Court dismisses stay of proceedings order as another civil suit on same property is insufficient to halt current trial.

ECLI:LV:AT:2022:0602.C24144516.25.L

Lietas Nr. C24144516, SKC-684/2022

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2022. gada 2. jūnijā

Senāts šādā sastāvā:

senatore Marika Senkāne,

senators Aivars Keišs,

senatore Zane Pētersone

rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ un AS „Latvijas biznesa centrs” blakus sūdzību par Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022.

gada 6. aprīļa lēmumu, ar kuru apturēta tiesvedība lietā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ 2016. gada 5. oktobrī cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ un AS „Latvijas biznesa centrs”, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 6., 1414.,

1440., 1442., 1445., 1459., 1592., 1934., 1935. un 2040. pantu, Šķīrējtiesas likuma 5. pantu, lūgusi tiesu:

- atzīt par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža 2011. gada 20. jūlija pirkuma līgumu, kas noslēgts starp /pers. C/ un /pers. B/ par nekustamā

īpašuma /adrese A/, pārdošanu, dzēšot ierakstu par īpašuma tiesību nostiprinājumu /pers. B/, un atzīt /pers. C/ īpašuma tiesības uz minēto īpašumu;

- atzīt par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža 2015. gada 3. jūlija un 2015. gada 7. jūlija pirkuma līgumus, kuri noslēgti starp /pers. B/ un AS

„Latvijas biznesa centrs” par nekustamā īpašuma /adrese A/, pārdošanu, dzēšot ierakstus par īpašuma tiesību nostiprinājumu AS „Latvijas biznesa

centrs” un dzēšot ierakstu par hipotēkas nostiprinājumu /pers. B/ labā;

- atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2010. gada 1. jūnija aizdevuma līgumu daļā par 37 500 Ls, kas noslēgts starp /pers. C/ un /pers. B/

par aizdevuma summu 80 000 Ls;

- atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011. gada 20. jūlija aizdevuma līgumu daļā par 72 300 Ls, kas noslēgts starp /pers. C/ un /pers. B/

par aizdevuma summu 128 800 Ls;

- atzīt par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011. gada 20. jūlija kustamās mantas pirkuma līgumu, kas noslēgts starp /pers. C/ un /pers. B/ par

pirkuma summu 46 018 Ls;

- atzīt 2010. gada 1. jūnija aizdevuma līgumā un 2011. gada 20. jūlija aizdevuma līgumā ietverto šķīrējtiesas klauzulu (līgumu) par spēkā neesošu.

[2] Ar Zemgales rajona tiesas 2020. gada 27. janvāra spriedumu /pers. C/ prasība pret /pers. B/ un AS „Latvijas biznesa centrs” noraidīta pilnīgi.

Par minēto spriedumu /pers. C/ iesniegusi apelācijas sūdzību, nepārsūdzot to vienīgi daļā par šķīrējtiesas klauzulu (līgumu) atzīšanu par spēkā

neesošām.

[3] /pers. C/ 2022. gada 6. aprīlī iesniegusi tiesā pieteikumu, kurā, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, lūgusi apturēt

tiesvedību lietā līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā gala nolēmums civillietā Nr. C73648821 /pers. C/ prasībā pret SIA „ISL Property” par pirkuma līgumu

atzīšanu par spēkā neesošiem.

Pieteikumā norādīts, ka lietas izskatīšanas laikā, izmantojot apstākli, ka prasība nav nodrošināta, atbildētāja AS „Latvijas biznesa centrs” strīdus

nekustamo īpašumu /adrese A/, ir atsavinājusi tālāk – SIA „ISL Property”. Tā kā izskatāmais strīds jau atrodas apelācijas instances tiesā, kur atbilstoši

Civilprocesa likuma regulējumam nedz prasības papildināšana, nedz jaunu lietas dalībnieku pieaicināšana nav pieļaujama, nolūkā atgūt īpašuma tiesības uz

strīdus īpašumu tiesā celta jauna prasība, kas pamatota ar Civillikuma 1055. panta noteikumiem, ka par lietas atsavināšanu prāvas laikā katrs atbildētājs

atbild tāpat, kā ļaunticīgs valdītājs.

Faktiski prasītājas mērķis ir atgūt īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu, apstrīdot visus darījumus, kuri to liedz. Prasības mērķis civillietā

Nr. C73648821 ir atzīt 2021. gada 19. janvāra un 29. marta pirkuma līgumus par spēkā neesošiem un dzēst zemesgrāmatas ierakstus par jaunā

īpašnieka īpašuma tiesībām uz strīdus nekustamo īpašumu. Kamēr nav taisīts spriedums par pēdējā īpašnieka īpašuma tiesību dzēšanu, nav iespējams

apmierināt celto prasību izskatāmajā lietā.

[4] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 6. aprīļa lēmumu pieteikums apmierināts un tiesvedība izskatāmajā lietā

apturēta līdz strīda izšķiršanai Zemgales rajona tiesā civillietā Nr. C73648821 /pers. C/ prasībā pret SIA „ISL Property” par pirkuma līgumu atzīšanu par

spēkā neesošiem.

Lēmumā norādīts, ka apstākļos, kad strīdus nekustamais īpašums tiesvedības laikā ir atsavināts citai personai, strīda izšķiršana nesasniegs mērķi un

īpašuma tiesību atzīšana uz nekustamo īpašumu nebūs izpildāma. Ņemot vērā minēto, tiesvedība izskatāmajā civillietā apturama līdz strīda izšķiršanai

Zemgales rajona tiesā civillietā Nr. C73648821, turklāt gadījumā, ja pirmās instances tiesas spriedums tiks pārsūdzēts, apelācijas instances tiesai būs

pamats lemt jautājumu par abu civillietu apvienošanu.

