Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for apartment management fees via default judgment.

Lietas Nr. C30403416

Lietas arhīva Nr. C-4034-16/5

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 9. jūnijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Rūķe

ar sekretāri V.Bergmani,

piedaloties prasītājas pārstāvim R.Iliško,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, 2016.gada 26. maijā civillietu SIA „/Nosaukums A/” prasībā pret SIA “/pers. B/” par parāda

piedziņu un

konstatēja:

2015.gada 11.decembrī SIA „/Nosaukums A/” (turpmāk prasītāja) cēlusi tiesā prasību pret SIA “/pers. B/ (turpmāk atbildētāja) par dzīvojamās mājas

uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas, komunālo maksājumu parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja Rīgā, Bruņinieku ielā 18, ir Rīgas pašvaldības valdījumā, saskaņā ar 2002.gada 21.oktobra nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.1-9-02-611 nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes /Nosaukums A/

apsaimniekošanā. 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas

organizācija namu pārvalde /Nosaukums A/ tika reorganizēta un reģistrēta Komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA „/Nosaukums A/”. Ar 2010.gada

29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums A/” tika reorganizēta un Uzņēmuma reģistrā SIA “/Nosaukums A/”

reģistrēta kā reorganizēto uzņēmumu tiesību un saistību pārņēmēja.

Atbildētājai saskaņā ar 2014. gada 12.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu nostiprinātas

īpašuma tiesības uz neapdzīvojamo telpu Nr. /adrese/, ar kadastra reģistra numuru /numurs/, 226,4 m2 platībā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām atbildētājas pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kā arī segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. panta noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar likuma ”Par dzīvokļa īpašumu” 12. pantu, īpašniekam ir jāmaksā par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai ir noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

2015. gada 24. novembrī atbildētājai uz juridisko adresi nosūtīts brīdinājums par parāda esamību un apmēru.

Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājai izveidojies par laika posmu no

2014.gada 12.maija līdz 2015.gada 30.novembrim un sastāda EUR 3811,17.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10., 12., 35.pantu, Civillikuma 1402., 1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1716., 1753.,

1756., 1765.pantu un 1779.?anta l. punktu, Civilprocesa likuma 1., 127.-130.pantu, prasītāja lūdz tiesu:

- piedzīt no atbildētājas SIA /pers. B/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ par labu SIA ”/Nosaukums A/”, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, parādu par

neapdzīvojamās telpas Nr. 2A /adrese/, kadastra numuru /numurs/, 226,4 m2 platībā apsaimniekošanu un pārvaldīšanu par laika posmu no 2014. gada

12.maija līdz 2015. gada 30. novembrim EUR 3811,17 apmērā, samaksāto valsts nodevu EUR 387,89 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70,

- noteikt prasītājai tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma

izpildei.

2016.gada 7. janvārī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada 5. februārim.

Atbildētāja tiesai paskaidrojumus uz iesniegto prasību nav sniegusi.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, nepaziņoja neierašanās iemeslus, kā arī nelūdza atlikt tiesas sēdi. Uzaicinājums uz tiesas sēdi

atbildētājai nosūtīts uz juridisko adresi 2016.gada 3. maijā.

Saskaņā ar Komerclikuma 139.panta otro daļu, par kapitālsabiedrības juridisko adresi uzskatāma tās vietas adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība

(sabiedrības sēdeklis). Tas nozīmē, ka sabiedrības juridiskā adrese ir tās vadības faktiskā atrašanās vieta un sabiedrības valdei ir jābūt sasniedzamai

sabiedrības juridiskajā adresē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas trešo punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka

personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: 3) septītajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Tā kā tiesas pavēste atbildētājai nosūtīta Civilprocesa likuma 56.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, tiesa atzina, ka atbildētājai ir paziņots par tiesas

sēdes laiku un vietu Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Ņemot vērā minēto un to, ka tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, tiesa

atzina par iespējamu civillietu izskatīt bez atbildētājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē,

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem un sniedza paskaidrojumus.

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi civillietas materiālus, atzīst, ka prasītājas prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas izdrukas redzams, ka atbildētājai no 2014. gada 12. maija nostiprinātas īpašuma

tiesības uz neapdzīvojamo telpu Nr. /adrese/, un 22640/123290 daļām no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un zemesgabala ( kadastra nr. /numurs/).

