Court dismissed request to compel agency to approve EU fund project due to failure to meet criteria.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420685410

Lietvedības Nr.A02875 -11/44

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā, 2011.gada 28.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese S.Pone,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alpa Madona”

pārstāvim D.D.,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ekonomikas

ministrija pārstāvjiem I.S., Z.M., G.S. un valsts aģentūras „Latvijas investīcijas

un attīstības aģentūra” pārstāvei A.B.,

2010.gada 25.oktobrī, 2011.gada 1.martā un 2011.gada 8.decembrī atklātās

tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar

ierobežotu atbildību „Alpa Madona” pieteikuma par pienākuma uzlikšanu valsts

aģentūrai „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” izdot labvēlīgu

administratīvo aktu, ar kuru apstiprinātu SIA „Alpa Madona” Eiropas

Savienības fonda projekta iesniegumu „Ekoloģiska un efektīva izolācijas

materiāla ražošana” Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma

saņemšanai darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas”

papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”

ietvaros.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2010.gada 5.jūlijā

saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alpa Madona” (turpmāk arī -

pieteicēja) pieteikums par pienākuma uzlikšanu valsts aģentūrai „Latvijas

Investīciju un attīstības aģentūra” (turpmāk arī – LIAA) izdot labvēlīgu

administratīvo aktu, ar kuru apstiprinātu SIA „Alpa Madona” Eiropas

Savienības fonda projekta iesniegumu „Ekoloģiska un efektīva izolācijas

materiāla ražošana” Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma

saņemšanai darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas”

papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”

ietvaros.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2010.gada 7.jūlija lēmumu

pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A420685410.

[2] Pieteicēja uzskata, ka labvēlīgs administratīvais akts ir izdodams,

pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

[2.1] Pieteicēja 2009.gada 9.novembrī LIAA iesniedza Eiropas

Savienības fonda projekta iesniegumu „Ekoloģiska un efektīva izolācijas

materiāla ražošana” (turpmāk arī – projekta iesniegums) Eiropas Reģionālās

attīstības fonda līdzfinansējuma saņemšanai darbības programmas

„Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas

pievienotās vērtības investīcijas” ietvaros.

LIAA 2010.gada 9.februārī ar lēmumu Nr.9.2-1.1./839SF (turpmāk arī –

sākotnējais lēmums) noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu. 2010.gada

9.martā pieteicēja iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrija informēja pieteicēju, ka apstrīdēšanas iesnieguma

izskatīšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2010.gada 25.maijam.

Izskatot pieteicējas sūdzību, Ekonomikas ministrija 2010.gada 26.maijā

pieņēma lēmumu Nr.1-6.7-97 (turpmāk arī - pārsūdzētais lēmums), ar kuru

nolēma atstāt negrozītu sākotnējo lēmumu par Eiropas Savienības projekta

noraidīšanu.

[2.2] Pieteicēja norāda, ka Ekonomikas ministrija, izskatot pieteicējas

iesniegumu, nepamatoti nav konstatējusi acīmredzamu būtisku procesuālo

pārkāpumu, ko pieļāvusi LIAA un, kas noveda pie prettiesiska LIAA lēmuma.

Pieteicēja uzskata, ka starp pieteicēju un LIAA strīds pastāv par to, vai projekta

iesniegums atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.200 „Noteikumi par darbības

programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes

„Augstas pievienotās vērtības investīcijas” (turpmāk arī – MK noteikumi

Nr.200) 5.pielikumā „Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji” minētajam

atbilstības kritērijam Nr.9 „Izmaksu pamatotība” 4.nosacījumam (turpmāk arī -

Kritērijs Nr.9).

Pieteicēja uzskata, ka Ekonomikas ministrija, izskatot pieteicējas

iesniegumu daļā par siltumražošanas iekārtu atbilstību MK noteikumi Nr.200

Kritērija Nr.9 „Izmaksu pamatotība” prasībām, ir acīmredzami piekritusi

pieteicējas detalizēti sniegtajai argumentācijai iesniegumā par pieteicēja veiktās

iepirkuma procedūras atbilstību Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra

noteikumu Nr.65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas

kārtību pasūtītāja finansētajiem projektiem” (turpmāk arī – MK noteikumi

Nr.65”) prasībām, jo nav iebildusi pieteicēja analīzei.

[2.3] Pieteicēja uzskata, ka starp pieteicēju un Ekonomikas ministriju un

LIAA nav strīda par projekta iesnieguma atbilstību MK noteikumi Nr.200

Kritērija Nr.9 „Izmaksu pamatotība” 1., 2. un 3.nosacījumam, līdz ar to

pieteicēja secina, ka projekta iesniegumā:

1) ir skaidri definēta problēma, sniegts problēmas risinājuma apraksts un

pamatojums, tai skaitā biznesa plānā iesniegts pamatots aprēķins finanšu rādītāju

pieaugumam, un tas saskaņā ar eksperta atzinumu ir aprēķināts aritmētiski

pareizi un pamatots ar objektīviem pieņēmumiem, līdz ar to projekta iesniegums

atbilst nosacījuma izvirzītajām prasībām, t.i., ir izpildīts MK noteikumi Nr.200

Kritērija Nr.9 1.nosacījums;

2) ir argumentētas projekta attiecināmās izmaksas un tās ir nepieciešamas

projekta mērķu sasniegšanai, līdz ar to projekta iesniegums atbilst nosacījuma

izvirzītajām prasībām, t.i., ir izpildīts MK noteikumi Nr.200 Kritērija Nr.9

2.nosacījums;

3) attecināmajās izmaksās iekļautās projekta izmaksas ir saistītas ar šo

aktivitāšu īstenošanu, līdz ar to projekta iesniegums atbilst nosacījuma

izvirzītajām prasībām, t.i., ir izpildīts MK noteikumi Nr.200 5 Kritērija Nr.9

3.nosacījums.

[2.4] Pieteicēja norāda, ka, pārbaudot projekta iesnieguma atbilstību MK

noteikumi Nr.200 Kritērija Nr.9 4.nosacījumam, Ekonomikas ministrijai, tāpat

kā iepriekš LIAA bija jāievēro noteikumi atbilstoši Pārbaudes lapā Nr.1

iekļautās atbilstības un administratīvo kritēriju vērtēšanas procedūrai, un, ņemot

vērā, ka pārsūdzētajā lēmumā nav atsauces uz vairāku apakšnosacījumu izpildi,

pieteicēja secina, ka projekta iesniegums atbilst apakšnosacījumu izvirzītajām

prasībām.

[2.5] Pieteicēja secina, ka Ekonomikas ministrija apzināti, vai arī savas

neprofesionalitātes dēļ, nav konstatējusi LIAA pieļautu būtisku procesuālo

pārkāpumu, kas ir novedis pie kļūdaini izdarīta secinājuma par projekta

iesnieguma neatbilstību Kritērijam Nr.9. Proti, Ekonomikas ministrijai bija

jākonstatē, ka projekta iesnieguma attiecināmās izmaksas samazināmas saskaņā

ar iepriekš pieteikumā minēto. Ja Ekonomikas ministrija to būtu atzinusi, tad tai

nepamatotās izmaksas bija jāizslēdz no attiecināmajām izmaksām. Pieteicēja

uzskata, ka tā rezultātā, Ekonomikas ministrijai bija jāsecina, ka saskaņā ar

piemērojamām tiesību normām LIAA bija nevis jānoraida projektu iesniegums

tā dēļ, ka tajā norādītajās attiecināmajās izmaksās iekļautas nepamatotas

izmaksas, bet gan par attiecīgu summu jāsamazina attiecināmās izmaksas un

jāturpina projekta iesnieguma vērtēšana saskaņā ar pārējiem kritērijiem.

[2.6] Pieteicēja norāda, ka Ekonomikas ministrija, izskatot apstrīdēšanas

iesniegumu, nav ievērojusi Administratīvā procesa likuma 81.panta regulējumu,

tādējādi pieļaujot būtisku procesuālu pārkāpumu, kas noveda pie prettiesiska

Ekonomikas ministrijas lēmuma. Pieteicēja norāda, ka Ekonomikas ministrija,

uzskatot, ka tai ir tiesības pārvērtēt projekta iesniegumu, ir rīkojusies

prettiesiski, jo Ekonomikas ministrija, izvērtējot iesniegumu, ir piemērojusi

Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmās daļas redakciju, kas nav spēkā

kopš 2006.gada 1.decembra.

Atsaucoties uz MK 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.746 „Valsts

aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” nolikums” 1.punktu,

pieteicēja norāda, ka Ekonomikas ministrijas kompetence bija tikai un vienīgi

sniegt vērtējumu par to: vai sākotnējā lēmumā ietvertā argumentācija bija

tiesiska un pietiekama, lai pieņemtu lēmumu par projekta iesnieguma

noraidīšanu un vai LIAA, noraidot projekta iesniegumu, ir ievērojusi LIAA

2009.gada 9.septembra kārtībā Nr.ORG-INA-IKN-2009/161 noteikto vērtēšanas

kārtību.

[2.7] Pieteicēja norāda, ka, lai Ekonomikas ministrijai nebūtu jāatzīst

LIAA lēmuma prettiesiskums, Ekonomikas ministrija pilnībā mainīja projekta

iesnieguma noraidīšanas argumentāciju un norādījusi jaunus argumentus, kas

nav iekļauti sākotnējā lēmumā. Šāda rīcība ir absolūti prettiesiska, jo pretējā

gadījumā var izveidoties situācija, ka iesniegtie projektu iesniegumi tiek vērtēti

pēc atšķirīgiem individuāliem, nevis vienotiem kritērijiem, kā arī iestādei

prettiesiski tiktu piešķirta rīcības brīvība neievērot patvaļas aizlieguma principu.

[2.8] Pieteicēja norāda, ka uz pieteicējas izstrādātās tehniskās

specifikācijas pamata ir saņemti piedāvājumi no trešajām personām, tādēļ

secināms, ka nav pamatoti vērtēt pieteicēja tehnisko specifikāciju kā

nepietiekami detalizētu un nevārēja rasties šaubas par to, ka pieteicēja ir

saņēmusi atbilstošu piedāvājumu par siltumražošanas iekārtu piegādi.

Pārsūdzētajā lēmumā norādītie „Sīkākie tehniskie parametri” ir ļoti subjektīvs

jēdziens, ko objektīvi nevar novērtēt. Tas liecina par neobjektivitāti projektu

iesniegumu vērtēšanā un pārkāpj vienlīdzības principu.

Par informāciju par kurināmā apjoma norādīšanu pieteicēja paskaidro, ka

projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanas metodikā nav norādīts, ka jāsniedz

informācija par ražotnes vajadzībām nepieciešamo enerģijas daudzumu un

patērējamo kurināmā apjomu. Kā arī metodikā norādīts, ka iesniedzējiem ir

jābūt lakoniskiem un jāiekļaujas noteiktā vārdu skaitā. Pieteicējas projekta

iesnieguma 2.5.sadālā ir norādīts, ka siltumražošanas iekārtās izmantos šķeldu.

To, ka Sauleskalnā nav pieejama dabasgāze nebija nepieciešams īpaši uzsvērt

projekta iesniegumā, jo tā ir publiski pieejam informācija. Pieteicēja norāda uz

projekta iesniegumam pievienotajā biznesa plānā ietvertajām tabulām, no kuru

datiem Ekonomikas ministrijai un tās ekspertiem bija iespējams veikt

nepieciešamos aprēķinus par nepieciešamajiem siltumenerģijas apjomiem un to

saražošanas iespējām. Ekonomikas ministrijas pieprasītās informācijas apjoms

nav noteikts nevienā normatīvā, tādēļ nepamatoti pārsūdzētajā lēmumā norādīts,

ka informācija ir sniegta nepietiekami. Izstrādājot projekta iesniegumu pieteicēja

izmantoja LIAA izstrādāto paraugu, tādēļ pieteicēja papildus tehniskajā

specifikācijā norādītajiem parametriem nelūdza piegādātajiem norādīt kādus

īpašus papildus tehniskos parametrus, lai izvairītos no situācijas, ka tie vairs nav

savstarpēji salīdzināmi.

