Court convicted defendant of desecration and illegal firearm possession, sentencing to one year and two months imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of desecrating a corpse and illegally possessing firearms, resulting in a combined sentence of one year and two months imprisonment. The defendant argued for leniency, but the court found the evidence sufficient to prove the intentional acts of cutting the victim's neck and handling weapons without permits. Consequently, the court applied the relevant criminal law provisions to impose a custodial sentence and ordered the destruction of physical evidence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 228. panta 1. daļa; 233. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likums 511. pants; 512. pants; The court established that intentional desecration of a corpse constitutes a criminal offense punishable by imprisonment, and possession of firearms without authorization warrants a separate conviction, with sentences combined according to statutory rules.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11270004214
Lietas arhīva Nr. K19-0080-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā 2015.gada 14.aprīlī
Kuldīgas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Daina Alksne
ar tiesas sēžu sekretāri Montu Skaboviču
piedaloties prokurorei Dacei Kronbergai
aizstāvei Gintai Mazajai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers. E/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 228.panta pirmās daļas, 233.panta otrās daļas un
k o ns t a t ē j a
/pers. E/ veica neapbedīta līķa apgānīšanu, šādos apstākļos:
2014.gada 6.aprīlī laika posmā no plkst. 00.15 – plkst. 01.00, pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, būdams alkohola ietekmē,
atrodoties savā dzīves vietā – /adrese/ – 8, virtuvē, pēc tam, kad 2014.gada 6.aprīlī plkst. 00.15 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta
palīgs šī dzīvokļa virtuvē konstatēja uz virtuves grīdas guļošā /pers. F/ nāvi, kas iestājusies līdz Neatliekamās palīdzības dienesta darbinieku ierašanās
brīdim no šautas brūces krūtīs kreisā atslēgas kaula rajonā, saprotot, ka /pers. F/ ir miris, rupji aizskarot sabiedrībā vispārpieņemtās morāles normas par
attieksmi pret miruša cilvēka ķermeni, kurš ir pasargājams no necienīgas un nelikumīgas rīcības, veica /pers. F/ līķa apgānīšanu – ar nazi izdarīja griezienu
/pers. F/ līķa kakla priekšējā rajonā.
Ar savām darbībām /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 228.panta pirmajā daļā.
/pers. E/ nelikumīgi iegādājās, glabāja un pārvadāja šaujamieroci un šaujamieroča munīciju bez attiecīgas atļaujas, šādos apstākļos:
2012.gada aprīlī, pirmstiesas procesā precīzi nenoskaidrotā laikā, ieguva savā īpašumā, tādā veidā tīši, ar tiešu nodomu, bez attiecīgas atļaujas,
nelikumīgi iegādājās šaušanai derīgu Krievijā (PSRS) rūpnieciski ražotu 22 LR (5,6 mm) kalibra šauteni TOZ – 8 M Nr.79373 bez pastobres un laidnes,
kas ir vītņstobra garstobra viena šāviena šaujamierocis ar pašrocīgi izgatavotu nolaidējmehānismu un 22 rūpnieciski ražotas 22 LR kalibra patronas, kas
ir vītņstobra šaujamieroču munīcija un ir derīgas šaušanai 22 LR kalibra šaujamieročos, tai skaitā arī iepriekš minētajā šaujamierocī, 8 rūpnieciski ražotas
12 kalibra medību patronas, kas ir gludstobra šaujamieroču munīcija un ir derīgas šaušanai 12.kalibra šaujamieročos un 2 (viena rūpnieciski ražota, otra
pašrocīgi izgatavota) 7,62X39 kalibra triecienšauteņu patronas, kas ir vītņstobra šaujamieroču munīcija un ir derīgas šaušanai 7,62X39 kalibra
šaujamieročos. Nelikumīgi iegādāto šaujamieroci un šaujamieroču munīciju /pers.E/ tīši, ar tiešu nodomu glabāja savā dzīves vietā /adrese/.
