Court orders payment of utility arrears, interest, and court costs in small claims housing management dispute.

Lieta Nr.C33639116

Lietas arhīva Nr.C-6391-16/20

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 15.novembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Ilstere rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Olaines ūdens un siltums” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par

parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 28.jūlijā tiesā saņemts AS „Olaines ūdens un siltums” (turpmāk – prasītāja) pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk

– atbildētājs) par dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parāda piedziņu par dzīvokļa īpašumu /adrese/,

Olaines novadā.

Pamatojoties uz ,,Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.pantu, Civillikuma 1770., 1775. un 1779.pantu, lūgts:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu 1307,41 euro

apmērā par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 21.jūlijam;

2) kavējuma naudu par laicīgi neapmaksātiem rēķiniem 77,23 euro par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 21.jūlijam;

3) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesas izdevumus, t.sk., samaksāto valsts nodevu 207,70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas

līgumu ar prasītāju atbildētājs noslēdzis 2003.gada 17.februārī.

Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 10.jūnija spriedumu no atbildētāja piedzīti Ls 2279,64 (3243,63 euro) par laika periodu no 2009.gada

1.janvāra līdz 2013.gada 1.maijam. Ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2014.gada 11.decembra lēmumu no atbildētāja piedzīti 1645 euro.

Minētie tiesu lēmumi nodoti piespiedu izpildei tiesu izpildītājam un tie ir izpildīti. Visā laika periodā prasītāja saņēmusi tikai no tiesu izpildītāja ieskaitītās

parādu piedziņas naudas summas. Atbildētājs pats nav veicis nevienu maksājumu, tāpēc ir uzkrājies jauns dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un

komunālo maksājumu parāds.

Komunālo pakalpojumu izcenojumi apstiprināti ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumiem.

Paskaidro, ka kavējuma nauda ir likumiskie procenti, kas aprēķināti saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu – 6% no simta gadā, kas ir 0,0164% par

katru nokavējuma dienu no kopējās parāda summas.

Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā. Par mediāciju prasītāja norāda, ka parādu atbildētājs jau ir sācis uzkrāt no 2009.gada janvāra. Atbildētājs ir

brīdināts par parāda esamību, kā arī viņam piedāvāts parādu apmaksāt pa daļām, diemžēl piedāvājums no atbildētāja puses atstāts bez ievērības.

Prasītāja norāda, ka, tā kā atbildētājs nav izrādījis interesi sadarboties un risināt ar parādu saistītos jautājumus, prasītāja strīda risināšanā mediāciju

izmantot nevēlas (lietas 58.lapa).

2016.gada 8.augustā atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi

/adrese /, Olaines novadā (lietas 56.lapa), ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu

sniegšanai līdz 2016.gada 8.septembrim (lietas 57.lapa).

Sūtījums atpakaļ tiesai nav atsūtīts, paskaidrojumi par prasību nav sniegti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu 2016.gada

15.novembrī pusēm paziņots 2016.gada 5.oktobrī (lietas 62.lapa).

2016.gada 11.novembrī atbildētājam adresētais sūtījums no viņa deklarētās dzīvesvietas atsūtīts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi,

piegādes laikā adresāts nebija mājās, aicinājums ievietots pasta kastītē, beidzies glabāšanas laiks (lietas 33.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja pavēste nosūtīta 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai

izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Savukārt 56.1panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas

neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju par civillietas ierosināšanas

faktu un lietas izskatīšanas datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī

izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, lietas izskatīšana

tiesas sēdē nav lūgta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Pie minētajiem apstākļiem, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm paziņots.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus,

nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to

secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, jo atbildētājs tos nav

apstrīdējis, tomēr tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa

īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Olaines pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdrukas

redzams, ka atbildētājam nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.7 , /adrese/ no 2003.gada 11.marta, pamats: 2002.gada 24.maija

pirkuma līgums, 2002.gada 24.maija vienošanās (lietas 9. – 10.lapa).

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā konstatēts, ka atbildētājs līgumsaistības uzņēmies, 2003.gada 17.februārī noslēdzot ar prasītāju Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas

un apsaimniekošanas līgumu, saskaņā ar kuru atbildētājs pilnvarojis prasītāju, bet prasītāja apņēmusies pārvaldīt un apsaimniekot atbildētāja īpašumā

esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma 387/28688 domājamās daļas un atbildētāja atsevišķo dzīvokli ar kopējo platību 38,70 m2, kā arī ar dzīvojamo

māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt atbildētājs apņēmies segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar

dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa

īpašumā esošās kopīpašuma daļas lielumam (lietas 12. – 13.lapa).

Lietā nepastāv strīds arī par to, ka atbildētājam piederošā īpašuma apsaimniekošana un iespēja izmantot komunālos pakalpojumus ir nodrošināta,

bet par tiem nav veikti maksājumi.

Atbilstoši līguma 4.6.punktam prasītājai noteikts pienākums līdz mēneša 10.datumam izrakstīt rēķinus, kas atbildētājam jāapmaksā līdz katra

mēneša 20.datumam. Rēķini tiek sagatavoti elektroniski un ir derīgi bez paraksta.