[2.9] Pieteicēja secina, ka Ekonomikas ministrijai, pieņemot pārsūdzēto

lēmumu, nebija tiesības atkārtoti vērtēt projekta iesniegumu pēc būtības, sniegt

jaunus argumentus par to, vai skaidrot sākotnējo lēmumu. Ekonomikas

ministrijai bija tiesības tikai un vienīgi sniegt vērtējumu tam, vai sākotnējais

lēmums, pamatojoties uz tajā sniegtajiem argumentiem, ir tiesisks. Nav

saprotams, kāpēc atstāts spēkā sākotnējais lēmums, ja pārsūdzētajā lēmumā kā

prettiesiski vai nepamatoti noraidi visi sākotnējā lēmumā minētie argumenti, kas

bija par pamatu projekta iesnieguma noraidīšanai. Tādejādi Ekonomikas

ministrija pārkāpusi savu kompetenci vērtējot sākotnējo lēmumu, nevis atbildot

uz jautājumu , vai sākotnējais lēmums ir tiesisks (kas bija jādara saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 81.pantu), bet prettiesiski un subjektīvi

pārvērtējot projekta iesniegumu. Pārraudzības forma nepieļauj augstākas

iestādes iejaukšanos pārraugāmās iestādes kompetencē, bet ļauj vienīgi vērtēt

pārraugāmās iestādes pieņemtā lēmuma tiesiskumu.

[3] 2010.gada 11.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts

Ekonomikas ministrijas paskaidrojums, kurā Ekonomikas ministrija norāda, ka

pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms pilnā apjomā, ņemot vērā

turpmāk norādītos argumentus:

[3.1] Pieteicēja nepamatoti izdarījusi secinājumu, ka Ekonomikas

ministrija nepiekrīt sākotnējā lēmumā secinātajam, ka pieteicējas projekts nav

dzīvotspējīgs. Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.panta otro

daļu Ekonomikas ministrija ir pārņēmusi savā lietvedībā pieteicēja projekta

vērtēšanu un ir to izvērtējusi pārsūdzētajā lēmumā, kas darīts piesaistot

ekspertus. Pārsūdzētajā lēmumā ir secināts, ka projekta iesniegums neatbilst MK

noteikumu Nr.200 Kritērijam Nr.9, tādēļ sākotnējais lēmums ir atstāts negrozīts.

Sākotnējā lēmumā ietvertie argumenti ir saistoši pieteicējai, ciktāl tie nav

pretrunā ar pārsūdzētajā lēmumā ietvertajiem argumentiem. LIAA viedoklis

sakrīt ar Ekonomikas ministrijas norādīto, ka projekts nav dzīvotspējīgs.

[3.2] Par atbilstošu MK noteikumu Nr.200 Kritērijam Nr.9 projekta

iesniegums atzīstams tikai tad, ja tajā ir ietverta informācija, kas izriet no

projekta iesnieguma un tam pievienotajiem dokumentiem, uzskatāma par

atbilstošu visiem Kritērija Nr.9 nosacījumiem. Izvērtējot projekta iesniegumu

pārsūdzētajā lēmumā secināts, ka no projekta iesniegumā sniegtās informācijas,

tai skaitā projektu iesniegumam pievienotajos dokumentos, nav izvērtējams, vai

attiecīgās iekārtas ir uzskatāmas par atbilstošākajām, efektīvākajām un

piemērotāko tehnoloģisko risinājumu, jo trūkst informācijas par ekoloģiskā koka

šķiedras apšuvuma materiāla ražotnes vajadzībām nepieciešamo siltumenerģijas

daudzumu, siltumenerģijas ražošanas iekārtu darba režīmiem, iekārtu kurināmā

patēriņu, kā arī nav izvērtēti iespējamie zudumi siltumenerģijas ražošanas

procesā. Tādēļ projekta iesniegumā un tehniskajā specifikācijā nav ietverta

pietiekama informācija, lai varētu pārliecināties par Eiropas Savienības

struktūrfondu līdzekļu efektīvu izmantošanu. Pieteicējam nav pamata uzskatīts,

ka Ekonomikas ministrija ir piekritusi pieteicēja argumentācijai par iepirkuma

procedūras atbilstību MK noteikumu Nr.65 prasībām.

[3.3] Tā kā ne projekta iesniegumā, ne tam pievienotajos dokumentos

nebija informācijas par nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu, siltumenerģijas

ražošanas iekārtu darba režīmiem un iekārtu kurināmā patēriņu, tad Ekonomikas

ministrija nemaz nevarēja veikt visas noteiktās darbības, lai pārliecinātos, vai

projekta iesniegumā ir sniegts detalizēts ekonomiskais pamatojums un vai tajā

ietvertās izmaksas ir atbilstošas tirgus cenām.

[3.4] Saskaņā ar 2002.gada 25.jūnija Padomes Regulas (EK)

Nr.1605/2002 par Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam

budžetam (turpmāk arī – Regula Nr.1605/2002), 27.pantu Ekonomikas

ministrijas un LIAA pienākums ir vērtēt, vai projektā plānotie ieguldījumi ir

lietderīgi un samērīgi ar konkrēto projektu, kā arī aktivitātes mērķi, proti, vai

projektā iekļautās izmaksas ir nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai un vai

tās ir ekonomiski pamatotas. Ekonomikas ministrija uzsver, ka projekta

iesniegumā nav informācijas, lai pārliecinātos par Eiropas Savienības

struktūrfondu līdzekļu efektīvu izlietojumu, nav izvērtējama arī atbilstība

Regulas Nr.1605/2002 nostiprinātajām prasībām.

[3.5] Nav pamatoti pieteicējas secinājumi par to, ka sniegta korekta

finanšu ilgtspējas analīze un sagatavoti motivēti finanšu aprēķini, jo gan

sākotnējā lēmumā, gan pārsūdzētajā lēmumā ir atzīts, ka projekta nav

dzīvotspējīgs. Kā arī nepamatoti ir pieteicējas argumenti, ka LIAA veikusi

virspusēju projekta iesnieguma izvērtējumu, neiedziļinoties sniegtajā

informācijā, kā arī to nepārbaudot, izmantojot publiski pieejamos resursus.

[3.6] Ekonomikas ministrija uzskata par nepamatotiem pieteicējas

argumentus par Administratīvā procesa likuma 81.panta piemērošanu, jo

atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai un 37.panta

otrajai daļai, Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma 14.panta

ceturtajai daļai un MK noteikumu Nr.200 6.punktam LIAA atrodas Ekonomikas

ministrijas funkcionālā pārraudzībā, tādēļ Ekonomikas ministrija, ievērojot laika

ekonomijas un labas pārvaldības principu, LIAA lietvedībā esošo lietu pārņēma

savā kompetencē un izskatīja to pēc būtības, proti, izvērtēja projekta iesnieguma

atbilstību Kritērijam Nr.9. Administratīvā akta pamatojuma papildināšana vai

argumentu maiņa nav uzskatāma par sākotnējā administratīvā akta grozīšanu, ja

vien netiek mainīta arī administratīvā akta rezultatīvā daļa. Pieteicēja nevar

atsaukties uz to, ka administratīvā akta papildināšana vai argumentu maiņa būtu

uzskatāma par „reformatio in peius” aizlieguma principa pārkāpumu, jo

sākotnējais lēmums tā apstrīdēšanas stadijā vēl nav ieguvis savu patstāvīgo

spēkā esamību, kā arī Ekonomikas ministrija nav pasliktinājusi pieteicējas

stāvokli, bet gan izvērsti skaidrojusi sākotnējo lēmumu pārsūdzētajā lēmumā.

[3.7] Ekonomikas ministrija norāda, ka prasība iekļaut informāciju par

svarīgiem tehniskiem parametriem nav uzskatāma par jaunu, iepriekš

nenoformulētu un pieteicējai nezināmu projekta vērtēšanas kritēriju, jo

pieteicējai, lai pārliecinātos par projekta iesniegumā norādīto izmaksu

attiecināmību un efektivitāti, bija jāizvērtē piemērotākais siltumenerģijas

ražošanas iekārtu tehnoloģiskais risinājums, jāpārzina iespējamās alternatīvas.

Tā kā projekta iesniegumā šāds izvērtējums nebija ietverts un pieteicēja nebija

sniegusi informāciju par ekoloģiskā koka šķiedras apšuvuma materiāla ražotnes

vajadzībām nepieciešamo siltumenerģijas daudzumu un citiem tehniskajiem

parametriem, ne LIAA, ne Ekonomikas ministrija nevarēja pārliecināties par

izvēlēto siltumenerģijas ražošanas iekārtu atbilstību ekoloģiskā koka šķiedras

apšuvuma materiāla ražotnes vajadzību nodrošināšanai.

[3.8] Nav vērtējams pieteicējas arguments, ka no projekta iesniegumam

pievienotajiem dokumentiem nevarēja rasties šaubas par to, ka pieteicēja ir

saņēmusi atbilstošu piedāvājumu par siltumražošanas iekārtu iegādi, jo

iepirkuma procedūras dokumentācija nav uzskatāma par atbilstošu MK

noteikumu Nr.65 prasībām.

Ekonomikas ministrija paskaidro, ka projekta iesniegumu veidlapas

aizpildīšanas metodika paredz, ka pieteicējai ir jāpaskaidro, kāpēc projektā

izvēlētais risinājums tiek uzskatīts par optimālu, tādēļ nav pamatots pieteicējas

arguments, ka pieteicējai bija jābūt lakoniskai un jāiekļaujas noteiktā vārdu

skaitā, sagatavojot projekta iesniegumu. Ekonomikas ministrija norāda, ka

dabasgāze un šķelda nav vienīgie kurināmā veidi, jo pastāv dažādi risinājumi, kā

efektīvi nodrošināt ražotnes vajadzībām nepieciešamo siltumenerģijas daudzuma

saražošanu.

[4] 2010.gada 11.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts LIAA

paskaidrojums, kurā norādīts, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts atbilstoši

normatīvo aktu prasībām un pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms

pilnā apjomā, ņemot vērā turpmāk norādītos argumentus.

[4.1] Atsaucoties uz pieteicējas pieteikumā norādīto, LIAA paskaidro, ka

iemesls, kādēļ LIAA sākotnējā lēmumā uzsvēra tieši siltumražošanas iekārtu

specifikācijas trūkumus, ir saistīts ar ekspertu viedokli, ka pārējo iekārtu

parametrus būtu iespējams izsecināt no norādītā sasniedzamā gala rezultāta jeb

gatavās produkcijas parametriem (2010.gada 18.janvāra ekspertu atzinums

Nr.02-01/2010). Atsaucoties uz 2010.gada 5.janvāra eksperta atzinumu Nr.107,

LIAA norāda, ka saskaņā ar eksperta viedokli, ka ražošanas tehnoloģija un

siltumenerģijas ražošanas iekārtas ir nošķiramas, un secina, ka pieteicējas

uzsvērtā analoģija nav pamatota un piemērojama.

[4.2] LIAA pilnībā pievienojas Ekonomikas ministrijas paustajai nostājai

un argumentiem un norāda, ka papildus jāievēro, ka saskaņā ar MK noteikumi

Nr.200 47.punktu gadījumā, ja projekta iesniegumā nav iekļauta pietiekoša

informācija, lai būtu iespējams izvērtēt iesnieguma atbilstību vērtēšanas kritērija

prasībām, uzskata, ka projekta iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam.

Atsaucoties uz 2010.gada 9.marta eksperta pausto viedokli, LIAA norāda, ka ir

konsultējusies ar ekspertiem, kas ir lietpratēji iekārtu tehnisku parametru

izpratnes jomā un LIAA nav pamata neuzticēties viņu viedoklim (tieši otrādi-

LIAA ir pienākums saskaņā ar LIAA 2009.gada 9.septembra kārtības Nr.ORG-

INA-IKN-2009/161 4.pielikumā „Pārbaudes lapā Nr.1 iekļauto atbilstības un

administratīvo kritēriju vērtēšanas procedūra” ņemt vērā ekspertu viedokli), jo

vairāki eksperti ir atzinuši, ka norādītā tehniskā specifikācija nav pietiekoša.

