Appeal dismissed because the court lacks evidence that the illegal structure existed before the Building Law came into force.

Lietas Nr. A420413513

Lietas arhīva Nr. AA43-0795-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 12.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente U.Mihailova, tiesneses I.Kaļiņina un S.Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu, sakarā ar /pers. B/ un /pers. C/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) 2013.gada 24.maija lēmumu Nr.DA-13-297-ap

„Par Rīgas pilsētas būvvaldes 2013.gada 26.marta lēmuma Nr.BV-13-1536-ap apstrīdēšanu” (turpmāk – Lēmums) kā administratīvā

akta galīgo noformējumu nolēma izbeigt administratīvo lietu par patvaļīgo būvniecību, kas ierosināta, pamatojoties uz Rīgas pilsētas

būvvaldes (turpmāk – Būvvalde) Rīgas pilsētas būvinspekcijas 2009.gada 1.oktobra atzinumu Nr.BV-09-734-atz (turpmāk – Atzinums)

par būves pārbaudi, sakarā ar to, ka palīgēku izbūve /adrese/, pie /adrese/, veikta pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās.

[2] /pers. B/ un /pers. C/ iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

tiktu atzīts, ka nekustamajā īpašumā /adrese/, (106.grupa, 279.grunts, kadastra Nr./numurs A/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījums Nr.100000305814) (turpmāk – Nekustamais īpašums) veikta nelikumīga būvniecība, un uzdots īpašniecei /pers. E/ nojaukt

nelikumīgi izbūvētās būves. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Rīgas pilsētas būvinspekcija 2009.gada 1.oktobrī veica /pers. E/ piederošā īpašuma pārbaudi, par kuru tika sastādīts

Atzinums, kurā ir fiksēta nelikumīga būvniecība. Atzinumā konstatēts, ka Nekustamā īpašuma daļā atrodas nojume apmēram 30 kv.m.

platībā un Nekustamā īpašuma daļā un divu citu īpašumu daļās atrodas nojume apmēram 78 kv.m. platībā (turpmāk kopā – strīdus

nojumes).

[2 .2 ] /pers. B/ un /pers. C/ tika liegts iepazīties ar dzīvojamās ēkas uzmērīšanas lietu Nr.01001060279003-02 un

Nr.01001060279004-02.

[2.3] Būvvalde ir pareizi secinājusi, ka strīdus nojumju būvniecība ir prettiesiska un arī neatbilst Rīgas domes 2005.gada

20.decembra saistošo noteikumu Nr.34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 288., 441. un 515.punktam. Vienlaikus

Būvvalde, izvērtējot Atzinumu un no /pers. E/ pieņemtos paskaidrojumus, ir konstatējusi, ka strīdus nojumju būvniecība pēkšņi ir veikta

pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās, proti, pirms 1995.gada.

[2.4] Minētās būves uz inventarizācijas taisīšanas brīdi, t.i., uz 2006.gada 19.oktobri, nemaz dabā neeksistēja, nojumēm nav

piešķirti būvju kadastra numuri, kas ir pieminēts arī Atzinumā, tās nav norādītas inventarizācijas lietās. Tāpēc nav nekāda pamata

uzskatīt, ka šim nojumēm ir vairāk nekā 20 gadu un tās tur ir atradušās ilgi pirms Būvniecības likuma spēkā stāšanās un tādēļ nav

uzskatāmas par patvaļīgu būvniecību. Kā sākās nelikumīgā nojumju būvniecība, par to tika nekavējoties ziņots, tāpēc nav saprotams,

kā Būvvalde un Departaments ar saviem administratīvajiem resursiem tādu pierādījumu esību šajā administratīvajā lietā nekonstatēja.

/pers. B/ un /pers. C/ neviens nav uzdevis meklēt pierādījumus, tas jau ir darīts pēc savas iniciatīvas un par saviem līdzekļiem.

2013.gada 17.jūnijā no Būvvaldes arhīva saņemta mutiska atbilde, ka par /pers. E/ īpašumu nekādu dokumentu, tostarp būvatļaujas,

nav. Tas ir minēts arī Atzinumā.

[2.5] Būvvalde nav Administratīvā procesa likuma 64.panta noteiktajā kārtībā ievērojusi administratīvā akta izdošanas termiņu.

