Tenant's rent arrears and damages allowed; notary fees for title registration dismissed.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the tenant, ordering payment of rent arrears, damages, and legal fees while rejecting the request for notary costs. The tenant admitted the debt but failed to appear in court, leading the judge to apply the presumption of undisputed facts under Civil Procedure Law. Consequently, the court awarded the tenant's liability for the agreed rent and related losses but excluded the notary fees as they were not covered by the lease agreement.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law; Civil Procedure Law: The court may award costs and damages for breach of contract but must strictly adhere to the scope of liability defined in the agreement, excluding costs for services not expressly agreed upon by the parties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C21050515
Lietas arhīva Nr. C-0505-15/4
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Limbažos 2015.gada 16.decembrī
Limbažu rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Glinka
ar sekretāri A.Zviedri,
piedaloties prasītājam /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs prasībā lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. B/ parādu EUR 2290,44, tiesāšanās izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu EUR 326,36.
Prasītājs 2009.gada 22.septembrī pie zvērinātas notāres Daces Ozoliņas ar atbildētāju /pers. B/ noslēdzis īres līgumu, saskaņā ar kuru /pers. B/
pieņēma no prasītāja dzīvokļa īpašumu Nr.28 ar tam piederošo kopīpašuma daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemes, kas atrodas /adrese/.
Saskaņā ar noslēgtā īres līguma 2.1.punktu, līgums noslēgts uz trim gadiem - līdz 2012.gada 22.septembrim.
Atbilstoši īres līguma 3.1.punktam, atbildētājai bija jāmaksā prasītāja labā īres maksa EUR 56,91 (LVL 40,00 pēc kursa 0,702804) mēnesī līdz
katra mēneša 15.datumam. Īres maksā netika iekļauta maksa par mājas apsaimniekošanu, jo atbildētāja to apņēmās maksāt pati, tieši apsaimniekotājam.
Īres līguma 3.2.punkts noteica, ka pārējos maksājumus (komunālos maksājumus, tajā skaitā par apkuri, ūdensvadu, elektroenerģiju un citus)
atbildētāja maksā tieši pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar noteiktajiem tarifiem un likmēm, sākot no līguma noslēgšanas dienas.
2012.gada 4.oktobrī puses pagarināja noslēgto īres līgumu līdz 2015.gada 22.septembrim.
Noslēgtā īres līguma 4.1.2.punkts paredz atbildētājas pienākumu regulāri norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, maksāt
apsaimniekošanas maksu. Tāpēc prasītājs neinteresējās par šo pakalpojumu apmaksu, jo gan 2009.gada rudenī, gan 2010.gada sākumā /pers. B/
maksāja īres maksu, norēķinājās par mājas apsaimniekošanu, kā arī komunālajiem pakalpojumiem, un prasītājs nepārbaudīja šo maksājumu veikšanu
turpmākajā periodā.
2014.gada jūlijā kā dzīvokļa Nr. 28, /adrese/, Limbažos īpašnieks /pers. A/ saņēma no Limbažu rajona tiesas SIA ”Limbažu Siltums” prasības
pieteikumu par EUR 1072,95 parāda piedziņu par apkuri un karsto ūdeni. Tad uzzināja, ka atbildētāja no 2011.gada 1.oktobra līdz 2014.gada
30.jūnijam nav maksājusi par apkuri un karsto ūdeni, tāpēc sakrājies parāds. Prasītājs samaksājis SIA ”Limbažu siltums” parādu, valsts nodevu un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus; kopā EUR 1238,59.
/pers. B/ solījusi parādus nomaksāt; teicās braukt uz ārzemēm. Prasītājs vēlējās minēto dzīvokļa īpašumu pārdot un viņai, saskaņā ar īres līguma
2.2.punktu ir pirmpirkuma tiesības uz dzīvokli tā pārdošanas gadījumā. Puses vienojās noslēgt dzīvokļa nomaksas pirkuma līgumu, un atbildētāja solīja
maksāt pirkuma maksu pa daļām, apmaksāt arī visus izveidojušos parādus.
