Court fully allows HOA's small claims suit for unpaid property management fees and court costs.

Lietas Nr. C29 5458 16

Lietas arhīva Nr. C-2020-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 13.jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Sanita Rūtenberga

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “TEMPS” maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2016.gada 22.jūlijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “TEMPS” (turpmāk

arī – prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētāja) par naudas piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2016.gada 27.jūlija lēmumu prasības pieteikums pieņemts, un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai piederēja nekustamais īpašums /adrese/, Rīgā. Dzīvojamo māju /adrese/, apsaimnieko

prasītājs. Ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10.un 13.pantu, atbildētājas pienākums ir segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Atbildētāja ir veikusi maksājumus par saņemtajiem

pakalpojumiem, lai daļēji nomaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus, tomēr maksājumu apmērs nenosedz izrakstīto rēķinu apmēru, ne parāda summu,

tādēļ ir izveidojies parāds 2`068,50 euro, ko veido pamatparāds 2`001,61 euro par periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada 28.septembrim

un likumiskie procenti 66,89 euro par periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada 28.septembrim. 2014.gada 8.maijā un 2015.gada 16.aprīlī

prasītājs atbildētājai nosūtīja brīdinājumus, tomēr atbildētāja neveica ievērojamus maksājumus parāda dzēšanai. Prasītājs ir veicis tam uzticētos

pienākumus, ievērojot termiņus un citus nosacījumus. Atbildētāja nav cēlusi pretenzijas pret prasītāju. Mediācija strīda risināšanā pirms prasības celšanas

nav izmantota un prasītājs nevēlas izmantot mediāciju strīda risināšanai. Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav

nepieciešama.

Prasība pamatota: ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.pantu, 8.pantu, 10.panta 2. un 3.punktu, 13.panta pirmo daļu, Civillikuma 1753.pantu,

1756.pantu, 1765.pantu. Prasītāja prasījumi: piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 2`001,61 euro, likumiskos procentus 66,89 euro,

valsts nodevu 310,28 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.

2017.gada 7.aprīlī tiesā saņemti prasības precizējumi, kuros norādīts, ka atbildētājai piederēja dzīvokļa īpašums /adrese/, Rīgā no

2005.gada 25.februāra līdz 2015.gada 28.septembrim. Veicot parāda pārrēķinu atbildētājas pamatparāds par periodu no 01.11.2008. līdz 28.09.2015

ir 1`979,95 euro un par maksājumu kavējumu aprēķināti likumiskie procenti 69,19 euro par periodu no 01.11.2008. līdz 01.10.2015.. Lūdz piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu par komunāliem pakalpojumiem un apsaimniekošanas maksu par periodu no 01.11.2008. līdz 28.09.2015.

1`979,95 euro un likumiskos procentus 69,19 euro par periodu no 01.11.2008. līdz 01.10.2015., kā arī valsts nodevu 307,37 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš

rakstveida paskaidrojumu sniegšanai un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Atbildētājas paskaidrojumi par prasību tiesā nav saņemti. Paziņojums par prasības pieteikuma noraksta un paskaidrojuma veidlapas

nosūtīšanu atbildētājai atgriezts tiesā ar norādi – „beidzies glabāšanas laiks”.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas

faktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots,

2017.gada 16.februārī nosūtot paziņojumu prasītāja pārstāvim uz norādīto elektroniska pasta adresi, bet atbildētājai pasta sūtījumā uz deklarētās

dzīvesvietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktu, uzskatāms, ka atbildētājai tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi [..] un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas

faktu.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot pusēm par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

M o t ī v u d a ļ a

Iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota

un apmierināma.

Lietā nodibināts un par to nav strīds, ka atbildētāja bija nekustamā īpašuma /adrese/, Rīgā īpašnieks līdz 2015.gada 28.septembrim, ko

apliecina lietas materiāliem pievienotais izraksts no zemesgrāmatas nodaļas. (lietas 59.-61.lapa)

Tāpat nav strīda par to, ka nekustamo īpašumu /adrese/ apsaimnieko prasītājs. Prasītāja statūtos norādīts mērķis, proti, nodrošināt un

organizēt sabiedrības biedru īpašumā esošo daudzdzīvokļu namos dzīvokļu apsaimniekošanu, pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo

un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanas kārtību. (lietas 21.-28.lapa)

Statūtu 5.2.3punktā noteikts, ka sabiedrības biedriem ir pienākums savlaicīgi nomaksāt ekspluatācijas un tehniskās apkopes izdevumu

maksājumus, kā arī maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, maksājumu nokavējuma gadījumā - soda naudu. [..]. Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus [..], pildīt

dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai; sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas

izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā

samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu.

Dzīvojamajai mājai tiek piegādāta siltumenerģija, kā arī nodrošināti pārējie pakalpojumi, tādējādi atbildētājai ir pienākums veikt

maksājumus prasītājai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par dzīvoklim nodrošinātajiem pakalpojumiem.

Prasības pieteikumam ir pievienotas izdrukas par maksājumu par pakalpojumiem aprēķinu dzīvokļa īpašumam /adrese/, Rīgā par periodu

no 2008.gada janvāra līdz 2015.gada 28.septembrim. (lietas 11.-18., 62.lapa)

Tiesa atzīst, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parāds 1`979,95 euro ir pierādīts ar parāda

aprēķinu, konta izrakstiem un maksājuma sarakstiem par maksājumiem. (lietas 63.-65., 77.-91., 92., 95.-138.lapa) Atbildētāja aprēķinu nav apstrīdējusi

un tiesā nav iesniegusi pierādījumus par to, ka ir izpildījusi savas saistības un parādu samaksājusi.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem . Savukārt saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 69,19 euro apmērā par periodu no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada

1.oktobrim.

Tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par savlaicīgu maksājumu neveikšanu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tas parādniekam ir jāievēro. Savukārt, Civillikuma 1838.pantā

noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas

līdzekļiem.

2014.gada 8.maijā un 2015.gada 16.aprīlī atbildētājai nosūtīti atgādinājumi par parāda esamību, ar lūgumu veikt maksājumus, brīdinot, ka

pretējā gadījumā tiks celta prasība tiesā. (lietas 19., 20.lapa) Minētie atgādinājumi ir atstāti bez ievērības un parāds pilnībā nav nomaksāts.

Tiesa uzskata, ka no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen parāds 1`979,95 euro un likumiskie nokavējuma procenti 69,19 euro, kopā

2`049,11 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram. Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen valsts nodeva – 307,37 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro, kopsummā 312,07 euro.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, taču faktiskie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 7,32 euro saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa). Tādējādi neapmaksāties ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 2,62 euro ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu,

39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 192.,193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 415., 440.2 un

440.3pantu, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „TEMPS”, reģistrācijas

Nr.40003100605, galveno parādu 1`979,95 euro, likumiskos nokavējuma procentus no 2008.gada 1.novembra līdz 2015.gada 1.oktobrim 69,19 euro

un tiesas izdevumus 312,07 euro, kopsummā 2`361,23 euro (divi tūkstoši trīs simti sešdesmit viens euro 23 centi), kas ieskaitāmi kontā

Nr.LV34 LATB 0002 0101 1439 3, AS „Norvik Banka”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,62 euro (divi euro 62 centi),

kas iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV 51 TREL 2190 4580 1900 0, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29 5458 16. Maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesai, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2017.gada 13.jūnija, Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga