Court partially allowed ownership claim based on Civil Code registration rule while rejecting debt seizure stop order.

Lietas Nr. C04135413

Lietas arhīva Nr. C-1354-13/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 9.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

tiesnesis J.Freimanis,

ar sekretāri V.Makarus,

piedaloties /pers. B/ pārstāvei zvērinātai advokātei Benitai Balanai,

izskatot atklātā tiesas sēdē Rīgā, Rīgas apgabaltiesas telpās civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ un SIA „Rīgas Namu

Pārvaldnieks” par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu, nodibināja:

Aprakstošā daļa

2013.gada 4.janvārī /pers. B/ cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā pret /pers. C/ un SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” par īpašuma tiesību

atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 993.pantu un 994.pantu, lūgts atzīt prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/,

dzīvoklis Nr.26, Rīgā, ar kadastra Nr./numurs A/, ar 2002.gada 29.augustu; dzēst /pers. C/ īpašuma tiesības uz minēto nekustamo

īpašumu; reģistrēt prasītājas īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu; uzlikt par pienākumu SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks”

pārtraukt /pers. C/ parādsaistību piedziņas vēršanu uz minēto nekustamo īpašumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2002.gada 29.augustā starp prasītāju un /pers. C/ noslēgts Pirkuma līgums, saskaņā ar kuru /pers.

C/ kā pārdevēja atsavinājusi prasītājai kā pircējai nekustamo īpašumu /adrese A/, dzīvoklis Nr.26, Rīgā, ar kadastra Nr./numurs A/.

Pirkuma līguma noslēgšanas brīdī prasītāja veikusi pilnas pušu starpā nolīgtās pirkuma maksas apmaksu /pers. C/.

Kaut gan īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nav nostiprinātas, prasītāja visu šo laiku ar nekustamo īpašumu

rīkojusies kā ar savu, sedzot visus ar nekustamā īpašuma uzturēšanu saistītos izdevumus, veicot nekustamā īpašuma renovāciju un

maksājot nekustamā īpašuma nodokli, par ko /pers. C/ nav cēlusi nekādus iebildumus.

Ņemot vērā, ka prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā brīdī zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par piedziņas vēršanu uz minēto

nekustamo īpašumu par parādsaistībām, kas /pers. C/ ir pret SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks”, prasītājai nav iespējas īpašuma

tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu nostiprināt zemesgrāmatā.

Prasītājai nav zināms, uz kāda tiesiska pamata un kāpēc /pers. C/ radušās parādsaistības pret SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks”.

Par celto prasību 2013.gada 18.februārī tiesā saņemti SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja

prasību atzīst, uzskata par pamatotu un apmierināmu.

Uz 2013.gada 25.septembra tiesas sēdi atkārtoti nav ieradusies atbildētāja /pers. C/. Par neierašanās iemesliem tiesu nav

informējusi, kā arī nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā

noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto adresi /adrese/Rīgā. Tiesa vērtē atbildētājas /pers. C/ neierašanos

uz tiesas sēdi kā neattaisnojošu.

Uz 2013.gada 25.septembra tiesas sēdi nav ieradies atbildētājas SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” pārstāvis. Par neierašanās

iemesliem atbildētājas pārstāvis tiesu nav informējis, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Saskaņā ar lietas materiālos esošo

uzziņas lapu atbildētājas SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” pārstāvis /pers. D/ informēts par tiesas sēdes laiku un vietu.

Pie šādiem apstākļiem, kā arī noklausoties prasītājas pārstāves viedokli par iespēju izskatīt lietu bez neieradušos personu klātbūtnes

tiesas sēdē, tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā minētos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai un saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas /pers. C/ un atbildētājas SIA „Rīgas

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas /pers. C/ un atbildētājas SIA „Rīgas

Namu Pārvaldnieks” pārstāvjaklātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas /pers. B/ pārstāve zvērināta advokāte Benita Balana prasību uzturēja uz tajā norādītajiem motīviem un

pamatiem.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazīstoties ar civillietas materiāliem, novērtējot lietas izskatīšanas gaitā gūtos pierādījumus, uzklausot lietas dalībnieces

paskaidrojumus tiesas sēdē, uzskata /pers. B/ prasību pret /pers. C/ un SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” par īpašuma tiesību atzīšanu

uz nekustamo īpašumu par daļēji apmierināmu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem

ir nozīme lietas izspriešanā.

