Court orders recovery of misappropriated funds from insolvent company administrator for creditor losses.

Lietas Nr. C33266614

Lietas arhīva Nr. C-0846-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 9.novembrī

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri M.Salenieci

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. A/ un atbildētāja pārstāvei, zv.advokātei R.Randerei

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” prasībā

pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2014.gada 30.janvārī, ar prasības pieteikuma grozījumiem, kas lietā saņemti 2014.gada 26.jūnijā, 2015.gada 20.janvārī un pēdējie

2015.gada 16.septembrī, maksātnespējīgā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk MSIA) “/Nosaukums A/” iesniegusi tiesā prasību pret /pers. B/

par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Rīgas rajona tiesas 2012.gada 18.oktobra spriedumu tika pasludināts SIA “/nosaukums A/” maksātnespējas

process un 2012.gada 5.novembrī par sabiedrības pārstāvi iecelts bijušais valdes loceklis /pers. B/. Iepazīstoties ar sabiedrības grāmatvedību un konta

izdrukām, administrators konstatējis, ka laika posmā no 2009.gada 17.februāra līdz 2012.gada 17.aprīlim Atbildētājs ir izņēmis no sabiedrības konta

naudas līdzekļus 1 242 679,33 euro apmērā. Pēc pieprasījuma saņemšanas Atbildētājs iesniedzis administratoram pamatojošus dokumentus naudas

summas atmaksai SIA “/nosaukums A/” 222 669,53 euro apmērā, tādēļ Prasītāja samazināja prasības summu līdz 1 020 009,80 euro apmēram.

Saskaņā ar turpmāk lietā iegūtajiem pierādījumiem par Atbildētāja naudas līdzekļu izlietojumu, administrators vairākkārtīgi ir grozījis prasības summu un

2015.gada 16.septembra grozījumos norādīts, ka prasības summu veido 365 279,32 euro. Prasības pieteikumā norādīts, ka prettiesiski izmantojot

sabiedrības naudas līdzekļus, Atbildētājs nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, tā rezultātā ir radījis sabiedrībai un tās kreditoriem zaudējumus

365 279,32 euro apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1438., 1779.pantu, Maksātnespējas likuma 65.panta 6.punktu, 137.panta devīto daļu, prasības pieteikumā lūgts tiesu

piedzīt no Atbildētāja zaudējumus 365 279,32 euro apmērā.

Vienlaicīgi prasības pieteikumā lūgts nodrošināt prasību, ierakstot prasības nodrošināšanas atzīmi zemesgrāmatā uz /pers. B/ piederošo nekustamo

īpašumu, kā arī apķīlājot /pers. B/ naudas līdzekļus un maksājumus, kuri viņam pienākas no trešajām personām, tai skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs

un citās finanšu institūcijās.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses V.Puškundzes 2014.gada 7.februāra lēmumu maksātnespējīgās SIA “/nosaukums A/” pieteikums par prasības

nodrošināšanu civillietā noraidīts.

[3] 2014.gada 18.martā tiesā saņemti Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Paskaidrojumos norādīts, ka prasība ir nepamatota un noraidāma

pilnībā. SIA “/nosaukums A/” ir reģistrēta 2009.gada 16.decembrī, 2012.gada 1.jūnijā tika reģistrēta sabiedrības kapitāla daļu īpašnieka nomaiņa un

2012.gada 4.jūlijā komercreģistrā ir reģistrēta jauna sabiedrība tās valdes /pers. D/ sastāvā. Faktiski sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas brīdī

Atbildētāja rīcībā nav bijuši sabiedrības dokumenti, jo tie ar kapitāla daļu pirkumu tika nodoti jaunajai valdei.

Tāpat norādīts, ka starp Atbildētāju un sabiedrību tās darbības laikā tika noslēgti 15 aizdevuma līgumi par kopējo summu Ls 577 794,55 jeb

822 127,50 euro apmērā. Atbildētāja rīcībā ir banku kontu izdrukas, no kurām redzams, ka Atbildētājs ir izpildījis līgumus par 779 552,79 euro

apmērā, tostarp, no sava personīgā norēķinu konta arī pēc kapitāla daļu atsavināšanas par kopējo summu 5791,84 euro apmērā. Bez tam starp

Atbildētāju un sabiedrību ir notikuši arī skaidras naudas darījumi, skaidras naudas līdzekļi, kurus sabiedrība ir samaksājusi ir izmantoti darba algas

izmaksai un saimnieciskās darbības izdevumu segšanai, piemēram, degvielas iegādei, sabiedrības automašīnu remontam un rezerves daļu iegādei.

