Court dismissed plaintiff's claim for land rent arrears, ruling it violated good faith principles as payments were already made.

Lietas arhīva Nr. C-0846-19/29

ECLI:LV:RVPT:2019:1016.C30614717.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 16.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Baiko

ar sekretāri S.Verbicku,

piedaloties prasītāja pārstāvim V.Savickim,

atbildētāja pārstāvei I.Gudei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. D/ par naudas piedzinu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 19.septembrī Prasītāja /pers. C/ iesniedza tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. D/ par naudas piedzinu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai /pers. C/ ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ k-6, Rīga - zemes gabalu ar

kadastra Nr./numurs A/. Uz zemes gabala atrodas Prasītājai nepiederoša daudzdzīvokļu dzīvojamā māja /adrese/ k-3, Rīga. Atbildētājai/pers. D/

daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā /adrese/ k-3, Rīga pieder dzīvokļa īpašums Nr.5. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ k-3, Rīga,

apsaimniekošanu un pārvaldīšanu no 2012.gada 1.janvāra veic biedrība ,,/adrese/”. Biedrība piespiedu zemes nomas līgumu ar Prasītāju nenoslēdza un

zemes nomas maksājumus neveica, tādēļ Prasītāja vērsās tiesā ar prasību pret Biedrību par zemes nomas tiesisko attiecību konstatāciju un parāda

piedziņu.

Pamatojoties uz Zemgales apgabaltiesas spēkā esošu 2015.gada 17.jūnija spriedumu tika konstatēts un atzīts, ka starp /pers. C/, kā iznomātāju un

dzīvojamās mājas /adrese/ k-3, Rīga, pārvaldnieku - biedrību ,,/nosaukums/”, kā nomnieku no 2012.gada 1.janvāra pastāv zemes nomas tiesiskās

attiecības; nomas priekšmets ir nekustamais īpašums - ēkai /adrese/ k-6, Rīga, funkcionāli nepieciešamā zemes gabala daļa 1604 m2 platībā; nomas

maksa ir 6% (seši procenti) gadā no zemes vienības daļas kadastrālās vērtības; noteikts, ka nomas maksas maksājumi jāveic par katru pusgadu uz

priekšu. Tāpat tiesa nosprieda piedzīt no Biedrības zemes nomas maksas parādu līdz 2015.gada 30.jūnijam. Minētā sprieduma izpildes gaitā tapa zināms,

ka Biedrībai nav naudas, lai norēķinātos ar Prasītāju, jo zemes nomas maksa no iedzīvotājiem netika iekasēta.

Atbildētāja nav maksājusi Prasītājai piespiedu zemes nomas maksu par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, un par šo

laika posmu ir izveidojies parāds EUR 922,01 apmērā saskaņā ar Atbildētājai piestādīto 30.03.2017. rēķinu-faktūru Nr.05-03/2017. Minētais rēķins

tika Atbildētājai piestādīts pamatojoties uz Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija spriedumā lietā Nr./lietas numurs/ konstatēto un atzīto,

proporcionāli Atbildētājas dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

Kā izriet no Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija spriedumā nodibinātā, Prasītājai piederošā zemesgabala daļa 1 604 m2 platībā ir

funkcionāli nepieciešama daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ k-3, Rīga, uzturēšanai, par ko noteiktais nomas maksas apmērs - 6% gadā no zemes

kadastrālās vērtības. Tātad, ar minēto tiesas spriedumu ir nodibinātas uz likuma pamata pastāvošo piespiedu nomas tiesisko attiecību būtiskās

sastāvdaļas. Tas, ka minētajā Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija spriedumā kā nomniece norādīta biedrība ,,/nosaukums/”, negroza faktu, ka

pēc likuma piespiedu noma pastāv starp zemes īpašnieku un ēkas īpašnieku, vēl jo vairāk, ar biedrību piespiedu nomas attiecības nodibinātas tieši tādēļ,

ka tā ir persona, kurai dzīvokļu īpašnieki nodevuši attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/datiem, Atbildētājai pieder 433/3706 domājamās daļas no kopīpašuma, kas

attiecīgi sastāda 11,69% pie dzīvokļa īpašuma piederošo būvju domājamās daļas. Zemes vienības daļas ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs

C/kadastrālā vērtība 2015.gadā sastādīja EUR 65 727. Visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ k-3, Rīgā zemes nomas maksa ir šādā:

- 2015.gada otrā pusgada zemes nomas maksa sastāda EUR 3 943,62 : 2 = EUR 1 971,81. Atbildētājas zemes nomas maksa par 2015.gada

otro pusgadu (par laika periodu 2015.gada 1.jūliia līdz 2015.gada 31.decembrim) sastāda EUR 1 971,81 x 11,69% = EUR 230,50;

- visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ k-3, Rīgā zemes nomas maksa 2016.gadā sastādīja EUR 65 727 x 6% = EUR 3 943,62.

