Court dismisses fine against property owner for fence maintenance on land owned by municipality.

Lieta Nr. A42588406 (A1656-08/20) SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā, 2008.gada 16.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese B.Lietiņa,

piedaloties: pieteicēja – akciju sabiedrības (A/S) „Juridiskais birojs „Specialis”” – pilnvarotajam pārstāvim – A.T.; atbildētāja – Rīgas domes Administratīvās komisijas pilnvarotajam pārstāvim

– Mikam Brakovskim;

atklātā tiesas sēdē, Antonijas ielā 6, Rīgā, izskatīja administratīvo lietu A/S „Juridiskais birojs „Specialis”” pieteikumā par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 8.novembra lēmuma Nr.D57 39-1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2006.gada 20.decembrī saņemts A/S „Juridiskais birojs „Specialis”” (turpmāk – pieteicējs) pieteikums (reģ.Nr.20336) par Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – atbildētājs) 2006.gada 8.novembra lēmuma Nr.D57 39-1 (turpmāk arī – Lēmums) atcelšanu. [1.1] Pieteikumu pieteicēja vārdā parakstījusi pieteicēja valdes locekle D.T., kuras tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi apstiprinātas ar LR Tieslietu ministrijas Uzņēmumu reģistra izziņu (lietas lapa 5). [1.2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2006.gada 21.decembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes Administratīvās grupas kārtībniece 2006.gada 17.augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.1.4.7/840, kurā konstatēja, ka pieteicējs Rīgā starp Pērnavas ielas 1 un Kr.Barona ielas 125 ēkām nav nodrošinājis žoga kārtīgu izskatu, pieļaujot izdrupumus un apdares materiālu atslāņošanos. [2.1] Rīgas domes Administratīvās komisijas Centra rajona apakškomisija 2006.gada 30.augustā izskatot Rīgas Pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2006.gada 17.augustā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.1.4.-7/1840 pieņēma lēmumu Nr.D57-35-90-11, ar kuru nolēma pieteicējam uzlikt soda naudu Ls

20 apmērā. [2.2] Nepiekrītot pieņemtajam lēmumam, pieteicējs ar iesniegumu griezās Rīgas domes Administratīvajā komisijā, ar lūgumu atcelt domes Administratīvās komisijas Centra rajona apakškomisijas 2008.gada 30.augusta lēmumu. [2.3] Izskatījis iesniegumu, atbildētājs 2006.gada 8.novembrī pieņēma lēmumu Nr.D57 39-1, ar kuru atstāja negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas Centra rajona apakškomisijas lēmumu Nr.D57-35-90-11. [3] Nepiekrītot Rīgas domes Administratīvās komisijas pieņemtajam lēmumam, pieteicējs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 8.novembra lēmumu Nr. D57 39-

1. Pieteikumu pieteicējs pamatojis ar šādiem argumentiem.

[3.1] Uz pieteicējam piederošā zemes gabala, atrodas Rīgas domei piederoša dzīvojamā māja, ar adresi Pērnavas iela1, Rīga. [3.2] Saskaņā ar likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro daļu, vai likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pirmo daļu, pieteicējam ir pienākums zemes gabalu iznomāt uz tā esošās dzīvojamās mājas īpašniekam vai apsaimniekotājam. Neskatoties uz to, ka gan dzīvojamās mājas īpašnieks, gan apsaimniekotājs zemes nomas līgumu rakstveidā ar pieteicēju atteikušies noslēgt, starp pusēm pastāv piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības, jo dzīvojamās mājas īpašnieks un/vai apsaimniekotājs tomēr zemes gabalu lieto dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai. [3.2.1] Tā kā žogs ir neatraujami saistīts ar pieteicējam piederošo zemes gabalu, tad zemes gabala faktiska un piespiedu lietošana nav iespējama, nelietojot ar to nesaraujami saistītu būvi.