[3] Trešā persona /pers. E/ paskaidrojumā par /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu norādīja uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] 1960.gadā /pers. E/ sāka dzīvot mājā /adrese/. Strīdus nojumes jau tad pastāvēja. Pēc /pers. E/ vīra /pers. G/ nāves

īpašums /adrese/, pārgāja viņas īpašumā.

[3.2] /pers. B/ un /pers. C/ maldina tiesu, norādot, ka nojumes sāka būvēt 2009.gadā. Par to liecina 2002.gada SIA „Azimuts”

veidotais inženiertopogrāfiskais plāns, kurā nojumes iezīmētas, kā arī 2005.gada 30.jūnija Būvvaldes atbilde Rīgas pilsētas

pašvaldībai, kurā norādīts, ka objektā /adrese/, koka šķūņi un nojumes ir nolietojušies. Par to liecina arī Būvvaldei iesniegtās

fotogrāfijas, kurās redzams, ka nojumes ir daudz vecākas par četriem gadiem. Diemžēl nav saglabājušies vecāki dokumenti, kuros

būtu minētas nojumes.

[3.3] Kopš 1960.gada, kad sākts dzīvot nekustamajā īpašumā, līdz šim brīdim nekāda būvniecība nav veikta. Laika gaitā nojumes

tika daļēji labotas. Nojumes tiek izmantotas malkas un citu saimniecībai nepieciešamu priekšmetu glabāšanai. Turklāt tās neatrodas

īpašuma priekšpagalmā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk

minētajiem motīviem.

[4.1] Tiesa konstatēja, ka lietā pastāv strīds, vai Būvvalde pamatoti atteica izdot /pers. B/ un /pers. C/ labvēlīgu un /pers. E/

nelabvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu uzdots novērst patvaļīgās būvniecības sekas.

[4.2] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus par būvniecības veikšanas brīdi, secināts, ka lietā nav pierādījumu par to, kad faktiski

notikusi nojumju būvniecība. No lietā esošajiem pierādījumiem tiesa secināja, ka strīdus nojumju būvniecības laiks nav fiksēts.

Būvinspektora apsekošanas laikā 2009.gadā nojumju būvniecība netika veikta un no veiktās fotofiksācijas un Atzinuma izriet, ka tā

veikta būtisku laiku iepriekš, jo nojumju konstrukcijas jau sākušas bojāties. Tāpat arī pieteicēji 2013.gada 18.marta paskaidrojumā

norādījuši, ka viņu rīcībā nav datu, kura persona un kad ir veikusi nojumju būvniecību.

[4.3] Tiesa par ticamu atzina trešās personas /pers. E/ norādīto, ka strīdus nojumju būvniecība notikusi pagājušā gadsimta

60.gados, jo to apliecina būvju tehniskais stāvoklis. Lietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka būvniecība ir notikusi pēc 1993.gada

5.aprīļa. Ņemot vērā tiesiskās stabilitātes principu un to, ka šaubas tulkojamas par labu privātpersonai, nav pamata pārvērtēt būves

tiesiskumu pēc 50 gadu perioda.

[4.4] Apstāklis, ka strīdus nojumes nav iekļautas 2006.gada kadastrālās uzmērīšanas lietā, nenozīmē, ka tās dabā nepastāvēja.

[4.5] Tiesa secināja, ka Būvvaldes rīcībā nav kadastrālo uzmērīšanas lietu oriģinālu vai apliecinātu kopiju. Tas nozīmē, ka

Būvvalde nevarēja izsniegt /pers. B/ un /pers. C/ apliecinātas kadastrālās uzmērīšanas lietu kopijas atbilstoši to prasījumam.

[4.6] Tiesa atzina, ka konkrētās kategorijas lietās ne Administratīvā procesa likuma, ne citas tiesību normas neparedz lēmuma

par termiņa pagarināšanu iestādē.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 7.februāra spriedumu /pers. B/ un /pers. C/ iesniedza apelācijas sūdzību,

norādot uz pieteikumā un turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Ar lietai pievienoto 1965.gada 15.marta inventarizācijas plānu, 1988.gada 12.decembra inventarizācijas plānu un

1988.gada 30.decembra pirkuma līgumu ir nepārprotami skaidrs, ka strīdus nojumes nav atradušās uz /adrese/, pirms Būvniecības

likuma stāšanās spēkā.

