Consumer protection center's refusal to provide legal information on land use fees was dismissed as outside its competence.

Lietas Nr. A420245324

A42-00672-25/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:1017.A420245324.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 17.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandija Audzere,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA ,,Teroli” pieteikumu par

pienākuma uzlikšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram sniegt uzziņu par SIA ,,Teroli” 2024.gada 20.augusta

iesniegumā minētajiem jautājumiem,

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja SIA ,,Teroli” 2024.gada 20.augustā (iesniegums saņemts 22.augustā) vērsās Patērētāju tiesību

aizsardzības centrā (turpmāk – centrs) ar lūgumu sniegt uzziņu par zemeslikumiskās lietošanas maksas

maksājumiem, kas izriet no piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām. Iesniegumā norādīts, ka uz pieteicējai

piederoša zemesgabala /Adrese C/, atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. Starp pieteicēju un daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības. Lūgumā norādīti turpmāk

minētie jautājumi:

1. Ja ir vairāki kavēti likumiskās lietošanas maksas maksājuma termiņi, vai zemes īpašniekam, uz kura

zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir pienākums vai tiesības apvienot tos vienā paziņojumā par parādiem,

vai arī ir jāsūta par katru kavēto maksājumu paziņojumu (atgādinājums) katram būves īpašniekam (dzīvokļu

īpašniekam, kopīpašniekam), papildus katram arī piestādot 30 euro?

2. Vai sūtot paziņojumu (atgādinājumu) par kārtējo likumiskās lietošanas maksas kavēto maksājuma parādu,

zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir pienākums informēt

būves īpašnieku (dzīvokļa īpašnieku, kopīpašnieku) par iepriekšējiem kavētiem maksājumiem un ar tiem saistītiem

izdevumiem (30 euro)?

3. Ņemot vērā, ka likumiskās lietošanas maksas maksājumus no būves, kas atrodas uz citām personām

piederošas zemes, īpašnieka (dzīvokļa īpašnieka, kopīpašnieka), veic ne tikai paši būves īpašnieki, īpašuma

lietotāji, bet arī trešās personas, bieži pat neidentificējot maksājuma mērķi, vai zemes īpašnieks privātpersona ir

tiesīgs sūtīt katram būves īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekam) būves kopējo parādu 2 periodā (jo nav

identificējams būves īpašnieka parāds), papildus lūdzot katram segt izdevumus 30 euro apmērā?

4. Vai zemes īpašniekam privātpersonai, uz kura zemes atrodas citai personai piederoša būve, ir pienākums

paziņot būves īpašniekam (dzīvokļa īpašniekam, kopīpašniekam) par iepriekšējo periodu likumiskās lietošanas

maksas kavētiem maksājumiem, ja ir celta prasība tiesā pret dzīvokļu īpašnieku kopību?

Pieteicēja norāda, ka izziņa tiek prasīta, lai pieteicēja nenodarītu vai izvairītos no kaitīgām sekām, kas

paredzētas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Administratīvās

atbildības likumā, Fizisko personu datu apstrādes likumā un Vispārīgā datu aizsardzības regulā 2016/679

(2016.gada 27.aprīlis), Krimināllikumā, kā arī likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma

ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.

[2] Ar centra 2024.gada 5.septembra lēmumu Nr. 7.1.-3/7560/L-235 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

atteikts sniegt uzziņu, vienlaikus sniedzot vispārīgu skaidrojumu saistībā ar negodīgas komercprakses aizliegumu.

Atteikumā norādīts, ka pieteicējas iesniegumā uzdotie jautājumi ir civiltiesiska rakstura un tie nav pakļauti iestādes

vērtējumam. Proti, konkrēto faktisko situāciju no tiesiskā darījuma pušu pienākumu un tiesību viedokļa nav jāvērtē

centram kā kompetentajai iestādei likumiskās zemes lietošanas tiesību jomas uzraudzībā. Tāpat centrs savas

kompetences ietvaros nav tiesīgs skaidrot normatīvo aktu grozījumu pamatojumu, kā arī to, kā plānots konkrētos

noteikumus īstenot praksē. Turklāt pieteicēja minēto situāciju risina ar vispārējas jurisdikcijas tiesas palīdzību.

