apskati notikuma vietā Parka ielā, Pāvilostā, Liepājas rajonā, pēc apskates sastādot Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu Nr. EZ 000358, no kura secināms, ka 2007.gada 15.jūlijā Pāvilostā, Parka ielas virzienā no Dzintaru ielas uz Pļavu ielu pagaidām nenoskaidrots vadītājs ar pagaidām nenoskaidrotu transportlīdzekli uzbrauca stāvošam transportlīdzeklim VW Golf ar /reģistrācijas numurs/; vainīgā automašīna no notikuma vietas aizbrauca.

Ar minēto protokolu konstatēts, ka S.V. transportlīdzeklim VW Golf, ar /reģistrācijas numurs/ konstatēti transportlīdzekļa bojājumi – priekšējais atdurstienis un transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs (lietas 24.lapa). [8.2] 2007.gada 15.jūlijā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors sastādīja Transporta līdzekļa apskates protokols, no kura izriet, ka ceļu satiksmes negadījuma rezultātā transportlīdzeklim Opel Zafira, /reģistrācijas numurs/ konstatēts ārējais bojājums – noskrāpēts piekabes āķis (lietas 44.lapa). [8.3] Lieciniece I.B. notikuma vietā sniedza sekojošu liecību. 2007.gada 15.jūlijā plkst.03:50 Pāvilostā, Parka ielā lieciniece sēdējusi mašīnā Toyota /reģistrācijas numurs/, un redzējusi sadursmi starp diviem transportlīdzekļiem – VW Golf un Opel Zafira.

Opel Zafira braucis uz atpakaļu un uzdūrās VW Golf, tad sieviete no Golfa skrēja pie Opel braucošajiem, lai kaut ko noskaidrotu, Opel automašīna apstājās, sieviete no Golfa „ārdījās” ap automašīnu Opel, tad no Opel izkāpis vīrietis baltā apģērbā un iesitis sievietes no Golfa draugam par to, ka viņš taisījies zvanīt kaut kam, tad vēl no Opel izlēcis I.L. un sitis gan sievietei, gan vīrietim, visi sakāvās (lietas 27.lapa). [8.4] Liecinieks M.F. notikuma vietā sniedza sekojošu liecību. 2007.gada 15.jūlijā ap plkst.03:50 liecinieks uz Parka ielas redzējis sadursmi starp diviem automobiļiem – VW Golf un Opel Zafira.

VW Golf automobilis stāvēja miera stāvoklī un Opel Zafira automobilis, braucot atpakaļ gaitā, uzgrūdās virsū VW Golf automobilim, tad sieviete no Golf automobiļa izkāpa un centās noskaidrot notikušo, bet pēc mirkļa no Golfa izkāpa arī vīrietis, un tad, piegājis klāt Opel Zafira automobilim, teikdams, ka zvanīs policijai un izvilcis mobilo telefonu. No Zafira auto izkāpis vīrietis ar baltu „maiku” un centies atņemt mobilo telefonu zvanītājam, tad no Zafiras

izkāpis vēl vien vīrietis un sieviete, tad izcēlies kautiņš, kurā uzsāka sist Zafiras izkāpušo pasažieri.

Vīrietis, kurš uzsāka kautiņu, bija gaisā apģērbā, pēc tam pievienojies vīrietis tumšā apģērbā un sieviete sarkanā jakā. Tad, kad kautiņš bija beidzies, pieveikuši Golf pasažierus, Opel Zafira devās projām, aiz liecinieka, jo viņš bija mazliet aizšķērsojis ceļu, lai redzētu notikušo (lietas 28.lapa). [8.5] 2007.gada 15.jūlijā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes jaunākais inspektors Pieteicējai sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 202987, kurā norādīts, ka 2007.gada 15.jūlijā plkst. 03:50 Pāvilostā, pa Parka ielu virzienā no Dzintaru ielas uz Pļavu ielu, I.F., vadot transportlīdzekli Opel Zafira ar /reģistrācijas numurs/, veica manevru atpakaļgaitā, nepārliecinoties par tā drošību, kā rezultātā uzbrauca stāvošam transportlīdzeklim VW Golf ar /reģistrācijas numurs/, un no notikuma vietas aizbrauca, par to neziņojot policijai.

Ar minēto pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumu 95.punkts un 50.punkts, par ko atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta 14.daļā un 149.16 panta piektajā daļā (lietas 25.lapa). [8.6] Pie administratīvās atbildības sauktā persona – Pieteicēja sniedzot paskaidrojumu pie administratīvā pārkāpuma protokola, paskaidroja, ka šā gada 15.jūlijā ap plkst. 04:00 vadīja automašīnu Opel Zafira ar /reģistrācijas numurs/ pa Pāvilostas pilsētu. Mašīnu bija novietojusi starp divām automašīnām.