Prasītājs uzticējās atbildētājai. 2014.gada 8.augustā /pers. A/ un /pers. B/ parakstīja Dzīvokļa īpašuma nomaksas pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru
atbildētājai līdz 2014.gada 20.septembrim bija jāsamaksā par labu prasītājam pirmā iemaksa EUR 458,33.
Parakstu īstumu uz līguma apliecināja zvērināta notāre D.Ozoliņa, un par šo pakalpojumu prasītājs samaksāja EUR 71,00.
Atbildētāja neizpildīja ne īres līguma, ne Dzīvokļa īpašuma nomaksas pirkuma līguma nosacījumus; ārzemēs darbā neiekārtojās un turpināja dzīvot
īrētajā dzīvoklī, neko nemaksājot. Nesamaksāja arī pirmo iemaksu par dzīvokļa īpašuma iegādi. Prasītājs vairākkārt mutiski brīdinājis atbildētāju par
parāda atmaksu, noslēgtā Dzīvokļa īpašuma nomaksas pirkuma līguma izbeigšanu un dzīvokļa īpašuma atbrīvošanu, taču nekas nemainījās. 2015.gada
5.janvārī prasītājs izsniedza atbildētājai rakstveida brīdinājumu par parāda EUR 1859,73 apmaksu un Dzīvokļa nomaksas pirkuma līguma pārtraukšanu,
uzaicinot mēneša laikā samaksāt komunālo maksājumu parādus un atlīdzināt prasītājam nodarītos zaudējumus. Atbildētāja 2015.gada 25.janvārī dzīvokli
atbrīvoja, bet nekādus komunālo maksājumu parādus nesedza. Kamēr atbildētāja aizņēma dzīvokli, parāds turpināja pieaugt.
Saskaņā ar aprēķinu, uz 2015.gada 25.janvāri atbildētājas parāds prasītājam sastāda EUR 2290,44
Atbildētājai pieļaujot noslēgtā līguma pārkāpumus, prasītājam radušies zaudējumi, kas sastādās no samaksātās valsts nodevas lietā par parāda
piedziņu SIA ”Limbažu siltums” labā, apmaksājot zvērināta notāra pakalpojumus, apliecinot paraksta īstumu uz dzīvokļa īpašuma nomaksas pirkuma
līguma, zaudējumu aprēķins norādīts prasības pielikumā un atbilst Civillikuma 1791.pantam
Prasība pamatota ar likuma ”Par dzīvojamo telpu īri”11.3, 12.pantu, Civillikuma 1587., 1779., 2113., 2141.pantu.
Atbildētāja nav iesniegusi paskaidrojumus par prasību.
Tiesas sēdē prasītājs uzturēja prasību atbilstoši prasības pieteikumam, lūdza piedzīt no atbildētāja parādu par īri un pakalpojumiem 2290,44, tiesas
izdevumus (valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu un lietas vešanu saistītos izdevumus, par notāra pakalpojumiem, advokāta pakalpojumiem, ko apliecina
iesniegtās kvītis.
Paskaidroja, ka puses 2009.gada 22.septembrī noslēdza īres līgumu par dzīvokļa Nr. 28, /adrese/, izīrēšanu atbildētājai līdz 2012.gada
22.septembrim. Atbildētāja iemitinājās dzīvoklī. Par īri bija jāmaksā prasītāja norādītajā AS ”SEB Banka” kontā Ls 40 mēnesī, kā arī bija jānorēķinās
par komunālajiem pakalpojumiem tieši pakalpojumu sniedzējiem. Sākumā atbildētāja pilnā apmērā norēķinājās par īri, un prasītājs neiedomājās, ka viņa
neveic maksājumus pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc pagarināja atbildētājai īres līguma termiņu. Par to, ka netiek maksāts par pakalpojumiem, prasītājs
uzzināja 2014.gada vasarā, kad SIA ”Limbažu siltums” iesniedza prasību pret /pers. A/ parāda piedziņai par dzīvoklim /adrese/, piegādāto siltumenerģiju
EUR 1072 apmērā. Prasītājs samaksāja parādu gan šim, gan citiem pakalpojumu sniedzējiem
Atbildētāja 2014.gada vasarā solīja braukt strādāt uz ārzemēm, nopelnīt naudu un samaksāt parādus prasītājam. Puses noslēdza Dzīvokļa īpašuma
nomaksas pirkuma līgumu. Atbildētāja aizbrauca. Strīdus dzīvoklī palika dzīvot viņas dēls. Netika samaksāts ne parāds, nedz kārtējie maksājumi.
