Court allows property claim despite unwritten contract, ruling formal defects do not negate ownership rights under fairness principle.

Lietas Nr. C03020513

Lietas arhīva Nr. C-0205-13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesnese L.Mežale,

ar sekretāri Valsts amatpersona,

piedaloties zv.advokātam V.Petrovskim,

2013.gada 15.oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95, civillietu /pers. B/ prasībā pret Ludzas novada

pašvaldību par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

Latgales apgabaltiesā 2013.gada 30.aprīlī prasības pieteikumu iesniegusi /pers. B/ (lietas 4.-5.lapa), norādot, ka 2002.gada

24.aprīlī viņa iegādājusies īpašumā par Ls 200 no /pers. C/ nekustamo īpašumu n/a(dzīvojamo māju un trīs saimniecības ēkas), kas

atrodas /adrese/.

Darījums netika noformēts rakstveidā, jo nekustamais īpašums n/a noteiktajā kārtībā nebija reģistrēts zemesgrāmatā.

Pārdevējs /pers. C/ nomira /datums/. Gan pircēja, gan pārdevējs ir izpildījuši pirkuma līgumu – ir samaksāta pirkuma maksa,

nekustamais īpašums no iegādes brīža ir pieņemts prasītājas valdījumā, tomēr viņas rīcībā nav īpašuma tiesību apliecinoša

dokumenta.

Saskaņā ar Civillikuma 998.-999., 1006.-1007.pantu prasībā lūgts:

1. atzīt /pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu n/a, kadastra numurs /numurs A/, kurā ietilpst dzīvojamā māja,

kadastra apzīmējums /numurs B/, būve, kadastra apzīmējums /numurs C/, būve, kadastra apzīmējums /numurs D/, būve,

kadastra apzīmējums /numurs E/, kas atrodas /adrese/.

Atbildētāja Ludzas novada pašvaldība 2013.gada 14.jūnijā iesniedza paskaidrojumus sakarā ar /pers. B/ iesniegto prasības

pieteikumu, norādot, ka pašvaldība neatzīst šo prasību (lietas 28.lapa). /pers. C/ pēc sava tēva nāves nav noformējis savas

mantošanas tiesības. Atbildētājai rada šaubas, ka /pers. C/ parakstīja prasītājas iesniegtos dokumentus. Pie tam, līdzēji - prasītāja un

/pers. C/, rakstveida līgumu nav noformējuši. Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka pirkuma maksa tika samaksāta.

Tiesas sēdē prasītājas /pers. B/ pilnvarotā persona zvērināts advokāts Valērijs Petrovskis uzturēja prasības pieteikumu pēc

tajā minētājiem motīviem, lūdza to apmierināt pilnīgi.

Tiesas sēdē atbildētājas Ludzas novada pašvaldības pilnvarota pārstāve /pers. G/ lūdza noraidīt prasību pilnīgi, atkārtojot

rakstveida paskaidrojumos norādītos iebildumus.

Motīvu daļa

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus,

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka prasība kā pamatota ir apmierināma.

Tiesa noskaidrojusi, ka saskaņā ar Valsts zemes dienesta 2013.gada 10.aprīļa izziņu Nr.10-02/235010-1/1 par nekustamā

īpašuma n/a, kadastra numurs /numurs A/, kurā ietilpst dzīvojamā māja, kadastra apzīmējums /numurs B/, būve, kadastra

apzīmējums /numurs C/, būve, kadastra apzīmējums /numurs D/, būve, kadastra apzīmējums /numurs E/, kas atrodas /adrese/,

tiesisko valdītāju norādīts /pers. H/ (lietas 11.-12.lapa).

Lietā iesniegts 1973.gada 17.aprīlī noslēgtais un Ludzas valsts notariāta kantorī apliecinātais pirkuma līgums, no kura redzams,

k a /pers. I/ pārdeva /pers. H/ dzīvojamo māju un četras saimniecības ēkas, kas atrodas Nirzas ciema padomē. Minēto faktu

apstiprina Valsts zemes dienesta Latgales reģionālās nodaļas 2006.gada 14.septembra izziņa Nr. 10B-3.2/12 (lietas 9.-10.,

14.lapa).

Lietā nepastāv strīds par iepriekš norādītajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

Prasītāja norāda, ka /datums/ mirušā /pers. H/ dēls /pers. C/ 2002.gada 24.aprīlī liecinieces klātbūtnē pārdeva /pers. B/ par Ls 200

nekustamo īpašumu n/a (lietas 13., 17.-19.lapa).