Atbildētājas zemes nomas maksa par 2016.gadu (par laika periodu 2016.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) sastāda EUR 461,01;

- visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ k-3, Rīgā zemes nomas maksa 2017.gadā sastādīja EUR 3 943,62. Attiecīgi 2017.gada pirmā

pusgada zemes nomas maksa sastāda EUR 1 971,81. Atbildētājas zemes nomas maksa par 2017.gada pirmo pusgadu (par laika periodu 2017.gada

1.ianvāra līdz 2017.gada 30.jūniiam) sastāda EUR 230,50.

Līdz ar to kopējais zemes nomas maksas parāda apmērs par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam sastāda EUR 922,01.

2017.gada 10.maijā Atbildētājai tika nosūtīts Paziņojums/Pirmstiesas brīdinājums par pienākumu veikt piespiedu zemes nomas maksas maksājumu.

Atbildētāja parādu nav apmaksājusi.

Ņemot vērā augšminēto un pamatojoties uz Civillikuma 1., 1402., 2112., 2142.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu,

13.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punktu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta

pirmās daļas 3.punktu, 54.pantu, Civilprocesa likuma 24., 27., 34., 41., 44., 250.18,250.19, 250.20pantu, Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par

labu Prasītājam piespiedu zemes nomas maksas parādu EUR 922,01 apmērā, samaksu veicot uz /pers. C/ norēķinu kontu AS /Nosaukums B/, konta

Nr. /konta numurs/; piedzīt no Atbildētājas samaksātās valsts nodevas un tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu - EUR 138,30 apmērā, ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus - EUR 3,30; piedzīt no Atbildētājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu - zvērināta

advokāta pakalpojumu samaksu par kopējo summu EUR 423,50 apmērā; noteikt Prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no

Atbildētājas 6 % procentus gadā no piedzītās, bet nesamaksātās summas.

2017.gada 1.novembrī tiesā saņemts Atbildētājas paskaidrojums, kura norādīts, ka Atbildētāja neatzīst prasību pilnā apmērā. Prasītāja ir cēlusi

prasību par zemes nomas maksas piedziņu no Atbildētājas EUR 922,01 apmērā, pamatojot prasību ar apstākli, ka starp Atbildētāju kā dzīvokļa

/adrese/, īpašnieci un Prasītāju kā zemes gabala īpašnieku zem dzīvojamās ēkas pastāv piespiedu zemes nomas attiecības, kas konstatētas Zemgales

apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija spriedumā civillietā Nr./lietas numurs/ (turpmāk - spriedums). Atbildētāja norāda, ka pastāv strīds par funkcionāli

nepieciešamā zemes gabala 1604 m2 platībā piederību, jo nav pierādītas Prasītājas īpašuma tiesības uz zemes gabala /adrese/ k-6, Rīgā, daļu 1604 m2

platībā, kas funkcionāli piesaistīts dzīvojamai ēkai /adrese/. Līdz ar to nav pamatots Prasītājas norādītais prasība pamatojums Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta pirmās 5.punkts.

1996.gada 7.novembrī Atbildētāja un citi daudzdzīvokļu ēkas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki bija uzsākuši zemes privatizācijas procesu zem

dzīvojamās ēkas. Rīgas pilsētas zemes komisijas 1996.gada 7.novembra izziņā Nr.2575 un 1997.gada 4.februāra izziņā Nr.228 norādīts, ka bijušo

zemes gabalu /adrese/ (71.grupa, Nr.15 unNr.318) īpašnieki nav pieprasījuši zemes īpašuma tiesību atjaunošanu. Saskaņā ar likuma ,,Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta 5.daļu ,,Dzīvojamās ēkas īpašniekam — Latvijas Republikas pilsonim, kurš zemes pieprasījumu iesniedzis pēc

1992.gada 20.jūnija, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajā kārtībā, ja šo zemes

gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.” Ar Rīgas pilsētas

pašvaldības lēmumu zemes gabals zem daudzdzīvokļu ēkas /adrese/, 1604 m2 platībā ir piešķirts lietošanā daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašniekiem.

Minēto apliecina 07.01.1998. Rīgas pilsētas nodaļas Mērniecības biroja plāns, no kura redzama /adrese/, ēkai piesaistāmā zemes gabala platība, kas

nodota lietošanā daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašniekiem. Ievērojot to, ka nav pierādītas Prasītājas tiesības uz zemes gabala zem daudzdzīvokļu ēkas

/adrese/, 1604 m2 platībām Prasītājai nav tiesību prasīt samaksu par piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu ēkas /adrese/.