No minēta izriet, ka uz zemes gabala esošās dzīvojamās mājas īpašnieks un/vai apsaimniekotājs, lietojot pieteicējam piederošo zemes gabalu, lieto arī žogu, ceļus un citus ar zemi saistītos objektus. [3.2.2] Saskaņā ar Civillikuma 2131.pantu, pieteicējs kā zemes gabala iznomātājs nedrīkst nomniekam traucēt lietot iznomāto lietu, tas ir, pieteicējs nav tiesīgs traucēt dzīvojamās mājas īpašniekam un/vai apsaimniekotājam vienlaicīgi ar zemi lietot žogu. [3.3] Rīgas domes 1999.gada 14.decembra saistošo noteikumu Nr.54 „Par Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.54) 2.1.punktā noteikts, ka 2.1.1.-2.1.15.punktos noteiktie pienākumi jāpilda ne tikai zemes gabalu īpašniekiem, bet arī lietotājiem – nomniekiem.

Bez tam, atbilstoši Civillikuma 1218.pantam saņemot visus labumus no kalpojošās lietas, lietotājam arī jānes visas ar to saistītās nastas un apgrūtinājumi. Uz pieteicējam piederošā zemes gabala esošās dzīvojamās mājas īpašnieks un/vai pārvaldītājs ir zemes gabala lietotājs (nomnieks), jo lieto zemes gabalu dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai. [3.4] Pieteicēja ieskatā, atbildētājs nav ievērojis objektīvās izmeklēšanas principu, proti, atbildētājs lēmumu nav pieņēmis uz pārbaudītas informācijas pamata.

Lai gan pieteicējs sniedza paskaidrojumus un paziņoja par faktiem atbildētājs tos nav ņēmis vērā, kā arī nav ievācis informāciju, kas tam bija nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu un nav pieaicinājis Rīgas domi kā trešo personu, paskaidrojumu sniegšanai. [4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētājs tiesai norādījis, ka pieteikumu neatzīst, savukārt pārsūdzēto administratīvo aktu uzskata par tiesisku un pamatotu. Atbildētāja viedoklis lietā balstīts uz šādiem argumentiem. [4.1] No lietā pievienotās Zemesgrāmatas apliecības un lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs ir zemes gabala Rīgā, Brīvības ielā 186 kopīpašnieks, pārvaldītājs, uzturētājs un apsaimniekotājs.

Pieteicējs arī nevar uzrādīt nomas līgumu, kas pierādītu nomas attiecību pastāvēšanu starp pieteicēju un pašvaldību. Līdz ar minēto ir konstatēts, ka pieteicēja īpašumā ir strīdus objekts. [4.2] Rīgas domes Administratīvās komisijas kompetencē neietilpst civiltiesisko strīdu risināšana, bet gan administratīvā pārkāpuma sastāva esamības vai neesamības konstatācija.

[4.3] Strīds pēc būtības ir par to, vai pieteicējs ir administratīvā pārkāpuma subjekts. Civillikuma 864.pants nosaka, ka visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam, savukārt 2138.pants nosaka, ka uz iznomāto vai izīrēto liet gulošās nastas un apgrūtinājumi, ja nav norunāts citādi, jānes iznomātājam vai izīrētājam, tādēļ viņam arī jāatlīdzina izdevumi, ko tam nolūkam būtu taisījis nomnieks vai īrnieks. Savukārt Noteikumu Nr.54 2.1.14.apakšpunkts uzliek par pienākumu namīpašumu, zemes gabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldītājiem – pilnvarniekiem, lietotājiem – nomniekiem (ja šāds pienākums atrunāts nomas līgumā saskaņā ar Civillikuma normām) savos objektos nodrošināt ţogu, vārtu, vārtiņu kārtīgu izskatu un tīrību, to savlaicīgu krāsošanu, nepieļaujot, ka krāsojumā ir bojājumi, plaisas, izdrupumi vai apdares materiāla atslāņojumi. Ţogi un vārti laikus jāremontē, bet stipri bojātie jāatjauno vai jānojauc. Pastāvot augstākminētajiem lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, atbildētāja ieskatā pieteicējam ir jānes atbildība par laikus neveiktu tiesisko pienākumu, proti, sava īpašuma neuzturēšanu, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. [5] Uz tiesas sēdi pieteicējs un atbildētāja pilnvarotais pārstāvis ir ieradušies. [5.1] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz rakstveida pieteikumā norādītajiem argumentiem. Papildus tiesas sēdē pieteicējs iesniedza tiesai savus argumentus apliecinošu izziņu no Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs”. [5.2] Tiesas sēde atbildētāja pilnvarotais pārstāvis, iepazinies ar pieteicēja papildus iesniegtajiem pierādījumiem tiesas sēdē pieteikumu atzina.

