Legislator Case Law & Legislation
SKA-0567-25 ECLI:LV:AT:2025:0411.SKA056725.4.L AI generated

Latvian Supreme Court dismisses appeal for non-examining criminal procedural acts in administrative proceedings.

Case Number SKA-0567-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Latvian Supreme Court unanimously refused to examine the appellant's appeal against a district court judge's decision to reject a criminal procedural act in administrative proceedings. The appellant argued that the judge ignored the true purpose of the request and failed to protect fundamental rights due to a lack of direct regulatory norms. The court held that criminal procedural acts and decisions fall outside the scope of administrative law and are not subject to administrative court review.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 1. p. 3. p. 5. punkts; 89. pants; 320.1. pants: Criminal procedural acts and decisions are not administrative acts or factual actions within the meaning of the Administrative Procedure Law and therefore cannot be reviewed by administrative courts.

Keywords

AI generated
criminal procedural acts administrative procedure law jurisdictional limits fundamental rights non-examining appeal

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 1. p. 3. p. 5. punkts
Administratīvā procesa likuma 89. pants
Administratīvā procesa likuma 320.1. pants
Administratīvā procesa likuma 338. p. 8. daļa
Kaitējuma atlīdzināšanas likums
lēmējiestādē ar atlīdzināšanas prasījumu, kā to paredz Kaitējuma atlīdzināšanas likums.

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2025:0411.SKA056725.4.L

Nr. 670003625, SKA-567/2025

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2025.gada 11.aprīlī

[1] Senātā saņemta pieteicēja /Persona A/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša

2025.gada 25.marta lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu.

Tiesnesis secināja, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir kriminālprocesuāls lēmums.

Prasījumi, kuru pamatā ir iebildumi pret šādu iestādes lēmumu vai ar to saistīto rīcību kriminālprocesa ietvaros,

neattiecas uz valsts pārvaldes jomu un nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā. Arī prasījums par

atlīdzinājumu, kas nav saistīts ar iestādes administratīvo aktu, faktisko rīcību vai ar kādu no Kriminālprocesā un

administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā (turpmāk – Kaitējuma atlīdzināšanas

likums) norādītajiem atlīdzinājuma pamatiem, nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

[2] Pieteicējs blakus sūdzībā norāda, ka tiesnesis ir ignorējis pieteikuma patieso mērķi – izvērtēt valsts

iestāžu prettiesisko rīcību vai bezdarbību un konstatēt arī pieteicējam radīto nemantisko kaitējumu. Tiesneša

pienākums ir interpretēt un piemērot tiesību normas tā, lai aizsargātu personas pamattiesības, nevis liegtu pieeju

tiesai, pamatojoties uz tiešas regulējošās normas trūkumu. Tiesneša lēmums izslēdz valsts atbildību par iestāžu

rīcību un iespēju saņemt atlīdzinājumu. Tiesnesis nav pieņēmis iesniegtos pierādījumus.

[3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 320.1pantu senatoru kolēģija var pieņemt vienbalsīgu

lēmumu par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota.

[4] Izvērtējusi rajona tiesas tiesneša lēmumu kopsakarā ar blakus sūdzības argumentiem, senatoru kolēģija

atzīst, ka blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota un tāpēc tās izskatīšana ir atsakāma.

Tiesnesis, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 5.punktu un 89.pantu, pareizi

secinājis, ka kriminālprocesā veiktās darbības un pieņemtie lēmumi nav administratīvais akts vai faktiskā rīcība

Administratīvā procesa likuma izpratnē. Tāpēc to tiesiskums nav pārbaudāms tiesā administratīvā procesa kārtībā.

Pieteicējs kļūdaini uzskata, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams tiešas regulējošās normas trūkums, kas

ļautu administratīvā procesa kārtībā pārbaudīt valsts pārvaldes iestāžu rīcību kriminālprocesa ietvaros.