Paskaidrojuma norādīts, ka pastāv strīds par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala 1604 m2 platībā piederību, jo nav pierādītas Prasītājas

īpašuma tiesības uz zemes gabala /adrese/ k-6, Rīgā, ar kadastra numuru /numurs A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā ar Nr./numurs/,

daļas 1604 m2 platībā pastāvēšanu Prasītājai. Prasītājas atsauce uz 22.11.2016. Augstākās tiesas spriedumu lietā Nr./lietas numurs/ nav pamatota, jo

attiecīgajā nolēmumā ir izvērtēta situācija, kad pusēm nav strīda par īpašuma tiesībām - zemes nomas īpašnieka īpašuma tiesības netiek apstrīdētas. Bez

tam prasījums nav pamatots, jo Atbildētāja ir veikusi nomas maksas maksājumus saskaņā ar Prasītājas izsniegtajiem rēķiniem 10.07.2017. samaksājot

EUR 338,97 un 30.08.2017. samaksājot EUR 823,54. Tajā skaitā, Atbildētāja veikusi maksājumu EUR 230,50 apmērā par periodu 01.07.2017. -

31.12.2017., kas nav minēts pirmstiesas dokumentos, bet par ko Prasītāja ir izsniegusi atsevišķu rēķinu. Ņemot vērā minēto, nav pamatota Prasītājas

prasība par parada piedziņu. Papildus minētajam, Atbildētāja paskaidrojumā atzīmējusi, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, jo starp pusēm

pastāv strīds par Prasītājas īpašuma tiesībām uz zemes gabalu, par kura izmantošanu – piespiedu nomas maksas piedziņu Prasītāja ir cēlusi prasību tiesā.

2018.gada 21.martā tiesā saņemti Atbildētājas papildus paskaidrojumi, kuros norādīts, ka nav konstatētas zemes nomas piespiedu attiecības starp

Prasītāju un Atbildētāju, līdz ar to nepastāv priekšnoteikums zemes piespiedu nomas maksas piedziņai saskaņā ar Prasītājas izsniegtajiem rēķiniem. No

lietas materiāliem pievienotajiem arhīva izziņām redzams, ka nav pieteikušies īpašnieki zemes gabalu daļām (t.sk., 61 m2 un 1071 m2, kopā 1132 m2 no

ēkai /adrese/piesaistītās zemes), līdz ar to minētie zemesgabali piekrīt pašvaldībai. Ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1999.gada 3.jūnija lēmumu

Nr.21/53, īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese/ m2 platībā (uz kura daļas atrodas Atbildētājai piederošā dzīvojamā ēka /adrese/), pēc robežu

regulēšanas ir atjaunotas /pers. G/. Atbildētājas skatījumā Rīgas pilsētas zemes komisijai nebija tiesības piešķirt īpašumā zemi /pers. G/, jo ar to tiek

skartas trešo personu (daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas īpašnieku) Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu. Rīgas pilsētas Zemes komisija rīkojusies

prettiesiski uzsākot gan privatizācijas procesu zemes gabalam zem daudzdzīvokļu ēkas, un pēc tam atjaunojot īpašuma tiesības /pers. G/ uz zemes gabalu

zem daudzdzīvokļu ēkas pēc robežu regulēšanas, kā rezultātā Atbildētāja neieguva īpašumā zemi zem piederošās daudzdzīvokļu ēkas. Atbildētāja

norāda, ka nav konstatēts tiesisks uz konkrētu likuma normu pamatots arguments - pierādījums tam, ka uz dzīvojamai mājai 1998.gada 7.janvārī iemērītā

piesaistītās zemes gabala 1 604 m2 platībā daļu 61 m2 un 1071 m2, kopā 1132 m2 platībā, kuri piekrīt Rīgas pašvaldībai, īpašumtiesības ir atzītas un

likumīgi pārgājušas /pers. G/ īpašumā.

2018.gada 15.maijā, ar precizējumiem 2019.gada 30.maijā, tiesā saņemti Prasītājas prasības pieteikumam papildinājumi, kuros norādīts, ka kopš

prasības celšanas - 2017.gada 15.septembra, ir pagājis laiks, līdz ar to ir palielinājusies piedzenamās piespiedu nomas maksas par zemi parāds par

2017.gada otro pusgadu un 2018.gada pirmo pusgadu. Ņemot vērā augstāk minēto, Prasītāja palielina prasījumu, prasības summā iekļaujot zemes

nomas maksājumu, kas Atbildētājai jāmaksā saskaņā ar likumu par laika posmiem, proti, no 2017.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim, t.i., EUR

230,50, no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam, tas ir, EUR 192,09. Tādējādi kopējā summa par piespiedu zemes nomas maksas

maksājumu parādu, ko Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētājas par labu /pers. C/ piespiedu zemes nomas maksas parādu par laika periodu no 2015.gada

1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam - EUR 1 344,60 apmērā.