[5.2] Tiesā tika noskaidrots, ka lietā 69.lapaspusē esošais pievienotais plāns ir 1989.gada 8.septembrī apstiprinātais /adrese/,

projekta ģenplāns, respektīvi, šajā ģenplāna eksplikācijā arī tika norādītas ar lit.2. – garāža, siltumnīca, lit.3. – saimniecības ēka,

kūtiņa, pagrabs. Šis projekts nebija atrodams Būvvaldes arhīvā, un šiem izbūves darbiem arī būvatļauja netika saņemta. No šī

ģenplāna izriet tikai nākotnes būvniecības /adrese/, iecere, nevis strīdus nojumju faktiskā jau atrašanās dabā.

[5.3] Departaments kļūdaini uzskata, ka lietā nepastāv strīds par to, ka nojumju būvniecība veikta pirms Būvniecības likuma

spēkā stāšanās.

[5.4] Rīgas Ģeodēziskā centra 1996.gada 28.maija zemes gabala plānā nav iekļautas strīdus nojumes, kas uzskatāmi pierāda

to, ka minētās strīdus nojumes /adrese/, nav atradušās, un no tā ir secināms, ka strīdus nojumes ir parādījušās jau pēc 1995.gada un

šis Rīgas Ģeodēziskā centra 1996.gada 28.maija plāns pierāda to, ka strīdus nojumes tika izbūvētas pēc Būvniecības likuma spēkā

stāšanās. Tas ir tikai loģiski, jo arī 1988.gada 30.decembra pirkuma līgumā, saskaņā ar kuru /pers. G/ no Rīgas pilsētas Ļeņina

rajona tautas deputātu padomes nopirka nekustamo īpašumu, kas sastāv no dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas, pirkuma līgumā

īpašuma sastāvā arī neietilpa šīs strīdus nojumes.

[5.5] Var tikai daļēji piekrist Departamenta paustajam, ka saskaņā ar tiesu praksi kadastrālās uzmērīšanas lietai ir informatīvs

raksturs – tā nemaina būvju īpašnieku tiesību, bet īpašnieku pienākums ir rēķināties ar kadastrā esošajiem apgrūtinājumiem.

Konkrētajā gadījumā šīs strīdus nojumes pirms Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumu Nr.48 „Būvju kadastrālās

uzmērīšanas noteikumi” spēkā stāšanās šajās ēku – būvju /adrese/ – kadastrālās uzmērīšanas lietās nav bijušas. Šie argumenti nav

ņemti vērā.

[5.6] Savukārt 2002.gada SIA „Azimuts” inženiertopgrāfiskajā plānā nekustamā īpašuma /adrese/, daļā ar pārtrauktu līniju ir jau

iezīmētas nojumju aprises, un tas norāda, ka dabā ir jau pastāvošas atšķirības starp Rīgas Ģeodēziskā centra 1996.gada 28.maija

plānu, kurā nav iekļautas šīs strīdus nojumes. Civillietas Nr.C31182103 izskatīšanas laikā šīs nojumes netika pusēm nevienā lietas

aspektā pieminētas un strīda par kādu teritorijas izmaiņu nepastāvēja.

[5.7] Tiesas sēdē Departamenta pārstāve nevarēja atbildēt uz jautājumu, ko nozīmē inženiertopgrāfiskajā plānā pārtrauktas

kontūras uz strīdus nojumju atzīmes vietām. Uz to savukārt ir saņemts paskaidrojums no mērniekiem, ka pārtrauktas līnijas ir kontūras

zem kādas pārsedzes, bez sienām. No fotofiksācijām lietā ir redzams, ka nojume ir pārtapusi daļēji jau par šķūni, kura viena daļa ir

jau aizšūta ar dēļiem, izveidojot sienas.

[5.8] No tiesai iesniegtajiem dokumentiem ir secināms, ka būvniecība /adrese/, ir notikusi pēc Būvniecības likuma spēkā

stāšanās.

[5.9] Patvaļīgā būvniecība, kuru šobrīd Būvvalde kļūdaini traktē vairāk nekā 20 gadu vecu, neatbilst patiesībai. Tā vai nu jānojauc,

vai ir jānodod ekspluatācijā, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tiesisko regulējumu, lai vispār būtu tiesības to

ekspluatēt.