Jautājumos, kā tieši ir piemērojamslikumā“Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada,

mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”un tā grozījumos norādītās

tiesības, pieteicēja var vērsties Tieslietu ministrijā ar lūgumu par skaidrojumu.

[3] Pieteicēja nepiekrita pārsūdzētajam lēmumam un vērsās ar pieteikumu tiesā. Pieteikumā norādīts

turpmāk minētais.

[3.1] Personas subjektīvās publiskās tiesības tikt informētai par tās tiesībām un pienākumiem izriet no

Satversmes. Viens no veidiem, kā minētās tiesības īstenot, ir vērsties iestādē ar uzziņu par tiesībām.

[3.2] Zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības starp pieteicēju kā zemes īpašnieci un dzīvokļu

īpašniekiem ir tiesiskās attiecības privāto tiesību jomā, taču tas nenozīmē, ka tās nav vērtējamas arī publisko tiesību

jomā.

[3.3] Nesaņemot uzziņu, pieteicēja nevar plānot savu rīcību, īstenojot tiesības par likumiskās zemes

lietošanas maksas saņemšanu. Tāpat tas rada domstarpības starp pieteicēju, centru un daudzdzīvokļu dzīvojamo

māju dzīvokļu īpašniekiem, turklāt šīs domstarpības risinās pats centrs.

[4] Centrs rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt, uzturot pārsūdzētajā

lēmumā norādītos argumentus, kā arī papildus norādot turpmāk minēto.

[4.1] Centra kompetence ir vērsta uz patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu, nevis sniegt

skaidrojumus, kā ir jāinterpretē un jāpiemēro civiltiesiskus jautājumus regulējošas tiesību normas.

[4.2] Pieteicējai ir tiesības vērsties Tieslietu ministrijā ar lūgumu sniegt attiecīgu skaidrojumu par normatīvo

aktu grozījumiem un to interpretāciju.

[4.3] Nav pamatota pieteicējas atsauce uz centra un tiesas nolēmumos iepriekš analizētajām situācijām, kas

saistītas ar zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, jo no 2022.gada 1.janvāra piespiedu nomu aizstāj

likumiskās zemes lietošanas tiesības.

Motīvu daļa

[5] Lietā ir strīds, vai centrs pamatoti atteica sniegt pieteicējai uzziņu par savām tiesībām par sprieduma

1.punktā atreferētajiem jautājumiem.

[6] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmajai daļai personai ir tiesības saņemt uzziņu par

savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka iesniegumu par uzziņu

iesniedz iestādē, kuras kompetencē ir jautājuma izšķiršana pēc būtības.

Administratīvā procesa likums paredz tiesas kontroli gadījumos, ja iestāde nesniedz pieprasīto uzziņu vai

atsaka uzziņas sniegšanu. Proti, tiesas kompetencē ir pārbaudīt, vai iestāde ir pamatoti nesniegusi vai atteikusies

sniegt uzziņu. Tiesai ir jāpārbauda, vai iestādes rīcība, nesniedzot uzziņu, nepamatoti neliedz iespēju personai

realizēt Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības iegūt informāciju par tiesību normu interpretāciju un gūt

priekšstatu, kā iestāde noteiktajos faktiskajos apstākļos piemēros tiesību normas un kādas tiesiskās sekas personai

var iestāties (Senāta 2017.gada 26.jūlija lēmuma lietā Nr.SKA-1160/2017 6.punkts).

Attiecīgā pārbaude primāri ir atkarīga no tā, vai personas pieprasītā uzziņa attiecas uz jautājumiem, kuru

risināšana ir iestādes kompetencē publisko tiesību (valsts pārvaldes) jomā (Senāta 2017.gada 26.jūlija lēmuma lietā

Nr.SKA-1160/2017 5.punkts).

Centrs atteicis pieteicējai sniegt uzziņu, jo uzdotie jautājumi neietilpst centra kompetencē.