2018.gada 1.oktobrī tiesā saņemti Prasītājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka Atbildētāja, pēc prasības iesniegšanas tiesā, 14.05.2018. ir veikusi

maksājumu un labprātīgi apmierinājusi prasības daļu par summu EUR 192,09 apmērā (ar nokavējumu apmaksājot 19.02.2018 rēķinu). Ņemot vērā

iepriekš teikto, Prasītāja daļēji neuztur savus prasījumus par kopējo summu EUR 192,09, ko veido augstāk minētais maksājums, par laika periodu no

2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam, ņemot vērā apstākli, ka Atbildētāja pēc prasības iesniegšanas tiesā to labprātīgi apmierinājusi. Tāpat no

Atbildētājas ir saņemti divi maksājumi, kas nav saistīti ar civillietā Nr./lietas numurs/ izskatāmo 15.09.2017 prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā

(maza apmēra prasībā) par naudas piedziņu. Atbildētāja ir daļēji veikusi parāda samaksu, saskaņā ar Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija

spriedumu lietā Nr./lietas numurs/, proti, 2017.gada 11.julijā - EUR 338,97 apmērā un 2017.gada 31.augustā - EUR 813,54 apmērā. Minētie

maksājumi tika iegrāmatoti Prasītājas grāmatvedības datos, ka parāda samaksa, saskaņā ar Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija spriedumu lietā

Nr./lietas numurs/, proporcionāli Atbildētājas dzīvokļa īpašumam Nr.5 platībai (11,69%), proti, spriedums lietā Nr./lietas numurs/ tika labprātīgi izpildīts

daļēji - EUR 5 552,72 apmērā. Par šo faktu un apstākli norādīja arī pati Atbildētāja savā 17.05.2017 vēstulē Nr.1. Atbildētājas nesegtā parāda daļa

saskaņā ar spriedumu lietā Nr./lietas numurs/, ņemot vērā dzīvokļa īpašums Nr.5 platību proporcionāli kopējai daudzdzīvokļu mājas platībai (11,69%)

sastādīja EUR 1 667,46. Atbildētājas veiktie maksājumi par kopējo summu EUR 1 152,51 ieskaitīti parāda dzēšanai un uz šo paskaidrojumu

iesniegšanas dienu Atbildētājas parāds saskaņā ar Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija spriedumu lietā Nr./lietas numurs/ sastāda EUR 514,95.

Nav apmaksāts arī Prasītājas 15.08.2017 rēķins Nr.12. Kopējā prasījumu summa, ko uztur Prasītāja, sastāda EUR 1 152,51 par laika periodu no

2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, Prasītāja lūdz tiesu piespriest no Atbildētājas par labu Prasītājai, Prasītājas

samaksātos tiesas izdevumus, ņemot vērā, ka Prasītāja daļēji neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka Atbildētāja tos pēc prasības iesniegšanas

labprātīgi apmierinājusi; piespriest no Atbildētājas par labu Prasītājai, ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ņemot vērā, ka Prasītāja daļēji neuztur savus

prasījumus sakarā ar to, ka Atbildētāja tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājusi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.26 panta prasībām tika nolemts civillietu izskatīt tiesas sēdē.

Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotais pārstāvis V.Savickis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā, tā precizējumos un paskaidrojumos norādītajiem

pamatiem, lūdza prasību apmierināt un piedzīt no Atbildētājas zemes nomas parādu 1 152,51 EUR apmērā, ņemot vērā tiesvedības gaitā Atbildētājas

samaksāto summu 192,52 EUR, sniedza paskaidrojumus, kas analogi prasības pieteikumā un paskaidrojumos norādītajam.

Atbildētājas pilnvarotā pārstāve zv.advokāte I.Gude tiesas sēdē prasību neatzina un uzturēja lietā iesniegtos rakstveida paskaidrojumus. Lūdza

prasību noraidīt un piedzīt no Prasītājas ar lietas vešanu saistītos izdevumus, jo prasība bija iesniegta tad, kad parāds nepastāvēja. Papildus norādīja, ka

Prasītājai nebija tiesību Atbildētājas 2017.gadā veiktos maksājumus ieskaitīt sprieduma, kurš pieņemts attiecībā uz citu personu, izpildei.