Mainot savu dzīves vietu, nelikumīgi iegādāto šaujamieroci un šaujamieroču munīciju, /pers.E/ tīši, ar tiešu nodomu, bez attiecīgas atļaujas pārveda
no /adrese/ uz savu dzīves vietu /adrese/, kur šaujamieroci tīši, ar tiešu nodomu, bez attiecīgas atļaujas glabāja drēbju skapī līdz 2014.gada 6.aprīlim, kad
pēc /pers. F/ lūguma viņam to iedeva aplūkot un /pers. F/ neuzmanīgi rīkojoties ar šo šaujamieroci, 2014.gada 5.aprīlī aptuveni ap plkst.23:50 iestājās
/pers. F/ nāve. Nelikumīgi iegādāto šaujamieroču munīciju /pers.E/ tīši, ar tiešu nodomu, bez attiecīgas atļaujas glabāja /adrese/ ieliktas dzīvokļa virtuvē
esošajā skapītī, virsjakas kabatā un noliktas uz krēsla, līdz tās 2014.gada 6.aprīlī veiktajā notikuma vietas apskates laikā un 2014.gada 11.aprīlī veiktajā
kratīšanas laikā izņēma VP Kurzemes RP Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki.
Ar savām darbībām /pers.E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kāds paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā.
Apsūdzētais savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas atzina pilnībā, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 228.panta pirmās daļas
savu vainu un pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina.
Tiesas sēdē prokurore lūdza tiesu pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā veikt daļā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 228. panta pirmās daļas, bet
apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas pierādījumu pārbaudi neveikt.
Apsūdzētais, aizstāve un cietusī pievienojās prokurores lūgumam un apsūdzētais paskaidroja, ka tiesas izskaidrotās procesuālās sekas pierādījumu
pārbaudes neizdarīšanas gadījumā viņam ir saprotamas, proti, ka spriedums daļā, kur nav veikta pierādījumu pārbaude, ir pārsūdzams tikai daļā par
tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem.
Tiesa, ņemot vērā procesa dalībnieku viedokli, kā arī apstākli, ka tiesa, sagatavojot lietu iztiesāšanai un pārbaudot lietas materiālus, ir
pārliecinājusies, ka tie pilnībā apstiprina apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, nodarījuma kvalifikācija ir pareiza, pamatojoties uz
Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neizdarīt apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, bet
veikt pierādījumu pārbaudi apsūdzībā pēc Krimināllikuma 228. panta pirmās daļas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un uzskaitījums apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas
spriedumā netiek norādīts.
Apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka 2014.gada 6.aprīlī viņa dzīvesvietā /adrese/, ticis lietots alkohols, kur piedalījies brālēns /pers. F/ un kaimiņi
/pers. H/ un /pers. I/. Nekādu strīdu neesot bijis, visi bijuši draudzīgi noskaņoti, atcerējušies jaunību. /pers.F/ esot piezvanījis mammai un pateicis, ka
palikšot pie viņa pa nakti, jo ir lietojis alkoholu. Pēc tam, kad aizgājuši kaimiņi, gribējuši iet gulēt, bet /pers.F/ prasījis parādīt ieroci, ko pirms diviem
gadiem bija atstājis glabāšanā. Atnesis ieroci un turpinājuši lietot alkoholu. /pers.F/ esot pētījis ieroci. Kad gribējis iet ārā no virtuves, atskanējis blīkšķis.
Ieraudzījis, ka/pers.F/nokrīt uz grīdas. Sapratis, ka kaut kas ir noticis. Paņēmis /pers.F/ telefonu un kaut kam piezvanījis, ka notikusi nelaime. Neesot
zinājis, vai /pers.F/ ir dzīvs vai miris. Kas noticis pēc tam, neatceroties. Attapies Liepājas policijas iecirknī. Alkoholu esot lietojis vairākas dienas pēc
kārtas. Nekādu strīdu ar /pers.F/ neesot bijis.
Apsūdzētā vaina pierādīta ar cietušās /pers. M/ liecību, kura liecināja, ka 2014.gada 5.aprīlī dēls /pers. F/ esot teicis, ka aizbraukšot uz Lēnām
ciemos pie bērnības drauga. Tajā vakarā ap plkst. 22.00 dēls esot piezvanījis un teicis, ka palikšot pa nakti pie brālēna /pers. E/. Pēc kādām 20 minūtēm
dēls atkārtoti piezvanījis un teicis, lai viņam tomēr braucot pakaļ. Sapratusi, ka tur kaut kas nav kārtībā un ka dēls ir lietojis alkoholu. Tādēļ lūgusi lai vīrs
/pers. N/ aizbrauc dēlam pakaļ. Sarunājuši, ka līdzi brauks vīra māsa /pers.P/, kura atbrauks atpakaļ ar dēla automašīnu. Kad vīrs pārbraucis mājas, tad
paziņojis, ka dēls ir miris. Uztur morālā kaitējuma kompensāciju EUR 1500 apmērā, bet neuztur materiālā kaitējuma kompensāciju par bēru izdevumiem.
Liecinieks/pers. O/ liecināja, ka 2014.gada 5.aprīļa vakarā sieva palūgusi aizbraukt uz Lēnām pakaļ viņas dēlam /pers. F/. Sieva bija piezvanījusi
viņa māsai /pers. P/, lai arī viņa brauc līdzi savākt dēla automašīnu. Pa ceļam uz /pers. P/ piezvanījusi uz /pers.F/ telefonu, lai pajautātu ceļu. Klausuli esot
paņēmis cits vīrietis, kurš māsai esot teicis, ka notikusi nelaime. Kad aizbraukuši līdz mājām /adrese/, māsa vēlreiz piezvanījusi, lai noskaidrotu, kurā
dzīvoklī /pers.F/ atrodas, bet neviens klausuli neesot paņēmis. Staigājis pa vairākiem dzīvokļiem, līdz uzzinājis, ka /pers.F/ varētu būt dzīvoklī nr. 8,
pieklauvējis pie dzīvokļa, bet neviens neesot atvēris. Dzīvokļa durvis nav bijušas aizslēgtas. Iegājis dzīvoklī un redzējis, ka virtuvē uz grīdas uz labajiem
sāniem guļ /pers.F/, un virtuvē pie galda sēž nepazīstams vīrietis, kurš jautājis, kas tāds esot, un izdzinis viņu ārā. Ne asinis, ne redzamus miesas
bojājumus /pers.F/ neesot ievērojis. Nogājis lejā pie māsas, kurai pateicis, ka /pers.F/ ir miris un teicis, lai zvana policijai un ātrajai palīdzībai. Pirmā
ieradusies ātrā palīdzība, pēc 20 – 30 minūtēm ieradusies policija.
Lieciniece/pers. S/ liecināja, ka 2014.gada 5.aprīļa vakarā ap 22.40 viņai piezvanījusi brāļa sieva, lai aizbrauc līdzi brālim uz Lēnām un atved mājās
/pers F/ un viņa automašīnu. Pie Lēnu baznīcas piezvanījusi/pers.F/, lai noskaidrotu, kur precīzi jābrauc. Atbildējis svešs vīrietis, kurš atbildējis, ka
nezinot kur atrodas /pers. F/, ka turpat kaut kur esot. Pēc laika zvanījusi otro reizi, tad šis svešais vīrietis teicis, ka notikusi liela traģēdija, ka /pers.F/ esot
nošāvies un teicis, lai zvana policijai, un pateicis māju nosaukumu. Kad aizbraukuši pie tās mājas, tad atkal zvanījusi, lai/pers.F/nāk ārā, tad svešais
vīrietis pateicis, ka /pers.F/ ir miris. Tad zvanījusi policijai un izstāstījusi saņemto informāciju. Tur paskaidrots, lai pārbauda informāciju, ka varbūt
piedzērušies cilvēki kaut ko sajaukuši. Gājusi ar brāli meklēt to dzīvokli. Brālis viens pats iegājis dzīvoklī, pati palikusi kāpņu telpā. Brālis apstiprinājis, ka
/pers.F/ ir miris, tādēļ zvanījusi atkal policijai un teikusi, ka nošauts cilvēks. Ātrajai palīdzībai neesot zvanījusi, bet tā atbraukusi pirms policijas. Ar brāli
stāvējusi pie ārdurvīm. Ātrās palīdzības darbiniekiem parādīts dzīvoklis. Tad lejā nonācis /pers. U/ kopā ar ātrās palīdzības šoferi. /pers. U/ esot bijis
sanervozējies, teicis, ka viņš atkal būšot vainīgs, un pēc laika uzgājis atpakaļ dzīvoklī. Policija ieradusies vēl pēc kādas pusstundas.