2002.gada 29.augustā starp prasītāju un /pers. C/ notariālā formā noslēgts Pirkuma līgums, saskaņā ar kuru /pers. C/ pārdevusi

prasītājai nekustamo īpašumu /adrese A/, dzīvoklis Nr.26, Rīgā, ar kadastra Nr./numurs A/. Pirkuma līguma 3.punktā noteikts, ka /pers.

C/ pārdod /pers. B/ nekustamo īpašumu par savstarpēji nolīgtu pirkuma maksu Ls 3 000,00, kura summu pircēja samaksā pārdevējai

skaidrā naudā pie pirkuma līguma noslēgšanas. Pārdevējas paraksts zem šī līguma teksta ir apliecinājums tam, ka viņa uz pirkuma

līguma noslēgšanas dienu saņēmusi visu pirkuma maksu pilnā apmērā. (Lietas lapa Nr.23-24)

Atbilstoši Civillikuma 2002.pantam pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot

zināmu lietu vai tiesību.

Civillikuma 2004.pants nosaka, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un

maksu.

Ņemot vērā, ka puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu, tiesa konstatē, ka Pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu,

turklāt lietas izskatīšanas gaitā atbildētāja /pers. C/ minēto darījumu nav apstrīdējusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Lietas materiālos atrodas 2002.gada 12.septembra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (Lietas lapa Nr.47-

48), Līgums Nr.3140 no 2002.gada 12.septembra par norēķiniem pēc ūdens caurplūdes skaitītāju rādījumiem (Lietas lapa Nr.49-50),

2002.gada 29.augusta Līgums par dabas gāzes piegādi dzīvokļa īpašniekam (īrniekam) Nr.70-2405086 (Lietas lapa Nr.51-52)

2002.gada 12.septembra Līgums Nr.3-58-6475(Lietas lapa Nr.53-55).

Tiesas ieskatā minēto rakstveida pierādījumu kopums papildus apliecina 2002.gada 29.augusta Pirkuma līguma noslēgšanu,

vienlaikus norādot uz Pirkuma līguma noslēgšanas pamata iegūtā nekustamā īpašuma nodošanu prasītājas valdījumā.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo Zemesgrāmatu apliecību Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā kā nekustamā īpašuma –/adrese/, ar kadastra Nr./numurs A/, īpašniece, pamatojoties uz 2002.gada 16.maija pirkuma

līgumu, ierakstīta /pers. C/. (Lietas lapa Nr.25)

Tomēr, kā nodibināts lietas izskatīšanas gaitā, /pers. C/ minēto nekustamo īpašumu uz 2002.gada 29.augusta Pirkuma līguma

pamata atsavinājusi /pers. B/.

Civillikuma 1477.pants paredz, ka korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu

īpašumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1479.pantu personiskās prasības priekšmets, kad visā citā ziņā darījums galīgi noslēgts, ir korroborācija, un

neviens no dalībniekiem nevar bez otra piekrišanas atkāpties no lietas aiz tā iemesla, ka akts nav vēl ierakstīts zemes grāmatās.

Atbilstoši Civillikuma 1478.pantam, ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdz korroborācijai nevar

izlietot īpašuma tiesību vai kādu citu lietu tiesību, bet var tikai celt personīgu prasību pret atsavinātāju.

Puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu, līdz ar to pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, un prasītāja, atbilstoši

Civillikuma 1587.pantam, kas paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus, tiesīga prasīt no /pers. F/ līguma izpildi, tas ir, nekustamā īpašuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā.