Saskaņā ar Civillikuma 864., 1069., 1071.pantu, īpašniekam jānes visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi, kā arī uz kopējo lietu gulošās

nastas, apgrūtinājumi, lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi un zaudējumi kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likuma (spēkā no 01.01.2011.) 10.panta 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt minētā likuma 13.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus

obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.

Neapdzīvojamas telpas un mākslinieku darbnīcas īpašnieku tiesības, pienākumi un atbildība pielīdzināmi dzīvokļa īpašnieka tiesībām, pienākumiem un

atbildībai. Minētā atziņa izriet no Augstākās tiesas Senāta Sprieduma lietā SKC-637/2007 un lietā SKC-114/2010.

Ja valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības privatizācijas procesā vēl nav nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai (biedrībai) vai ar

dzīvokļu īpašnieku kopības (kopsapulces) lēmumu nozīmētai pilnvarotai personai, pašvaldības nozīmētam pārvaldniekam ir tiesības dzīvokļu īpašnieku vārdā

slēgt līgumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1.punkta „b” apakšpunktā norādīto pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vērsties tiesā

pret dzīvokļu īpašniekiem par šo pakalpojumu maksas parādu piedziņu (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma Pārejas noteikumu 7. punkts, Augstākās tiesas

Senāta Spriedums lieta SKC-57/2010).

No prasības pieteikuma un tam pievienojamiem dokumentiem izriet, ka atbildētāja nav pildījusi ar likumu uzlikto pienākumu un nav norēķinājusies ar

prasītāju par nekutamā īpašuma pārvaldīšanu un sniegtajiem pakalpojumiem un laika periodā no 2014.gada 12,maija līdz 2015.gada 30. novembrim

iekrājusi parādu EUR 3811,17 apmērā.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītāja nebūtu izpildījusi savas saistības - nebūtu veikusi nama Bruņinieku ielā 18, Rīgā, apsaimniekošanu vai

kopīpašumā esošās daļas uzturēšanu, vai atbildētājai nebūtu sniegti komunālie pakalpojumi, vai, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītāja sniegtos

pakalpojumus. Tiesai nav pamata neticēt prasītājas apgalvojumam, ka Atbildētāja nav veikusi maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu,

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem prasītājas norādītajā termiņā.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka prasītājas piestādītais aprēķins par apsaimniekošanas un pārvaldīšanas izdevumiem nav pamatots un

nav tos apstrīdējusi prasības kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tā kā tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja ir

izpildījusi saistības pret prasītāju, kas izriet no likuma, no atbildētājas Prasītājas labā piedzenams parāda par apsaimniekošanu un pārvaldīšanu par laika

posmu no 2014. gada 12.maija līdz 2015. gada 30. novembrim EUR 3811,17 apmērā

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% gadā no

parāda pamatsummas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus par to, ka procentu pieaugums apstājas sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.pants noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR 387,89 apmērā,

kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu EUR 4,70 apmērā. Līdz ar to no atbildētājas

prasītājas labā kopā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi EUR 393,59 apmērā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Ņemot vērā prasības

raksturu, saistības izpildes termiņu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no

sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas

aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa aizmugurisku spriedumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.4 panta otrajai daļai atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.5 pantu, atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas

taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ievērojot likumā noteikto kārtību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 33,., 41., 97.,193., 195., 2041., 208.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no, SIA /pers. B/, reģistrācijas nr. /reģistrācijas numurs/ , par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/”, reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, parādu par neapdzīvojamās telpas Nr. 2A /adrese/ kadastra numuru /numurs/, 226,4 m2 platībā, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu

par laika posmu no 2014. gada 12.maija līdz 2015. gada 30. novembrim EUR 3811,17 apmērā, samaksāto valsts nodevu EUR 387,89 un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 4,70, pavisam kopā EUR 4203,76 ( četri tūkstoši divi simti trīs euro un 89 centus).

Noteikt SIA „/Nosaukums A/” tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas EUR 3811,17 par laiku līdz

sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus.

Noteikt, ka atbildētājai spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs aizmugurisku spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs nav tiesīgs aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs

iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Rūķe