[4.3] Atsaucoties uz 2010.gada 5.janvāra eksperta atzinumu Nr.107,

LIAA uzskata, ka, tā kā minētie papildus parametri var mainīt iekārtas cenu, tad,

ja saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītajām prasībām nav

iespējams identificēt iepirkuma priekšmetu – termoeļļas un tvaika katlu, nav

iespējams arī izvērtēt izmaksu ekonomisko pamatotību. Šis ir ne tik daudz

iepirkumu speciālistu darbības sfēras jautājums, cik tehniski specializētu

ekspertu kompetence sniegt atzinumu par to, vai tehniskie parametri tehniskajā

specifikācijā ir saprotami un pietiekoši. LIAA uzsver, ka pieteicēja nav

norādījusi pietiekamas nedz funkcionālās, nedz darbības prasības, pēc kurām

iespējamais piegādātājs varētu identificēt siltumenerģijas ražošanas iekārtas un

attiecīgi piedalīties iepirkuma procedūrā.

[4.4] Atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādīto, LIAA paskaidro, ka

MK noteikumi Nr.200 5 Kritērija Nr.9 izvērtēšanai tika piesaistīts ārējais

eksperts. Tas 2010.gada 4.decembrī sniedza atzinumu Nr.41 par biznesa plānā

norādītās informācijas pamatotību un norādīto ieguldījumu iegādes vērtību un

tehnisko specifikāciju un atzina, ka projekts nav dzīvotspējīgs.

Atbilstoši pieteicējas norādītajam par LIAA 2009.gada 9.septembra

kārtības Nr.ORG-INA-IKN-2009/161 4.pielikuma „Pārbaudes lapā Nr.1

iekļauto atbilstības un administratīvo kritēriju vērtēšanas procedūra”

izvērtēšanas gaitu, LIAA bija pienākums ņemt vērā ekspertu atzinumu un izpētīt

tai pieejamo publisko informāciju. LIAA ir sekojusi šai kārtībai un pretēji

pieteicējas apgalvojumam, ir ņēmusi vērā eksperta viedokli, kā arī vispusīgi

izvērtējusi pieejamo informāciju, apzinājusi tirgus situāciju, tieši kontaktējoties

ar piegādātājiem un pārvadājumu veicējiem, un nonākusi pie sākotnējā lēmumā

paustā secinājuma, ka projekts nav dzīvotspējīgs.

LIAA, atsaucoties uz LIAA 2009.gada 9.septembra kārtības Nr.ORG-

INA-IKN-2009/161 4.pielikuma „Pārbaudes lapā Nr.1 iekļauto atbilstības un

administratīvo kritēriju vērtēšanas procedūra” nosacījumu, norāda, ka, ja,

izvērtējot projekta izmaksu pamatotību tiek konstatēts, ka daļa izmaksu nav

pamatotas, tad tiek aprēķināts pamatoto attiecināmo izmaksu apmērs.

[4.5] LIAA norāda, ka Ekonomikas ministrija ir nonākusi pie identiska

secinājuma, taču, pamatojoties uz citiem argumentiem, LIAA kompetencē

neietilpst Ekonomikas ministrijas pieņemtā lēmuma pārvērtēšana. LIAA norāda,

ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.200 5.pielikumā „Projektu iesniegumu

vērtēšanas kritēriji” noteikto, ja projekta iesnieguma novērtējums pēc projekta

atbilstības Kritērija Nr.9 ir negatīvs, tad projekta iesniegumu noraida un saskaņā

ar MK noteikumi Nr.200 Kritēriju Nr.9, tad projekta iesnieguma vērtēšanu

neturpina.

[5] Tiesas sēdēs pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, minot

pieteikumā ietvertos argumentus.

[6] Tiesas sēdēs atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes valsts aģentūras „Latvijas investīcijas un attīstības aģentūra” pārstāve

un Ekonomikas ministrijas pārstāvji pieteicējas pieteikumu neatzina, minot

pārsūdzētajā lēmumā ietvertos argumentus.

[7] Uz tiesas sēdi 2010.gada 25.oktobrī izsauktais liecinieks I.B.

sniedza šādu liecību.

Liecinieks liecināja, ka bija uzaicināts kā ekspertu komisijā, kas vērtēja

projekta iesniegumu. Lieciniekam bija uzdoti 3 jautājumi, uz kuriem liecinieks

sniedza atbildes: vai paredzētās siltumenerģijas ražošanas jaudas atbilst projektā

nepieciešamajam, vai izdevumi par siltumiekārtām ir ekonomiski pamatoti,

nepieciešami projekta īstenošanai un nodrošina fiziski izmērāmus rezultātus un

vai pēc specifikācijām var noteikt nepieciešamās siltumtehniskās iekārtas un

piedāvāt iekārtas dažādi pretendenti?

Lieciniekam bija pieejams iesniegtais projekts. Problēma bija tā, ka

siltumiekārta bija sasaistīta kopā ar tehnoloģiju. Tehnoloģiju apskatīja biznesa

plānā. Atsevišķi iekārtās nāca papildus ražošanas procesa iekšējai

nodrošināšanai termoeļļas katls ar jaudu 9 MW un tvaika katls 3MW. Bija

raksturota kaut kāda jauda. Liecinieks no tā projekta nesaprata, kāpēc ir

vajadzīgs termoeļļas katls, jo tas ir dārgāks un liela jauda. Liecinieks neatradu

saikni ar tehnoloģiju.

Termoeļļas katli ir ar lielām temperatūrām. Ar tehnoloģiju praktiski arī

bija minimāls sakars. Liecinieks mēģināju izrēķināt, kādi ir vajadzīgi siltuma

patēriņi. Liecinieks nevarēja izvērtēt arī par kaut kādu koģenerāciju. Bija tikai

dažas rindiņas par tehnoloģijām. Ja par kalti varēja izvērtēt kaut kādu

daudzumu, tur bija kaut kādas preses, utt., bet nekādu tehnisko datu nebija.

Liecinieks nevarēja izvērtēt to, vai iekārtu bija iespējams aizstāt ar kādu citu,

lētāku. Nav saprotams kāpēc tieši 9 MW termoeļļas katls. Tas ir ļoti specifiski ar

lielām temperatūrām. Varbūt viņu vajag tehnoloģijām. Dīvaini bija arī tas, ka ir

papildus iekārtas pieliktas klāt. Aktivitāšu aprakstā bija teikts, ka piegāde bija

rakstīts 1 komplekts. Tālāk termoeļļas katls 2 750 000, tvaika katls 740 500 Ls.

Jebkurai tādai iekārtai ir ne tikai jauda, bet arī spiedieni, nepieciešamās

temperatūras. Var pateikt tā, ka mašīnai ir jābūt ar 4 riteņiem un pilna bāka ar

benzīnu. Bet cik var aizvest vai otrādi cik benzīna bākas būs jāpielej, lai

aizvestu, nevar. Līdz ar to no tās informācijas, kas bija šajā projektā liecinieks

nevarēja atbildēt uz jautājumu par to vai kāds cits var kaut ko līdzīgu piegādāt.

Principā citu nevarēja piedāvāt.

Problēma ir tāda, ka par Eiropas naudām ir jābūt kaut kādai atskaitei vai tas

ir labi, vai slikti. Mēs strādājam ar katlumājām, ar siltuma trasēm, un tur ir ļoti

precīzi jāpamato gan nākotnes zudumi, gan šodienas zudumi un kā veidojās tas

labums. Šeit fizisku lielumu it kā nav, izņemot tos MW – 3 MW un 9 MW. No

projekta nav iespējams saprast vai tas dos to, vai nedos, nav ar ko salīdzināt.

Problēmas pēc tam būs gan LIAA, gan pašam pieteicējam, jo būs jāpamato

kāpēc. Liecinieks norāda, ka projekts bija pavirši sagatavots. Liecinieks

paskaidro, ka šajā aktivitātē bija atsevišķi seši projekti, kurus ir vērtējis

pietiecējs kā eksperts.

Liecinieks liecina, ka no sākuma viņi pieaicināja liecinieku kā ekspertu, jo

bija aizdomas par projektiem vai tie nav slēpti, jo tajā laikā bija tādas aktivitātes

pie koģenerācijām. Visi domāja, ka no elektrības nāks briesmīga nauda. Viens

no jautājumiem man bija izvērtēt vai jauda nav par lielu. No savas pieredzes

vadoties liecinieks rakstīja tā, kā viņam izskatījās, ka tas termokatls ir par lielu.

Lieciniekam par tehnoloģiju nav nekāda informācija.

Uz tiesas jautājumu, vai no tiem datiem, kas bija projektā, liecinieks šo

enerģijas avotu vērtēja kopsakarā ar tehnoloģisko iekārtu, liecinieks paskaidro,

ka nē, viņa ir nodalīta nost. Pieteikumā par tehnoloģiju ir tikai viena shēmiņa.

Liecinieks uzskata, ka nebija no kā vērtēt. Parādās tie divi katli.

Liecinieks liecina, ka būtu no tā projekta neradās iespaids, ka vajadzīgi divi

termokatls par 2,7 miljoniem latu. Liecinieks nevar pateikt, vai termokatli bija

vajadzīgi, jo projektā ir viena rindiņa, ka katls maksā 2,7 miljoni un viss.

Liecinieks liecina, ka pieļauj iespēju, ka termokatls varēja nebūt iekļauts

finansējumā? Pieteicēja pati varēja finansēt izslēgt viņu ārā un tālāk projekts

varēja tikt virzīts par šīm tehnoloģiskajām iekārtām Lieciniekam nav atbilžu

kāpēc vajadzīgs tāds katls ar termoeļļu. Jā, tvaika katls ir vajadzīgs siltuma

ražošanai.

Uz procesa dalībnieku jautājumiem liecinieks liecina, ka liecinieku

pieaicināja kā siltuma enerģētiķi un liecinieks nezināja, ka šīs programmas

ietvaros pat teorētiski nav iekļaujamas iekšā koģenerācijas iekārtas, taču vērtēja

vai projektā nav slēptu izmaksu, kas neattiecas uz projektu. Lai izvērtētu, vai

paredzētās siltumenerģijas ražošanas jaudas atbilst projektā nepieciešamajām un

noskaidrotu, kas ir projektam nepieciešams, liecinieks lasīja projektu, ko tur

ražos un rēķināja cik siltumu patērēs. Galvenais jau kurināmajam. Liecinieks

liecina, ka viņam nebija pieejami arī citu ekspertu sniegtie atzinumi. Liecinieks

liecina, ka nav saprotams, kāpēc kopā katlam vajadzīgi 9 MW, ja pēc liecinieka

aprēķiniem 6 MW ir vidējais nepieciešamais patēriņš vispār. Liecinieks liecina,

ka shēmā, kur notiek sadegšana, termoeļļa tiek uzvārīta. Šajā shēmā no tiem

6MW, 3MW saražo šeit tvaikā. Tas nozīmē, ka te ir vēl viens katls, kas ir

atsevišķi. Šeit iet iekšā šķelda un notiek degšanas process. Šeit tiek saražota

termoeļļa. No tā, kas šeit saražojās, daļa aiziet, lai saražotu arī nepieciešamo

tvaiku. Tvaika ražošanai par pamatu izmantojot termoeļļu. Šeit ir pārpalikums

no termoeļļas, kas neaiziet uz tvaiku, tajā skaitā daļa sajaucās ar dūmgāzēm. Tas

ir atsevišķs rezultāts. Ir nepieciešamas trīs pozīcijas, kas tehnoloģiski nāk ārā no

vienas stacijas. Shēmā atsevišķi ir termoeļļas katls un atsevišķi tvaika katls.

Vērtējot pieteicēja projektu, liecinieks saprata, ka ir atsevišķs katls, ka tie ir divi

atsevišķi katli. Tas būtu loģiski. Ja kaut kas notiek tam, tad šis būtu kā rezerve

un tad ir divi atsevišķi.

[8] Uz tiesas sēdi 2011.gada 8.decembrī izsauktais liecinieks A.D.

sniedza šādu liecību.