Zemesgrāmatu likuma 1.pants nosaka, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Pie šādiem apstākļiem atzīstamas prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, dzīvoklis Nr.26, Rīgā, ar kadastra

Nr./numurs A/.

Vienlaikus prasības pieteikumā ietverts prasījums uzlikt par pienākumu SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” pārtraukt /pers. C/

parādsaistību piedziņas vēršanu uz strīdus nekustamo īpašumu.

Prasības priekšmets ir atbildētājam izvirzītais tiesiskais prasījums, kura likumību un pamatotību pārbauda jurisdikcijas iestāde,

izskatot prasības lietu pēc būtības. (Autoru kolektīvs I.Krastiņa vadībā. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga. 1998. 211.lpp.)

Saskaņā ar lietas materiālos esošo Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma izdruku

attiecībā uz strīdus nekustamo īpašumu ierakstīta piedziņas vēršanas atzīme Ls 1 398,65 apmērā par labu SIA „Rīgas Namu

Pārvaldnieks”, pamatojoties uz 2012.gada 11.septembra zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta nostiprinājuma lūgumu, 2012.gada

12.aprīļa Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumu lietā Nr.C32314211. (Lietas lapa Nr.17)

Ņemot vērā, ka atzīstamas prasītājas īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu, kā rezultātā zemesgrāmatā dzēšamas /pers.

C/ īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu un reģistrējamas /pers. B/ īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu, tiesa

norāda, ka zudis tiesisks pamats prasījuma par pienākuma uzlikšanu SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” pārtraukt /pers. C/

parādsaistību piedziņas vēršanu uz strīdus nekustamo īpašumu izvērtēšanai.

Civillikuma 994.pants nosaka, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Tādējādi, tiesas ieskatā, piedziņas atzīme, kāda izdarīta uz 2012.gada 11.septembra zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta

nostiprinājuma lūguma pamata, veikta likumīgi un nepastāv nekāds tiesisks pamats tās dzēšanai.

/pers. B/ prasījums minētajā daļā noraidāms.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ņemot vērā, ka atzīstamas prasītājas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, dzīvoklis Nr.26, Rīgā, ar kadastra

Nr./numurs A/, konstatējams, ka proporcionāli tiesas apmierinātā prasījuma apmēram no /pers. C/ par labu /pers. B/ piedzenami tās

samaksātie tiesas izdevumi, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā Ls 658,75 apmērā un

prasības nodrošināšanu Ls 70,86 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu /pers. C/ nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu

piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 994.pantu, 1447.pantu, 1478.pantu, 1479.pantu, 1587.pantu, 2002.pantu, 2004.pantu, Zemesgrāmatu

likuma 1.pantu, Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93.pantu, 97.pantu, 193.pantu, 195.pantu un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. B/ prasību pret /pers. C/ un SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu apmierināt

daļēji.

Atzīt /pers. B/, personas kods /personas kods/, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, dzīvoklis Nr.26, Rīgā, ar

kadastra Nr./numurs A/.

Prasību daļā par pienākuma uzlikšanu SIA „Rīgas Namu Pārvaldnieks” pārtraukt /pers. C/ parādsaistību piedziņas vēršanu uz

nekustamo īpašumu /adrese A/, dzīvoklis Nr.26, Rīgā, ar kadastra Nr./numurs A/, noraidīt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus, kas

saistīti ar valsts nodevas samaksu par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā Ls 658,75 (seši simti piecdesmit astoņi lati un 75

santīmi) apmērā un tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas samaksu par prasības nodrošināšanu Ls 70,86 (septiņdesmit lati

un 86 santīmi) apmērā, kopā piedzenot Ls 729,61 (septiņi simti divdesmit deviņi lati un 61 santīms).

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās brīža daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Civillietu tiesu palātā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2013.gada 1.novembrī.

Tiesnesis /paraksts/ J.Freimanis