Motīvu daļa

Pārbaudot civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. C/ prasība pret /pers. D/ par parāda piedziņu nav pamatota un noraidāma turpmāk norādīto

apsvērumu dēļ.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs D/, kadastra Nr./numurs E/izdrukas izriet, ka Prasītājai, pamatojoties uz 2002.gada

24.septembra Dāvinājuma līgumu, nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – zemes gabalu 7 253 m2 platībā, kas atrodas /adrese/ k-6.

Tāpat arī no minētās izdrukas izriet, ka uz zemes gabala reģistrētas citām personām piederošas ēku daļas (lietas 20.lapa).

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs F/, kadastra Nr./numurs G/izdrukas izriet, ka pēc adreses /adrese B/ k-3 atrodas

nekustamais īpašums – divstāvu dzīvojamā ēka ar astoņiem dzīvokļu īpašumiem un ka ēka saistīta ar zemes gabalu 1 604 m2 platībā, /adrese/ a k-3 (pēc

adreses maiņas /adrese/ k-3), kas noteikts ar Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1998.gada 28.maija lēmumu Nr.21/6 (lietas 21.lapa).

Savukārt, no Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs H/, kadastra Nr./numurs I/izriet, ka Atbildētājai, pamatojoties uz 2006.gada

7.februāra pirkuma līgumu, pieder dzīvoklis Nr.5 un 434/3706 kopīpašuma domājamās daļas no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ k-3 (lietas

22.lapa).

Atbilstoši Valsts zemes dienesta 2016.gada 18.janvāra informācijā ,,Par kadastrālās vērtības aprēķinā piemērotajām bāzes vērtībām un

koeficientiem” Nr.2-09/76 un 2017.gada 19.janvāra Kadastra informācijā par zemes vienību (vērtība) norādītajam, zemes gabals 7 253 m2 platībā, kas

atrodas /adrese/ k-6 (kadastra Nr./numurs A/), ietver zemes vienības daļu 1 604 m2 platībā, ar kadastra apzīmējumu /numurs J/(lietas 29.-30.lapa).

No Valsts zemes dienesta 2015.gada 6.februāra Kadastra informācijas par zemes vienības daļu un 2017.gada 19.janvāra Kadastra informācijas

par zemes vienību (vērtība) izriet, ka zemes vienības daļu 1 604 m2 platībā, kadastra apzīmējums /numurs J/, aizņem vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu

māju apbūve (lietas 28.lapa).

Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 17.jūnija spriedumā civillietā Nr./lietas numurs/ atzīts par pierādītu, ka Prasītājai

nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – zemes gabalu 7 253 m2 platībā, kas atrodas /adrese/ k-6, kadastra Nr./numurs A/. Tāpat arī

minētajā spriedumā atzīts par pierādītu, ka uz Prasītājai piederošā zemes gabala atrodas Prasītājai nepiederoša dzīvojamā ēka ar adresi /adrese B/ a k-3

(pēc adreses maiņas /adrese/ k-3). Turklāt ar minēto spriedumu atzīts, ka starp /pers. C/, kā iznomātāju un dzīvojamās mājas /adrese/ k-3, pārvaldnieku

– biedrību ,,/Nosaukums/”, kā nomnieku, no 2012.gada 1.janvāra pastāv zemes nomas tiesiskās attiecības un ka nomas priekšmets ir nekustamais

īpašums – zemes gabala /adrese/ k-6, Rīgā, daļa 1604 m2 platībā – ēkai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala daļa, kas Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā zemes vienības daļa ar kadastra apzīmējumu /numurs J/. Ar spriedumu noteikts, ka nomas maksa ir 6 % gadā

no zemes vienības daļas kadastrālās vērtības (lietas 13.-19.lapa).

Lietā nav pierādījumu tam, ka likumā noteiktā kārtībā ir apstrīdētas Prasītājas īpašumtiesības uz zemes gabalu 7 253 m2 platībā, kas atrodas

/adrese/ k-6 un kas ietver zemes vienības daļu 1 604 m2 platībā (kadastra apzīmējums /numurs J/), uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja ar adresi /adrese

B/ k-3, kurā, savukārt atrodas Atbildētājai piederošs dzīvokļa īpašums.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst par nepamatotu Atbildētājas paskaidrojumos pausto viedokli par to, ka nav pierādītas Prasītājas īpašuma

tiesības uz zemes gabala daļu (kadastra Nr./numurs A/) 1 604 m2 platībā, kas funkcionāli piesaistīts mājai, kurā atrodas Atbildētājai piederošs dzīvokļa