Liecinieks liecināja, ka uzaicināts no LIAA sniegt konsultāciju par 2

jautājumiem: vai tehniskajās specifikācijās ir pietiekama informācija, lai

sasniegtu projekta mērķim nepieciešamās investīcijas, vai var identificēt

iekārtas, kuras jānopērk un sasniegt projekta mērķi un kādas ir šo iekārtu tirgus

cenas. Uz pirmo jautājumu, vai uzņēmējs, kurš iesniedzis šo projektu izsludinot

šīs specifikācijas iepirkumu varēs sasniegt projekta mērķi un varēs nopirkt

iekārtas. Ir divi veidi, vai nu viņam bija jānorāda precīzi mērķis, kādu projektu

viņš vēlas ražot un kādā daudzumā, jo investīcijas ir ļoti lielas. Tāpēc

uzņēmējam veicot šos iepirkumus ir jābūt drošam, ka produkts, ko saražos uz

šīm iekārtām viņam nesīs attiecīgus ienākumus, lai viņš varētu veikt. Otrs veids.

Ja uzņēmējam ir kaut kāda jauna ideja, tad viņš precīzi definē kādas iekārtas un

kādi ir iekārtu parametri, ko viņš vēlas iegādāties, lai saražotu šo produktu.

Paskatoties, kas bija sarakstīts no šī otrā veida, liecinieks konstatēja, ka tur

informācijas absolūti nepietiek. Faktiski, ja viņš veic šādu iepirkumu, tad viņam

var piedāvāt jebko. Rakstīts bija ļoti neprofesionāli. Paskatoties projekta mērķi,

ko viņš grib ražot, konstatējams, ka tas, kas bija rakstījis šo projekta pieteikumu,

arī nebija sapratis projekta jēgu. Jo spriežot pēc nosaukuma, tas bija inovatīvs

produkts šīs izolācijas plāksnes no koksnes skaidām, kas šobrīd ir viena no

inovācijām, ko daudzi uzņēmēji Eiropā ievieš. Spriežot pēc produkta apraksta,

tad tas, kas bija rakstījis, nebija sapratis vai neiedziļinoties tehniskos sīkumos,

faktiski apraksts bija veidots, ka šīs plāksnes aizvieto minerālvati. Šobrīd

siltināšanai lieto minerālvati, bet tad taisīs šīs plāksnes. Tur bija norādīts arī šo

plātņu blīvums, kādas faktiski no koka uztaisīt nevar. Tur viņš bija kļūdījies.

Faktiski tālākais produkta pielietojums bija pēc šī produkta, kas bija nosaukumā,

jeb faktiski kā ražo konkurenti. Principā bija sajauktas šīs divas lietas. Līdz ar to

ne no vienas, ne no otras nevarēja saprast, ko uzņēmējs dabūs tādā veidā

iepērkot. Tā bija faktiski projekta rakstītāja neprofesionalitāte. Tāpēc liecinieks

izteica arī bažas, ka pēc šiem dokumentiem, ko redzēja, šis projekts nav reāls.

Galvenā kļūda, no tā, ko uzņēmējs piedāvāja šo risinājumu, bija tā, ka

nebija novērtēts, ka tā ir industriāla ražotne. Tā bija tīri kā tradicionāla

zāģētavas, vai kaut kas tāds. Bet tās ir industriālas ražotnes, kur ir pilnīgi citi

principi. Tur visu veido vienā kopējā līnijā. Šobrīd pasaulē krīzes rezultātā ir

palikušas 2 kompānijas, kuras ražo šādas iekārtas un viņi labprāt piedāvāja

informāciju kādas ir prasības izejvielām, kādas tehnoloģijas. Principā šādai

informācijai projekta sagatavotājam vajadzēja būt pieejamai. Ja viņa tur nebija

ielikta iekšā, tad nav saprotams, kāpēc.

Lai izveidotu šādas tehnoloģijas, tās ir ļoti lielas investīcijas. Lai tās

atmaksātos, tad acīmredzot ir jāievēro principi, kādi ir taisot šādas rūpnīcas. Jo

pēc šīs rūpnīcas iedarbināšanas uzreiz ir jānāk naudai atpakaļ, jo banku saistības

un saistības ar Ekonomikas ministriju, lai būtu rezultāts. Liecinieks neko tur

tādu neatradu un tāpēc parakstīja tādu atzinumu.

Atbildot uz procesa dalībnieku jautājumiem, liecinieks liecina, ka tas

dokumentu kopums, ko redzēja, lai sagatavotu savu atzinumu, ir projekta

pieteikuma visa lielā mape pēc tam LIAA uz vietas. Anonīmos materiālus

liecinieks paskatījies, lai pieņemtu lēmumu dot vai nedot atzinumu. Liecinieks

liecina, ka atzinumā lietotais termins „sistēmrisinājums” ir domāts, ka šīs

iekārtas objektīvi ir lielražošana. Jo atsevišķi iekārtas, kas tur ir, tās ražo tik

lielas, ka ja tās jāpasūta speciāli Tādu rūpnīcu pat rekonstrukcijas gadījumos reti

kad liek vecās ēkās, jo šie gabarīti un iekārtu savstarpējie savienojumi virknējas

un es vairāk domāju par to vienoto risinājumu, ka visām jābūt salāgotām vienotā

vadības sistēmā, kas ir datorizēta. Sistēma kopumā aptver arī enerģijas ražošanu,

kas ir nepieciešama tehnoloģiskā procesa darbībai. Var aizbraukt uz Bolderāju

un apskatīties. Tās var būt viena vadības sistēma un var būt divas vadības

sistēmas. Arī apkures sistēmai viss ir jāregulē, tas ir kādā sistēmā viņu veido. Tā

varētu būt atsevišķa apkure un varētu būt atsevišķa rūpnīca. Tas ir atkarīgs no tā,

kā uzņēmējs savu projektu realizē. Šajā ražotnē ir vajadzīgas ļoti lielas jaudas.

Kā tehniskais eksperts, uz tādu projektu, kur atsevišķi enerģijas ražošanas

iekārtas un atsevišķi iekārtu tehnisko līnijas, skatās kā naivu, ja pērk pa daļām,

jo tā ir ļoti liela rūpnīca. Siltumu un tehnoloģiju var atsevišķi. Bet to pašu

tehnoloģisko iekārtu pa daļām nevar. Principā nominālās jaudas, kas projektā

nebija, ir no 1,2 līdz 5 t sausās šķiedras stundā. Tas ir milzīgs apjoms, kurā ir

jākontrolē visi tehnoloģiskie procesi.

Uz tiesas jautājumu, vai minēto ražotāju iekārtas faktiski neatbilst

tehniskajā specifikācijā norādītajai informācijai, kas būtu iepērkamais objekts,

liecinieks liecina, ka faktiski tur tas nav norādīts. Jo viņiem, kad prasa

piedāvājumu, tad ir publicēts jautājumu saraksts, uz kuriem ir jāatbild.

Tehniskajā specifikācijā pēc būtības ir jābūt jautājumu sarakstiem, kur ierakstīt.

Faktiski no pārdevēja puses specifikācija ir ļoti lieliska. Tur var piedāvāt gan

„Dieffenbacher”, gan „Siempelkamp”, gan vēl kaut ko. Bet no projekta

realizētāja puses liecinieks norādīja, ka tur nekā nav, ka viņam var piedāvāt

jebko. No projekta realizētāja puses tur nav iestrādāta aizsardzība.

Tehniskajā specifikācijā, lai potenciālie piegādātāji varētu saprast ko

viņiem prasa piegādāt, vajadzēja būt norādītām noteikti sausās šķiedras masas

daudzumam stundā. Tas ir parametrs, pēc kura piegādātājs var izvēlēties

defibratorus, smalcināšanas iekārtas, utt. Un otrs, norādīt precīzi gala produktu,

ko viņš grib dabūt ārā. Faktiski tad piegādātājs uzņemas atbildību, ka no

pasūtītāja norādītā koksnes daudzuma saražos tādus produktus. Norādītie

parametri nav korekti, tur ir dīvains blīvums, izmēri nav. Šāda produkta

ražošana tehniski nav iespējams. Tā ir kļūda. Tur var pārdot jebko. Pēc tehniskās

specifikācijas tur var pārdod jebkādu vienkāršu iekārtu, kas izpilda minimālās

prasības. Tas ir par maz. Tur vajadzēja daudz precīzāk vai vajadzēja precīzi

sarakstīt tehnoloģijā, ka neko citu nevar saražot. Liecinieks liecina, ka projekts

sagatavots tā, ka uzrakstītais nenodrošina finansējuma saņemšanu.

Liecinieks liecina, ka projektā nav iekļautas daudzas izmaksas, kam tur

būtu jābūt. Jo cenas, ko nosauca lieciniekam, tās bija indikatīvas un arī tie

ražotāji, kas līdz šim ir realizējuši šādus projektus, tas vienmēr ir izmaksājis

vairāk. Redzot šo skaitli, var teikt, ka labi vien ir, ka šis projekts šobrīd ir

apstājies šim uzņēmējam. Pircējs, izsludinot šādu specifikāciju, viņš var dabūt

jebko, tā kā šobrīd, viņš ir dabūjis kaut kādu lētu piedāvājumu. Šāda

specifikācija viņam nenodrošina, lai viņš dabūtu konkrētu iekārtu.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, noklausoties administratīvā procesa

dalībnieku pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus atzīst, ka pieteikums ir

nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

[10] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus:

[10.1] 2009.gada 11.novembrī Valsts aģentūrā „Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra” saņemts pieteicējas projekta iesniegums „Ekoloģiska un

efektīva izolācijas materiāla ražošana” Eiropas Reģionālās attīstības fonda

līdzfinansējuma saņemšanai darbības programmas „Uzņēmējdarbība un

inovācijas” papildinājuma 2.1. prioritātes „Zinātne un inovācijas” 2.1.2.

pasākuma „Inovācijas” 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības

investīcijas” ietvaros, projekta identifikācija numurs APV/2.1.2.4.0/09/01/056

(sk.lietas 2.sējuma 60.-228.lapu).

[10.2] Valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” ar

2010.gada 9.februāra lēmumu Nr.9.2-1.1/836SF ir noraidījusi pieteicējas

Projekta iesniegumu (sk.lietas 2.sējuma 38.-40.lapu).

[10.3] Valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”

2010.gada 9.februāra lēmumu Nr.9.2-1.1/836SF pieteicēja apstrīdējusi

Ekonomikas ministram (sk.lietas I sējuma 57.-58.lapu).

[10.4] Ar Ekonomikas ministrijas 2010.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.1-6.7-

56 pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš līdz 2010.gada 11.maijam

(sk.lietas 2.sējuma 57.-58.lapu).

[10.5] Ar Ekonomikas ministrijas 2010.gada 14.maija lēmumu Nr.1-6.7-

87 pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš līdz 2010.gada 11.maijam

(sk.lietas 2.sējuma 56.lapu).

[10.6] Ar Ekonomikas ministrijas 2010.gada 26.maija lēmumu Nr.1-6.7-

97 Valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” 2010.gada

9.februāra lēmums Nr.9.2-1.1/836SF atstāts negrozīts (sk.lietas 1.sējuma 53.-

63.lapu).

[11] Izvērtējot pieteicējas prasījumu, secināms, ka pieteicējas iesniegtais

projekts ar pārsūdzēto lēmumu ir noraidīts projekta izvērtēšanas sākotnējā

stadijā, proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr.200 46.2 apakšpunktu ir nolemts

neturpināt pieteicējas projekta tālāku izvērtēšanu, noraidot projekta iesniegumu.

Šādā projekta iesnieguma vērtēšanas stadijā nevar tikt pieņemts lēmums par

projekta apstiprināšanu, bet ir iespējams lemt par projekta tālāko virzību. Līdz ar

to prasījums ir precizējams, kā prasījums par labvēlīga administratīvā akta par

sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alpa Madona” projekta iesniegums

„Ekoloģiska un efektīva izolācijas materiāla ražošana” Eiropas Reģionālās

attīstības fonda līdzfinansējuma saņemšanai darbības programmas

„Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1. prioritātes „Zinātne un

inovācijas” 2.1.2. pasākuma „Inovācijas” 2.1.2.4.aktivitātes „Augstas

pievienotās vērtības investīcijas” ietvaros atzīšanu par atbilstošu 9.kritērija

nosacījumiem un par projekta iesnieguma vērtēšanas turpināšanu izdošanu.