Noskaidrots ka /pers. H/ nomira /datums/, bet /pers. C/ nomira /datums/ (lietas 18.-19.lapa).

Tiesa atzīst, ka 2002.gada 24.aprīlī starp /pers. C/ un /pers. B/ tika noslēgts pirkuma līgums par strīdus objektu, kas netika

noformēts rakstveidā.

Civillikuma 2004. panta norma noteic, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses ir vienojušās par pirkuma

priekšmetu un maksu.

Civillietu tiesas kolēģija secina, ka šajā gadījumā /pers. C/ un /pers. B/ ir noslēguši pirkuma līgumu, jo puses ir vienojušās par

pirkuma priekšmetu – nekustamo īpašumu n/a un pirkuma maksu – Ls 200. Pie kam, abas puses šo līgumu ir izpildījušas – /pers. B/

samaksājusi norunāto pirkuma maksu, par ko 2002.gada 24.aprīlī sastādīts paraksts, pārņēmusi valdījumā iegādāto objektu,

respektīvi - dzīvojamo māju un saimniecības ēkas, izrādot gribu rīkoties ar to līdzīgi īpašniekam, bet /pers. C/ ir saņēmis pirkuma

maksu, līdz savai nāvei /datums/ neliekot /pers. B/ nekādus šķēršļus īpašuma ņemšanai savā varā (lietas 13., 15.lapa).

Ar 2011.gada 24.janvāra līgumu Ludzas novada pašvaldība iznomāja prasītājai zemes nogabalu 0,8 platībā, uz kura atrodas

strīdus objekts. No atbildētājas pārstāves paskaidrojumiem redzams, ka pašvaldība bez iebildumiem pieņem no prasītājas

nekustamā īpašuma nodokļi par būvju īpašumu n/a, nodokļa parāda nav. Kā arī, pamatojoties uz2002.gada 24.aprīļa /pers. C/

iesniegumu, pašvaldība deklarējusi prasītājas dzīvesvietu nekustamajā īpašumā n/a (lietas 15.lapa).

Atbilstoši Latvijas Civillikuma 1483.panta 3.punktam likums prasa darījuma rakstisku formu, jo tas ir jāieraksta zemesgrāmatā.

Kaut arī /pers. C/ un /pers. B/ pirkuma līgumu nav noslēguši rakstveidā, tomēr minētais līgums rada tiesiskas sekas. /pers. B/ nav

iespējams prasīt no otra darījuma dalībnieka līguma noformēšanu rakstveidā, jo būvju pārdevējs nomira /datums/, tādēļ tikai ar tiesā

celto prasību prasītāja var aizsargāt savas tiesības uz nopirkto īpašumu, kas jau atrodas viņas valdījumā.

Noskaidrots, ka prasītājas rīcībā nav pierādījumu par /pers. C/ īpašuma tiesībām uz strīdus objektu. Konkrētajā gadījumā /pers.

C/ ir 2000.gada 22.augustā mirušā /pers. H/ dēls, taču viņš noteiktajā kārībā mantojuma tiesības uz tēva atstāto mantojumu, tostarp

nekustamo īpašumu n/a, nav noformējis. Šim nolūkam atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”

22.panta prasībām oficiāla izdevuma „Latvijas Vēstnesis” /datums/ laidienā Nr./numurs/ publicēts sludinājums ar uzaicinājumu

personām, kurām ir kādi iebildumi pret /pers. B/ prasību, iesniegt tos tiesai triju mēnešu laikā. Noteiktajā termiņā nekādas pretenzijas

vai iebildumi, tostarp no atbildētājas, pret minēto prasību Latgales apgabaltiesā nav saņemti.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka terminam „valdījums” ir divas nozīmes: valdījums kā īpašuma tiesības sastāvdaļa (tiesiskā

vara) un valdījums kā valdītāja un lietas faktiskās attiecības, tas ir, tiesisks fakts, ko reglamentē Civillikuma otrā nodaļa (faktiskā vara).