īpašums.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2009.gada 25.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-71 izteikta atziņa, ka gadījumā, ja ēkas (būves)

īpašuma tiesības pastāv, pamatojoties uz likumu, neatkarīgi no zemes un ēkas īpašnieka gribas, zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ k-3, Rīgā, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu joprojām veic biedrība

,,/Nosaukums/, kas, atbilstoši 2011.gada 4.augusta lēmumam par biedrības dibināšanu, nodibināta ar mērķi nodrošināt daudzīvokļu dzīvojamas mājas,

pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanas kārtību, kā arī ar mērķi

pārvaldīt nekustāmo īpašumu. Biedrības dibināšanā piedalījās arī Atbildētāja (lietas 5.lapa).

Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 22.novembra spriedumā lietā Nr. SKC-226/2016 atzīts, ka tas, ka spriedumā kā nomniece

norādīta biedrība, negroza faktu, ka pēc likuma piespiedu noma pastāv starp zemes īpašnieku un ēkas īpašnieku, vēl jo vairāk, ar biedrību piespiedu

nomas attiecības nodibinātas tieši tādēļ, ka tā ir persona, kurai dzīvokļu īpašnieki nodevuši attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas tiesības. Tiesības un pienākumi, kas izriet no tiesas konstatētajām nomas tiesiskajām attiecībām starp zemes īpašnieku un biedrību,

vienlīdz attiecas un ir saistoši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, jo tieši pēdējie ir zemes nomas tiesisko attiecību subjekti.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka starp pusēm pastāv likumiskās piespiedu zemes nomas tiesiskās attiecības un ņemot vērā ar Zemgales apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 17.jūnija spriedumu civillietā Nr./lietas numurs/ nodibināto tiesisko attiecību saturu, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma

10.panta pirmās daļas 5.punktā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai

personai piederošas zemes, tiesa atzīst, ka Prasītājai ir tiesības prasīt no Atbildētājas zemes nomas maksu un šīs maksas parādu par laika periodu no

2015.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē apstiprināja informāciju, ka tiesvedības gaitā Atbildētāja veica zemes nomas maksājumu 192,09 EUR apmērā par

laika periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam, sakarā ar ko Prasītāja samazina savu prasījumu par norādīto summu un laika posmu,

bet lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas zemes nomas maksas parādu 1 152,51 EUR apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada

31.decembrim.

Savas prasības summas pamatojumam Prasītāja iesniegusi šādus dokumentus:

1) 2017.gada 30.martā Atbildētājai izrakstīto rēķinu – fakturu Nr.05-03/2017, kurā norādīts „Nomas maksas parāds 01.07.2015 - 31.12.2015 –

samaksāt 2015.g. - 230,50 EUR;

Nomas maksas parāds 01.01.2016 - 30.06.2016 + 01.07.2016 - 31.12.2016 – samaksāt 2016.g. – 461,01 EUR;

Nomas maksa par 01.01.2017 - 30.06.2017 – 230,50 EUR,

kopā 922,01 EUR.

Saskaņā ar Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija spriedumu lietā Nr./lietas numurs/. Apmaksāt līdz 28.04.2017.g.” (lietas

31.lapa);

2) 2018.gada 19.februārī Atbildētājai izrakstīts rēķins – faktura Nr.5/1p-2018, kurā norādīts „Nomas maksa par 01.01.2018 - 30.06.2018 –

192,09 EUR.

Apmaksāt līdz 10.03.2018.g.” (lietas 88.lapa).

Līdz ar to konstatējams, ka Prasītāja izsniegusi Atbildētājai divus rēķinus par zemes nomas maksas samaksu, par kopējo summu 1 114,10 EUR.

Bez tam 2018.gada 15.maija prasības pieteikuma papildinājumos sakarā ar prasījuma apmēra palielinājuma, Prasītāja pilnvarotais pārstāvis

palielināja prasījumu, prasības summā iekļaujot zemes nomas maksājumu, kas Atbildētājai jāmaksā saskaņā ar likumu par laika posmiem no 2017.gada

1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim - 230,50 EUR un no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam - 192,09 EUR.

