Court partially allowed bank's small claims debt recovery against individual for credit card default.

Civillieta Nr.C12217814

C-0698-15

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Daugavpilī, 2015.gada 9.martā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Kromāne

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas piedziņu. Tiesa

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 6.oktobrī tiesā saņemta AS „NORVIK BANKA” (turpmāk - arī Banka vai Prasītājs) prasība pret /pers. C/ (turpmāk - arī Atbildētājs)

par naudas piedziņu, kas atbilst maza apmēra prasībai. Prasības pieteikumā tiek lūgts piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam kopējo parādu 360,27

euro apmērā, kas sastāv no: 1) galvenā parāda summas 151,11 euro apmērā, ko veido atļautā kredīta summa 142,29 euro apmērā un neatļautā kredīta

summa 8,82 euro apmērā; 2) procentiem 58,05 euro apmērā; 3) līgumsoda 151,11 euro apmērā, ko veido līgumsoda summa 9,05 euro apmērā par

neatļautā kredīta izmantošanu un līgumsoda summa 142,06 euro apmērā par ikmēneša maksājumu kavējumiem. Papildus Prasītājs lūdz piedzīt no

Atbildētāja arī visus Prasītāja samaksātos tiesāšanās izdevumus, kā arī kā arī noteikt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt no Atbildētāja likumiskos 6 % gadā no tiesas piespriestās, bet nepiedzītās pamatparāda summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757., 1759.panta 1.punktu, 1762.panta

1.punktu, 1764.pantu, 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934.,1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 1., 23.pantu, 26.panta pirmo

daļu, 41.panta pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu, 195.pantu, 250.18 panta pirmo daļu un 406.6 panta trešo daļu.

Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka 2006.gada 11.novembrī starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.VK10018348 par VIVA

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (turpmāk tekstā arī - Līgums), saskaņā ar kuru Atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts 142,29 euro (Ls 100)

apmērā ar ikmēneša procentu likmi 1,99%. Saskaņā ar Līguma 1.12.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru Prasītājs piešķir Atbildētājam un kas tiek

uzskaitīts kartes kontā. Kredīts sastāv no atļautā un neatļautā kredīta summas. Līguma 1.13.punktā noteikts, ka atļautais kredīts ir kredīts Prasītāja

noteiktā limita ietvaros, savukārt Līguma 1.14.punktā noteikts, ka neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz Prasītāja noteikto limitu. Atbilstoši Līguma

1.9. un 1.10.punktam Atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija jānorēķinās ar Prasītāju, t.i., jāsamaksā ikmēneša

maksājumi. Saskaņā ar Līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas Atbildētāja saistības pret Prasītāju, t.sk., tiek atgriezts

izmantotais kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi obligātie maksājumi saskaņā ar tarifiem. Saskaņā

ar Līguma 1.22. punktu, tarifi ir spēkā esošs Prasītāja pakalpojumu cenrādis, kuros tiek norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi un

papildinājumi ir Līguma neatņemama sastāvdaļa. Saskaņā ar Līguma 5.10.punktu par neatļautā kredīta izmantošanu Atbildētājs maksā līgumsodu par

pārtēriņu saskaņā ar Līguma tarifiem (0,167% par pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma). Līgumsodi par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad

Prasītājs saņem informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai. Saskaņā ar Līguma 1.11. un

5.11.punktu ja Atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu, Atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu

0,25% dienā no nesamaksātās ikmēneša summas. Saskaņā ar Līguma noteikumiem, Atbildētājam ikmēneša maksājumi bija jāveic līdz katra mēneša

20.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret Prasītāju. Atbildētājs nepildīja ar Līgumu uzņemtās saistības, jo neveica maksājumus

atbilstoši Līguma apmaksas noteikumiem. Pēdējais maksājums no Atbildētāja tika saņemts 2010.gada 22.jūnijā 9,48 euro apmērā. Saskaņā ar Līguma