[5] Blakus sūdzību par minēto lēmumu iesnieguši /pers. B/ un AS „Latvijas biznesa centrs”, lūdzot lēmumu atcelt.

[5.1] Tiesa nav vērtējusi ne civillietā Nr. C73648821 celtās prasības pamatojumu, ne civillietā Nr. C73648821 pastāvošos faktiskos apstākļus.

Prasība civillietā Nr. C73648821 pamatota ar apstākli, ka nekustamā īpašuma pārdošana 2021. gada 19. janvārī un 2021. gada 29. martā notika

laikā, kad tiesā tika izskatīta prasība lietā Nr. C24144516. Pati par sevi īpašuma prasības celšana nepārtrauc īpašnieka tiesības uz nekustamo īpašumu,

tajā skaitā tiesības rīkoties ar to. Šim nolūkam Civilprocesa likums paredz iespēju iesniegt pieteikumu par prasības nodrošināšanu. Īpašuma prasības

celšana pati par sevi nenodrošina prasītāja īpašuma tiesību iegūšanu, jo tā var tikt noraidīta, kā tas ir noticis izskatāmajā lietā pirmās instances tiesā.

Pretējā gadījumā būtu iespējams ar nepamatotu īpašuma prasību celšanu tiesā un lietas izskatīšanas vilcināšanu neierobežoti ilgu laiku īpašniekam atņemt

Civillikuma 927. pantā noteiktās pilnīgas varas tiesības pār lietu.

Turklāt civillietā Nr. C73648821 celtā prasība ir nodrošināta.

[5.2] /pers. C/ prasījuma tiesības civillietā Nr. C73648821 ir pilnībā atkarīgas no šīs civillietas iznākuma, jo tieši izskatāmajā lietā tiesa konstatēs,

vai prasītājai ir īpašuma tiesības uz strīdus nekustamo īpašumu.

Ja civillieta Nr. C73648821 tiktu izskatīta pirms šīs civillietas un prasība tiktu apmierināta, pamatojoties uz pieņēmumu par prasītājas īpašuma

tiesību esību, bet vēlāk lietā Nr. C24144516 prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz strīdus nekustamo īpašumu tiktu noraidīta, rastos situācija, kurā

iejaukšanās AS „Latvijas biznesa centrs” un SIA „ISL Property” darījumā ar nekustamo īpašumu, tā apstrīdēšana un anulēšana būtu tikusi atļauta

personai, kurai šādas tiesības nav bijušas.

Lai pēc būtības izspriestu strīdu izskatāmajā lietā, apstāklim, vai strīdus nekustamā īpašuma pārdošana 2021. gada 19. janvārī un 2021. gada

29. martā ir notikusi labticīgi vai ļaunticīgi, nav nozīmes.

Motīvu daļa

[6] Iepazinies ar lietas materiāliem un blakus sūdzībā izteiktajiem argumentiem, Senāts atzīst, ka Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas

2022. gada 6. aprīļa lēmums ir atceļams.

[7] Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā noteikts, ka tiesa aptur tiesvedību, ja lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta,

kas izskatāma civilprocesa, kriminālprocesa, administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa kārtībā.

Tiesību doktrīnā, komentējot minēto likuma normu, norādīts, ka tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu

iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. Šiem apstākļiem ir objektīvs raksturs, tie nav atkarīgi no tiesas un lietas

dalībnieku brīvas gribas. Tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana tādēļ, ka iestājušies: 1) objektīvi – no procesa subjektu gribas

neatkarīgi apstākļi, kas liedz civillietas izskatīšanu, vai 2) apstākļi, kuru iestāšanās ir tieši saistīta ar procesa subjektu procesuālo tiesību izmantošanu vai

pienākumu izpildi, kuri vērsti uz civillietas vispusīgākas izskatīšanas nodrošināšanu (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.- 28. nodaļa). Otrais

papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K. Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 606.-607.

lpp.).

Viens no vērtēšanas kritērijiem tiesvedības apturēšanai uz Civilprocesa likuma 214. panta 5. punkta pamata ir tas, ka izskatāmajā civillietā var būt

nozīmīgi tādi fakti, kurus tiesai iespējams nodibināt tikai ar spriedumu citā lietā. Izvērtējot apturēšanas pamata esību, jāņem vērā tas, cik ticama ir šādu

faktu nodibināšanās iespējamība. Proti, būtiski izvērtēt „citas civillietas” prasības priekšmeta, pamata un prasījumu saturu (sk. Civilprocesa likuma

komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga:

Tiesu namu aģentūra, 2016, 613.-614.lpp.).

Pats par sevi apstāklis, ka /pers. C/ citā tiesvedībā ir cēlusi prasību pret SIA „ISL Property” par darījumu apstrīdēšanu un ierakstu par īpašuma

tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā dzēšanu uz to pašu nekustamo īpašumu, par kuru ir strīds izskatāmajā lietā, nevar būt par pamatu tiesvedības

apturēšanai.

Tā kā pārsūdzētajā lēmumā tiesa nav norādījusi, kādi izskatāmajai lietai būtiski fakti, bez kuriem šī strīda izšķiršana nav iespējama, nodibināmi ar

spriedumu lietā Nr. C73648821, secinājums par neiespējamību izskatīt konkrēto strīdu izdarīts bez atbilstoša pamatojuma.

Ņemot vērā minētos argumentus un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 448. panta pirmās daļas 2. punktu, Senāts

nolēma

atcelt Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 6. aprīļa lēmumu un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Zemgales apgabaltiesā.

Atmaksāt /pers. B/ samaksāto drošības naudu 70 euro (septiņdesmit euro).

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore M. Senkāne

Senators A. Keišs

Senatore Z. Pētersone