Atbildētāja dzīvokli aizņēma līdz 2015.gada 25.janvārim, kad beidzot telpas atbrīvoja. Bija atstājusi ārdurvju atslēgu uz galda. Prasību pierāda parāda
aprēķins un prasītāja veikto maksājumu kvītis. Atbildētāja tiesvedības laikā nav centies samaksāt parādu. Lūdza prasību apmierināt.
Atbildētāja uz tiesas sēdi atkārtoti nav ieradusies. Par lietas izskatīšanas vietu un laiku atbildētājai pienācīgi un savlaicīgi paziņots - nosūtīta tiesas
pavēste Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas kārtībā uz prasības pieteikumā norādīto atbildētājas deklarēto dzīvesvietu /adrese/. Pavēste saņemta
atpakaļ ar norādi, ka atbildētāja šajā adresē nedzīvo (lietas 37.lapa). Pēc prasītāja lūguma publicēts sludinājums laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”,
2015.gada 19.oktobra laidienā Nr. 24, aicinot /pers. B/ ierasties uz tiesas sēdi 2015.gada 2.decembrī plkst. 10:00 Limbažos, Cēsu ielā 18, 2.stāvā,
3.zālē, civillietā Nr. C21050515, /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, ar norādi, ka neierašanās gadījumā lieta tiks izskatīta bez
atbildētājas klātbūtnes (lietas 46.lapa). No Pavēstu uzziņas redzams, ka Pavēste nosūtīta arī uz atbildētājas darba vietu Cēsīs, Piebalgas 85, LV-41001,
kuru norādīja prasītājs (lietas 47.lapa). Atbildētāja nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa uzskata, ka lietu
iespējams izskatīt bez atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītāja paskaidrojumus, iepazinusies un novērtējusi visus lietā esošos pierādījumus, uz lietas izskatīšanas laiku pievienoto civillietu
C21042614, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma daļēji.
Ar 1999.gada 1.jūlija Limbažu zemesgrāmatu nodaļas tiesneses lēmumu, dzīvokļa Nr. 28, /adrese/, īpašuma tiesības nostiprinātas prasītājam /pers.
A/ (lietas 48.-49.lapa).
Lietā noskaidrots, ka prasītājs un atbildētāja /pers. B/ 2009.gada 22.septembrī pie zvērinātas notāres Daces Ozoliņas noslēdza īres līgumu,
saskaņā ar kuru atbildētājai izīrēts prasītājam piederošs dzīvokļa īpašums Nr. 28 ar tam piederošo kopīpašuma daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemes,
kas atrodas /adrese/. Saskaņā ar noslēgtā īres līguma 2.1.punktu, īres līgums noslēgts līdz 2012.gada 22.septembrim.
Atbilstoši īres līguma 3.1.punktam, atbildētāja apņēmās samaksāt prasītājam īres maksu EUR 56,91 (LVL 40,00 pēc kursa 0,702804) mēnesī līdz
katra mēneša 15.datumam.
Īres līguma 3.2.punktā atbildētāja apņēmās maksāt komunālos maksājumus (apkuri, ūdensvadu, elektroenerģiju un citus) lietošanā pieņemtajās
telpās saskaņā ar noteiktajiem tarifiem un likmēm, sākot ar īres līguma noslēgšanas dienu. Šos maksājumus īrniece kārto tieši ar pakalpojumu sniedzēju.
Īres līguma 4.1.2.punktā noteikts atbildētājas pienākums regulāri maksāt par elektrību, kā arī apmaksāt visus komunālos maksājumus (ūdens,
koplietošanas elektrība, kanalizācija, atkritumu izvešana un citiem) atbilstoši iznomātajai platībai, jeb reālajam patēriņam, un līgumiem ar attiecīgo
saimniecību dienestiem.
No pušu noslēgtā īres līguma nenoliedzami izriet atbildētājas pienākums maksāt arī apsaimniekotājam par dzīvokļa apsaimniekošanu (lietas 9.-
10.lapa).