13.3. punkta noteikumiem gadījumā, ja Atbildētājs nepilda savas saistības saskaņā ar Līgumu, Prasītājam ir tiesības izbeigt līgumu vienpusējā kārtībā bez

iepriekšējā brīdinājuma,. Līguma 5.8.punktā noteikts, ka Prasītājs ir tiesīgs bez brīdinājuma samazināt atļautā kredīta apmēru vai slēgt kredītu, ja

Atbildētāja neizpilda savas saistības saskaņā ar līguma noteikumiem. Sakarā ar Līguma saistību nepildīšanu Prasītājs 2012.gada 26.jūnijā izbeidza Līgumu

vienpusējā kārtībā un slēdza Atbildētājam kredītu atbilstoši līguma 5.8. noteikumiem.

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Prasības pieteikuma noraksts un atbildes veidlapa Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 148. un 250.21 panta prasībām tika nosūtīti ierakstītā

sūtījumā pēc Atbildētāja prasības pieteikumā norādītās deklarētās dzīvesvietas adreses. Atbildētājs paskaidrojumus noradītājā termiņā lietā nav

iesniedzis, kā arī tiesas sūtītos dokumentus nav saņēmis (lietas 33.-35.lapa).

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neatzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesnese pieņēma lēmumu lietu skatīt rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem saskaņā ar Civilprocesa

likuma 56.panta piekto daļu ierakstītajos sūtījumos tika nosūtīti paziņojumi (lietas 1., 36.-37.lapa). Prasītājs tiesas sūtīto paziņojumu ir saņēmis (lietas

38.lapa). Atbildētājs tiesas sūtīto paziņojumu pēc deklarētās dzīvesvietas adreses nav saņēmis, jo pasta sūtījums tika atgriezts tiesai atpakaļ ar norādi, ka

adresāts pēc norādītās adreses nebija sastopams, pēc aicinājuma uz pasta nodaļu nav ieradies, tādēļ ir beidzies sūtījuma glabāšanas laiks (lietas 39.-

41.lapa). Sakarā ar norādīto tiesa secina, ka Atbildētāja paskaidrojumu nesniegšana un tiesas sūtījumu neizņemšana ir atkarīga tikai no paša Atbildētāja

brīvas gribas, jo Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā ir noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Tā kā Atbildētājam par celto prasību un lietas

izskatīšanu tika ziņots, nosūtot dokumentus un paziņojumu pēc viņa deklarētās dzīvesvietas adreses, ir atzīstams, ka par lietas izskatīšanu likumā

noteiktajā kārtībā Atbildētājam ir paziņots. Pie šādiem apstākļiem ir pamats uzskatīt, ka Atbildētājs labprātīgi ir atteicies no Civilprocesa likuma 74.pantā

noteikto procesuālo tiesību realizēšanas, tajā skaitā no tiesībām sniegt paskaidrojumus par Prasītāja tiesā iesniegto prasību un lūgt tiesu izskatīt lietu tiesas

noteikto procesuālo tiesību realizēšanas, tajā skaitā no tiesībām sniegt paskaidrojumus par Prasītāja tiesā iesniegto prasību un lūgt tiesu izskatīt lietu tiesas

sēdē.

Puses noraidījumu tiesnesei nav pieteikušas.

Pārbaudot civillietas materiālus un izvērtējot lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka prasība

pret Atbildētāju par parāda naudas ir pamatota un apmierināma daļēji turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku

attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos

pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 11.novembrī starp Prasītāju kā aizdevēju un Atbildētāju kā aizņēmēju tika noslēgts Līgums Nr.

VK10018348 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, saskaņā ar kuru Atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts Ls 100 jeb 142,29 euro

apmērā ar ikmēneša procentu likmi 1,99 % un ar aizdevuma atmaksas termiņu – 18 mēneši. Līgumā noteikts, ka ikmēneša maksājums ir Ls 6,66, kas

bija jāveic katra mēneša 20.datumā. Atbildētājs ar savu parakstu Līgumā apliecināja, ka iepazinās ar Līgumu un tā noteikumiem (lietas 12.-13.lapa).