Paskaidrojumos uzsvērts, ka Atbildētāja rīcībā nav konstatējamas prettiesiskas darbības, jo naudas līdzekļi no sabiedrības konta tika nodoti

pamatojoties uz tiesiski noslēgtiem aizdevuma līgumiem, turklāt tie ir atmaksāti pilnībā gan skaidras naudas, gan bezskaidras naudas līdzekļu veidā.

Konkrētās lietas ietvaros Prasītājai nav radīti zaudējumi, kas cēlušies Atbildētāja prettiesiskas rīcības rezultātā, jo šādas rīcības nav. Uzņemoties saistības

sabiedrība zināja, ka tai radīsies esošās mantas samazinājums, līdz ar to izmaksāto aizdevumu atdošana ir atzīstama par saistību izpildi nevis zaudējumiem

Civillikuma izpratnē (lietas 123.-131.lapa).

[4] Tiesas sēdē Prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un samazināja prasības summu līdz 345 279,32

euro apmēram, par ko parakstījās tiesas sēdes protokolā. Papildus paskaidroja, ka zaudējumi veidojas kā nepamatoti izņemto un neatmaksāto naudas

līdzekļu starpība. Ņemot vērā to, ka administratora rīcībā nav līdzekļu izlietošanas attaisnojuma dokumenti, pārstāve uzskata, ka Atbildētājs nav rīkojies

kā kārtīgs un rūpīgs saimnieks, tādēļ viņam ir pienākums atlīdzināt sabiedrībai radītos zaudējumus. Lūdza prasību apmierināt.

[5] Atbildētāja pārstāve prasību neatzina pilnībā, jo naudas līdzekļu izmaksa Atbildētājam, pirmkārt, izriet no starp pusēm nodibinātiem aizdevuma

līgumiem, otrkārt, sabiedrības saimnieciskās darbības veikšanai. Dokumentālu pierādījumu skaidras naudas darījumiem Atbildētāja rīcībā nav, jo tie tika

nodoti grāmatvedībā. Jaunais ieguvējs visus grāmatvedības dokumentus ir pārņēmis, par ko liecina pieņemšanas-nodošanas akts. Atbilstoši noslēgto

darījumu noteikumiem, savstarpēju norēķinu kārtība pielīgta gan skaidras, gan bezskaidras naudas līdzekļu veidā. Puses no aizdevuma līgumiem pielīgtās

saistības 822 127,50 euro apmērā ir izpildījušas pilnībā, par pierādījumiem saistību izpildei kalpo sabiedrības un Atbildētāja konta izdrukas, kā arī

grāmatvedības dokumenti.

MOTĪVU DAĻA

[6] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa

novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no

tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[7] Prasības pieteikumā norādītie apstākļi un tiesas sēdē pārstāves paskaidrotais liecina, ka prasības priekšmets ir zaudējumu piedziņa no

Atbildētāja, kurš, pildot valdes locekļa amatu SIA “/nosaukums A/”, laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 1.aprīlim bez tiesiska pamata

no sabiedrības konta ir pārskaitījis naudas līdzekļus, tādējādi radījis sabiedrībai zaudējumus samazinātās mantas 345 279,32 euro apmērā. Ņemot vērā

to, ka administratora rīcībā nav pārskaitīto naudas līdzekļu attaisnojuma dokumentu, šāda rīcība administratora ieskatā neatbilst Komerclikumā noteiktā

krietna un rūpīga saimnieka iezīmei un kalpo par pamatu prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no atbildētāja.

Lietā nav strīds un ar lietas materiāliem konstatēts, ka laika periodā no 2009.gada 16.decembra līdz 2012.gada 4.jūlijam /pers. B/ ir pildījis valdes

locekļa amatu SIA “/nosaukums A/” (lietas 1.sējuma 133.-136.lapa). Tāpat ar minēto dokumentu apstiprinājumu gūst norādītais apstāklis, ka SIA

“/nosaukums A/” ir pārdevusi savas kapitāla daļas un 2012.gada 1.jūnijā Uzņēmumu reģistrā Komercreģistrā ir reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums B/”, kuru no 2012.gada 4.jūlija līdz 2012.gada 19.oktobrim ir pārstāvējis valdes loceklis /pers. D/.