[5.10] Šobrīd vienas personas – /adrese/, īpašnieces /pers. E/ lietojumā atrodošās nelikumīgās nojumes aizskar citu zemes

īpašnieku tiesības. Savukārt Būvvaldes un Departamenta rīcībā nav precīzas informācijas par to, kas veicis Atzinumā fiksēto patvaļīgo

būvniecību. No tā var secināt, ka patvaļīgās būvniecības rezultātā uzbūvētās nojumes šobrīd ir bezsaimnieka manta, šīs būves nav

nodotas ekspluatācijā, bet tiek ekspluatētas, nav reģistrētas zemesgrāmatā, bet atrodas uz pieteicējiem piederoša zemesgabala, līdz

ar to viņiem ir arī šī nelikumība jānovērš. No tā izriet, ka attiecīgi pieteicējiem un /pers. E/ jāuzņemas atbildība par patvaļīgi veikto

būvniecību.

[5.11] Nevar piekrist sprieduma 15.punktā minētajam, ka pēkšņi pieteicējiem, kuri visā ierosinātajā administratīvā procesā figurē

kā iesniedzēji, Administratīvā procesa likuma 55., 56. un 64.pants tiek aizstāts ar Administratīvā procesa likuma 57.pantu.

[6] /pers. E/ paskaidrojumā un papildus paskaidrojumā par pieteicēju apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, papildus

norādot, ka civillietā Nr.C1182103 strīdus priekšmets bija zemes noma, nevis nojumes. Turklāt lieta tika skatīta bez viņas klātbūtnes,

tāpēc nebija iespējams neko pieminēt par nojumēm. /pers. C/ civillietā Nr.C1182103 iesniedza fotogrāfijas, kas pierāda, ka pretēji

viņa teiktajam, ēkas ir uzceltas sen.

[7] Departaments paskaidrojumā par pieteicēju apelācijas sūdzību atzina to par nepamatotu, norādot uz turpmāk minētajiem

argumentiem.

[7.1] Lietā ir pretrunīgi pierādījumi par strīdus nojumju iespējamo būvniecības laiku. Proti, SIA „Azimuts” 2002.gada

inženertopogrāfiskajā plānā ir iezīmētas divas nojumes, 2003.gada 13.augusta zvērināta mērnieka sagatavotajā piespiedu nomas

plānā strīdus nojumes nav iezīmētas, savukārt 2006.gada 12.oktobra būves kadastrālās uzmērīšanas lietās norādīts, ka patvaļīga

būvniecība īpašumā nav konstatēta. Departamenta rīcībā esošajā 1988.gada 12.decembra inventarizācijas lietas kopijā sadaļā „Uz

zemes gabala atrodošās celtnes” norādītas arī tādas būves kā piebūve ar papes jumtu un šķūnis ar šīfera jumtu, kas, iespējams, ir

strīdus būves. Turklāt pieteicēji 2013.gada 18.marta paskaidrojumā norādījuši, ka viņiem nav zināms, kura persona un kad ir veikusi

strīdus nojumju būvniecību. Savukārt /pers. E/ vairākkārt norādījusi, ka strīdus nojumju būvniecība veikta pagājušā gadsimta 60.gados,

arī Atzinumā norādīts, ka nojumes nav būvētas pēdējā laikā, bet ir nolietojušās.

[7.2] Pieteicēju faktiski vienīgais norādītais arguments, ka minētajos dokumentos nav attēlotas vai minētas strīdus nojumes, nevar

būt pamats to atzīšanai par izbūvētām pēc Būvniecības likuma spēkā stāšanās arī tāpēc, ka arī 2006.gada 12.oktobrī būves

kadastrālās uzmērīšanas lietās šādas nojumes neparādās, lai gan šobrīd nav apstrīdams fakts, ka dabā tās eksistē.

[7.3] Pretrunīgi vērtējams arī apgalvojums, ka, līdzko sākās strīdus nojumju būvniecība 2009.gadā, par to ticis nekavējoties ziņots

pašvaldības policijai. Administratīvās lietas materiālos ir Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas

pārvaldes 2005.gada 14.jūnija vēstulei Nr.5?10/1714 1-838 jur. pielikumā esošā /pers. C/ 2005.gada 12.maija iesnieguma kopija,

kurā norādīts, ka „teritorija piegružota ar automašīnu vrakiem, būvmateriālu paliekām un dažādām nojumēm. Vertikāli saceltās un

satrunējušās brusas apdraud garāmgājējus”. Tāpat jau 2005.gada 30.jūnija Būvvaldes vēstulē Nr.2.6.-DA-05-3410-ap konstatēts, ka

„teritorijā esošie koka šķūņi un nojumes ir nolietojušies”. Minētais ir pretrunā ar apgalvoto, ka strīdus nojumes vēl nebija uzbūvētas

2006.gadā, kad tika veikta kadastrālā uzmērīšana, kā arī ar minēto, ka strīdus būves sāktas būvēt 2009.gadā. Arī SIA „Azimuts”

2002.gadā veiktajā uzmērījumā strīdus nojumes ir iezīmētas, kas liecina par to esību dabā.