Izbraukusi ārā uz ceļa, apgrieza automašīnu. Pēkšņi viņa priekša izlēkusi meitene dzēruma stāvoklī, Pieteicēja apturējusi automašīnu. Meitene teikusi, ka Pieteicēja iebuktējusi viņas automašīnu, tādēļ vēlējušies apskatīties, kas tieši noticis. Izkāpuši no automašīnas un devušies skatīties, parādījies vīrietis dzēruma stāvoklī un sācis grūstīties, notika kautiņš. Pēc kautiņa viņa aizbraukusi projām, jo nopietnus bojājumus otrajai mašīnai nav redzējusi. Sadursmi ar otro automašīnu nemanīja (lietas 30.lapa). [8.7] 2007.gada 26.jūlijā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks pieņēma Sākotnējo lēmumu, ar kuru nolēma sodīt Pieteicēju, piemērojot naudas sodu Ls 100 apmērā, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas.

Lēmumā norādīts, ka 2007.gada 15.jūlijā plkst. 03:50 I.F., vadot transportlīdzekli Opel Zafira ar /reģistrācijas numurs/, veica manevru atpakaļgaitā, nepārliecinoties par tā drošību, kā rezultātā uzbrauca stāvošam transportlīdzeklim W Golf ar /reģistrācijas numurs/, bojājot to, un no notikuma vietas aizbrauca, par to neziņojot policijai. Ar šādu rīcību Pieteicēja ir pārkāpusi CSN 50. un 95.punkta prasības un līdz ar to izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.4 panta 14.daļā un 149.16 panta piektajā daļā (lietas 26.lapa). [8.8] Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšniekam pienākumu izpildītāja, izskatot Pieteicējas sūdzību par Sākotnējo lēmumu, 2007.gada 3.septembrī pieņēma Lēmumu, ar kuru grozīja Sākotnējo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, sodot Pieteicēju ar naudas sodu Ls 50 apmērā (lietas 41.-43.lapa).

[9] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds, vai 2007.gada 15.jūlijā administratīvajā protokolā Nr.PA 202987 norādītājā vietā un laikā ir noticis ceļu satiksmes negadījums un vai Pieteicējai bija pienākums palikt negadījuma vietā.

[10] LAPK 149.16 panta piektā daļa (redakcijā, kas bija spēkā 2007.gada 15.jūlijā) paredz, ka par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, uzliek sodu automašīnas vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas. Lēmumā ir konstatēts CSN 50.punkta pārkāpums, tādējādi LAPK 149.16 panta piektajā daļā noteiktās kārtības pārkāpums ir jāanalizē saistībā ar šo tiesību normu. Ceļu satiksmes noteikumu 50. punkts paredz, ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā; dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu adresi; par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem. Tiesas ieskatā minētās tiesību normas mērķis ir nodrošināt, lai cietušajiem tiktu sniegta medicīniskā palīdzība, kā arī, lai policijas darbiniekiem būtu iespējams noskaidrot negadījuma apstākļus un negadījuma izraisīšanā vainīgās personas. Vienlaikus tiesa konstatē, ka CSN 5.nodaļa „Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma” ietver vadītāja pienākumu, ja nav panākta vienošanās par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, palikt ceļu satiksmes negadījuma vietā līdz turpmākai policijas norādei.

[11] Tiesa, ņemot vērā konstatētos lietas apstākļus, vērtē, vai konkrētajā lietā ir noticis ceļu satiksmes negadījums. [11.1] Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punkts definē, ka ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā cilvēks gājis bojā, viņam nodarīti miesas bojājumi vai arī nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai vai videi, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis.

Tiesa konstatē, ka minētajā tiesību normā ir ietverti vairāki jēdzieni, kuriem nav vienāda nozīme, kā to, iespējams, Pieteicēja ir uztvērusi. Tiesa vērš uzmanību uz to, ka Ceļu satiksmes likuma 1.panta 7.punkts definē „ceļu satiksmes negadījuma” jēdzienu, ietverot sevī divus dažādus pakārtotus jēdzienus – „nelaimes gadījums” un „negadījums”. No Lēmuma secināms, ka Pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.16 panta piektās daļas, kurā norādīts: [..] par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma [..].

No teiktā secināms, ka Pieteicēja, neatkarīgi no tā, vai tiek konstatēti trešās personas miesas bojājumi vai bojāeja, vai konstatēti zaudējumi trešās personas mantai (kas būtu atzīstams par ceļu satiksmē notikušu nelaimes gadījumu) vai netiek konstatēti (kas ir atzīstams par negadījumu), bijusi iesaistīta ceļu satiksmes negadījumā. [11.2] Tādējādi tiesa konstatē, ka ir nepieciešams noskaidrot, vai ir nodarīts bojājums kādai no iesaistītajām automašīnām. Tiesa konstatē, ka 2007.gada 15.jūlijā sastādītajā Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr. EZ 000358 norādīts, ka S.V. transportlīdzeklim VW Golf, ar /reģistrācijas numurs/ konstatēti transportlīdzekļa bojājumi – priekšējais atdurstienis un transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs.