[12] Izvērtējot sākotnējo lēmumu lietā, konstatējams, ka tajā kā projekta

noraidīšanas pamatojums norādīta neatbilstība MK noteikumu Nr.200

5.pielikumā „Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji” minētajam atbilstības

kritērijam Nr.9 „Izmaksu pamatotība”, un konkrēti, minētā kritērija

4.nosacījumam – lēmumā atzīts, ka projektā plānotie izdevumi nav ekonomiski

pamatoti. Minētais secinājums izdarīts, konstatējot šādus faktus:

1) saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītajām prasībām nav

iespējams identificēt iepirkuma priekšmetu – termoeļļas un tvaika katlu un līdz

ar to nav iespējams izvērtēt izmaksu ekonomisko pamatotību;

2) no projekta iesnieguma veidlapas un pievienotā biznesa plāna

konstatētā, ka projekts nav ekonomiski pamatots un dzīvotspējīgs (nav

ekonomiski izdevīgs noieta tirgus attālums un cenas salīdzinājumā ar alternatīvo

siltumizolācijas materiālu cenām), sniegtā finanšu informācija nav patiesa un uz

objektīviem pieņēmumiem balstīta (izejmateriālu cenas ir zemākas, bet gatavās

produkcijas cenas augstākas, nekā tirgus cenas lēmuma pieņemšanas brīdī,

transporta izmaksas, ņemot vērā pieteicējas norādīto noieta tirgu, ir neatbilstoši

zemas).

Savukārt atbildētāja pārsūdzētajā lēmumā konstatējusi, ka sākotnējā

lēmumā prettiesiski secināts, ka:

1) projekta iesniegumā ir ietverta pietiekam informācija, lai būtu

iespējams secināt projekta iesniegumā iekļauto iekārtu (koksnes šķeldas

pieņemšanas un smalcināšanas iekārta, smalcināmā materiāla žāvēšanas iekārta,

skaidu un līmes ar piedevām sajaukšanas iekārta, materiāla formēšanas,

u.c.iekārtas) atbilstību vērtēšanas kritērija Nr.9 prasībām;

2) projekts nav dzīvotspējīgs, jo siltumizolācijas materiālu cena tirgū ir

par 40% lētāka, sākotnējā lēmumā vērtētais salīdzināmais siltumizolācijas

materiāls nav produkta aizstājējprece, bet pieteicēja tiešo konkurentu -

kokšķiedras siltumizolācijas materiālu tirgotāju – produktu cenas ir augstākas

par pieteicēja biznesa plānā noradītajām;

3) kļūdaini noteikta šķeldas cena, jo pieteicējs biznesa plāna 12.tabulā nav

nepārprotami norādījis mērvienību kolonnai „Cena par mērvienību LVL”.

No minētā izriet, ka atbildētāja ir atzinusi par pamatotu sākotnējā lēmumā

secināto par neiespējamību pēc iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītajām

prasībām identificēt iepirkuma priekšmetu – termoeļļas un tvaika katlu un līdz ar

to nav iespējams izvērtēt izmaksu ekonomisko pamatotību, proti, nav

konstatējams MK noteikumu Nr.200 5.pielikumā „Projektu iesniegumu

vērtēšanas kritēriji” minētajam atbilstības kritērijam Nr.9 „Izmaksu pamatotība”,

un konkrēti, minētā kritērija 4.nosacījums – pieteicēja projekta iesnieguma

ekonomiskā pamatotība.

Attiecībā par sākotnējā lēmumā konstatēto projekta dzīvotspēju

pārsūdzētajā lēmumā par sākotnējais lēmums atzīts par pamatotu daļā par noieta

tirgus ekonomisko izvērtējumu un projekta iesniegumā sniegtās finanšu

informācijas izvērtējumu attiecībā par transporta izmaksām, ņemot vērā

pieteicējas norādīto noieta tirgu.

Pārsūdzētajā lēmumā konstatētās LIAA kļūdas attiecībā par kokšķiedras

siltumizolācijas materiālu vidējo tirgus cenu un noteikto šķeldas izmaksu

apmēru, nav pamats sākotnējā lēmuma atzīšanai par prettiesisku, jo sākotnējā

lēmumā konstatētais par projekta dzīvotspēju un iepirkuma dokumentācijā

iekļauto nepietiekamo informāciju izmaksu pamatotības izvērtēšanai ir

pietiekošs pamats pieteicējas projekta iesnieguma atzīšanai par neatbilstošu

vērtēšanas kritērija Nr.9 prasībām.

[13] Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma

(turpmāk – Vadības likums) 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka atbildīgās

iestādes vai sadarbības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par Eiropas Savienības

fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai

noraidīšanu, kā arī lēmumu par piešķirtā finansējuma atgūšanu.

Saskaņā ar Vadības likuma 19.panta otro daļu lēmumu par Eiropas

Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tas atbilst

Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Eiropas

Savienības fonda aktivitātes projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros ir

pieejams finansējums projekta īstenošanai.

Saskaņā ar Vadības likuma 19.panta trešo daļu lēmumu par Eiropas

Savienības fonda projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst

Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un

neatbilstības novēršana saskaņā ar šā panta piekto daļu ietekmētu Eiropas

Savienības fonda projekta iesniegumu pēc būtības, kā arī tad, ja Eiropas

Savienības fonda projekta iesniegums atbilst Eiropas Savienības fondu projektu

iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, bet Eiropas Savienības fonda aktivitātes

projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros nav pieejams finansējums projekta

īstenošanai.

Vadības likuma 19.panta piektajā daļā noteikts, ka lēmumu par Eiropas

Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu pieņem, ja

Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam jāveic atbildīgās iestādes vai

sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai Eiropas Savienības fonda projektu

varētu atbilstoši sagatavot un īstenot. Nosacījumus lēmumā ietver un to izpildi

kontrolē, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par attiecīgo Eiropas

Savienības fonda aktivitāti. Ja kāds no lēmumā noteiktajiem nosacījumiem

netiek izpildīts, Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums uzskatāms par

noraidītu.

No minētā secināms, ka par Eiropas Savienības fonda projekta

iesniegumu, izvērtējot tā atbilstību projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijiem

var tikt pieņemti šādi lēmumi: lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu,

lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu un lēmums par

projekta iesnieguma noraidīšanu.

[14] Saskaņā Vadības likuma 18.panta 10.punktu, lai nodrošinātu Eiropas

Savienības fondu vadību, Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt

kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas

Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus,

prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi,

kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī

atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.200 6.punktu darbības programmas

“Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.prioritātes “Zinātne un

inovācijas” 2.1.2.pasākuma “Inovācijas” 2.1.2.4.aktivitāti “Augstas pievienotās

vērtības investīcijas” (turpmāk – aktivitāte) īstenošanu nodrošina atbildīgā

iestāde un sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde ir Ekonomikas ministrija.

Sadarbības iestāde ir valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”.

Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālā pārraudzībā.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.200 45.punktu projekta iesniegumu vērtē

atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumā minētajiem kvalitātes, atbilstības,

administratīvajiem un finansējuma piešķiršanas kritērijiem, izmantojot projektu

iesniegumu atlases un vērtēšanas metodiku un projektu iesniegumu vērtēšanas

veidlapas, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības

struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina

plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu un nosaka Eiropas

Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības un kontroles sistēmas

izveidošanas prasības. Savukārt MK noteikumu Nr.200 46.punktā ir noteikta

kritēriju vērtēšanas secība. Proti, vispirms izvērtējams, vai projekts iesniegts

termiņā (projekta atbilstība MK noteikumu Nr.200 5.pielikuma 23.punkta

kritērijs, 46.1.apakšpunkts). Ja projekta iesniegšanas termiņš ir ievērots, tad tiek

vērtēta projekta atbilstība MK noteikumu 5.pielikuma 9., 13.punktā noteiktajiem

atbilstības kritērijiem (projektu izmaksu pamatotība un vai projekts tiek īstenots

atbalstāmajā nozarē) un 15.punktā noteiktajam projekta iesniedzēja atbilstības

kritērijam (vai projekta iesniedzējs ir Latvijā reģistrēts komersants, vai tas nav

atzīts par maksātnespējīgu, neatrodas sanācijas procesā vai likvidācijā vai tā

darbība nav izbeigta vai apturēta). Ja projekta iesniegums neatbilst kādam no

minētajiem kritērijiem, projekta vērtēšanu neturpina (MK noteikumu Nr.200

46.2.apakšpunkts). Savukārt, ja projekts atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem,

tiek vērtēta projekta atbilstība MK noteikumu Nr.200 5.pielikuma 1.-8 punktos

noteiktajiem kvalitātes kritērijiem un pārējiem paredzētajiem kritērijiem saskaņā

ar MK noteikumu Nr.200 46.5. un 46.6 punktu.

[15] Vadības likuma 26.pantā noteikts, ka Eiropas Savienības fonda

projekta iesniegums pēc tā iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par tā

apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu nav precizējams.

Tādējādi secināms, ka pēc projekta iesnieguma iesniegšanas papildus

informācijas vai dokumentu iesniegšana un šādas informācijas vērtēšana

attiecīgā projekta ietvaros nav pieļaujama.

Taču projekta iesnieguma precizēšana ir pieļaujama, ja tiek pieņemts

lēmums saskaņā ar Vadības likuma 19.panta piekto daļu par projekta

apstiprināšanu ar nosacījumu.

MK noteikumu Nr.200 49.punktā noteikts, ka lēmums par projekta

iesnieguma apstiprināšanu var ietvert nosacījumus, kas jāizpilda, lai projekta

iesniedzējs varētu noslēgt līgumu par projekta īstenošanu. Saskaņā ar MK

noteikumu Nr.200 50.punktu lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar

nosacījumu sadarbības iestāde projekta iesniedzējam norāda, kāda papildu vai

precizējošā informācija ir nepieciešama, lai projekta iesniegums atbilstu šo

noteikumu 5.pielikuma 10., 11., 12., 14., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 24., 25.,

26. un 27.punktā minētajiem kritērijiem, un termiņu, kurā informācija ir

iesniedzama.

No minētajām tiesību normām izriet, ka projekta precizējumi līguma

noslēgšanai nav pieļaujami attiecībā par MK noteikumu Nr.200 5.pielikuma

9.punktā noteikto kritēriju.

[16] Saskaņā ar MK noteikumu Nr.200 5.pielikumā noteikto 9.vērtēšanas

kritērija skaidrojumu ir jāizpilda šādi projekta izmaksu pamatotības un

efektivitātes nosacījumi:

1) plānotie izdevumi nodrošina fiziski izmērāmu rezultātu rašanos: tiek vērtēts,

vai noteiktais problēmas risinājums pozitīvi ietekmēs projekta iesniedzēja

saimniecisko darbību un vai izvirzītais projekta mērķis ir skaidri definēts un

atbilst izvēlētajam problēmas risinājumam;

2) attiecināmās izmaksas ir nepieciešamas projekta īstenošanai: tiek vērtēts, vai

attiecināmās izmaksas ir nepieciešamas projekta izvirzītā mērķa sasniegšanai;

3) attiecināmās izmaksas ir saistītas ar projekta īstenošanu: tiek vērtēts, vai

attiecināmās izmaksas atbilst projektā plānotajām aktivitātēm;

4) plānotie izdevumi ir ekonomiski pamatoti.

[17] MK noteikumu Nr.200 7.2.punkta 7.2.2. apakšpunkts uzliek

sadarbības iestādei, izskatāmajā gadījumā – atbildētājai, pirms uzsākta projektu

iesniegumu pieņemšana, izstrādāt un publicēt sadarbības iestādes tīmekļa vietnē

projektu iesniegumu vērtēšanas un vērtēšanas veidlapas aizpildīšanas metodiku,

projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas metodiku un projekta īstenošanas

līguma paraugu, tai skaitā starpposma un noslēguma pārskata veidlapu, tās

aizpildīšanas kārtību un izdevumus apliecinošo dokumentu sarakstu.