Valdījums pēc savas būtības ir faktiskās varas institūts un pastāv paralēli īpašumam kā tiesiskās varas institūtam. Prof.V.Sinaiskis

norādījis: „Kā romiešu, tā arī tagadējās tiesības ir grūti atrisināms jautājums - kas attaisno šī institūta pastāvēšanu? Šeit ir daudz

teoriju, no kurām patlaban dominē publiskās intereses vai apgrozības teorija. Ir konstatējams, ka lietu tiesībās ne katru reizi faktiskais

stāvoklis sakrīt ar tiesisko, tāpēc arī lietu tiesībās šis faktiskais stāvoklis ir jāregulē” (V.Sinaiskis. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu

tiesības. R., 1940, 13.lpp.).

Turklāt juridiskajā literatūrā norādīts, ka „no valdījuma izriet divas būtiskas tiesības: tiesība uz pastāvoša valdījuma aizsardzību

vai atņemta valdījuma atjaunošanu un tiesība pie noteiktiem apstākļiem iegūt valdījumā esošo lietu īpašumā” (G.Višņakova,

K.Balodis. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. R.: Mans īpašums, 1998,

33.lpp.). Līdz ar to valdījums var būt saistīts un var arī nebūt saistīts ar īpašuma tiesībām. Kā arī katru valdījumu likums aizsargā

(Civillikuma 912.pants).

Tīri vēsturiski valdījums possession veidojies kā termins, kas apzīmē galvenokārt brīvu zemesgabalu iegušanu, apmetoties uz

tiem (..). Tādējādi valdījumu vispār varam saprast trejādi: pirmkārt, kā valdījumu, kas nav saistīts ar īpašuma tiesībām un galvenokārt

jāsaprot kā īpašs faktiskais stāvoklis, kas raksturo subjekta attieksmi pret lietu; otrkārt, kā tiesisku pamatu, kas var kalpot kā

priekšnoteikums īpašuma tiesību iegūšanai; treškārt (latviešu juridiskajā literatūrā ļoti reti, bet tiesu praksē – ievērojami biežāk) kā

sinonīmu īpašuma tiesībām (J.Rozenfelds. Valdījuma teorijas. Latvijas Universitātes raksti: Juridiskā zinātne 740.sējums - 2008,

42.-49.lpp.).

Tiesa ņem vērā, ka līdz šīs civillietas ierosināšanai pašvaldība, pieņemot bez iebildumiem (ar visām tiesiskām sekām)

makājumus par nekustamā īpašuma nodokli, iznomājot prasītājai zemi, faktiski akceptēja prasītājas tiesisko stavokli.

Ievērojot minēto, lietā nodibināti apstākļi, kas apliecina, ka prasītājai ir tiesība valdīt un lietot nekustamo īpašumu /adrese/

(tiesiskā vara) un gūt no tā visus iespējamos labumus, proti, viņa ir tiesīga strīdus īpašuma valdītāja.

Pamatojoties uz iepriekš norādītajiem apstākļiem kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka lietā iesniegti pierādījumi,

kas apliecina, ka /pers. B/ kā nekustamā īpašuma n/a tiesiskā valdītāja visu ieilguma laiku no 2002.gada 24.aprīļa, proti, pēc

pirkuma darījuma noslēgšanas, ir izteikusi gribu valdīt lietu kā savu, tādēļ atzīstams, ka no šī termiņa norādītais īpašums atrodas

prasītājas valdījumā.

Atbilstoši Civillikuma 998.pantam, kas noteic ieilguma definīciju, ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis

likumā noteiktu laiku kā savu, ievērojot arī citus likumiskus nosacījumus.

No iepriekš minētās definīcijas izriet, ka īpašuma tiesības neizbeidzas tā iemesla dēļ, ka tās netiek realizētas. Lai īpašuma

tiesības izbeigtos, nepieciešams, lai paralēli tam apstāklim, ka īpašnieks tās neizmanto, šīs tiesības izmantotu cita persona (ieguvējs)

likumā noteikto laiku. Turklāt, lai iegūtu lietu par īpašumu, jāievēro Civillikuma 999.pantā minētie nosacījumi.

Proti, lai valdījums nodibinātu īpašumu ar ieilgumu, ir vajadzīgi:

1) priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu (Civillikuma 1000.-1005.pats);

2) tiesiskais pamats (Civillikuma 1006.-1012.pants);

3) valdītāja laba ticība (Civillikuma 1013.-1017.pants);

4) nepārtraukts valdījums (Civillikuma 1018.-1022.pants);

5) noteikta laika notecējums – 10 gadi (Civillikuma 1023.-1024.pants);

6) lietas īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (Civillikuma 1025.-1029.pants).