Lieciniece/pers. V/ liecināja, ka strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā par ārsta palīgu. 2014.gada 5.aprīlī dežurējusi, kad ticis
saņemts izsaukums par šautu brūci Nīkrāces pagastā. Ierodoties izsaukumā, konstatējuši, ka dzīvoklī virtuvē uz grīdas guļ vīrietis bez dzīvības pazīmēm
nedaudz uz labajiem sāniem un blakus atrodas ierocis. Vīrietim bijusi viena šauta brūce, vienīgais redzamais miesas bojājums. Otrs vīrietis sēdējis virtuvē
pie galda un neko īsti nevarējis par notikušo paskaidrot, bijis mierīgs, teicis, ka it kā nelaiķis darbojies ar ieroci un tad tas izšāvis. Kad vairāk tikuši uzdoti
jautājumi par notikušo, vīrietis palicis dusmīgs un izteicis lamu vārdus. Viņš bijis arī alkohola reibumā. Par notikušo ziņojuši policijai un visi ārpusē gaidījuši
to ierodamies. Pēc brīža vīrietis kļuvis agresīvs un uzgājis atpakaļ uz dzīvokli. Tad neatliekamās palīdzības šoferis ieslēdzis starmešus un pabraucis
nedaudz atpakaļ, lai tiktu apspīdēti logi un kāpnes, lai varētu redzēt, kas ieiet vai iziet no dzīvokļa.
Lieciniece/pers. Z/ par izsaukumu un nāves konstatēšanu sniedza analoģiskas liecības /pers. V/ liecībām. Papildus liecināja, ka nelaiķim pievienoti
elektrodi, lai konstatētu nāvi. Šautā brūce bijusi ļoti maziņa un arī asinis bijušas ļoti maz. Viņa paņēmusi uz vietas atrodošos frotē dvieli, to saslapinājusi un
notīrījusi aparatūras vadus un dvieli atstājusi uz izlietnes. Izlietne bijusi tukša. Viennozīmīgi apgalvoja, ka nelaiķim neesot bijusi griezta brūce kaklā.
Pagalmā kopā ar mirušā radiniekiem gaidot ierodamies policijas darbiniekus un pārrunājot savā starpā notikušo, izteikuši šaubas kā ar tādu garu ieroci
varējis sev iešaut, vīrietis kļuvis agresīvs, pārvērstā balsī iebļāvies un uzskrējis atpakaļ dzīvoklī. Tad ātrās palīdzības automašīna pabrauca tālāk no ieejas
durvīm, lai tās tiktu apgaismotas un varētu kontrolēt, kas ieiet vai iznāk no dzīvokļa. Vīrietis no šī dzīvokļa līdz brīdim, kad atbrauca policijas darbinieki,
neesot iznācis ārā.
Liecinieks/pers. AA/ liecināja, ka strādā neatliekamajā palīdzībā par šoferi. Bijis izsaukums uz Lēnām, kur ir sašauts vīrietis. Virtuvē uz grīdas
gulējis vīrietis. Otrs vīrietis bijis stiprā alkohola reibumā, stāstījis, ka mirušais esot paņēmis ieroci, ar kuru darbojies un kaut kas esot noticis. Paaicinājis šo
vīrieti laukā uzpīpēt, lai netraucētu mediķiem strādāt. Laukā atradušies arī nelaiķa radinieki. Dzīvokļa saimnieks laukā sācis agresīvi uzvesties, un, stipri
rājoties, uzgājis augšā pa trepēm. Pabraucis ar automašīnu atpakaļ, lai varētu pārredzēt kāpņu telpas logus, jo bijušas aizdomas, ka agresīvais vīrietis
varētu nonākt lejā ar ieroci. Gaidot policijas darbiniekus, šis vīrietis no dzīvokļa vairāk neesot iznācis.
Liecinieks/pers. H/ liecināja, ka 2013. gada 5. aprīlī piezvanījis viņa klases biedrs /pers. F/, kurš gribējis satikties. Abi satikušies, dienu pavadījuši
kopā. “/Nosaukums A/” mājas pagalmā satikts /pers. E/, kurš ir /pers. F/ radinieks. /pers. I/, /pers. E/ un /pers. F/ aizbraukuši uz Skrundu. Pēc kāda
laika /pers. F/ esot piezvanījis un uzaicinājis iedzert uz /pers. E/ dzīvokli. Alkoholu tur lietojis kopā ar /pers. F/, /pers. I/ un /pers. E/. Visi bijuši draudzīgi
noskaņoti. Vispirms mājās aizgājis /pers. I/, kuram palīdzējies nokāpt pa kāpnēm. Pats dzīvoklī atgriezies un tur vēl kādu laiku uzturējies. Mājās aizgājis,
kad sācis krēslot. /pers. F/ palicis pie /pers. E/. Neesot dzirdējis, ka /pers. F/ būtu zvanījis kādam, lai brauc viņam pakaļ. Par notikušo uzzinājis
nākamajā rītā no dēla /pers. AC/. Pats nekādus trokšņus pa nakti neesot dzirdējis.