Atbildētājas 2009.gada 9.septembra Kārtības Nr.ORG-INA-IKN-

2009/161 „Darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas”

papildinājuma 2.1.prioritātes „Zinātne un inovācijas” 2.1.2.pasākuma

„Inovācijas” 2.1.2.4.aktivitātē „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”

iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanas un projekta iesnieguma vērtēšanas

veidlapu aizpildīšanas kārtība” (turpmāk – Kārtība) 2.punktā noteikts, ka

Projektu iesniegumu vērtēšana tiek veikta atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada

24.februāra noteikumiem Nr.200 „Noteikumi par darbības programmas

„Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4.aktivitāti “Augstas

pievienotās vērtības investīcijas””, aizpildot projekta iesnieguma vērtēšanas

veidlapas - „Pārbaudes lapa Nr.1” (1.pielikums) un „Pārbaudes lapa Nr.2”

(2.pielikums) Valsts atbalsta programmu informācijas sistēmā 2007, kā arī

aizpildot projektu iesniegumu vērtēšanas sarakstu (3.pielikums). Minētā kārtība

ir publicēta atbildētājas interneta vietnē http://www.liaa.gov.lv/lv/es_fondi/

projektu_istenosana/apv/, līdz ar to secināms, ka projekta iesniedzējiem bija

iespējas ar to iepazīties, un sagatavojot projekta iesniegumu, ņemt vērā Kārtībā

ietvertos vērtēšanas procedūras kritērijus.

[18] Saskaņā ar Kārtības 12.punktu Projekta iesnieguma atbilstību 9. un

13. un 15. kritērijam vērtē atbilstoši Kārtības 4.pielikumā norādītajai kārtībai.

Saskaņā ar Kārtības 4.pielikuma 6.punkta, kurā noteikts pārbaudes apjoms

ekonomiskās pamatotības izvērtēšanai, „a” apakšpunktā noteikts, ka izvērtēšanā

ņem vērā ārējā eksperta atzinumu.

Saskaņā ar „b” apakšpunktu pārbauda vai projekta iesnieguma veidlapas

6.4.sadaļā ir sniegts detalizēts ekonomiskais pamatojums par katra ieguldījuma

projekta iesnieguma veidlapas 6.2.sadaļas attiecināmo izmaksu sadaļā iekļauto

izmaksu noteikšanas un aprēķināšanas mehānismu. Projekta iesnieguma

veidlapas 6.4.sadaļā norādīto pamatojumu un projekta iesnieguma veidlapas

6.2.sadaļā norādīto attiecināmo izmaksu pozīciju apmēru atbilstību tirgus cenām

iespēju robežās pārbauda, izmantojot publiski pieejamos informācijas avotus un

nepieciešamības gadījumā arī kontaktējoties ar iespējamajiem preču

piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, no kuriem tiek pieprasīts rakstisks

piedāvājums par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu atbilstoši projekta

iesnieguma veidlapas 2.7.sadaļā norādītajai ieguldījumu tehniskajai

specifikācijai vai projekta iesnieguma veidlapas pievienotajai ieguldījuma

tehniskajai specifikācijai.

Saskaņā ar minētā punkta „d” apakšpunktu pārbauda, vai par visām

attiecināmo izmaksu pozīcijām ir veiktas iepirkumu procedūras, ja to izmaksas

sasniedz MK noteikumi Nr.65 9.punktā noteikto paredzamo līgumcenu.

Minētajā apakšpunktā cita starpā noteikts, ka iesniegtās iepirkuma procedūras

izvērtē, vai tās ir veiktas atbilstoši iepriekš minēto normatīvo aktu prasībām

(izvērtējot iepirkuma procedūras, nepieciešams pārliecināties, ka iepirkuma

priekšmeta tehniskajā specifikācijā ir norādīti to raksturojošie rādītāji,

piemēram, jauda, izmērs, tehniskie parametri, ietilpība u.c.).

No minētā secināms, ka projekta iesnieguma 9.kritērijā noteiktā

ekonomiskā pamatojuma izvērtēšana saskaņā ar Kārtības 12.punkta 4.pielikumu

aptver projekta vajadzībām veiktās iepirkuma procedūras un tās rezultātā

noteiktās ieguldījuma cenas izvērtēšanu. Ņemot vērā, ka ieguldījuma cena tiek

noteikta tieši iepirkuma procedūras rezultātā, ekonomiskā pamatojuma

izvērtējums ir tieši saistīts ar iepirkuma procedūras un tās rezultāta - izvēlētā

piedāvājuma – izvērtējumu.

[19] Vadības likuma 31. pantā noteikts, ka iepirkumu, kas nepieciešams

projekta īstenošanai, projekta iesniedzējs veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem

projektiem. Vadības likuma 32.pantā noteikts, ka iepirkuma procedūru, kas

nepieciešama projekta īstenošanai, projekta iesniedzējs veic pirms projekta

iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Iepirkuma dokumentācijas

atbilstību šo noteikumu 31.punkta nosacījumiem sadarbības iestāde vērtē kopā

ar projekta iesniegumu.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 7.panta pirmo daļu, ja pasūtītājs no

saviem līdzekļiem vai no Eiropas Savienības politiku instrumentu un nacionālā

līdzfinansējuma līdzekļiem finansē tāda līguma izpildi, kas nav minēts šā likuma

6.pantā, iepirkuma procedūras un to piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras

piemēro šīs procedūras, nosaka Ministru kabinets. Tādējādi par Eiropas

Savienības līdzekļiem finansētajiem projektiem iepirkuma procedūras un tās

piemērošanas kārtība ir noteikta ar speciālu tiesisko regulējumu, proti, MK

noteikumiem Nr.65. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.65 1.punktu minētie

noteikumi nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību Publisko

iepirkumu likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajiem iepirkumiem. Taču minētā

tiesību norma neizslēdz vispārējo publisko iepirkumu regulējuma attiecināmību

arī uz iepirkumiem, kas veicami Eiropas Savienības finansēto projektu izpildei

jautājumos, kas nav tieši atrunāti MK noteikumos Nr.65, tostarp publiskā

iepirkuma mērķi, kas noteikts Publisko iepirkumu likuma 2.punktā, attiecinot to

uz konkrēto pasūtītāju, kas noteikts Publisko iepirkumu likuma 7.panta pirmajā

daļā. Proti, saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 2.pantu publiskā iepirkuma

likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma procedūras atklātumu; 2) piegādātāju

brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) valsts un

pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

Minētie mērķi ir vienlīdz attiecināmi uz MK noteikumu Nr.65 noteikto

iepirkuma procedūru, lai nodrošinātu brīvu konkurenci Eiropas Savienības

kopējā tirgū, nodrošinātu iepirkuma procedūras atklātumu un nodrošinātu

Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts līdzekļu efektīvu izmantošanu.

[20] Saskaņā ar MK noteikumu Nr.65 13.punkta 13.1.apakšpunktu

tehnisko specifikāciju var sagatavot ievērojot MK noteikumu Nr.65 14.punktā

noteikto kārtību, proti, tehniskajā specifikācijā norāda prasības attiecībā uz

iepirkuma priekšmeta kvalitāti, apjomu, drošību, garantiju, pārbaudes metodēm,

iesaiņošanu, marķēšanu, izmantojamām metodēm, nepieciešamajiem resursiem,

vēlamo galarezultātu, atbilstību nozares normatīvajos aktos noteiktajām

prasībām, vides aizsardzību, invalīdu piekļuves iespējām un citas pamatotas un

objektīvas prasības, lai iepirkuma priekšmets atbilstu iepirkuma mērķim.

Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr.65 13.punkta 13.2.apakšpunktu,

tehnisko specifikāciju var sagatavot MK noteikumu Nr.65 16.punktā noteiktajā

kārtībā. MK noteikumu Nr.65 16.punktā noteikts, ka tehnisko specifikāciju var

sagatavot, nosakot iepirkuma priekšmeta funkcionālās vai darbības prasības.

Prasības formulē precīzi, lai iespējamais piegādātājs varētu konstatēt līguma

priekšmetu un finansējuma saņēmējs - salīdzināt piedāvājumus.

MK noteikumu Nr.65 31.punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs atzīst

par atbilstošiem tikai tos piedāvājumus, kuri iesniegti un sagatavoti atbilstoši

uzaicinājumā un tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām, kā arī citos

līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras dokumentos noteiktajām

prasībām, ja tādas ir. Finansējuma saņēmējs no atbilstošajiem piedāvājumiem

izvēlas piedāvājumu ar zemāko cenu.

No minētā secināms, ka, tehniskās specifikācijas sagatavošanā piemērojot

MK noteikumu Nr.65 16.punktu, ir nosakāmas iepirkuma priekšmeta

funkcionālās vai darbības prasības, kuras ir formulējamas tik precīzi, lai

piegādātājam būtu iespējams konstatēt līguma priekšmetu un pasūtītājam –

salīdzināt piedāvājumus.

[21] Publisko iepirkumu likuma 46.pantā noteikti šādi piedāvājumu

izvēles kritēriji:

1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori

kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas

izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais

un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās

priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma

priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi

salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

2) piedāvājums ar viszemāko cenu.

Attiecībā par minēto piedāvājuma izvēles kritēriju izvēli Publisko

iepirkumu likuma 46.panta otrajā daļā noteikts, ka pasūtītājs piedāvājumu

salīdzināšanai un novērtēšanai kā kritēriju izvēlas saimnieciski visizdevīgāko

piedāvājumu, bet gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties

piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija

ir detalizēta, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai

izmantot kritēriju — piedāvājums ar viszemāko cenu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.65 31.punktu izskatāmās aktivitātes

ietvaros veicamajā iepirkuma procedūrā piedāvājuma izvēlē piemērojamais

kritērijs ir piedāvājums ar zemāko cenu. Ņemot vērā iepriekš norādīto,

secināms, ka iepirkuma, kas veikts saskaņā ar MK noteikumiem Nr.65,

tehniskajai specifikācijai ir jābūt precīzai un detalizētai, neatkarīgi no tā, kuru no

MK noteikumu Nr.65 13.punktā noteiktajiem tehniskās specifikācijas

sagatavošanas veidiem finansējuma saņēmējs ir izvēlējies. Minētais tiesiskais

regulējums nesniedz skaidru tehniskās specifikācijas detalizācijas pakāpi, taču

no minētajām tiesību normām kopumā izriet, ka iepirkuma procedūrā piemērojot

piedāvājuma izvēles kritēriju - piedāvājums ar viszemāko cenu – tehniskajai

specifikācijai ir jābūt tik detalizētai, lai būtu iespējams veikt piedāvājumu

salīdzināšanu, ar to saprotot ne tikai cenas salīdzināšanu, bet arī piedāvāto

iepirkumu priekšmetu salīdzināšanu. Preču cenas, kas nav piesaistītas

identificējamām precēm, nedod iespēju šādu preču cenu salīdzināšanai.

[22] Tiesa konstatē, ka Iepirkuma priekšmeta tehniskajā specifikācijā

(sk.lietas 2.sējuma 162.-163.lapu) iepirkumā priekšmeta aprakstā norādīts:

„Ekoloģiksa un efektīva izolācijas materiāla ražošana, ražošanas procesa

nepieciešamo iekārtu iegāde”. Kā iepirkuma priekšmeta tehniskie rādītāji ir

norādīti:

1) līnijas stāvoklis – jaunas iekārtas;

2) sastāvdaļas – koksnes šķeldas pieņemšanas un smalcināšanas iekārtas;

sasmalcinātā materiāla žāvēšanas iekārtas; skaidu un līmes ar piedevām

sajaukšanas iekārtas; materiāla formēšanas iekārtas; gatavās produkcijas

kvalitātes kontroles un pakošanas iekārtas; citas nepieciešamās konstrukcijas un

visu ražotnes iekārtu montāža;

3) siltumenerģijas ģenerējošas iekārtas ražošanas procesa vajadzībām –

termoeļļas katls ar jaudu 9 MW; tvaika katls ar jaudu 3 MW;

4) ražība vismaz 800 m3/22 stundās;

5) gatavās produkcijas parametri – blīvums 50-80 kg/m3; biezums 20-250

mm; siltumvadītspēja λ0,038 W/m*K; elastīgs, pielietojams starpsienu

konstrukciju pakošanai;

5) datorizēta līnijas vadība.