Ar Rīgas rajona tiesas 2012.gada 18.oktobra spriedumu ir pasludināts SIA “/nosaukums A/” maksātnespējas process, par maksātnespējas

procesa administratoru ir iecelts maksātnespējas administrators /pers. F/ (lietas 1.sējuma 7.-8.lapa). Savukārt ar 2012.gada 5.novembra administratora

/pers. F/ lēmumu apstiprinās prasības pieteikumā un tiesas sēdē norādītais apstāklis, ka par SIA “/nosaukums A/” pārstāvjiem maksātnespējas procesā ir

noteikti /pers. D/ un /pers. B/ (lietas 1.sējuma 10.lapa).

Tādējādi ar minētiem rakstveida pierādījumiem tiek nodibināts, ka strīdus periodā, t.i., no 2010.gada 1.aprīlim līdz 2012.gada 1.aprīlim, SIA

“/nosaukums A/” valdes loceklis un attiecīgi persona, kura pārstāv un realizē sabiedrības un tās dalībnieku ekonomiskās intereses ir bijis Atbildētājs.

[8] Saskaņā ar Komerclikuma 169.panta pirmo daļu valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Atbilstoši minētā panta otrai daļai valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.

Tādējādi no citēto tiesību normu satura ir secināms, ka valdes locekļa atbildības pienākums ir krietna un rūpīga saimnieka gādības pārkāpums.

Atbilstoši tiesu judikatūrā nostiprinātajai atziņai valdes locekļa vaina zaudējumu radīšanā ir prezumējama, savukārt pienākums atspēkot šo prezumpciju

gulstas uz valdes locekli (piemēram, AT Civillietu departamenta 2014.gada 14.maija spriedums SKC-151/2014, 2012.gada 25.janvāra spriedums

SKC-25/2012).

Prasība tostarp pamatota ar Civillikuma 1779.pantu, kas noteic zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu katram, kurš ar savu darbību vai bezdarbību

ir nodarījis kaitējumu.

Atbilstoši juridiskajā literatūrā paustajām atziņām, zaudējumu atlīdzības pamati ir tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos

gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, zaudējumu esamības un cēloniskā sakara starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Saistību

tiesības I daļa, mācību grāmata, K.Torgāns, TNA, Rīga 2006, 209.lpp.).

Tulkojot vispārīgos Civillikuma noteikumus par zaudējumu atlīdzību, Komerclikuma 169.pantu, kas regulē valdes locekļu atbildību, kā arī ņemot

vērā tiesību teorijā un judikatūrā izteiktās atziņas par zaudējumu piedziņas priekšnosacījumiem, tiesa secina, ka, lai panāktu prasības apmierināšanu,

administratoram ir jāpierāda pirmkārt, Atbildētāja kā valdes locekļa neattaisnojama rīcība, otrkārt, zaudējumu esamība, un treškārt, cēloniskais sakars

starp Atbildētāja rīcību un zaudējumiem, bet nav jāpierāda vaina, jo valdes locekļa atbildība iestājas bez vainas – par katru vieglu neuzmanību, ja vien

pats nepierāda, ka ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

No prasības pieteikumā norādītā un tiesas sēdē pārstāves paskaidrotā izriet, ka /pers. B/ neattaisnojama darbība izpaužas kā sabiedrības naudas

līdzekļu izlietojums bez tiesiska pamata. Minētā rezultātā Prasītājai radušies zaudējumi samazinātās mantas apmērā. Atbildētāja pārstāve iebilda

zaudējumu esamībai, norādot, ka naudas līdzekļu pārskaitījumi attaisnojas ar starp pusēm noslēgtajiem aizdevuma līgumiem un aizdevuma atmaksa

atspoguļojas pušu kontu izdrukās. Savukārt skaidras naudas norēķini ir iegrāmatoti un nodoti jaunajam sabiedrības īpašniekam.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā pastāv strīds par zaudējumu esamību un to atlīdzināšanas pienākumu.