Tādējādi kopējā summa par piespiedu zemes nomas maksas maksājumu parādu, ko Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētājas par laika periodu no

2015.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam ir 1344,60 EUR (lietas 72.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja savu iebildumu pamatotībai, tas ir, argumentam, ka viņa ir samaksājusi visu zemes nomas parādu Prasītājai, iesniedza šādus maksājumu

dokumentus:

- 14.05.2015. maksājuma uzdevumu Nr.585 un 14.05.2018. paziņojumu par ienākošo maksājumu Nr.SCT949784082 – 192,09 EUR samaksu

Prasītājai, kur norādīts maksājuma mērķis – piespiedu zemes nomas maksa par periodu no 01.01.2018. līdz 30.06.2018. (lietas 87., 122.lapa);

- 11.07.2017. maksājuma uzdevumu Nr.577 un 11.07.2017. paziņojumu par ienākošo maksājumu Nr.SCT492507210 - 338,97 EUR samaksu

Prasītājai, kur norādīts maksājuma mērķis – daļēja apmaksa par 472 m2 no 01.06.2015. līdz 31.12.2017. (lietas 85., 124.lapa);

- 30.08.2017. maksājuma uzdevumu Nr.579 un 31.08.2017. paziņojumu par ienākošo maksājumu Nr.SCT559245093 – 813,54 EUR samaksu

Prasītājai, kur norādīts maksājuma mērķis – piespiedu zemes nomas maksas atlikums saskaņā ar spriedumu lietā Nr.C30473113 par periodu no

01.07.2015. līdz 31.12.2017. (lietas 86., 121.lapa);

- 26.09.2018. maksājuma uzdevumu Nr.592 par 192,08 EUR samaksu Prasītājai, kur norādīts maksājuma mērķis – piespiedu zemes nomas

maksa par periodu no 01.07.2018. līdz 31.12.2018. (lietas 123.lapa).

No minētajiem maksājuma uzdevumiem izriet, ka Atbildētāja samaksājusi Prasītājai zemes nomas maksu kopsummā 1 536,68 EUR.

Tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka Atbildētāja 2018.gada 14.maijā ir veikusi maksājumu par zemes nomu 192,09 EUR apmērā par laika

periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam, tas ir, par 2018.gada pirmo pusgadu. Prasītāja pieņēma šo maksājumu un neuztur prasību

šajā daļā, jo Atbildētāja to labprātīgi apmierinājusi.

Turklāt Atbildētājas norādītais 2018.gada 26.septembrī veiktais maksājums 192,08 EUR apmērā tika veikts par piespiedu zemes nomas par laika

periodu no 2018.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 31.decembrim, tas ir, par 2018.gada otro pusgadu. Šo maksājumu nevar attiecināt lietai Nr./lietas numurs/,

jo maksājums ir veikts par zemes nomu laika periodā, kas neietilpst konkrētajā lietā, proti prasība tika uzturēta par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija

līdz 2017.gada 31.decembrim.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka 2017.gada 11.jūlijā un 2017.gada 30.augustā veiktie maksājumi 338,97 EUR un 813,54 EUR nav

attiecināmi uz celto prasību un šīs summas Prasītāja ieskaitīja Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija sprieduma izpildē.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka Prasītājas izsniegtie rēķini ir apmaksāti un Prasītājai nebija tiesību Atbildētājas 2017.gada

11.jūlijā un 2017.gada 30.augustā veiktos maksājumus ieskaitīt sprieduma izpildē.

Tiesa pievienojas Atbildētājas pārstāves viedoklim, ka Prasītājai nebija tiesību ieskaitīt 2017.gada 11.jūlijā veikto maksājumu 338,97 EUR un

2017.gada 30.augustā veikto maksājumu 813,54 EUR apmērā Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija sprieduma civillietā Nr./lietas numurs/

izpildē, jo minētie maksājumi veikti pamatojoties uz Prasītājas 2017.gada 30.martā izrakstīto rēķinu Nr.05-03/2017 par zemes nomas maksas samaksu,

par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka minētie maksājumi kopsummā 1 152,51 EUR ieskaitāmi

parāda dzēšanā (922,01 EUR + 230,50 EUR).

Tiesa nepiekrīt Prasītājas pārstāvja viedoklim, ka ņemot vērā to, ka 2017.gada 31.augusta maksājuma dokumentā ir norādīts maksājuma

mērķis – piespiedu zemes nomas maksas atlikums saskaņā ar spriedumu lietā Nr./lietas numurs/, šīs maksājums ir ieskaitāms Zemgales apgabaltiesas

2015.gada 17.jūnija sprieduma civillietā Nr/lietas numurs/ izpildē, jo 2017.gada 30.marta Prasītājas Atbildētājai izrakstītajā rēķina – fakturā Nr.05-

03/2017 ir norādīts ,,Nomas maksa par 01.01.2017 - 30.06.2017 – 230,50 EUR, kopā 922,01 EUR. Saskaņā ar Zemgales apgabaltiesas 2015.gada

17.jūnija spriedumu lietā Nr./lietas numurs/”, tieši šādu formulējumu Atbildētāja arī norādīja maksājuma dokumentā.