Tiesa uzskata, ka šāds bojājumu apraksts ir vizuāls un, ka pēc šādiem bojājumiem automašīna gan var saglabāt spēju braukt, gan var arī zaudēt spēju braukt. S.V. paskaidroja, ka I.F. (Š.), vadot automašīnu Opel Zafira, izraisīja sadursmi ar viņas vadīto automašīnu VW Golf . No liecinieku M.F. un I.B. liecībām izriet, ka minētās personas redzēja sadursmi, kas notika starp automašīnām VW Golf un Opel Zafira. Pieteicēja savā paskaidrojumā noliedz, ka, iespējams, cietušās automašīnai tika nodarīti bojājumi, jo nopietns kaitējums otrajai automašīnai nebija redzams.

Pieteikumā tiesai Pieteicēja norāda, ka automašīnas „mazliet” saskārās (lietas 4.lapa). [11.3] Ņemot vērā liecinieku liecības un minētā apskates protokola saturu, tiesa konstatē, ka cietušās automašīnai ir bijis nodarīts bojājums (kaut arī minimāls), tātad ir noticis ceļu satiksmes negadījums. Tiesas ieskatā, policijas darbinieku sastādītajos Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā un Administratīvā pārkāpuma protokolā nav saskatāmas neskaidrības vai pretrunas, kas liecinātu par policijas darbinieku nekompetenci.

Vērtējot Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, Administratīvā pārkāpuma protokolu kopsakarā ar liecinieku liecībām, tiesai nerodas šaubas par šo pierādījumu pieļaujamību. Tiesa, vērtējot Pieteicējas paskaidrojumus, kas sniegti pie Administratīvā protokola, secina, ka tie ir pretrunā ar pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem – Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu, Administratīvā pārkāpuma protokolu un liecinieku liecībām. Tiesa ņem vērā arī Pieteicējas teikto, ka automašīnas „mazliet” saskārās, kas liecina par to, ka Pieteicēja ir sapratusi, ka sadursme ir notikusi.

Tas fakts, ka Pieteicēja pēc negadījuma apstājās, izkāpa no mašīnas un apskatīja negadījuma vietu, norāda uz faktu, ka viņa apzinājās, ka kaut kas ir noticis, un šādos apstākļos viņai bija jāapzinās notikuša ceļu satiksmes negadījuma iespējamība.

[12] Tiesa vērtē, vai konkrētā ceļu satiksmes negadījuma apstākļi bija tādi, ka Pieteicējai bija pienākums palikt ceļu satiksmes negadījuma vietā. [12.1] Pieteicējs apgalvo, ka nav notikusi transportlīdzekļu sadursme, jo nav bijis ceļu satiksmes negadījums. Lietā pastāv strīds, vai ir notikusi sadursme starp Pieteicējas un S.V. automobili. Tiesa, izvērtējot Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā konstatēto, kā arī liecinieku I.B. un M.F. liecības, konstatē, ka ir iegūti pierādījumi tam, ka ir notikusi sadursme starp minētajiem transportlīdzekļiem. [12.2] Tiesa norāda, ka neatkarīgi no tā, kurš ir vainojams ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, CSN 50.punkta prasības ir jāievēro visiem ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītājiem.

Ņemot vērā to, ka Pieteicējai saprātīgi būtu bijis jākonstatē, ka viņas veiktajam manevram ir saistība ar notikušo ceļu satiksmes negadījumu, un viņas transportlīdzeklis ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, Pieteicēja nebija tiesīga atstāt negadījuma vietu. Ja arī Pieteicēja uzskatīja, ka nav konstatēti bojājumi transportlīdzekļiem, tie var turpināt kustību, tad Pieteicējai un otrā transportlīdzekļa vadītājai S.V., pamatojoties uz CSN 51.punktu bija jāaizpilda saskaņotais paziņojums vai arī, gadījumā, ja nebija iespējams vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, pamatojoties uz CSN 52.pantu, bija jāpaziņo policijai, ko Pieteicēja nav izdarījusi. [12.3] LAPK 149.16 panta piektā daļa, pēc kuras sodīta Pieteicēja, paredz, ka par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību [..].

No citētās tiesību normas secināms, ka atbildība pēc šī panta personai iestājas gadījumā, ja persona pārkāpj noteikto kārtību. Kā jau iepriekš tika konstatēts, kārtība, kas nosaka transportlīdzekļu vadītāju rīcību pēc ceļu satiksmes negadījuma, noteikta CSN 5. daļā. Šajā CSN daļā ietverts gan 50.punkts (kas noteic transportlīdzekļa vadītāja rīcību, ja transportlīdzeklim ir radušies bojājumi), gan 52.punkts (kas noteic transportlīdzekļu vadītāju rīcību, ja nav bijusi panākta vienošanās, lai aizpildītu saskaņoto paziņojumu).