[9] Ar lietas materiāliem konstatēts, ka SIA /Nosaukums A/ ir reģistrēti sekojoši norēķinu konti –a/s „DnB banka”

Nr.LV35RIKO0002013152704 (lietas 1.sējuma 26.-62.lapa, 186.-226.lapa), Nr.LV26RIKO0001060070636 (lietas 1.sējuma 227.-235.lapa),

Nr.LV10RIKO0002030085571 (lietas 1.sējuma 183.lapa), Nr.LV64RIKO0002930084840 (lietas 1.sējuma 184.-185.lapa) un a/s „Swedbank”

Nr.LV70HABA0551027208033 (lietas 1.sējuma 19.-25.lapa).

Iepazīstoties ar lietas materiāliem un izvērtējot tos kopsakarā ar pušu pārstāvju paskaidroto, tiesa konstatē, ka Atbildētājam /pers. B/ ir reģistrēti

sekojoši norēķinu konti: a/s „DnB banka” kartes konts Nr.LV51RIKO0001301757035 (lietas 1.sējuma 139.-140.lapa, 145.-151.lapa) un konti

Nr.LV11RIKO0002220630607, Nr.LV85RIKO0002220747712 (lietas 2.sējuma 27.-28.lapa), kā arī a/s „Swedbank” konts

Nr.LV47HABA0551027207089 (lietas 1.sējuma 137.-138.lapa., 142.-151.lapa).

Lietas materiālos atrodas pušu kontu izdrukas un tajā atspoguļotās ziņas apstiprina prasības pieteikumā un tiesas sēdē paskaidrotos apstākļus par

SIA /Nosaukums A/ un Atbildētāja savstarpējiem norēķiniem, kā arī naudas plūsmu abu kontos laika periodā no 2009.gada 17.februāra līdz 2012.gada

17.aprīlim.

Prasības summas apmērs no sākotnējā redakcijā norādītās 1 074 697,57 euro pamatojoties uz tiesvedības laikā iegūtiem rakstveida pierādījumiem

– pušu kontu izdrukām, tika vairākkārtīgi samazināta, konstatējot naudas līdzekļu izlietojuma pamatojumu. No prasības pieteikuma grozījumos

(2015.gada 16.septembra redakcijā) norādītā un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka uz lietas izskatīšanas dienu prasības summu 345 279,32 euro apmērā

veido no sabiedrības kontiem izņemto un neatmaksāto naudas līdzekļu summas starpība.

Lietā nav strīds, ka starp SIA “/nosaukums A/” un Atbildētāju/pers. B/ pastāvējušas darījuma tiesiskās attiecības. Minētais apstāklis apstiprinās ar

lietas materiālos esošajiem 2010.gada 5.janvāra, 2010.gada 18.janvāra, 2010.gada 9.februāra, 2010.gada 12.februāra, 2010.gada 12.marta,

2010.gada 19.maija, 2010.gada 10.jūnija, 2011.gada 11.marta, 2011.gada 10.maija, 2011.gada 15.jūlija, 2011.gada 16.augusta, 2011.gada

9.septembra, 2011.gada 8.novembra, 2011.gada 14.novembra un 2011.gada 7.decembra Aizdevuma līgumiem (lietas 1.sējuma 84.-114.lapa). No

uzskaitīto līgumu noteikumiem izriet, ka norēķini aizdevuma atmaksai ir veicami gan konkrētajā Atbildētāja kontā, gan iemaksājot sabiedrības kasē.

Tāpat ar lietas materiāliem pievienotām SIA “/nosaukums A/” konta izdrukām un Atbildētāja iesniegtajiem aprēķiniem izriet, ka sabiedrība

aizdevumu ir atmaksājusi pilnībā. Prasītāja pārstāve uzturēja 2015.gada 20.janvāra grozījumos norādītos apstākļus un tiesas sēdē apliecināja, ka pušu

savstarpējie norēķini attiecībā uz aizdevuma atmaksu ir izpildīti pilnībā.

