Supreme Court dismisses appeal on procedural grounds, finding no apparent error in lower court's handling of remote session absence.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia decided not to initiate cassation proceedings against the Regional Court of Riga's judgment regarding movable property ownership. The appellant argued that the lower court violated procedural rights by holding a remote session without their presence, noting they disconnected from the waiting room before the hearing started. The court rejected this claim, observing that the appellant had previously failed to attend hearings and did not provide evidence of connection issues or demonstrate how their absence affected the case outcome.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 464(3); Art. 464.1(2)2.: Cassation proceedings shall not be initiated if the appeal does not raise an apparent ground for considering the judgment erroneous or significant for uniform judicial practice.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2026:0129.C771211623.10.L
Lieta Nr. C771211623, SKC-160/2026
Civillietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2026. gada 29. janvārī
Senāta senatoru kolēģija šādā sastāvā: senators referents Kaspars Balodis, senatore Inese Grauda un
senators Aldis Laviņš
rīcības sēdē izskatīja /Persona A/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 20. jūnija spriedumu
/Persona A/ prasībā pret maksātnespējīgo /Nosaukums A/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz kustamo mantu un
mantas atprasīšanu.
Senatoru kolēģija
konstatēja
Prasītājs /Persona A/ ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025. gada 20. jūnija spriedumu
/Persona A/ prasībā pret maksātnespējīgo /Nosaukums A/ par īpašuma tiesību atzīšanu uz kustamo mantu un
mantas atprasīšanu.
Kasācijas sūdzībā ir norādes uz procesuālo tiesību normu pārkāpumiem, un kasācijas sūdzība tādēļ formāli
atbilst Civilprocesa likuma 450. – 454. panta prasībām.
Tomēr senatoru kolēģija atzīst, ka pastāv Civilprocesa likuma 464. 1 panta otrās daļas 2. punktā norādītais
pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, jo kasācijas sūdzībā minētie argumenti nerada acīmredzamu pamatu
uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska
nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Senāta praksē skaidrots, ka tiesības uz taisnīgu tiesu tiek nodrošinātas, atbilstošo procesuālo kārtību
regulējošo normu ietvaros panākot likumīga un pamatota sprieduma pieņemšanu. Personas klātbūtne procesā nav
pašmērķis, viņas paskaidrojumi un argumentācija ir viens no līdzekļiem, kā panākt tiesisku spriedumu (sk. Senāta
2010. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. SKC-233/2010, C27035807, 10. punktu).
Pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai konkrētajā gadījumā nevar būt /Persona A/ kasācijas sūdzībā
norādītais, ka apelācijas instances tiesa prettiesiski ierobežojusi viņa tiesības piedalītas tiesas procesā, nepielaižot
pie attālinātas tiesas sēdes.
Civilprocesa likuma 74. panta otrās daļas 2. punkts paredz, ka pusēm ir tiesības piedalīties tiesas sēdē.
Tomēr atbilstoši Civilprocesa likuma 156. panta pirmajai daļai, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas
dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. un 210. pantu nav pamats to atlikt.
Savukārt Civilprocesa likuma 209. panta 2. punkts noteic, ka tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja kāds no lietas
dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst
par attaisnojošu.
Kā tas redzams no lietas materiāliem, /Persona A/ jau 2025. gada 26. martā tika paziņots par attālināto tiesas
sēdi 2025. gada 20. maijā plkst. 10:30, nosūtot pieslēgšanās saiti. /Persona A/ 2025. gada 20. maijā, pirms tiesas
sēdes,Microsoft Teams platformā tai bija pieslēdzies, gaidījis ielaišanu tiesas sēdes virtuālajā telpā, bet atstājis
uzgaidāmo telpu (atslēdzies no virtuālās uzgaidāmās telpas) pirms tiesas sēdes sākuma un uz tiesas mēģinājumiem
ar viņu sazināties telefoniski nav atbildējis. Tiesa, izvērtējot apstākļus nekonstatēja iemeslu lietas izskatīšanas
atlikšanai.
Arī no /Persona A/ kasācijas sūdzības nav gūstama pārliecība, ka /Persona A/ būtu pastāvējušas problēmas
ar pieslēgšanos 2025. gada 20. maija attālinātajai tiesas sēdeiMicrosoft Teams platformā. Turklāt vērā ņemams ir
apstāklis, ka jau pirmās instances tiesas sēde 2024. gada 19. martā, kā arī apelācijas instances tiesas sēde 2025.
gada 26. martā atlikta prasītāja neierašanās dēļ.
No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs realizējis savas tiesības un izteicis savus argumentus gan
prasības pieteikumā, gan apelācijas sūdzībā. Abu instanču tiesas ir vērtējušas prasītāja argumentus. Savukārt
kasācijas sūdzībā nav norādīts, kādus jaunus būtiskus paskaidrojumus prasītājs būtu sniedzis apelācijas instances
tiesas sēdē un kā prasītāja klātbūtne būtu varējusi ietekmēt lietas iznākumu.
Ņemot vērā minētos apstākļus un faktu, ka arī atbildētajai ir tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos
termiņos, apgabaltiesa pamatoti izskatīja lietu bez prasītāja piedalīšanās tiesas sēdē. Nav pamata uzskatīt, ka
prasītāja nepiedalīšanās 2025. gada 20. maija tiesas sēdē būtu novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu, 464.1 panta otrās daļas 2. punktu, senatoru
kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona A/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2025.
gada 20. jūnija spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators K. Balodis Senatore I. Grauda Senators A. Laviņš