Senatoru kolēģija norāda, ka tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ietver arī tiesības uz pieeju tiesai, ir

izmantojamas likumā paredzētajā kārtībā, un, kā pareizi norādīts tiesneša lēmumā, Administratīvā procesa likums

neparedz administratīvās tiesas kompetenci pārbaudīt kriminālprocesuālus lēmumus un kriminālprocesā veiktās

darbības. Tas, ka administratīvā tiesa neizskata pieteikumu, kurā ietverto prasījumu izskatīšana neietilpst tās

kompetencē, pretēji pieteicēja viedoklim nav tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums. Pieteicējs savas tiesības un

tiesiskās intereses saistībā ar kriminālprocesu var aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

[5] Pieteicējs uzsver, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam viņam ir tiesības saņemt

atbilstīgu atlīdzinājumu par viņam nodarīto nemantisko kaitējumu.

Senatoru kolēģija norāda, ka vispārīgi administratīvā procesa kārtībā ir izskatāms prasījums par zaudējumu

un kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts kriminālprocesā. Tomēr konkrētajā gadījumā nav pamata atlīdzināšanas

prasījuma izlemšanai, jo no lietas materiāliem neizriet, ka attiecībā uz pieteicēju būtu pieņemts lēmums, ar kuru

iestādes vai amatpersonas kriminālprocesā veiktā darbība būtu atzīta par prettiesisku, un ka pieteicējs būtu vērsies

lēmējiestādē ar atlīdzināšanas prasījumu, kā to paredz Kaitējuma atlīdzināšanas likums. Pretējais nav norādīts arī

blakus sūdzībā. No blakus sūdzības nepārprotami izriet, ka pieteicējs iebilst kriminālprocesā pieņemtajiem

lēmumiem un veiktajām darbībām, nevis lēmumam, ar kuru izskatīts prasījums par kriminālprocesā nodarīto

zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanu.

[6] Attiecībā uz argumentu par tiesneša pieļautu procesuālo tiesību normu pārkāpumu, nepievienojot lietas

materiāliem pieteicēja iesniegtos video failus, senatoru kolēģija norāda, ka pierādījumu pietiekamības jautājums

primāri ir tās tiesas (tiesneša) kompetencē, kas izskata konkrēto lietu vai procesuālo jautājumu. Rajona tiesas

tiesnesis ir norādījis, ka pieteicēja iesniegtie video faili netika pievienoti lietas materiāliem, jo šāda veida

pierādījumiem nav ietekmes uz pieteikuma virzības izlemšanu. Pieteicējs nav pamatojis, kā iesniegtie pierādījumi

varēja mainīt tiesneša secinājumu par pieteikuma pakļautību administratīvajai tiesai. Līdz ar to arguments par

tiesneša pieļautu procesuālo tiesību normu pārkāpumu noraidāms kā nepamatots.

Attiecībā uz iebildumu par tiesneša pieļautu procesuālu pārkāpumu, pieteikuma pieļaujamības stadijā

secinot, ka nav pamata pieteicēja lūgtā blakus lēmuma pieņemšanai, senatoru kolēģija norāda, ka blakus lēmuma

pieņemšana atbilstoši Administratīvā procesa likuma 288.panta regulējumam ir tiesas, kas izskata lietu,

kompetencē. Augstākas instances tiesai nav pamata pārbaudīt, vai šāds lēmums tiesai bija jāpieņem. Turklāt

tiesneša atteikums pieņemt blakus lēmumu nekādā veidā nevar ietekmēt to, ka pieteicēja pieteikums nav pakļauts

administratīvās tiesas kontrolei. Tātad minētie pieteicēja argumenti neattiecas uz pārsūdzētā lēmuma pamatojumu

un nevar būt pārbaudes priekšmets blakus sūdzības kārtībā.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt izskatīt /Persona A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2025.gada 25.marta

lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore L. Konošonoka Senatore A. Kovaļevska Senatore D. Makarova