Nav strīda, ka 2012.gada 4.oktobrī puses pagarināja noslēgto īres līgumu līdz 2015.gada 22.septembrim, negrozot citus 2009.gada 22.septembra
īres līguma punktus (lietas 11.lapa). Lietā netika apstrīdēts apstāklis, ka prasītājs savas līgumsaistības izpildījis, nodevis dzīvokli atbildētājas lietošanā.
/pers. B/, parakstot līgumu, apliecinājusi, ka ar Īres līguma nosacījumiem iepazinusies, īrnieka pienākumi, tajā skaitā 3.2., 41.2. punktā noteiktais
īrnieka pienākums maksāt īres maksu Ls 40 mēnesī (līdz katra mēneša 15.datumam) un maksu par komunālajiem pakalpojumiem tai zināmi.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Lietā netika apstrīdēts fakts, ka atbildētājai bija nodrošināta iespēja lietot dzīvokli un izmantot pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamās telpas
lietošanu, kuri atkarīgi no izīrētāja.
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmajai un trešajai daļai dzīvojamās telpas īres maksa un maksa par pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos (konkrētā gadījumā atbilstoši
īres līguma 3.1.punktam - līdz katra mēneša 15.datumam).
Saskaņā ar lietā noskaidrotiem apstākļiem, atbildētāja aizņēma un izmantoja izīrēto dzīvojamo platību, bet Līgumā uzņemtās īrnieka saistības /pers.
B/ nav pienācīgi pildījusi - sākot ar 2011.gada 1.oktobri līdz 2014.gada 30.jūnijam atbildētāja nav maksājusi par apkuri un karsto ūdeni pakalpojuma
sniedzējam SIA ”Limbažu siltums”.
No Parāda aprēķina lietā C21050515 (lietas 8.lapa), kā arī no Limbažu rajona tiesas 2014.gada 12.septembra lēmuma lietā Nr. C21042614
redzams, ka SIA ”Limbažu siltums” Limbažu rajona tiesā pret dzīvokļa īpašnieku /pers. A/ cēla maza apmēra prasību par parāda EUR 1072,95 piedziņu
par periodu no 01.01.2014.-31.12.2013. 2014.gada 8.augustā /pers. A/ samaksājis galveno parādu EUR 1024, un likumiskos procentus EUR 48,58;
kopā parādu EUR 1072,95, kuru, nepildot īrnieka pienākumus, bija sakrājusi /pers. B/ (lietas Nr. C21042614 20. lapa). Samaksas veikšanu
iepriekšminētā apmērā pierāda arī SIA ”Limbažu siltums” 08.08.2014. iemaksu maksājumu čeks (lietas 50. lapa).
Tiesvedība lietā Nr. C21042614 izbeigta. No /pers. A/ par labu SIA ”Limbažu siltums” tika piedzīta valsts nodeva EUR 160,94 un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70; kopā EUR 165,64. /pers. A/ samaksājis tiesas izdevumus EUR 165,64, kas redzams no Vidzemes
apgabaltiesas iecirkņa Nr. 92 zvērināta tiesu izpildītāja Līgas Krimas Paziņojuma par nolēmuma izpildi (lietas Nr. C21042614 29.lapa). Tāpat
maksājumu veikšanu apstiprina /pers. A/ bankas konta izdrukas (lietas 12.-20. lapa).
Līdz ar to /pers. B/ īrnieka pienākumu nepildīšanas rezultātā prasītājam radušies zaudējumi EUR 1238,59 (EUR 1072,95+ 165,64) apmērā, kas
piedzenami viņa labā no atbildētājas.
Saskaņā ar prasības pieteikumu un Parāda aprēķinu (lietas 8.lapa), /pers. B/ nav samaksājusi izīrētājam /pers. A/ dzīvokļa īres maksu par
2014.gada augustu, septembri, decembri un 2015.gada janvāri kopā EUR 227,64.
Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā.
Ja izpildījumam noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu (Civillikuma 1828.pants).
Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, samaksas izdarīšanu var pierādīt ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku
apliecinājumu, jeb kvīti. Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus par īres parāda EUR 227,64 samaksas veikšanu.