[7] Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumu Nr. 632 “Patērētāju tiesību aizsardzības

centra nolikums” 3.punktu centra kompetencē ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos

noteikto tiesību un pienākumu īstenošana un funkciju pildīšana patērētāju tiesību un interešu aizsardzības, tirgus

uzraudzības, kā arī bīstamo iekārtu uzraudzības un reglamentētās metroloģijas jomā.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa noteic, ka šajā likumā un citos normatīvajos

aktos noteikto patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību un kontroli īsteno centrs, citas kompetentas un pilnvarotas

valsts iestādes sadarbībā ar pašvaldībām un patērētāju tiesību aizsardzības biedrībām. Tāpat arī Negodīgas

komercprakses aizlieguma likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma ievērošanu atbilstoši savai kompetencei

uzrauga centrs.

Tātad atbilstoši minētajām tiesību normām viens no centra darbības mērķiem ir patērētāju tiesību un

interešu aizsardzība, kā arī kontrole par normatīvo aktu ievērošanu šajā jomā.

[8] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēja, vēršoties ar iesniegumu centrā, kā pamatojumu uzziņas

saņemšanai norādīja, ka ir zemes nekustamā īpašuma /Adrese C/, kadastra Nr. /numurs/, uz kura atrodas

daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, īpašniece. Iesniegumā arī norādīts, ka starp zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības un ka daudzdzīvokļu mājas

dzīvokļu īpašnieku kopība likumiskās lietošanas maksas maksājumus ir nolēmusi veikt katram kopības pārstāvim

norēķinoties patstāvīgi ar pieteicēju.

Iesniegumā norādīts, ka uzziņa par tiesībām vai iestādes oficiāls viedoklis tiek pieprasīti, lai pieteicēja

nenodarītu un izvairītos no kaitīgām sekām, kas paredzētas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Negodīgas

komercprakses aizlieguma likumā, Administratīvās atbildības likumā, Fizisko personu datu apstrādes likumā un

Vispārīgajā datu aizsardzības regulā 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis), Krimināllikumā, kā arī likumā “Par atjaunotā

Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību”.

No minētā redzams, ka uzziņa nav prasīta par to, kāda būs centra rīcība attiecībā uz pieteicēju patērētāju

tiesību aizsardzības un uzraudzības jomā, ja pieteicēja veiks vai neveiks kādu darbību. Pieteicējas iesniegumā

norādītie jautājumi ir par tiesiskajām attiecībām starp pieteicēju un zemes lietotājiem.

Iesniegumā iekļautā atsauce uz Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un Negodīgas komercprakses

aizlieguma likumu ir vispārīga, tā nesatur detalizētu apstākļu kopumu, kas varētu būt par pamatu uzziņas sniegšanai

par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma piemērošanu.

Uzziņa ir administratīvo tiesību institūts un tā ir sniedzama par to, kā iestāde īstenos savu administratīvi

tiesisko kompetenci. Tāpēc tā nav sniedzama par Administratīvās atbildības likuma un Krimināllikuma

piemērošanu. Savukārt jautājumi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma

piemērošanu saskaņā ar minētā likuma 3.pantu ir Datu valsts inspekcijas kompetencē. Tāpat centra kompetencē

neietilpst likumiskās zemes lietošanas tiesību normu skaidrojuma sniegšana.

[9] Tā kā pieteicēja ar strīdus jautājumiem nav lūgusi centram uzziņu par centra kompetencē esošiem

jautājumiem, bet par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no piespiedu nomas attiecībām, tiesa atzīst, ka centrs

pamatoti atteicās sniegt pieteicējai uzziņu saistībā ar pieteicējas uzdotajiem strīdus jautājumiem. Tiesa atzīst

pārsūdzēto lēmumu par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums līdz ar to ir noraidāms.

[10] Administratīvā procesa likuma 101.panta sestā daļa noteic, ka iestādes rīcība, nesniedzot uzziņu vai

atsakot uzziņas sniegšanu, apstrīdama un pārsūdzama šā likuma 91.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

Savukārt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 91.panta trešajai daļai Administratīvās rajona tiesas

nolēmums nav pārsūdzams.

Proti, šādas kategorijas lietu izskatīšanai ir noteikta īpaša izskatīšanas kārtība – tikai vienā instancē. Līdz ar

to tiesas spriedums šajā lietā nav pārsūdzams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 91.panta trešo daļu, 101.panta sesto daļu, 246.-251.pantu un

289.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt SIA ,,Teroli” pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram sniegt

uzziņu par SIA ,,Teroli” 2024.gada 20.augusta iesniegumā minētajiem jautājumiem.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese S. Audzere