Tiesa atzīst, ka tikai tad, ja ir ievēroti visi iepriekš minētie likuma nosacījumi, ieguvējs iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu uz ieilguma pamata. Kā norādīts juridiskajā literatūrā, „tā kā ieilgums pēc sava rakstura ir anormāls īpašuma iegūšanas

veids, papildus veids, tad tas nav paplašināti iztulkojams” (V.Sinaiskis. Latvijas Civiltiesību apskats. Lietu tiesības, Rīga, 1940

32.lpp., citēts pēc A.Grūtups, E.Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums,

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 136.lpp.).

Tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un

lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 16.pantu īpašuma iegūšanai ar ieilgumu ieilguma termiņš sāk tecēt ar 1992.gada

1.septembri neatkarīgi no tā, kad fiziskā persona, kura pretendē lietu iegūt īpašumā uz ieilguma pamata, ieguvusi to sava valdījumā.

Tātad, konkrētajā gadījumā ir ievērots Civillikuma 1024.pantā noteiktais desmit gadu termiņš nekustamā īpašuma iegūšanai ar

ieilgumu.

Tādējādi tiesa uzskata, ka lietā nodibināti apstākļi Civillikuma 1000.-1029.pantu piemērošanai, kuri ietver tiesību normas par

īpašuma iegūšanu ar ieilgumu definīciju un tā pamatus.

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1.panta pirmā daļa noteic jebkurai fiziskai un

juridiskai personai ir tiesības uz īpašumu. Arī Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā nostiprinātas ikviena tiesības uz īpašumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 127.panta pirmo daļu jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziska persona var celt prasību, lai

aizstāvētu savas aizskartās un apstrīdētās civilās tiesības. Turklāt, Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var

aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Pamatojoties uz teikto, ņemot vērā Civillikuma 5.pantā deklarēto taisnības apziņas principu, tiesa uzskata, ka apstāklis, ka

iepriekš norādītais darījums nav noformēts rakstveidā, neatņem prasītājai tiesības aizstāvēt savas tiesības uz īpašumu.

Profesors V.Sinaiskis norādījis, ka taisnības princips Latvijas civiltiesībās ir: taisnība visiem kaut kas acīmredzams, pamatots

uz cilvēka veselo saprātu un tāpēc visiem piemītošs, pastāvīgs uz visiem attiecināms, tāpēc visu cilvēku aizstāvēts, kā sabiedrības

dzīves princips, kas gala iznākumā gūst uzvaru par savu pretstatu – netaisnību (Jurists, 1937.g., 7/8, 120.aile).

Konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka atbildētājas pozīcija daļā par darījuma noslēgšanas rakstiskās formas neievērošanu ir

formāla un neatbilst minētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem.

Tādā veidā tiesa secina, ka /pers. B/ tiesiska darījuma rezultātā ir ieguvusi nekustamo īpašumu n/a, kadastra numurs /numurs A/, kas

atrodas /adrese/, līdz ar to saskaņā ar Civillikuma 1060.pantu viņai uz to atzīstamas īpašuma tiesības.

Tiesa ņem vērā, ka prasītāja nav pieteikusi lūgumu par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40.panta pirmās un trešās daļas nosacījumiem prasītājam, kas nav atbrīvots no tiesas

izdevumu samaksas, līdz lietas izskatīšanai jāsamaksā izdevumu summa par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu.

Līdz ar to konkrētajā gadījumā no prasītājas /pers. B/ valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 4,60, kas netika

samaksāti iepriekš norādītās likuma normas kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 189. – 193.pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

no sp ri e d a

prasību apmierināt pilnīgi.

Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu n/a, kadastra numurs /numurs A/, kurā

ietilpst dzīvojamā māja, kadastra apzīmējums /numurs B/, būve, kadastra apzīmējums /numurs C/, būve, kadastra apzīmējums

/numurs D/, būve, kadastra apzīmējums /numurs E/, kas atrodas /adrese/

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu

piegādi Ls 4,60 (četri lati 60 santīmi).

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma sakarā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienu laikā

pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Pēc ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas kvīts oriģināls labprātīgai izpildei

noteiktajā termiņā iesniedzams Latgales apgabaltiesā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma uzdevumā norādot: saņēmēja iestāde – Valsts kase, kods – TRELLV22, maksājuma

mērķis – 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un dati lietas identificēšanai.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2013.gada 18.oktobra,

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā.

Tiesnese L.Mežale