Prasītāja lūdza tiesu piedzīt no Atbildētājas zemes nomas maksas parādu 1 152,51 EUR apmērā par laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz

2017.gada 31.decembrim (lietas 84.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus,

prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka lietā ir iesniegti pierādījumi tam, ka Atbildētāja ir samaksājusi Prasītājai zemes nomas maksas parādu 1 152,51 EUR apmērā par

laika periodu no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim.

Bez tam tiesa norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu, tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz

prasībā norādīta pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

Prasītāja prasījums ir ,,tas, par ko viņš tiesu lūdz taisīt spriedumu”. Prasītāja prasījumi prasības pieteikumā konkrēti tiek izteikti pēc vārda „lūdzu”.

Attiecīgi tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa norādīs, kādi prasījumi (visi vai atsevišķi) tiek noraidīti vai apmierināti (Civilprocesa likuma komentāri. I

daļa (1.-28.nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs, Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, lietas 546.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē Prasītājas norādītos argumentus par Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija sprieduma izpildi, jo prasība

šajā lietā celta par zemes nomas maksājumu parāda piedziņu no Atbildētājas laika periodā no 2015.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim, nevis

par Atbildētājas saistību izpildi sakarā ar zemes nomas maksājumu parādu laika periodā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam, kas izriet no

Zemgales apgabaltiesas 2015.gada 17.jūnija sprieduma lietā Nr./lietas numurs/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu, katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar

likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā, savukārt, no Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļās noteiktā izriet, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz

kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis iesniedza vienkāršotās procedūras prasību par naudas piedziņu no Atbildētājas tiesā 2017.gada 19.septembrī,

savukārt no maksājuma dokumentiem redzams, ka Atbildētāja veica maksājumu Prasītājai 338,97 EUR apmērā 2017.gada 11.jūlijā un maksājumu

813,54 EUR apmērā 2017.gada 30.augustā. Savukārt ar prasījuma par zemes nomas maksājumu palielinājumu Prasītājas pilnvarotais pārstāvis vērsies

tiesā 2018.gada 15.maijā, bet Atbildētāja 2018.gada 14.maijā ir veikusi maksājumu par zemes nomu 192,09 EUR apmērā par laika periodu no

2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 30.jūnijam. Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka Prasītājas pilnvarotais pārstāvis nav pierādījis savas prasības

pamatotību.

Šī Prasītājas pilnvarotā pārstāvja rīcība, vēršoties tiesā ar vienkāršotās procedūras prasību par naudas piedzinu, kad zemes nomas

maksājumi jau bija veikti, neatbilst Civillikuma 1.pantā noteiktajai civiltiesību pamatprincipa nodrošināšanai „Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi

pēc labas ticības”.

Lemjot jautājumu par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, tiesa ņem vērā šādus faktus.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis iesniedza dokumentus par saviem tiesāšanās izdevumiem kopsummā 565,10 EUR (lietas 8.-10., 26.-27.lapa).

Ņemot vērā to, ka prasība ir noraidāma, Prasītājas tiesāšanās izdevumi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.pantu, nav

atlīdzināmi.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve iesniedza dokumentus par Atbildētājas tiesāšanās izdevumiem kopsummā 250 EUR apmērā, tajā skaitā sakarā ar

izdevumiem par advokāta sniegto palīdzību.

Lietas materiāliem pievienoti 2018.gada 13.aprīļa, 2018.gada 1.jūnija u n 2019.gada 13.septembra advokātu biroja ZAB /Nosaukums C/

advokātes Ilzes Gudes rēķini Nr.36-18/SG, Nr.556-18/SG un Nr.72-19/SG par advokāta palīdzības sniegšanu lietā Nr.C30614717 (lietas 75., lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta c)apakšpunktu, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8 500 EUR – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas. Saskaņā ar šī panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta trešo daļu, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu

atbildētājam.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no Prasītājas par labu Atbildētājai piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi – izdevumi par advokāta

palīdzību – 172,88 EUR apmērā (1 152,51euro x 30% = 345,75 euro x 50% = 172,88 euro).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, Prasītājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmās daļas 1.punktu un ceturto daļu, 97., 193., 195., 204.1 pantu, un 250.26

pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. D/ par zemes nomas maksājumu parāda piedzinu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. D/, personas kods /personas kods/, izdevumus advokāta palīdzības samaksai

172,88 EUR (viens simts septiņdesmit divi euro un 88 centi) apmērā.

Noteikt /pers. C/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienas pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2019.gada 16.oktobris.

Sprieduma pieejamības diena ir 2019.gada 23.oktobris.

Tiesnese I.Baiko