[7.4] Departamenta rīcībā nav papildu pierādījumu par laiku, kad būvētas strīdus nojumes, jo pašvaldībā nav reģistrēti citi

topogrāfiskie uzmērījumi, kas būtu veikti pirms 2002.gada, kad tādu veicis SIA „Azimuts”. Departamenta rīcībā ir 2001.gada vasarā

veikts ortogrāfiskā foto uzņēmums, kurā šīs nojumes neskaidri, bet redzamas.

[8] Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un lietā esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēju apelācijas

sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu atzīst, ka pirmās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, un apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas

sprieduma motivācijai, izvērstāku argumentu izklāstu nenorādot.

Administratīvā apgabaltiesa atkārtoti nenorāda motivāciju to apelācijas sūdzībā minēto argumentu noraidīšanai, kuri minēti

pieteikumā un kuru noraidīšanai ir sniegta motivācija pirmās instances tiesas spriedumā. Papildus apgabaltiesa norāda turpmāk

minēto.

[11] Pieteicēji apelācijas sūdzībā norāda bažas, ka nojumes šobrīd ir bezsaimnieka manta, šīs būves nav nodotas ekspluatācijā,

bet tiek ekspluatētas, nav reģistrētas zemesgrāmatā, bet atrodas uz pieteicējiem piederoša zemesgabala, līdz ar to viņiem šī

nelikumība jānovērš.

Apgabaltiesa konstatē, ka lietas izskatīšanas gaitā pieteicēji un /pers. E/ Valsts zemes dienestā ir veikuši strīdus nojumju kadastrālo

uzmērīšanu. Līdz ar to, ņemot vērā apstākli, ka Būvvalde neuzskata, ka pieteicējiem piederošajā zemesgabalā ir veikta patvaļīga

būvniecība un ka nepastāvēja šķēršļi /pers. E/ piederošajām nojumēm veikt kadastrālo uzmērīšanu, apgabaltiesa uzskata, ka

pieteicējiem nav pamata uztraukties, ka uz viņiem piederošā zemesgabala atrodas prettiesiskas būves.

[12] Apgabaltiesa, izvērtējot pieteicējas iesniegtos zemes nomas līgumus par pašvaldībai piederošā zemesgabala nomu,

konstatē, ka pieteicēja ar 2011.gada 13.jūnija līgumu no Rīgas pilsētas pašvaldības nomā zemesgabalu 44 kv.m. platībā, uz kura

atbilstoši lietas materiāliem pievienotajai fotogrāfijai ar sadalījumu zemesgabalos (lietas 162.lapa) atrodas daļa dzīvojamās ēkas.

Savukārt atbilstoši minētajam līgumam pievienotajam izkopējumam (lietas 228.lapa) /pers. E/ piederošas ēkas uz zemesgabala

neatrodas.

No pieteicējas un Rīgas pilsētas pašvaldības 2013.gada 17.aprīļa zemes nomas līguma secināms, ka pieteicēja nomā zemesgabalu

177 kv.m. platībā un atbilstoši lietas materiāliem pievienotajai fotogrāfijai ar sadalījumu zemesgabalos un ēkas ar kadastra

Nr./numurs C/kadastrālās uzmērīšanas lietai uz tā atrodas nojume ar kadastra Nr./numurs C/.

No pieteicējas iesniegtā 1970.gada maija līguma apgabaltiesa konstatē, ka /pers. G/ ir noslēdzis līgumu par 20 kv.m. zemes nomu ar

mērķi „garāžai”.