[10] Tiesas sēdē Atbildētāja pārstāve pēc būtības neiebilda prasības summas apmēram, norādot, ka starp Prasītāju kā sabiedrību un Atbildētāju kā

sabiedrības valdes locekli ir bijuši arī darījumi ar skaidras naudas līdzekļiem. Proti, Atbildētājam tika pārskaitīti naudas līdzekļi darba algas izmaksām un

sabiedrības saimnieciskās darbības nodrošināšanai, piemēram, degvielas iegādei, sabiedrības automašīnu remontam, rezerves daļu iegādei utt. Atbildētāja

savus iebildumus pamato ar apstākli, ka darījumu attaisnojuma dokumenti tika iesniegti sabiedrības grāmatvedībā un Atbildētāja rīcībā to nav.

Tiesai nav pamata apšaubīt Atbildētājas norādīto apstākli, jo tas apstiprinās ar lietas materiāliem pievienoto Pieņemšanas-Nodošanas aktu, kas

starp /pers. B/ kā SIA /Nosaukums A/ valdes locekli un /pers. D/ kā jauno sabiedrības ieguvēju tika parakstīts 2012.gada 3.maijā (lietas 1.sējuma

16.lapa). Taču tiesa uzskata, ka minētajam rakstveida pierādījumam izskatāmajā strīdā nav izšķiroša nozīme, jo lietā nodibinātie apstākļi vērtējami

kopsakarā ar Atbildētāja rīcību savu tiesību īstenošanā faktiskajos apstākļos.

Lietā atrodas 2012.gada 22.novembra Pieņemšanas-Nodošanas akts, ar kuru /pers. D/ nodot, bet SIA /Nosaukums A/ administrators /pers. F/

pieņem /pers. D/ rīcībā esošos sabiedrības dokumentus (lietas 1.sējuma 170.lapa). No lietā esošās /pers. D/ un administratora sarakstes laika posmā no

2012.gada 20.decembra līdz 2013.gada 8.februārim (lietas 1.sējuma 171.-174.lapa) satura izriet, ka /pers. D/ rīcībā nav ziņu par SIA /Nosaukums A/

mantu un transportlīdzekļiem, nav arī darījumu apliecinoši dokumenti. Savukārt ar VP Rīgas reģiona pārvaldes KrPP 3.biroja 3.nodaļas inspektores

Valsts amatpersona 2013.gada 10.maija lēmumu konstatēts, ka kriminālprocesu pret /pers. D/ un /pers. B/ pēc Krimināllikuma 215.panta trešajā daļā

paredzētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm ir atteikts ierosināt (lietas 1.sējuma 108.lapa).

Novērtējot minētos rakstveida pierādījumus ar pušu pārstāvju paskaidrojumiem tiesas sēdē un pārējiem lieta materiāliem to savstarpējā

kopsakarībā, tiesai nav pamats atzīt par pierādītiem Atbildētāja norādītos argumentus attiecībā uz lietā apskatāmo darījumu attaisnojuma dokumentu

iesniegšanu.

Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 3., 17.pantu Atbildētājs kā vienīgais valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību ir atbildīgs par

grāmatvedības kārtošanu un visu saimniecisko darījumu apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu, t.sk., atbildīgs par

zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus, viņa vainas dēļ nodarīti uzņēmumam.

Ar Atbildētājas pārstāves paskaidroto tiesas sēdē nodibināts, ka Atbildētājs ir veicis skaidras naudas iemaksas sabiedrības kasē, kā arī izmantojis

sabiedrības naudas līdzekļus saimnieciskām vajadzībām. Tātad ir veicis dažādus norēķinus arī kā privātpersona.

Tiesa atzīst par pamatotu Prasītājas pārstāves norādīto, ka jebkurai naudas norēķinu darbībai ir jābūt dokumentāli apliecinātai. Naudas līdzekļu

aprite un tās iegrāmatošana ir svarīgs priekšnosacījums komercdarbības un ekonomiskās politikas jomā. Tādējādi tiesa uzskata, ka veicot skaidras

naudas darījumus gan kā privātpersonai, gan kā sabiedrības pārstāvim, Atbildētāja rīcība nevar būt pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei.

Apkopojot minēto un ievērojot dzīvē gūtos novērojumus, tiesa secina, ka Atbildētāja rīcībā jābūt pirkumu vai naudas līdzekļu iemaksu kasē attaisnojuma

dokumentiem (kases norēķinu orderiem, čeku kopijām u.c.), kas juridiski novērstu vismazākās šaubas par šādu darījumu prettiesiskumu.

