Legislator Case Law & Legislation
15830001016 / K68-0300-19 ECLI:LV:RPPT:2019:0612.15830001016.2.S AI generated

Court convicts tax evaders and a complicit director of tax evasion and commercial activity bans.

Case Number 15830001016 / K68-0300-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted two individuals of tax evasion and ordered them to pay damages to the state. The defendant B obtained company details to hide behind a shell company while evading taxes, and defendant C accepted the role of sole director despite lacking financial capability. The court found both guilty based on evidence of intentional tax avoidance and held them jointly liable for the financial loss.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 218. panta 2. daļa; 20. panta 4. daļa: The court established that obtaining company details to conceal identity and evading taxes constitutes tax evasion, while knowingly accepting director duties without financial means to fulfill them constitutes complicity in the crime.

Keywords

AI generated
tax evasion commercial activity ban tax director liability joint criminal liability state budget loss

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 218. panta 2. daļa
Krimināllikuma 20. panta 4. daļa
Krimināllikuma 55. pants
Kriminālprocesa likuma 240. pants
Kriminālprocesa likuma 511. pants
Kriminālprocesa likuma 512. pants
Kriminālprocesa likuma 514. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 530. pants
Kriminālprocesa likuma 85. panta 1. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. K68-0300-19/6

ECLI:LV:RPPT:2019:0612.15830001016.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 12.jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese M.Miltiņa

ar tiesas sēdes sekretāru L.Dobičinu

piedaloties prokurorei L.Čakārnei , aizstāvim /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatot krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un /pers.

C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un 20.panta ceturtās daļas

k o ns t a t ē ja

/pers. B/ izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, radot valsts budžetam zaudējumus

lielā apmērā, ko atbalstīja /pers. C/, un proti:

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā - SIA) /Nosaukums A/ tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un

Komercreģistrā 2015.gada 17.aprīlī a r numuru 010389066, reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu maksātāju reģistrā

2015.gada 17.aprīlī a r Nr.40103890669 un pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī PVN) maksātāju reģistrā 2015.gada 28.aprīlī ar

Nr.LV40103890669. Juridiskā adrese laika posmā no dibināšanas brīža līdz 2015. gada 17. augustam bija /adrese/, no 2015.gada 17.augusta juridiskā

adrese ir /adrese/, darbības veidi - lauksaimniecības izejvielu, dzīvu lopu, tekstilizejvielu un pusfabrikātu vairumtirdzniecību starpnieku darbība.

2015.gada ne vēlāk kā jūlijā mēnesī, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā, /pers. B/, nolūkā SIA /Nosaukums A/ ietvaros veikt

reālu saimniecisko darbību, kas saistīta ar lauksaimniecības izejvielu produkcijas tirdzniecību, nenoskaidrotos apstākļos savā rīcībā ieguva SIA

/Nosaukums A/ rekvizītus. /pers. B/, īstenojot iepriekš radušos noziedzīgo nodomu izvairīties no nodokļu nomaksas, veicot reālu saimniecisko darbību, ar

mērķi slēpt savu darbību SIA /Nosaukums A/ un izvairīties no juridiskās atbildības, piedāvāja sev pazīstamai /pers. C/ kļūt par SIA /Nosaukums A/

vienīgo valdes locekli un dalībnieci (īpašnieci), nomainot šajā amatā iepriekšējo SIA /Nosaukums A/ valdes locekli, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts.

/pers. C/ apzinājās, ka, pieņemot šādu piedāvājumu, viņa uzņēmās arī SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa atbildību un pienākumus, apzinājās, ka

viņai uzņēmuma ietvaros jāpilda likumos noteiktie pienākumi, tajā skaitā pienākumi, kas saistīti ar nepieciešamo nodokļu aprēķināšanu un nomaksu valsts

budžetā, jāatbild par rīcību ar uzņēmuma finanšu līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem.

Īstenojot nodomu, kas bija vērsts uz apzinātu savu kā valdes locekles pienākumu ignorēšanu, /pers. C/ piekrita /pers. B/ piedāvājumam kļūt par

SIA /Nosaukums A/ valdes locekli un īpašnieci, apzinoties, ka patstāvīgi finansiāli - saimniecisko darbību neveiks. /pers. C/ kriminālprocesā precīzi

nenoskaidrotos apstākļos nodrošināja /pers. B/ piekļuvi SIA /Nosaukums A/ maksāšanas līdzekļiem un datiem piekļūšanai uzņēmuma finanšu līdzekļiem,

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (turpmāk VID EDS), tādā veidā radot /pers. B/ iespēju pārvaldīt uzņēmuma finansiāli -

saimniecisko darbību. Ar /pers. C/ darbībām par SIA /Nosaukums A/ faktisko vadītāju un saimnieciskās darbības veicēju kļuva /pers. B/, savukārt /pers.