Ņemot vērā, ka pieteicējas rīcībā ir nodots pieteicējiem piederošs zemesgabals, kas lielāks par 20 kv.m., un pieteicēja no

pašvaldības nomā zemesgabalus 44 un 177 kv.m. platībā, bet pieteicēja iesniegusi līgumus, kas slēgti pēc 2011.gada, apgabaltiesa

secina, ka no pieteicējas iesniegtajiem līgumiem nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus attiecībā uz ēku ar kadastra Nr./numurs

C/un Nr.01001060279007 būvniecības gadu.

[13] Vienlaikus apgabaltiesa uzskata, ka pieteicēju apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nenovērš šaubas, ka strīdus nojumju

būvniecība ir notikusi pēc 1993.gada 5.aprīļa.

Pieteicēji apelācijas sūdzībā atsaucas uz apstākļiem, ka strīdus nojumes nav iekļautas ne 1965.gada 15.marta inventarizācijas plānā,

ne 1988.gada 12.decembra inventarizācijas plānā, ne 1988.gada 30.decembra nekustamā īpašuma pirkuma līgumā, ne 1989.gada

8.septembra ģenplānā, ne 1996.gada 28.maija plānā.

Apgabaltiesa konstatē, ka minētajos dokumentos strīdus nojumes nav iezīmētas vai norādītas, bet strīdus nojumju kontūras ir

iezīmētas SIA „Azimuts” 2002.gada jūlijā veiktajos mērījumos.

Apgabaltiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2004.gada 13.februāra spriedumā lietā Nr.C31182103

secināts, ka /pers. G/ nopircis namīpašumu, kas atradies uz 634 kv.m. liela zemes gabala un ka zemesgabala konfigurācija

nodrošina /pers. G/ namīpašuma uzturēšanu un piekļūšanu tam. Secinājums izdarīts, pamatojoties uz SIA „Azimuts” 2002.gada jūlijā

veiktajiem mērījumiem, kuros ir iezīmētas strīdus nojumju kontūras. Līdz ar to apgabaltiesai nerodas pārliecība, ka tiesa par

zemesgabala daļas 660 kv.m. platībā piespiedu nomu ir lēmusi, neņemot vērā faktu, ka uz /pers. G/ iznomātās daļas atrodas strīdus

nojumes.

Savukārt 2006.gada 12.oktobra būves kadastrālās uzmērīšanas lietā norādīts, ka patvaļīga būvniecība nav konstatēta (lietas 20. –

29.lapa), bet strīdus nojumes dokumentos nav iekļautas.

No minētā apgabaltiesa secina, ka atsevišķi mērnieki ir dažādi novērtējuši nepieciešamību un iespēju strīdus nojumes norādīt

zemesgabala apbūves dokumentācijā. Kopsakarā ar Būvvaldes konstatējumu, ka strīdus nojumes ir vairāk kā 20 gadu vecas,

apgabaltiesa arī no pieteicēju apelācijas sūdzībā norādītajiem dokumentiem negūst pilnīgu pārliecību par strīdus nojumju neesību uz

zemesgabala līdz 1993.gadam.

[14] Apgabaltiesa no lietas materiāliem nekonstatē, ka Atzinums ir sastādīts administratīvās lietas ietvaros, kura 2009.gadā

Būvvaldē ir ierosināta uz pieteicēju iesnieguma pamata. Līdz ar to tiesai nav pamata vērtēt pieteicēju norādītos apstākļus, ka lieta par

patvaļīgo būvniecību pēc pieteicēju iesnieguma ir ierosināta 2009.gadā, bet galīgais lēmums pieņemts tikai 2013.gadā.

Apgabaltiesa norāda, ka gadījumā, ja pieteicēji uzskatīja, ka iestādē bija ierosināts administratīvais process, pamatojoties uz viņu

Apgabaltiesa norāda, ka gadījumā, ja pieteicēji uzskatīja, ka iestādē bija ierosināts administratīvais process, pamatojoties uz viņu

2009.gada iesniegumu, pieteicējiem bija tiesības prasīt iestādi likumā noteiktā termiņā pieņemt lēmumu vai par iestādēs rīcību,

neizskatot pieteicēju iesniegumu termiņā, iesniegt tiesā sūdzību Administratīvā procesa likuma 49.pantā noteiktajā kārtībā. No lietas

materiāliem nav secināms, ka pieteicēji būtu izmantojuši minētās tiesības. Arī pieteicēji uz šādiem apstākļiem nav norādījuši.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente U.Mihailova

Tiesneses I.Kaļiņina

S.Liniņa