Izolācijas materiāli var būt gan siltuma, vēja, skaņu utml. izolācijai.

Siltumizolācijas materiāls, kā materiāls ar augstu pretestību pret siltuma plūsmu,

var būt kā augu valsts izcelsmes, tā minerālie un šķiedras materiāli. Atkarībā no

mehāniskajām īpašībām un tehniskajiem rādītājiem, siltumizolācijas materiālus

var ražot no mehāniskām īpašībām un stingrības: plāksnēs, granulās, ruļļos,

šķiedrās, putās, kā arī aerosola veidā. Kokšķiedras siltumizolācijas materiāli

parasti ir vate, plāksnes vai paneļi.

No tehniskajā specifikācijā norādītās ražošanas iekārtas sastāvdaļas

koksnes šķeldas pieņemšanas un smalcināšanas iekārtas konstatējams, ka

iepērkamās ražotnes izejviela ir paredzēta koksnes šķelda. Savukārt no

tehniskajā specifikācijā uzrādītajiem gatavās produkcijas parametriem –

blīvuma, biezuma un nosacījuma par elastību, konstatējams, ka gatavā

produkcija šādā ražotnē iespējam ir izolācijas plāksnes vai citas formas ar

noteiktu biezumu materiāls. Savukārt no pieteicējas Projekta iesniegums satur

skaidru norādi par ražojamo galaproduktu – ekoloģisku kokšķiedras siltuma un

skaņas izolācijas vate (sk.lietas 2.sējuma 66.lapu). Projekta iesnieguma

2.5.punktā (sk.lietas 2.sējuma 69.-72.lapu) jau ir ietverts detalizētāks projekta

rezultātā ražotā produkta apraksts, norādot tā izmēru: biezums 20-250mm;

garums – līdz 1250mm; platums līdz 600 mm; plāksnes virsma - 0,75 m2; un

raksturlielumus: blīvums 50-80 kg/m3; siltumvadītspēja 0,038 W/mK; garantētā

gaisa plūsmas pretestība 5 kPa*s/m2 , kā arī formu un tā izmantošanas mērķi –

gala produkts paredzēts kokšķiedras vates plāksnes, kas izmantojamas skaņas un

siltuma izolācijai jumtos, sienās un grīdās. No minētā secināms, ka tikai

izvērtējot pieteicējas projekta iesniegumu ir iegūstams skaidrs iepirkuma

priekšmeta – ekoloģiskas un efektīvas izolācijas materiāla ražotnes gala

produkts.

Attiecībā par siltumenerģiju ģenerējošām iekārtām ražošanas procesa

vajadzībām tehniskā specifikācija satur vien norādi par diviem

nepieciešamajiem siltumenerģijas katliem – termoeļļas un tvaika katlu, ar jaudas

norādi, nesniedzot precīzus tehniskos rādītājus un to saikni ar tehnoloģiskajām

ražošanas iekārtām.

Izvērtējot tehnisko specifikāciju kopumā atzīstams, ka pieteicējs tajā nav

detalizēti, precīzi formulētas iepirkuma priekšmeta funkcionālās vai darbības

prasības, lai piegādātājam būtu iespējams konstatēt līguma priekšmetu.

Tehniskajā specifikācijā ietvertie iepirkuma priekšmeta tehniskie rādītāji satur

tikai norādi par ražošanas kompleksa kopējo ražību jeb jaudu, kā arī daļēju

produkcijas formas un kvalitātes rādītāju raksturojumu, taču nesatur nekādus

norādījumus par tehniskajiem rādītājiem attiecībā par pašu ražošanas kompleksu

un tajā ietilpstošajām iekārtām, tostarp siltumenerģijas iekārtu funkcijām

ražošanas tehnoloģiskajā procesā.

Līdz ar to atzīstams, ka tehniskā specifikācija liedz iespēju piegādātājam

identificēt piegādājamo iepirkuma priekšmetu, kā arī vairāku piedāvājumu

gadījumā pieteicējai nebūtu iespējams salīdzināt piedāvātās cenas atbilstoši

piedāvātajai precei. Proti, pietiecējai šā iepirkuma ietvaros varēja tikt piedāvātas

gan no tehniskā risinājuma, gan no tehnoloģiju un ražošanas izmaksu viedokļa

pilnīgi atšķirīgi piedāvājumi, tādēļ salīdzināšana pēc cenas nezinot salīdzināmo

objektu tehniskos rādītājus tiesas ieskatā ir neloģiska, nepamatota un tā

nesasniegtu iepirkuma mērķi. Izskatāmajā gadījumā, pieļaujot iepirkuma

priekšmeta tehnisko risinājumu un līdz ar to arī ražošanas kompleksa sastāvā

ietilpstošo iekārtu, ražošanas līniju dažādību, lai neierobežotu iespējamo

piegādātāju tiesības, pieteicējai nebija šķēršļu tehniskajā specifikācijā ietvert

noteikumus par piedāvājumā sniedzamās informācijas apjomu par iepirkuma

priekšmetu, proti, noteikt, cik detalizēti piedāvātājam ir jānorāda piedāvātā

iepirkuma priekšmeta, tā sastāvdaļu tehniskie rādītāji, lai pašai pieteicējai būtu

iespējams veikt piedāvāto ražošanas kompleksa cenu salīdzinājumu.

[23] Atzinums, ka pieteicējas sagatavotā tehniskā specifikācija nesatur

pietiekamu informāciju ieguldījuma identificēšanai, salīdzināšanai un līdz ar to

arī ekonomiskā pamatojuma izvērtēšanai izriet arī no vērtēšanas komisijas

pieaicināto ekspertu atzinumiem un tiesas sēdē sniegtajām liecībām. Saskaņā ar

MK noteikumu Nr.200 43.3. apakšpunktu komisijai ir tiesības pieaicināt

ekspertus ar padomdevēja tiesībām. Saskaņā ar minētās Kārtības 4.pielikuma

6.punkta „a” apakšpunktu projekta izvērtēšanā ņem vērā ārējā eksperta

atzinumu. No minētā secināms, ka, izvērtējot pieteicēja projekta iesniegumu,

gan LIAA, gan atbildētājai bija jāņem vērā lietā sniegtie ekspertu atzinumi.

2010.gada 5.janvāra Eksperta atzinumā Nr.107 (sk.lietas 2.sējuma 47.-

48.lapu) norādīts, ka no projekta dokumentācijas nav saprotams, kādēļ

nepieciešams termoeļļas katls ar jaudu 9 MW un tvaika katls ar jaudu 3 MW, jo

projektu dokumentācijā nav norādīta saikne ar tehnoloģiju. Attiecībā par

tehniskajā specifikācijā norādītās siltumtehehnikas piedāvāšanas iespēju no

minētā eksperta atzinuma izriet, ka iespējamie iepirkuma pretendenti nevar

piedāvāt preci, jo tehniskajā specifikācijā nav minēta tehniskie rādītāji:

temperetūra, spiediens, ražība kurināmā patēriņš (lietderības koeficients). Tiesas

sēdē eksperts I.B. liecināja, ka, lai tehniskajā specifikācijā un projekta

iesniegumā minētos katlus izdalītu atsevišķi, būtu jāpamato, ka tie ir

nepieciešami. Pēc pieteicēja uzrādītās tehnoloģiskā ražotāja firmas

„Diefenbacher” ražošanas shēmas liecinieks liecina, ka šajā ražošanas procesā ir

tikai viens katls, kur tiek dedzināts kurināmais, bet pieteicējas norādītais

termoeļļas katls nav katls, bet gan siltummaiņas iekārta, kur eļļa iztvaicē ūdeni

par tvaiku, notiek eļļas iztvaicēšana. Liecinieks liecināja, ka pieteicējas pārstāvja

uzrādītā shēma nebija pievienota projekta iesniegumam, taču no projekta

dokumentācijas bija saprotams, ka ir divi katli, tostarp atsevišķs termokatls.

Attiecībā par tehniskajā specifikācijā ietverto informāciju par siltumiekārtām

I.B. liecināja, ka piegādātājs nevarēja saprast, kas ir jāpiegādā.

2010.gada 18.janvāra Eksperta atzinumā Nr.115 (sk.lietas 2.sējuma 49.-

50.lapu) norādīts, ka pēc tehniskās specifikācijas nav iespējams identificēt

konkrētas tehnoloģiskās iekārtas, jo jābūt vai nu precīzi dotiem produkcijas

paramatriem vai arī tehnoloģisko iekārtu paramatriem, vai vismaz tehnoloģijas

veidam. Projektā esošā specifikācija satur pretrunīgu norādi uz produkcijas

parametriem (norādītā biezuma un prasītā pielietojuma) un diletantisku prasību

formulējumu tehnoloģisko iekārtu formulējumam. Atzinumā norādīts, ka

obligāti jānorāda koksnes siltumizolācijas materiālu ražošanas tehnoloģija –

mitrā vai sausā. Projekts ir realizējams kā vienots sistēmrisinājums, jo visas

tehnoloģiskās iekārtas un vadības sistēma ir viens kopums. Tiesas sēdē eksperts

A.D. liecināja, ka tehniskajā specifikācijā nepietiek informācija, lai identificētu

iekārtas, kādas pieteicēja vēlas iegādāties. Tehniskajā specifikācijā norādītais

produkcijas - plātņu blīvums norādīts analoģisks minerālvatei, kādu nav

iespējams saražot no kokšķiedras, jo plānākās plātnes ir 80 kg/m3. Attiecībā par

iespēju enerģijas ražošanas iekārtas un ražotnes tehnoloģisko līniju iepirkt

atsevišķi, no liecinieka liecības izriet, ka pirkšana pa daļām nav saprātīga, turklāt

tehniskajā specifikācijā nav uzrādīta ražotnes nominālā jauda, kas ir no 1,2 līdz

5 t sausās šķiedras stundā, kas ir milzīgs apjoms, kurā jākontrolē tehnoloģiskie

procesi, tādēļ iekārtu savietošana nav saprātīga. Liecinieks liecina, ka ar

pieteicējas tehnisko specifikāciju projekta realizēšana (mērķa sasniegšana) ir ļoti

apdraudēta.

Izvērtējot minētos pierādījumus, tiesai atzīst, ka tie papildus apstiprina

faktu, ka pieteicējas projekta pieteikuma tehniskā specifikācija neatbilst MK

noteikumu Nr.65.16.punkta prasībām, proti, pieteicējas projekta tehniskajā

specifikācijā ietvertā iepirkuma priekšmeta funkcionālās vai darbības prasību

apraksts, to formulējums nedod iespēju piegādātājam konstatēt līguma

priekšmetu un finansējuma saņēmējam (pieteicējam) - salīdzināt piedāvājumus.

[24] Saskaņā ar Vadības likuma 32.pantu un MK noteikumu Nr.200

32.punktu iepirkuma dokumentācijas atbilstību šo noteikumu 31.punkta

nosacījumiem sadarbības iestāde vērtē kopā ar projekta iesniegumu.