No Atbildētājas konta izraksta redzams, ka Atbildētājam tika piešķirts atļautais kredīts 142,29 euro /Ls 100/ (lietas 14.lapa). No lietas

materiāliem izriet, ka Atbildētājs ir veicis maksājumus, kas ir bijuši neregulāri, pēdējais maksājums saņemts 2010.gada 22.jūnijā 9,48 euro apmērā (lietas

22.-24.lapa).

No lietā iesniegtā parāda aprēķina secināms, ka Atbildētāja neatmaksātā aizdevuma summa sastāda 151,11 euro apmērā, kas sastāv no atļautā

kredīta 142,29 euro apmērā un neatļautā kredīta 8,82 euro apmērā (lietas 22.-25.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti.

Saskaņā ar Līguma 5.3.punktu, ar ikmēneša maksājumu veikšanu tiek dzēstas klienta saistības pret Banku, tai skaitā tiek atgriezts izmantotais

kredīts, tiek maksāti procenti par atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinātie līgumsodi un citi saskaņā ar tarifiem klientam obligātie maksājumi. Līguma

6.1.punkts nosaka, ka maksājumu par bankas pakalpojumiem, kuri ir saistīti ar kartes izsniegšanu, kā arī procentu un līgumsodu apmērus nosaka tarifi.

No tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai redzams, ka mēneša procentu likme par atļauto kredītu ir 1,99 procenti (lietas 20.- 21.lapa).

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma 1757.pantam, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Prasītājs ir aprēķinājis procentus par aizdevuma summas izmantošanu par laika periodu no 2010.gada 20.oktobra līdz 2012.gada 25.jūnijam

58,08 euro apmērā (lietas 25.lapa). Tiesa atzīst, ka Prasītāja aprēķinātie procenti ir pamatoti un tādējādi piedzenami no Atbildētājas Prasītāja labā 58,08

euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1754.pantu, procentiem vienmēr ir nepieciešams galvenais parāds. Savukārt Civillikuma 1762.pants noteic, ka

pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, ka līgumsoda apmēru

nosaka līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Civillikuma 1720.pants noteic, ka

kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par

neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma noteikumu 5.10.punkts nosaka, ka par neatļautā kredīta izmantošanu klients maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar tarifiem. Līgumsodi

par pārtēriņu tiek aprēķināti no dienas, kad Banka saņem informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā

dzēšanas dienai. No tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai redzams, ka līgumsoda procents par pārtēriņu dienā (uz neatļauta kredīta apjomu) ir 0,167

%. Līguma 5.11.punkts nosaka, ka ikmēneša maksājums ir jāsamaksā līdz noteiktajam ikmēneša maksājuma datumam. Ja klients līdz maksājuma

datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu (papildus aprēķināto pēdējo ikmēneša maksājumu), klientam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu

no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas saskaņā ar tarifiem. No tarifu likmes VIVA kartes apkalpošanai redzams, ka līgumsoda procenti dienā

par ikmēneša maksas nokavēšanu (uz ikmēneša maksas apjomu) ir 0,25 % (lietas 20., 21.lapa).

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumsodu par ikmēneša maksājumu samaksas nokavējumu 151,11 euro apmērā, kas sastāv no līgumsoda

9,05 euro apmērā par neatļautā kredīta izmantošanu un līgumsoda 142,06 euro apmērā par ikmēneša maksājumu kavējumu. Līgumsods aprēķināts līdz

2012.gada 25.jūnijam.

Izvērtējot līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā judikatūru, tajā skaitā Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212

izteiktās atziņas par līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanu. Minētajā spriedumā Senāts ir norādījis, ka līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu

atlīdzināšanas funkcija, un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārējo principu tiesībās ir atzīstams soda

samērīguma princips. Senāts norādīja, ka: „jautājums par līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas

sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta norādīto taisnības apziņu

un vispārīgiem tiesību principiem”.