C/ laika posmā no 2015.gada 17.augusta līdz 2016.gada 23.novembrim SIA /Nosaukums A/ bija vienīga valdes locekle ar tiesībām atsevišķi pārstāvēt

SIA /Nosaukums A/.

/pers. B/ laika posmā no 2015.gada jūlija līdz 2015.gada decembrim ar /pers. C/ atbalstu, kas izpaudās kā viņas piedalīšanās darījumu veikšanā,

dokumentu parakstīšanā, maksāšanas līdzekļu un piekļuves datu VID EDS nodošanā, veica lauksaimniecības izejvielu produkcijas (sojas spraukumu,

rapša raušu, graudaugu) iegādes un realizācijas darījumus, rīkojoties ar SIA /Nosaukums A/ finanšu līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, pārvaldot

uzņēmuma grāmatvedību, piedaloties SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju sagatavošanā un veicot to iesniegšanu VID EDS.

/pers. B/, izmantojot savā rīcībā no /pers. C/ iegūtos SIA /Nosaukums A/ maksāšanas līdzekļus, kā arī piekļuves datus VID EDS, nodrošināja

pievienotās vērtības nodokļa l (turpmāk - PVN) deklarāciju sniegšanu par SIA /Nosaukums A/ veiktajiem darījumiem. /pers. B/ kā SIA /Nosaukums A/

saimnieciskās darbības faktiskajam veicējam un /pers. C/ kā SIA /Nosaukums A/ amatpersonai bija pienākums pārzināt un ievērot Latvijas Republikas

likumdošanas prasības par nodokļu nomaksu. Saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 15. pantu /pers. B/ kā uzņēmuma faktiskā vadītāja

pienākums bija „(..) aprēķināt, maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas, kā arī noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas”.

/pers. B/, būdams SIA /Nosaukums A/ faktiskais vadītājs, kurš SIA /Nosaukums B/ vārdā organizēja, vadīja un veica reālu finansiāli -

saimniecisko darbību, tikās ar darījumu partneriem, organizēja reālu ar PVN apliekamu darījumu slēgšanu, to izpildīšanu un deklarēšanu VID, rīkojās ar

SIA /Nosaukums B/ naudas līdzekļiem, apzinoties, ka saskaņā ar "Pievienotās vērtības nodokļa likuma" 92.panta pirmās daļas l.punktu un panta 4.daļu,

ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu

nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos

nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības

priekšnodokli atskaitīt no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, kā arī apzinoties, ka pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli var atskaitīt tikai

par atbilstoši nodokļu rēķiniem faktiski notikušiem (reāliem) darījumiem, nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamo PVN apmēru, kuru SIA

/Nosaukums A/ bija pienākums maksāt valsts budžetā pēc katra taksācijas perioda beigām, 2015.gada augustā, septembrī, oktobrī un decembrī SIA

/Nosaukums A/ vārdā veica faktiski nenotikušu darījumu norādīšanu SIA /Nosaukums A/ PVN deklarāciju sadaļas "Pārskats par priekšnodokļa un

nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu" sadaļā PVN l-I "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un

saņemtajiem pakalpojumiem", lai varētu prettiesiski izmantot tiesības atskaitīt PVN priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem, un tādā veidā

nepamatoti samazināt SIA /Nosaukums A/ valsts budžetā maksājamo PVN summu.

/pers. B/ laika posmā no 2015.gada jūlija līdz 2015.gada decembrim SIA /Nosaukums A/ vārdā organizēja un veica reālu finansiāli - saimniecisko

darbību, tas ir, veica reālu (faktiski notikušu) ar PVN apliekamu darījumu slēgšanu un izpildīšanu, par ko SIA /Nosaukums A/ kredītiestāžu norēķinu

kontos no darījumu partneriem tika saņemta samaksa, tajā skaitā, valstij maksājamais PVN. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas /pers. B/ nodrošināja,

ka VID EDS tika deklarēti faktiski nenotikuši darījumi par SIA /Nosaukums A/ no SIA "/Nosaukums D/ it kā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem un

no PVN deklarācijās neatšifrētiem darījuma partneriem, jo iekļāva darījumus, kuros (katrā no attaisnojuma dokumentiem) norādītā preču un

pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa bija mazāka par 1430 euro. /pers. B/ ar /pers. C/ atbalstu iegūstot piekļuvi VID EDS SIA /Nosaukums A/

PVN deklarāciju iesniegšanai, izmantojot /pers. C/ rekvizītus (vārdu, uzvārdu, elektronisko sistēmas parakstu VID EDS) sniedza SIA /Nosaukums A/