Projekta iesniegums nav sniegta pilnīga informāciju par ražotnes darbībai

nepieciešamajiem enerģijas apjomiem, ražotnes ietvaros nepieciešamās

enerģijas apjomam plānoto patērējamo enerģijas daudzumu, kā arī nav ietverts

pamatojums termoeļļas katla ar jaudu 9MW un tvaika katla ar jaudu 3MW

nepieciešamībai projekta mērķa sasniegšanai

Pieteicējas izvēlētā tehnoloģiskās līnijas piegādātāja 2009.gada

6.novembra piedāvājumā Nr.11/045 (sk.lietas 2.sējuma 164.-166.lapu) ir

norādītas tikai termoeļļas katla un tvaika katla cenas – attiecīgi Ls 1 750 000 un

Ls 740 500, atsevišķi nenorādot iekārtu raksturojošos lielumus. No minētā

piedāvājuma nav iespējams konstatēt iekārtu raksturojošos rādītājus, kā arī nav

iespējams konstatēt iekārtu ražotāju, lai būtu iespējams izvērtēt šo izmaksu

ekonomisko pamatojumu. Turklāt pieteicējas izvēlētais piegādātājs, kas ir bijis

vienīgais piedāvājums pieteicējas iepirkuma procedūrā, ir Igaunijā reģistrēts

komersants GT Auto Group, reģistrācijas Nr.11128178, kas atbilstoši internetā

pieejamajai informācijai (sk.http://www.gtautogroup.eu/index.html) sniedz

autotransporta pakalpojumus, nevis iekārtu ražotājs vai ražotāja pārstāvis.

[25] Saskaņā ar Kārtības 4.pielikumā noteikto 9.kritērija vērtēšanas

procedūru, ja izvērtējot projekta izmaksu pamatotību šī kritērija 4., 5. un

6.apakšpunkta prasībām, tiek konstatēts, ka daļa izmaksu nav pamatotas, tad tiek

aprēķināts pamatoto attiecināmo izmaksu apmērs, summējot visas nepamatotās

izmaksas un tās atņemot no kopējām attiecināmajām izmaksām. Ja pamatoto

attiecināmo izmaksu apmērs ir mazāks par minimālais kopējo attiecināmo

izmaksu apjoms vienam projektam, tad uzskatāms, ka projekta iesniegums

neatbilst kritērijam. Ja projekta iesniegums atbilst 1., 2. un 3.apakšpunktā

noteiktajām prasībām, bet, izvērtējot projekta iesnieguma atbilstību 4., 5. un

6.apakšpunkta prasībām, tiek konstatēts, ka daļa no izmaksām nav pamatotas,

tad uzskatāms, ka projekta iesniegums atbilst kritējam, bet Pārbaudes lapā Nr.2,

izvērtējot projekta iesnieguma atbilstību projekta atbilstības kritērijam Nr.10,

jāņem vērā, ka visas nepamatotās izmaksas nepieciešams izslēgt no projekta

attiecināmajām izmaksām.

No Kārtības 4.pielikumā noteiktās vērtēšanas procedūras izriet, ka

nepamatotās izmaksas ir izslēdzamas no attiecināmajām izmaksām, taču, ja

šādas nepamatoto izmaksu izslēgšanas rezultātā kopējais attiecināmo izmaksu

apmērs ir ne mazākas kā 3 000 000 LVL, kas ir minimālais attiecināmo izmaksu

apjoms vienam projektam, tad uzskatāms, ka projekta iesniegums atbilst

kritērijam.

Taču izskatāmajā gadījumā ir jāņem vērā apstāklis, ka pieteicējas projekta

iesniegumā ieguldījumu aktivitātes ietvaros ir norādījusi kā vienu vienotu

ražošanas kompleksu, kas veido vienu attiecināmo izmaksu pozīciju projekta

iesniegumā. Pieteicēja veiktajā iepirkuma procedūrā ieguldījums ir uzrādīts, kā

vienots iepirkuma priekšmets, par kuru veikta viena vienota iepirkuma

procedūra, proti, Uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus (sk.lietas 2.sējuma 160-

161.lapu) 4.punktā norādīts cenas veidošanās rādītājs: „Cena LVL (bez PVN)

par visu iepirkuma priekšmeta apjomu, ieskaitot piegādi, uzstādīšanu.” Tādējādi

atzīstams, ka ražošanas komplekss ir vērtējams kā vienots ieguldījums, viena

attiecināmo izmaksu pozīcija. Līdz ar to gan sākotnējā lēmumā, gan

Ekonomikas ministrija pārsūdzētajā lēmumā, konstatējot, ka no iepirkuma

tehniskajā specifikācijā norādītajām prasībām, kā arī no pieteicējas izvēlētā

piedāvājuma nav iespējams identificēt vienota iepirkuma (ražošanas kompleksa)

sastāvā ietilpstošā iekārtas – siltumenerģijas ražošanas iekārtas, kas ir būtiskas

iepirkuma priekšmeta sastāvdaļa, minētajos lēmumos pamatoti atzīts, ka, ka nav

identificējams viss iepirkuma priekšmets. Turklāt, kā norādīts iepriekš šā

sprieduma 23.punktā, no lietas materiāliem izriet, ka nav identificējams arī

ražošanas tehnoloģiskās līnijas sastāvā ietilpstošas ražošanas iekārtas.

Savukārt, konstatējot, ka ieguldījums iepirkuma procedūras tehniskā

specifikācijā nav pietiekami detalizēts, lai būtu iespējams konstatēt iepirkuma

procedūras līguma priekšmetu un salīdzināt piedāvājumus, kā arī projekta

iesniegumā nav iekļauta pietiekama informācija, lai būtu iespējams secināt

projekta iesniegumā iekļautā termoeļļas katla un tvaika katla atbilstību

vērtēšanas kritērija Nr.9 prasībām, atzīstams, ka nav iespējams izvērtēt projekta

iesnieguma ekonomisko pamatotību, atzīstams, ka nav iespējams izvērtēt

projekta iesnieguma atbilstību MK noteikumu Nr.200 5.pielikumā noteiktajam

9.kritērijam. Savukārt saskaņā ar MK noteikumu Nr.200 47.punktu, ja projekta

iesniegumā nav iekļauta pietiekoša informācija, lai būtu iespējams izvērtēt

iesnieguma atbilstību vērtēšanas kritērija prasībām, uzskata, ka projekta

iesniegums neatbilst attiecīgajam kritērijam.

Ņemot vērā norādīto, secināms, ka pieteicējas projekta iesniegums

atzīstams par neatbilstošu vērtēšanas kritērijam Nr.9.

[26] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka atbildētāja ir pieļāvusi procesuālu

pārkāpumu, proti, nav vērtējusi apstrīdēto lēmumu apstrīdētajā daļā: vai projekta

iesniegums atbilst kritērija Nr.4 nosacījumam.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu augstāka

iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas

iesniedzēja iebildumi. Augstāka iestāde, pieņemot lēmumu par apstrīdēto

administratīvo aktu, citastarp ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto

formu, kādā tiek īstenota padotība pār zemāku iestādi, kā arī apstrīdētā

administratīvā akta veidu (65.pants).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37.panta pirmajā daļā noteikts, ka

augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pakļautībā esošas iestādes vai

pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā kompetencē. Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 37.panta otrajā daļā noteikts, ka izņēmuma gadījumā

augstāka iestāde vai amatpersona var pārņemt pārraudzībā esošas tiešās

pārvaldes iestādes vai pārvaldes amatpersonas lietvedībā esošu lietu savā

kompetencē. Šādā gadījumā iestāde vai amatpersona, kas vēlas šīs tiesības

īstenot, to var darīt tikai tad, ja ir saņēmusi savas augstākas iestādes vai

amatpersonas rakstveida piekrišanu. Piekrišana nav nepieciešama, ja pilnvaru

pārņemšanas tiesības izmanto Ministru kabineta loceklis.

Savukārt saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 37.panta piektās daļas

1.punktu šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto pilnvaru pārņemšanas

tiesību nav, ja administratīvā procesa ietvaros saskaņā ar likumu vai Ministru

kabineta noteikumiem koleģiāla institūcija konkursa, eksāmena, atestācijas,

licencēšanas un līdzīgos gadījumos izdod administratīvu aktu vai lemj par

faktisku rīcību.

Izskatāmajā gadījumā atbildētāja nav pārņēmusi pilnvaras no LIAA.

Sākotnējo lēmumu lietā ir pieņēmusi LIAA, bet ne atbildētāja saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 37.panta piektās daļas 1.punktu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta trešo daļu padotību

īsteno pakļautības vai pārraudzības formā. Pakļautība saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 37.panta ceturto daļu nozīmē augstākas iestādes vai

amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī

atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu. Bet pārraudzība saskaņā ar

minētā panta piekto daļu nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības

pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt

prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu

pieņemt lēmumu.

No minētā izriet, ka jebkurā no minētajām padotības formām augstāka

iestāde ir tiesīga izvērtēt zemākas iestādes lēmuma tiesiskumu un atcelt

prettiesisku lēmumu. Taču gadījumā, ja padotība tiek īstenota pakļautības formā

augstāka iestāde papildus ir tiesīga dot zemākajai iestādei saistošus rīkojumu.

Savukārt izvērtējot minēto kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma

81.pantu, secināms, ka augstākā iestāde, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu par

pārraudzības formā esošas zemākas iestādes izdotu administratīvo aktu, pilnībā

izdarīt lietderības apsvērumus un izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu var

vienīgi tādos gadījumos, kad izdodams gan satura, gan izdošanas izvēles ziņā

obligātais administratīvais akts, kā arī tad, ja augstākā iestāde likumā noteiktā

kārtībā pārņēmusi zemākās iestādes pilnvaras. Taču, kā atzīts tiesību teorijā,

Administratīvā akta pamatojuma papildināšana vai argumentu maiņa nav

uzskatāma par sākotnējā administratīvā akta grozīšanu, ja vien netiek mainīta arī

administratīvā akta rezolutīvā daļa (sk.Briede J., Administratīvā akta

apstrīdēšana augstākā iestādē. Jurista vārds, 22.03.2005. Nr.11 (366)).

Izvērtējot LIAA lēmumu (sākotnējo lēmumu) un pārsūdzēto lēmumu,

atzīstams, ka augstāka iestāde izskatāmajā gadījumā ir norādījusi uz atsevišķiem

LIAA pieļautiem procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumiem un

papildinājusi sākotnējā lēmuma pamatojumu, taču nav grozījusi sākotnējo

lēmumu (pēc būtības nav mainījusi sākotnējā lēmuma argumentāciju, kā arī nav

mainījusi sākotnējā lēmuma rezolutīvo daļu), izdodot satura ziņā atšķirīgu

administratīvo aktu. Līdz ar to nav pamat atzīt, ka atbildētāja, kā augstāka

iestāde, pieņemot lēmumu par pieteicējas apstrīdēto administratīvo aktu, būtu

pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajā daļā noteikto

pienākumu ievērot zemākas iestādes padotības formu. Proti, tiesa atzīst, ka

atbildētāja, izdodot pārsūdzēto lēmumu, ir ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas

likuma 7.panta piektajā daļā noteikto pilnvaru apjomu attiecībā pret sākotnējā

lēmuma izdevēju LIAA.

[27] Apkopojot iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā lēmumā

pamatoti secināts, ka pieteicējas projekta iesniegums neatbilst MK noteikumu

Nr.200 5.pielikumā noteiktajam 9.kritērijam, tādēļ saskaņā ar MK noteikumu

Nr.200 46.2.apakšpunktam projekta iesnieguma vērtēšanu neturpina un līdz ar to

projekta iesniegums ir noraidāms.

Izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā

lēmumā nav pieļauti tādi procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi, kas

pēc būtības ietekmētu lēmuma rezultātu, līdz ar to tiesa nekonstatē pamatu

pārsūdzētā lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Vienlaicīgi tiesa atzīst, ka ņemot

vērā iepriekš šajā spriedumā konstatēto faktus un minētos apsvērumu, secināms,

ka izskatāmajā gadījumā nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga

administratīvā akta izdošanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-

291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību SIA „Alpa Madona” pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta – par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Alpa

Madona” projekta iesnieguma „Ekoloģiska un efektīva izolācijas materiāla

ražošana” Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma saņemšanai

darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.

prioritātes „Zinātne un inovācijas” 2.1.2. pasākuma „Inovācijas”

2.1.2.4.aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” ietvaros atzīšanu

par atbilstošu 9.kritērija nosacījumiem un par projekta iesnieguma vērtēšanas

turpināšanu izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā

divdesmit dienu laikā no sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Pone

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_______________ S.Pone

Valmierā, 2011.gada 28.decembrī.