Tiesas ieskatā Līguma 5.10 punktā paredzētajam 0,167 % līgumsodam par kredīta pārtēriņu dienā no neatļautā kredīta apjoma un līguma

5.11.punktā paredzētajam līgumsodam 0,25 % dienā par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša maksājumu summas saskaņā ar līguma tarifiem

ir izteikti sodošs raksturs, tādējādi Prasītājs šajā gadījumā nav darbojies atbilstoši Civillikuma 1.pantā nostiprinātam labas ticības principam, saskaņā ar

kuru ne tikai pienākumi pildāmi, bet arī tiesības izlietojamas pēc labas ticības. Tiesa ņem vērā arī faktu, ka ar 2014.gada 1.janvāri spēkā

stājušies grozījumi Civillikumā un Civillikuma 1716.panta trešajā daļā ir noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 % no pamatparāda. Tātad likumdevējs

jau ir noteicis samērīga un taisnīga līgumsoda apjomu, kas netiešā veidā attiecināms arī uz iepriekš noslēgtiem līgumiem. Līdz ar

to tiesas ieskatā līgumsods samazināms līdz 15,11 euro, kas ir uzskatāms par samērīgu un taisnīgu līgumsodu. Šādā apmērā prasība

par līgumsoda piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā prasība par līgumsoda 136 apmērā piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Taču Atbildētājs paskaidrojumus par prasību vai

pierādījumus, kas liktu apšaubīt Prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai ka pielīgtās saistības ir izpildītas un parāda summu pilnā apmērā

samaksāta nav iesniedzis. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst par pamatotu no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzīt neatmaksāto aizdevuma

summu 151,11 euro apmērā, procentus 58,05 euro apmērā un līgumsodu 15,11 euro, kopā piedzenot 224,27 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma

1765.pantā pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par

naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta pirmā ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma

procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā aizdevuma pamatparāda summas. Piemērojot minētās tiesību normas, tiesa atzīst

par pamatotu Prasītāja lūgumu atzīt Prasītājam tiesības saņemt no Atbildētājas 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas par laiku līdz sprieduma

izpildei kā likumiskos nokavējuma procentus.

Saskaņā Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kursa labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli prasības apmierinātajai daļai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1.un

3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no Atbildētājas Prasītāja labā ir piedzenama arī Prasītāja lietā

samaksātā valsts nodeva proporcionāli prasības apmierinātajai daļai 71,14 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro

apmērā, kas kopā sastāda 75,84 euro.

No lietas uzziņas lapas un izziņas par tiesas izdevumiem (lietas 1.-2.lapa) izriet, ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu lietā ir radušies

faktiskie izdevumi 11,66 euro apmērā. Prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro

apmērā, tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa sastāda 6,96 euro un kas ir jāpiedzen Tiesu administrācijas labā no

Atbildētājas.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka Atbildētājai ir

nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Vadoties no Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otrās daļas, Civilprocesa likuma 3., 8., 41.panta pirmās daļas, 97., 190., 193., 195.,

250.25 , 250.27 panta, 204.1panta, tiesa

n o s p r i e d

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, parādu

224,27 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda summas 151,11 euro apmērā, procentiem 58,05 euro apmērā un līgumsoda 15,11 euro apmērā, kā

arī piedzīt lietā samaksātos tiesas izdevumus 75,84 euro apmērā, kopā piedzenot 300,11 euro (trīs simti euro 11 centus), piedzītās naudas summas

ieskaitot Prasītāja kontā: AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, SWIFT: LATB LV22, konts Nr.:

LV03LATB0000VIVAKARTE., saistības pēc līguma Nr.VK10018348.

Atzīt AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas numurs 40003072918, tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos

procentus 6 procentus gadā no tiesas piespriestās un nesamaksātās pamatparāda summas – 151,11 euro - par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 136 euro apmērā piedziņu no /pers. C/.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, Tiesu administrācijas labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,96 euro (sešu euro

96 centu) apmērā, ieskaitot tos kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas -

2015.gada 9.marta, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Kromāne