Motīvu daļa

[6] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos materiālus, tiesas sēdē uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms. [7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.pantu administratīvā tiesā procesa būtība ir tiesas kontrole par iestādes par izdotā administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo tiesību normām, un vai administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu. Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. [8] Lietā nav strīda par sekojošiem faktiskajiem apstākļiem. [8.1] Zemes gabala Rīgā, Brīvības ielā 186 (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) 1200/3877 domājamo daļu īpašnieks ir N.Š.(lietas lapa 30). [8.2] Zemes gabala Rīgā, Brīvības ielā 186 (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) 2677/3877 domājamo daļu īpašnieks ir pieteicējs (lietas lapa 31). [8.3] Uz zemes gabala Rīgā, Brīvības ielā 186 (kadastra Nr. /dzēsts kadastra numurs/) atrodas pašvaldībai piederoša 2 stāvu administratīvā ēka (lietas lapa 30-31). [8.4] Pamatojoties uz 2005.gada 6.jūnijā noslēgto līgumu „Par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu”, kas noslēgts starp pieteicēju un N.Š., pieteicējam nodotas apsaimniekošanā N.Š. piederošais nekustamais īpašums (lietas lapa 32-33).

[9] Tāpat lietā pēc būtības nepastāv strīds par atbildētāja kompetenci pieņemt Lēmumu konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir atbildīgs par žoga uzturēšanu t.i. vai pieteicējs ir konkrētā administratīvā pārkāpuma subjekts. [10] No lietas materiāliem konstatējams, ka 2006.gada 17.augustā pieteicējam ticis sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka Rīgā, starp Pērnavas ielas 1 un Kr. Barona ielas 125 ēkām nav nodrošināts žoga kārtīgs izskats, pieļaujot izdrupumus un apdares materiālu atslāņošanos.

Žogs nav savlaicīgi remontēts un atjaunots (lietas lapa 16). Savukārt, ar Lēmumu pieteicējs ir ticis saukts pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 1999.gada 14.decembra saistošo noteikumu Nr.54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” 2.1.14.apakšpunkta pārkāpšanu, kas paredz, ka Rīgas pašvaldības komercsabiedrībām atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām, namīpašumu, zemes gabalu u.c. teritoriju īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldītājiem - pilnvarniekiem, lietotājiem - nomniekiem savos objektos jānodrošina (..) fasāţu (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, izkārtņu), ţogu, vārtu, vārtiņu kārtīgs izskats un tīrība, to savlaicīga krāsošana (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta noteiktajā kārtībā), nepieļaujot, ka krāsojumā ir bojājumi, plaisas, izdrupumi vai apdares materiāla atslāņojumi;

ţogi un vārti laikus jāremontē, bet stipri bojātie jāatjauno vai jānojauc(..) [11] Par Rīgas domes 1999.gada 14.decembra saistošo noteikumu Nr.54 „Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” noteikto pienākumu neievērošanu, atbilstoši šo noteikumu 5.punktam, var tikt piemērota administratīvā atbildība. Tādējādi, konkrētajā gadījumā ir piemērojami arī Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) vispārējie nosacījumi. [11.1] Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Savukārt, LAPK 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. [11.2] Katra konkrēta administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. [12] Izvērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa par pamatotu atzīst pieteicēja pausto viedokli, ka žogs ir atzīstams par ēkas, kas atrodas uz zemes gabala neatņemamu sastāvdaļu, nevis zemes gabala sastāvdaļu.