Kā norādīts prasības pieteikumā, atbildētājam jau iepriekš ir izveidojies parāds par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, kas piedzīts ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 10,jūnija spriedumu Ls 2279,64 (3243,63 euro) par laika periodu no 2009.gada

1.janvāra līdz 2013.gada 1.maijam (lietas 14. – 15.lapa) un ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2014.gada 11.decembra lēmumu no atbildētāja

piedzīti 1645,69 euro (lietas 16.lapa).

No lietā iesniegtās izdrukas par atbildētāja veiktajiem maksājumiem (lietas 18.lapa) un aprēķina par komunālajiem pakalpojumiem (lietas 19.lapa)

redzams, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis dzīvokļa īpašnieka pienākumus attiecībā uz dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un saņemto

pakalpojumu izdevumu segšanu, tādējādi izveidojoties parādam.

No minētā aprēķina redzams, ka kopējā apmaksājamā rēķinu summa laika periodā no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 21.jūlijam ir

1307,41 euro. No 2016.gada jūlija rēķina redzams, ka rēķins izrakstīts par summu 1384,64 euro, kas sastāv no pamatsummas un nokavējuma naudas

(lietas 17.lapa).

2015.gada 23.septembrī atbildētājam nosūtīts atgādinājums Nr.J-28 par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu

717,61 euro. Atbildētājs brīdināts par sekām, kādas iestāsies, ja parāds netiks samaksāts (lietas 50.lapa).

2016.gada 10.februārī prasītāja vērsusies Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā. Kā saistības pamatojums norādīts 2003.gada 17.februāra Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, 2016.gada 10.janvāra rēķins

Nr.031207, ar saistību izpildes termiņu – 2016.gada 20.janvāris un kopējo summu 1039,36 euro. 2016.gada 4.martā saņemta parādnieka atbilde uz

brīdinājumu, kurā norādīts, ka saistību neatzīst. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.7panta pirmo daļu termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret

maksājuma saistības pamatotību ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā (lietas 51.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus [..].

Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz [..] izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Savukārt šī likuma panta otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz [..] izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina

optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu [..].

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz

saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs

ikvienam dzīvokļa īpašniekam, bet minētā panta piektā daļa noteic, ka uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa

īpašnieku.

Savukārt Civillikuma 1071.pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Turklāt Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ievērojot minēto normatīvo regulējumu, kā arī ņemot vērā to, ka lietā ir pierādīts, ka atbildētājam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli

prasītājas apsaimniekotajā dzīvojamā mājā, kā arī starp pusēm ir noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, tiesa atzīst, ka

atbildētāja pienākums ir maksāt prasītājai par saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī segt dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus.

Līdz ar ko atbildētājam ir gan līgumisks, gan likumisks pamats norēķināties ar prasītāju par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas

proporcionāli atbilst dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, maksājumus veicot pēc saņemtajiem rēķiniem.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs savas saistības pret prasītāju būtu izpildījis, veicot apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu

samaksu, kā arī tiesai nav pamata apšaubīt iesniegtā parāda apmēru, jo atbildētājs to nav apstrīdējis.

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem par dzīvokļa īpašumu /adrese/, Olaines novadā, apsaimniekošanu laika periodā no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 21.jūlijam

1307,41 euro apmērā.

Prasītājs lūdzis tiesu piedzīt likumiskos nokavējuma procentus 77,23 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759.panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Savukārt saskaņā ar noslēgtā līguma 4.7.punktu līgumā noteikto maksājumu termiņu kavējumu gadījumā atbildētājam jāmaksā nokavējuma

procenti 0,1% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Ievērojot lietā pierādīto, atbildētāja pieļauto, saistību izpildes nokavējumu un prasītājas veikto likumisko procentu aprēķina, kas iekļauts aprēķinā

par komunālajiem pakalpojumiem un maksājumiem, pamatotību, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti aprēķinājusi likumiskos procentus 77,23 euro par

laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 21.jūlijam un tos ir pamats piedzīt no atbildētāja par pieļauto saistību izpildes nokavējumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 207,70 euro (lietas 6. - 7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

(lietas 8.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 207,70 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro, kopā 212,40 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 9,30 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas samaksātos 4,70 euro,

piedzenami no atbildētāja valsts labā, t.i., 4,60 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25,

250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Olaines ūdens un siltums”, Reģ.Nr.50003182001,

- komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas maksājumu parādu par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 21.jūlijam 1307,41

euro (viens tūkstotis trīs simti septiņi euro un 41 cents),

- likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 1.novembra līdz 2016.gada 21.jūlijam 77,23 euro (septiņdesmit septiņi euro

un 23 centi), un

- tiesas izdevumus: valsts nodevu 207,70 euro (divi simti septiņi euro un 70 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro

un 70 centi), pavisam kopā piedzenot 1597,04 euro (viens tūkstotis pieci simti deviņdesmit septiņi euro un 4 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,60 euro (četri euro un 60 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, mērķis

- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumu civillietā C33639116.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27, sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktajā 10 dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2016.gada

15.novembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Ilstere