Līdz ar to īres parāds EUR 227,64 parāds piedzenams no atbildētājas par labu prasītājam.
No SIA ”Limbažu siltums” izrakstītajiem rēķiniem (lietas 21.-24.lapa), Parāda aprēķina (lietas 8.lapa) var secināt, ka dzīvokļa īres laikā /pers. B/
nesamaksāja SIA ”Limbažu siltums” labā par /pers. A/ piederošajam dzīvoklim/adrese/, piegādāto siltumenerģiju un karsto ūdeni - 2014.gada oktobri
EUR 33,90, par 2014.gada novembri EUR 43,77; par 2014.gada decembri EUR 61,99; par 2015.gada janvāri EUR 63,41; kopā EUR 203,07. Tāpat
no /pers. A/ bankas konta izdrukām (lietas 12.-20.lapa) var secināt, ka parāda samaksu SIA ”Limbažu siltums” labā par strīdus mēnešiem veica
prasītājs.
Tiesai ir pamats atzīt, ka samaksājot atbildētājas parādu, prasītājam nodarīts zaudējums EUR 203,07 apmērā, kas piedzenams no atbildētājas.
No Parāda aprēķina (lietas 8.lapa), SIA ”Limbažu komunālserviss” 23.12.2014. izziņas Nr. 1-10/215, kurā norādīts, ka /pers. A/ 2014.gadā
veikts aprēķins par komunālajiem maksājumiem (ūdens un kanalizācija ar PVN 95,89 EUR (lietas 25.lapa), tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētāja nav
maksājusi par auksto ūdeni un kanalizāciju no 2010.gada 1.marta līdz 2014.gada 1.decembrim SIA ”Limbažu komunālserviss” labā, un parāds sastāda
EUR 95,89.
Īres līguma 3.2.punktā un 4.1.2.punktā atbildētāja apņēmās maksāt komunālos maksājumus saskaņā ar noteiktajiem tarifiem un likmēm, sākot ar
īres līguma noslēgšanas dienu, tieši ar pakalpojumu sniedzējam, atbilstoši reālajam patēriņam, un līgumiem ar attiecīgo saimniecību dienestiem. Lietā ir
pierādīts, ka atbildētāja 2014.gadā saņēmusi SIA ”Limbažu konunālserviss” dzīvoklim /adrese/, sniegtos komunālos pakalpojumus (ūdens un kanalizācija
ar PVN 95,89 EUR apmērā). Iepriekšminētās summas samaksu ir veicis prasītājs, tāpēc viņa labā no /pers. B/ piedzenami radušies zaudējumi EUR
95,89 apmērā.
No pušu noslēgtā īres līguma 3.2 un 4.1.2.punktiem nenoliedzami izriet atbildētājas pienākums maksāt apsaimniekotājam arī par dzīvokļa
apsaimniekošanu (lietas 9.-10.lapa). Tāpat Dzīvokļa īpašuma nomaksas pirkuma līgumā (2.4.punkts) /pers. B/ apņēmusies segt visus maksājumus par
dzīvoklim saņemtajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanas maksu (lietas 27.lapa).
No Parāda aprēķina redzams, ka /pers. B/ no 2010.gada 1.marta līdz 2014.gada 1.decembrim nav maksājusi par viņai izīrētā dzīvokļa
apsaimniekošanu; parāds sastāda EUR 454,25 (lietas 8.lapa).
No /pers. A/ bankas konta izdrukām redzams, ka Prasītājs 2015.gada 15.aprīlī samaksājis par mājas apsaimniekošanu EUR 593. Nav strīda, ka
šīs summas ietvaros prasītājs samaksājis arī atbildētājas parādu; viņam nodarīti zaudējumi atbildētājas nesamaksāto summu EUR 454,25 apmērā.
Īres līguma 5.punkta apakšpunktos noteikta atbildība, zaudējumu atlīdzība. Tajā skaitā 5.2.punktā teikts, ka, ja kāds no līgumslēdzējiem savas
saistības nepilda godprātīgi, tas atlīdzina otrai pusei visus zaudējumus, kas radušies šī līguma izpildes gaitā un saistīti ar šo līgumu (lietas 9.lapa).
Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumiem jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma 1771.pantam, zaudējums
var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā. Pirmajā gadījumā tas dod tiesības uz atlīdzību, otrajā - uz nodrošinājumu.
Civillikuma 1775.pantā teikts, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.
Atbilstoši Civillikuma 1779.pantam, katram pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājas rīcības rezultātā- nemaksājot par izīrētā dzīvokļa pakalpojumiem, apsaimniekošanu, /pers. A/ nodarīts
zaudējums iepriekšminēto pantu izpratnē, ko sastāda summas: EUR 1238,59 + EUR 203,07 + EUR 95,89 + EUR 454,25 = EUR 1991,80.
Prasība apmierināma par zaudējumu EUR 1991,80 piedziņu saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, un par īres parāda EUR 227,64 piedziņu saskaņā
ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, 11., 11.3 pantu.
Tiesa uzskata par nepamatotu prasītāja prasību daļā par izdevumu EUR 71,00 piedziņu par notāra pakalpojumiem, ko /pers. A/ samaksājis par
pušu noslēgto Dzīvokļa īpašuma nomaksas pirkuma līgumu (lietas 29.lapa). Šajā līgumā (2.4.punkts) pircēja (/pers. B/) papildus apņēmusies segt visus
maksājumus par saņemtajiem dzīvokļa pakalpojumiem, apsaimniekošanas maksu, nekustamā īpašuma nodokli par dzīvokļa īpašumu saskaņā ar
noteiktajiem tarifiem un likmēm.
Savukārt pārdevējs (/pers. A/) 2.4.punktā apņēmies segt visus izdevumus, kas saistīti ar notariāli apliecināta Līguma noslēgšanu. Tā kā šajā punktā
Pircēja apņēmusies segt izdevumus, kas saistīti ar valsts un kancelejas nodevas samaksu par Pircējas īpašuma tiesību nostiprināšanu, tad prasītājam nav
pamata lūgt piedzīt no atbildētājas šos izdevumus EUR 71,00 apmērā par notāra pakalpojumiem. Šajā daļā prasība noraidāma.
Prasītājs 2015.gada 5.janvārī izsniedzis atbildētājai brīdinājumu, aicinot samaksāt nesamaksāt parādu (lietas 26.lapa).
No /pers. A/ bankas konta noraksta par 2015.gadu redzams, ka /pers. B/ nav veikusi nekādus maksājumus.
Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības summas, nav ieradusies uz tiesas sēdi, lai izteiktu kādas pretenzijas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasītājam nav nepieciešams papildus pierādīt faktus, kurus likumā noteiktā kārtībā nav
apstrīdējusi otra puse.
Tiesa uzskata, ka ir pamats piedzīt īres maksas parādu un zaudējumus; kopā EUR 2219,44 apmērā. Pārējā daļā prasība noraidāma.
Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus pierāda AS ”SEB Banka” kvīts (lietas 7.lapa).
Tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram EUR 316,24, ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1)punkta “a” apakšpunktam no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami ar lietas vešanu
saistītie izdevumi par zvērināta advokāta palīdzību EUR 30, kurus pierāda kvīts VA Nr.037791 (lietas 51.lapa).
Kopā no /pers. B/ par labu /pers. A/ piedzenami tiesāšanās izdevumi EUR 350,94.
Valsts labā no atbildētāja piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,05 par pavēstu nosūtīšanu saskaņā ar aprēķinu (lietas 2.lapa).
Noteikt, ka sprieduma izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar iepriekšminēto, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 192., 193., 187.panta otro daļu, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. A/ prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, īres maksas parādu EUR 227,64 (divi
simti divdesmit septiņi euro un sešdesmit četri centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un zaudējumus EUR 1991,80 (viens
tūkstotis deviņi simti deviņdesmit viens euro un astoņdesmit centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus EUR 350,94 (trīs
simti piecdesmit euro un deviņdesmit četri centi).
Noraidīt /pers. A/ prasību daļā par EUR 71 piedziņu par zvērināta notāra pakalpojumiem.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,05 (trīs euro un pieci centi).
Spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Limbažu rajona tiesai.
Tiesnese D.Glinka