Tiesas viedoklis balstīts uz sekojošiem apsvērumiem. [12.1] Žoga kā pie galvenās lietas (ēkas) piederošas blakuslietas statuss izriet no Civillikuma Lietu tiesību daļas noteikumiem, atbilstoši kuriem, lieta atzīstama par ēkas piederumu, kad tā nolemta (..) tam lai atrastos pastāvīgi sakarā ar ēku, padarot to pēc sava rakstura noderīgāku un patīkamāku (Civillikuma 859. panta pirmā daļa) Savukārt, atbilstoši Civillikuma 857. panta pirmajai daļai, blakus lieta iegūst piederuma raksturu, ja viņas uzdevums ir kalpot galvenai un viņa ir pastāvīgi ar to saistīta un atbilst šim uzdevumam ar savām dabiskām īpašībām(..)

[12.2] No Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas centra apsaimniekotājs” 2007.gada 16.oktobra vēstules izriet apliecinājums, ka mūra žogs pie dzīvojamās ēkas Rīgā, Pērnavas ielā 1 tika uzbūvēts vienlaicīgi ar minēto ēku un bija tai piederīgs. Tāpat minētajā vēstulē norādīts, ka ņemot vērā pašvaldības ēkas apsaimniekotāja un iedzīvotāju lūgumus novākt žoga drupas un sakārtot mājai piesaistītā zemes gabala daļu, Rīgas centra rajona izpilddirekcija 2006.gada novembrī ir organizējusi un finansējusi darbus žoga drupu novākšanai (lietas lapa 53). [12.3] No iepriekš minētā [12.1-12.2] tiesa secina, ka ir pamatots pieteicēja viedoklis par to, ka žogs ir ar ēku, kas nav pieteicēja īpašumā (pārvaldījumā utml.) nesaraujami saistīta blalkuslieta, attiecīgi par tā uzturēšanu ir atbildīgs galvenās lietas īpašnieks (turētājs, apsaimniekotājs), nevis persona, kas ir zemes gabala īpašnieks un apsaimniekotājs. [13] Savukārt, pastāvot iepriekš konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, un uz to pamata izdarītajiem tiesas secinājumiem [12], tiesa atzīst, ka pieteicējs nevar tikt saukts pie administratīvās atbildības par viņam inkriminēto Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr.54 (2.1.14.punkts) pārkāpumu, tā kā pieteicējs nav konkrētā žoga ne īpašnieks, ne valdītājs, ne pārvaldītājiem u.tml., attiecīgi pieteicējam nepiekrīt ne pienākums rūpēties pat žoga uzturēšanu atbilstoši Saistošajos noteikumos noteiktajam, ne atbildība par konkrēto pienākumu nepildīšanu, t.i. pieteicējs nav atzīstams par konkrētā pārkāpuma subjektu un atbildētāja Lēmums ir atceļams kā prettiesisks. [14] Administratīvā procesa likuma 161.panta otrā daļa paredz, ka ja viens administratīvā procesa dalībnieks atzīst faktu, uz kuru otrs administratīvā procesa dalībnieks pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādu faktu par pierādītu, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

Konkrētajā gadījumā atbildētājs savas tiesības izmantojis un pienākumus pildījis godprātīgi – godprātīgi ir atzinis faktu, ka konkrētajā gadījumā pieteicējs nevar tikt saukts pie administratīvās atbildības tā kā pieteicējs nav atzīstams par konkrētā pārkāpuma subjektu, par ko parakstījies tiesas sēdes protokolā. Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā nav nepieciešams lietā papildus vērtēt procesa dalībnieku argumentus, kas atspoguļoti lietā attiecībā uz pārsūdzētā Lēmuma tiesiskumu un pamatotību, tā kā tas neatbilst procesuālās ekonomijas principam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., kā arī 253.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa, nosprieda:

apmierināt A/S „Juridiskais birojs „Specialis”” pieteikumu par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 8.novembra lēmuma Nr.D57 39-1 atcelšanu. Atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 8.novembra lēmumu Nr.D57 39-1, ar tā pieņemšanas dienu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese B.Lietiņa