Liecinieks/pers. I/ liecināja, ka 2013. gada 5. aprīlī /pers. E/ dzīvoklī kopā ar /pers. H/ un /pers. F/ lietojuši alkoholu. Pirms tam ar /pers. F/ un
/pers. E/ aizbraukuši uz Skrundu , kur /pers. F/ nopircis alkoholu un pārtiku. Kompānija bijusi draudzīga. Bijis stiprā alkohola reibumā, un /pers. H/ viņu
aizvedis mājās. Ap vieniem naktī pamodies un dzirdējis augšā /pers. E/ dzīvoklī troksni. Gājis skatīties, bet viņš tur neesot laists iekšā.
Lieciniece/pers. AE/ liecināja, ka dzīvojot tajā pašā kāpņu telpā, kur /pers. E/, tikai pirmajā stāvā. 2014. gada 5. aprīlī pēcpusdienā pie otrās trepju
telpas satikusi /pers. F/, kurš agrāk dzīvojis Lēnās. Parunājies ar viņu, /pers. F/ teicis, ka atbraucis ciemos pie klases biedra /pers. H/. Viņas dzīvoklis
atrodoties tieši zem /pers. E/ dzīvokļa. Naktī dzirdējusi /pers. E/ dzīvoklī smagu kritiena troksni. Uzmanību neesot pievērsusi, jo arī agrāk /pers. E/
dzīvoklī notikusi alkohola lietošana. Vienu reizi saskārusies ar /pers. E/ agresivitāti. Pirms diviem gadiem redzējusi pa logu, ka /pers. E/ aiz apkakles krata
viņas dēlu. Kad izgājusi skaidroties, /pers. E/ sācis rupji lamāties un piedraudējis abiem pārgriezt rīkli. Viņš esot bijis stiprā alkohola reibumā. Par faktu
uzrakstījusi vēstuli policijai. Pēc dažām dienām /pers. E/ lūdzis piedošanu, skaidrojis, ka neko neatceroties.
Liecinieka/pers. AG/ pirmstiesas procesā sniegtā liecība pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu tika pārbaudīta tiesas sēdē.
Saskaņā ar /pers. AC/ liecību 2014. gada 5. aprīlī viņa tēvam /pers. H/ ar plkst. 16.00- 17.00 piezvanījis bērnības draugs /pers. F/. Pēc tam tēvs, /pers.
F/ un /pers. I/ devušies pie /pers. E/ iedzert. Ap plkst. 23.00 tēvs pārradies mājās stiprā alkohola reibumā. Ap plkst. 24.00- 01. 00 dzirdējis, ka kāds
klauvē pie kaimiņu durvīm un jautā, kur dzīvo /pers.E/. Pēc kāda laika atbraukusi ātrā palīdzība. Tad viņš izgājis pagalmā, kur saticis /pers.F/ tanti
/pers.P/, kura pateikusi, ka /pers.F/ ir nošauts. Nekad /pers.E/ dzīvoklī neesot redzējis ieročus. /pers. E/ raksturoja kā ļoti labu, mierīgu un klusu cilvēku.
Apsūdzētā vaina pierādīta ar notikuma vietas apskates protokolu (1. sēj. 10.- 14. lieta slapa) un tam pievienoto fototabulu (1. sēj. 15.- 45. lietas
lapa) un eksperta atzinumu nr. 31, kurā norādīts, ka /pers. F/ līķim konstatēta griezta brūce kakla rajonā, kas nodarīta cieta priekšmeta iedarbības
rezultātā, kam bija asa griezoša mala, kas varēja būt naža asmens, pēc /pers. F/ nāves iestāšanās (100.- 101. lietas lapa).
Apsūdzētā vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar pārējiem lietas materiāliem un minētiem pierādījumiem to
kopumā un savstarpējā cēloniskā sakarībā.
/pers. E/ darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 228.panta pirmās daļas – neapbedīta līķa apgānīšanu un pēc Krimināllikuma
233.panta otrās daļas – nelikumīga šaujamieroča un šaujamieroča munīcijas iegādāšanās, glabāšana un pārvadāšana bez attiecīgas
atļaujas, un par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais ir sodāms.