Konstatētajos apstākļos tiesa uzskata, ka apstāklis, ka visi attaisnojuma dokumenti nodoti sabiedrības grāmatvedībā neatspēko Atbildētāja

pienākumu pierādīt šādu dokumentu esamību, jo viņš atbild par katru, pat par vieglu neuzmanību savu pienākumu īstenošanā. Atbildētājs izņemtās naudas

izlietošanas attaisnojošus dokumentus administratoram nav iesniedzis ne kā parādnieka pārstāvis, ne kā atbildētājs, un ņemot vērā to, ka jaunais

sabiedrības īpašnieks noliedz šādu dokumentu pārņemšanu, tiesa uzskata, ka lietā esošais SIA “/nosaukums A/” grāmatvedības dokumentu pieņemšanas-

nodošanas akts nekalpo par pietiekamu pierādījumu Atbildētāja argumentu pamatošanai.

[11] Valdes locekļa apveltīto tiesību ietvaros naudas noņemšana no sabiedrības konta vai kases ir tiesiska rīcība un šāds fakts pats par sevi nerada

zaudējumu esamības priekšnoteikumu – prettiesisku rīcību. Taču izskatāmajā lietā ir apšaubāms fakts, ka izņemtie naudas līdzekļi ir atgriezti sabiedrības

kasē vai izlietoti sabiedrības komercdarbības veikšanai, jo pierādījumi prasības summas izlietojumam lietā neatrodas.

Pēc sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas valdes locekļu pienākumi pret sabiedrību neizbeidzas. Parādnieka pārstāvim saskaņā ar

Maksātnespējas likuma 70.panta otro daļu ir pienākums sniegt administratora pieprasītās ziņas un nodot visus grāmatvedības dokumentus.

Tas, ka Atbildētājs ir noņēmis no sabiedrības kontiem naudas līdzekļus un nav iesniedzis naudas līdzekļu izlietojuma pamatojuma dokumentus dod

pamatu secinājumam, ka viņš kā valdes loceklis nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Šāda neattaisnojama rīcība neapšaubāmi ir cēloniskā sakarā

ar zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai samazinātās mantas apmērā un kā rezultātā sabiedrības maksātnespējas gadījumā cieš kreditori.

[12] Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus kopsakarā ar pušu pārstāvju paskaidroto tiesas sēdē un pārējiem lietā nodibinātiem

faktiskajiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka lietā ir konstatēti visi priekšnosacījumi zaudējumu atlīdzībai no Atbildētāja. Ņemot vērā to, ka lietā iztrūkst

pierādījumi par krietna un rūpīga saimnieka rīcību, no Atbildētāja piedzenami zaudējumi tiesas sēdē samazinātajā un uzturētajā 345 279,32 euro apmērā.

[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvojami administratori —

prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process (..). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo

daļu, kas nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli

apmierinātajai prasījuma daļai. Tādējādi no Atbildētāja /pers. B/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta e) apakšpunktu valsts

labā piedzenama valsts nodeva par prasības celšanu 5053,48 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 7.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā uz sprieduma taisīšanas brīdi

ir 16,55 euro. Ņemot vērā to, ka Prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

16,55 euro apmērā to faktiskajā apmērā piedzenami no Atbildētāja (lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 44., 96., 97., 189-193., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt pilnībā Maksātnespējīgās SIA “/nosaukums A/” prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Maksātnespējīgai SIA “/nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

zaudējumus 345 279,32 euro (trīs simti četrdesmit pieci tūkstoši divi simti septiņdesmit deviņi tūkstoši euro 32 centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksāto valsts nodevu 5053,48 euro (pieci tūkstoši piecdesmit trīs euro 48

centi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 16,55 euro (sešpadsmit euro 55 centi) apmērā.

Valsts nodeva iemaksājama- Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas nr.90000050138, Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķi jānorāda atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada 9.novembra spriedumu civillietā Nr.

C33266614.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī

jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada 9.novembra spriedumu civillietā Nr.

C33266614.

Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu

piedziņu valsts labā, samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts – 2015.gada 23.novembris.

Tiesnese V.Puškundze

Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums 2015.gada 28.decembris.