Tādējādi tiesa secina, ka Pieteicējai jebkurā no abiem minētajiem gadījumiem nebija tiesības atstāt ceļu satiksmes negadījuma vietu.

[13] Tas, vai lietā esošie pierādījumi ir pietiekami faktisko apstākļu konstatēšanā, ir tiesas, kas izskata lietu pēc būtības, kompetencē ietilpstošs jautājums. Tas izlemjams, ņemot vērā, citastarp, pierādījumu kopumu kā tādu, pierādījumu savstarpējo saskanību vai pretrunas, procesa dalībnieku iebildumus par pierādījumiem, to pieļaujamību, attiecināmību, ticamību vai pietiekamību, kā arī procesa dalībnieku lūgumus par pierādījumu izslēgšanu vai iegūšanu. Apkopojot secināto šā sprieduma [11] punktā, tiesa konstatē, ka ir pierādīts fakts, ka 2007.gada 15.jūlijā Parka ielā, Pāvilostā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PA 202987 norādītajā vieta pamatoti tika konstatēts ceļu satiksmes negadījums. Tāpat no šā sprieduma [12] punkta konstatējams, ka Pieteicēja, atstājot ceļu satiksmes negadījuma vietu, nav ievērojusi transportlīdzekļu vadītāju rīcību pēc ceļu satiksmes negadījuma, kas noteikta CSN 5. daļā. Ņemot vērā augstākminēto, tiesa uzskata, ka Pieteicēja 2007.gada 15.jūlijā, atstājot administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. PA 202987 norādīto ceļu satiksmes negadījuma vietu, ir saucama pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.16 panta piektās daļas.

[14] Tiesa konstatē, ka par LAPK 149.16 panta piektās daļas pārkāpumu likumdevējs ir paredzējis sodu automašīnas vadītājam no piecdesmit līdz piecsimt latiem ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas. Tiesa konstatē, ka Atbildētāja par LAPK 149.16 panta piektās daļas pārkāpumu sākotnēji ir piemērojusi Pieteicējai naudas sodu Ls 100 apmērā, bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas, kas jau ir samērā zems sankcijas apmērs iespējamās sankcijas ietvaros. Ar Lēmumu Pieteicējai naudas sods samazināts uz Ls 50 (minimālais naudas soda apmērs sankcijas ietvaros), jo tika ņemti vērā LAPK 33.panta pirmās daļas 5.punktā norādītie mīkstinošie apstākļi – Pieteicējas grūtniecība. No lietas materiāliem redzams, ka uz Pieteicējas vārda izdota Mātes pase (bez datuma, bez ārstniecības iestādes nosaukuma, koda un spiedoga), no kuras izriet, ka Pieteicējai noteikts nākamais ārsta apmeklējums 15.08., 15:30 un 15.08., 15:15 (lietas 37.-38.lapa). Tādējādi tiesa secina, ka Atbildētāja bija ņēmusi vērā šo Pieteicējas iesniegto pierādījumu, kā rezultātā Pieteicējai uzliktais naudas sods tika samazināts. Tiesas ieskatā, šādi noformēts pierādījums neapliecina Pieteicējas grūtniecības stāvokli, no kā secināms, ka Pieteicējai piemērotais mīkstinošais apstāklis faktiski nebija pierādīts. Tajā pat laikā tiesa ņem vērā LAPK 286.pantu, kas nepieļauj tiesai pieņemt attiecībā uz privātpersonu tai nelabvēlīgāku administratīvo aktu, ja vien nav bijis iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība. Ņemot vērā to, ka lietā nav iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība, tiesa konkrētajā gadījumā nav tiesīga pieņemt Pieteicējai nelabvēlīgāku lēmumu. Vienlaicīgi tiesa norāda, ka izsecinājusi no lietas materiāliem to, ka nodarījumam šajā lietā nav bijusi liela sabiedriskā bīstamība un izraisītās sekas, tiesa atzīst piemērotā soda apmēru par pamatotu un samērīgu.

[15] Ņemot vērā sprieduma [11]-[14] punktos minētos apsvērumus, tiesa konstatē, ka Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka p.i. 2007.gada 3.septembra lēmums Nr.026/PA 202987-1 ir tiesisks un pamatots, bet Pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Rezol u tī vā d aļ a

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu, 267.pantu un 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt I.Š. (/personas kods/) pieteikumu par Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka p.i. 2007.gada 3.septembra lēmuma Nr.026/PA 202987-1 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā Lielā ielā 4, Liepājā.

Tiesnese A.Kudrēviča