Nosakot soda veidu un mēru, tiesa, saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, ņem vērā noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas apstākļus, motīvus,
nodarīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais agrāk nesodīts (34.lietas lapa), pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīts (37. – 38.lietas lapa).
SIA “ /Nosaukums B/” ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumā norādīts, ka /pers. E/ atzīstams par pieskaitāmu, konstatēta alkohola
atkarības slimība (29. – 33.lietas lapa); /Nosaukums C/ izziņa (40.lietas lapa) apliecina, ka /pers. E/ /Nosaukums C/ uzskaitē nesastāv (40.lietas lapa);
/Nosaukums D/ raksturojumā par /pers. E/ norādīts, ka /pers. E/ atrodas bezdarbnieku uzskaitē, bezdarbnieka statuss piešķirts no 2013.gada
19.janvāra, citu ziņu nav (42.lietas lapa).
Nosakot sodu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarījis līdz 2013.gada
1.aprīlim, līdz ar ko tiesai jāņem vērā likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4.punktā noteiktais, ka sods nosakāms saskaņā ar tām
Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šo nodarījumu izdarīšanas brīdī, un minēto Pārejas noteikumu 6. punktā noteiktais, ka, ja par attiecīgo
noziedzīgo nodarījumu Krimināllikumā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paredzēta zemāka brīvības atņemšanas soda minimālā robeža, tiesa to ņem
vērā, nosakot brīvības atņemšanas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums (likuma redakcijā līdz 2013.gada 1. aprīlim) klasificējas kā
smags noziegums, par ko likums paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem.
Atbildību pastiprinoši apstākļi netiek konstatēti. Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst
apsūdzētā vainas atzīšanu un izdarītā nožēlu.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā attieksmi pret nodarījumu, nodarījuma motīvus un apstākļus, kā arī to, ka nav atbildību pastiprinošu
apstākļu, bet ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis. Līdz ar to sods nosakāms tuvāk tā minimālajai robežai.
Nosakot sodu pēc Krimināllikuma 228. panta pirmās daļas, tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu apsūdzētā
izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējas kā mazāk smags noziegums, par ko likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
Atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts
alkohola ietekmē.
Atbildību mīkstinoši apstākļi netiek konstatēti.
Tiesa uzskata, ka prokurores pieprasītais soda veids – brīvības atņemšana, ir atbilstošs apsūdzētā nodarījumam un soda mērķi nav iespējams
sasniegt, piemērojot alternatīvu sodu, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas raksturu un veidu. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais slimo ar alkohola
atkarības slimību. Viņam arī agrāk konstatētas amnētiskas apreibuma epizodes, un apsūdzētajam alkohola apreibumā ir tendence uz agresīvām
darbībām, kas apdraud citu cilvēku dzīvību un veselību.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts viens atbildību pastiprinošs apstāklis un nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi.
Tiesa atzīst, ka pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, apsūdzētajam galīgais sods par noziedzīgajiem nodarījumiem nosakāms pēc
noziedzīgu nodarījumu kopības, piemērojot daļēju sodu saskaitīšanas principu, jo konstatēts viens atbildību mīkstinošs apstāklis.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu, kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgo
nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Cietusī pieteikusi morālā kaitējuma kompensāciju EUR 1500. Izvērtējot cietušās pieteikumu par nodarītā morālā kaitējuma atlīdzību, tiesa ņem vērā
kaitējuma nodarītāja vainas pakāpi un viņa mantisko stāvokli; cietušās fizisko un morālo ciešanu pakāpi, ievērojot saprātīgumu un taisnīgumu.
Morālā kaitējuma nodarīšana un pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir sekas personas prettiesiskām, tīšām darbībām vai darbībām aiz
neuzmanības, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā drošība, veselība un citas vērtības.
Ņemot vērā, ka /pers. E/ tiek atzīts par vainīgu neapbedīta līķa apgānīšanā, apsūdzētajam ir pienākums atlīdzināt cietušajai nodarīto morālo
kaitējumu.
Tiesa uzskata, ka, nosakot kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā arī vainīgās personas subjektīvā attieksme pret nodarījumu, izdarītā
noziedzīgā nodarījuma smagums un vainas forma.
Apsūdzētais savu vainu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā neatzīst.
Analizējot cietušās morālo ciešanu pakāpi aizskāruma dziļumu, tiesa ņem vērā ciešanu pakāpi saistībā ar cietušās individuālajām īpatnībām, kā arī
ņem vērā morālo ciešanu raksturu. Tiesa ņem vērā, ka cietusī zaudējusi dēlu, kas ir vērtējams ka paliekoša psihiska trauma, kas ietekmē cietušās
turpmāko dzīvi.
Tiesa, izvērtējot minēto kopumā, nonāk pie pārliecības, ka cietušās pieteiktā kaitējuma kompensācijas summa EUR 1500 par morālo aizskārumu
ir pamatota un ir adekvāta aizskārumam, tā sekām, noziedzīgā nodarījuma smagumam un izdarīšanas apstākļiem, apsūdzētā personībai, vecumam un
spējai dot atlīdzību.
Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 235.panta nosacījumiem lietiskos pierādījumus – virtuves nazi ar melnas krāsas rokturi; virtuves nazi ar zilas
krāsas rokturi; kreklu; DNS nomazgājumu; 7gab. izsmēķus; papilārlīniju fragmentus; vīriešu jaku; džinsa bikses, kas atrodas pie krimināllietas;
šauteni “TO3 – 8M” Nr. 79373, pastobri, laidi, klusinātāju, vienu čaulu, vienu lodi, patronu ietvaru, medību bisi ??? Nr. K 30708 piecas
sastāvdaļas, sliedi ar kronšteina daļu, pneimatisko pistoli MP – 654K Nr. 9930256 ar divām magazīnām, kas atrodas Kriminālistikas pārvaldes izpētes
objektu glabātavā, reģistrācijas Nr. 178/2014, 179/2014, pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.
CD diskus 2 gb ar ierakstiem kā dokumentus atstāt glabāties pie krimināllietas.
/pers. E/ aizstāvību tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 80.panta trešo daļu, realizēja zvērināta advokāte G.Mazā.
Samaksu par aizstāves sniegto juridisko palīdzību – EUR 152,27 – apmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem.
Atbrīvot /pers.E/no pienākuma segt procesuālos izdevumus par saņemto juridisko palīdzību, jo apsūdzētajam piešķirts trūcīgas personas statuss
(2.sēj. 79.lietas lapa).
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511.pantu, 512.pantu, tiesa
no s p r ie d a
/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 228.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu
uz 6 (sešiem) mēnešiem.
/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz
1 (vienu) gadu.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, sodus daļēji saskaitot, un /pers. E/ sodīt ar
brīvības atņemšanu uz vienu gadu un diviem mēnešiem.
Soda termiņā ieskaitīt apcietinājumā pavadīto laiku no 2012. gada 6. aprīļa līdz 2012. gada 5. augustam.
Piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – atstāt negrozītu līdz spriedums stājas spēkā.
Piedzīt no /pers. E/ par labu /pers. M/ morālā kaitējuma kompensāciju EUR 1500 (viens tūkstotis pieci simti eiro).
Samaksāt no valsts budžeta līdzekļiem EUR 152.27 (viens simts piecdesmit divi eiro un 27 eiro centi) par aizstāves G.Mazās sniegto juridisko
palīdzību pirmās instances tiesā.
Atbrīvot /pers.E/ no samaksas par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā.
Lietiskos pierādījumus – virtuves nazi ar melnas krāsas rokturi; virtuves nazi ar zilas krāsas rokturi; kreklu; DNS nomazgājumu; 7gab. izsmēķus;
papilārlīniju fragmentus; vīriešu jaku; džinsa bikses, kas atrodas pie krimināllietas;
šauteni “TO3 – 8M” Nr. 79373, pastobri, laidi, klusinātāju, vienu čaulu, vienu lodi, patronu ietvaru, medību bisi ??? Nr. K 30708 piecas
sastāvdaļas, sliedi ar kronšteina daļu, pneimatisko pistoli MP – 654K Nr. 9930256 ar divām magazīnām, kas atrodas Kriminālistikas pārvaldes izpētes
objektu glabātavā, reģistrācijas Nr. 178/2014, 179/2014, pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.
CD diskus 2 gb ar ierakstiem kā dokumentus atstāt glabāties pie krimināllietas.
Spriedumu var pārsūdzēt vai protestēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 28.maijā.
Tiesnese D.Alksne