PVN deklarācijas ar apzināti nepatiesu informāciju, tādejādi par minētajiem faktiski nenotikušajiem darījumiem kā priekšnodokli no budžetā

maksājamām PVN summām nelikumīgi atskaitīja deklarācijās norādītās PVN summas, tādā veidā nelikumīgi samazinot SIA /Nosaukums A/ nodokļu

rēķinos norādīto valsts budžetā maksājamo PVN. Proti:

[1] 2015.gada jūlijā, atbilstoši PVN deklarācijai par doto taksācijas periodu, SIA /Nosaukums A/ ar PVN apliekamo darījumu vērtība bija

68576,45 euro, aprēķinātais PVN 14401,05 euro. Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, 2015.gada 6.oktobra VID EDS

iesniegtajā SIA /Nosaukums A/ PVN precizētajā deklarācijā par 2015.gada jūliju tās sadaļā "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas

norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu" sadaļā PVN l-I "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem", /pers. B/ norādīja faktiski nenotikušos darījumus ar SIA /Nosaukums D/ (nodokļa maksātāja numurs LV40103810292) par šādām

summām:

1) darījums par summu 4932,10 euro, PVN 1035,74 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000736;

2) darījums par summu 1309,68 euro, PVN 275,03 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000737;

3) darījums par summu 2610,00 euro, PVN 548,10 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000739;

4) darījums par summu 8308,10 euro, PVN 1744,70 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000740;

5) darījums par summu 8241,90 euro, PVN 1730,80 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000741;

6) darījums par summu 8374,30 euro, PVN 1758,60 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000742;

7) darījums par summu 8291,55 euro, PVN 1741,23 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000743;

8) darījums par summu 8275,00 euro, PVN 1737,75 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000744;

9) darījums par summu 7910,90 euro, PVN 1661,29 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000745;

10) darījums par summu 6057,30 euro, PVN 1272,03 euro, attaisnojuma dokuments -2015.gada 20.jūlija pavadzīme Nr. PRP000746.

Minētie darījumi neatbilda "Pievienotās vērtības likuma" 92.panta pirmās daļas 1.punkta un 97.panta pirmās daļas prasībām, jo tie faktiski nebija

notikuši, neapliecināja uzņēmuma saimniecisko darījumu esamību un nebija saistīti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, līdz ar to SIA

/Nosaukums A/ nevarēja PVN deklarācijā un tās pielikumā ,,Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa

deklarācijā” tos uzrādīt un kā priekšnodokli atskaitīt uzrādīto PVN summu.

Tādejādi/pers. B/, izmantojot iespēju, ka ar /pers. C/ atbalstu viņa rīcībā iepriekš bija nodoti uzņēmuma VID EDS piekļuves dati, nodrošināja, ka

VID EDS 2015.gada 6.oktobrī VID EDS tika iesniegta SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācija par 2015.gada jūliju, kurā kā sagatavotāja un

parakstītāja tika norādīta /pers. C/ un kura saturēja apzināti nepatiesu informāciju par darījumiem ar SIA /Nosaukums D/ par kopējo summu bez PVN

64310,83 euro, PVN 13505,27 euro, kas faktiski nav notikuši un kas nav saistīti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanu, kā rezultātā SIA

/Nosaukums A/ nepamatoti par 13505,27 euro samazināja PVN summu, kuru tai bija pienākums nomaksāt valsts budžetā, tāda veidā nodarot

zaudējumus valsts budžetam 13505,27 euro apmērā.

[2] 2015.gada augustā, atbilstoši PVN deklarācijai par doto taksācijas periodu, SIA /Nosaukums A/ ar PVN apliekamo darījumu vērtība bija

366582,19 euro, aprēķinātais PVN 75894,59 euro. Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, 2015.gada 15.oktobrī VID EDS

iesniegtajā SIA /Nosaukums A/ PVN precizētajā deklarācijā par 2015. gada augustu tās sadaļā "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas

norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu" sadaļā PVN l-I "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem" /pers. B/ iekļāva SIA /Nosaukums A/ faktiski nenotikušus darījumus, kuros (katrā no attaisnojuma dokumentiem) norādītā preču un

pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa bija mazāka par 1430 euro, kuros nebija norādīts darījuma veids un partneris. Darījumu kopējā summa tika

norādīta 434304,15 euro, kur darījumu summa bez PVN bija 358929,05 euro un PVN summa 75375,10 euro. Minētie darījumi neatbilda "Pievienotās

vērtības likuma" 92.panta pirmās daļas 1.punkta un 97.panta pirmās daļas prasībām, jo tie faktiski nebija notikuši, neapliecināja uzņēmuma saimniecisko

darījumu esamību un nebija saistīti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, līdz ar to SIA /Nosaukums A/ nevarēja PVN deklarācijā un tās

pielikumā ,,Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā” tos uzrādīt un kā priekšnodokli atskaitīt

uzrādīto PVN summu.

Tādejādi/pers. B/, izmantojot iespēju, ka ar /pers. C/ atbalstu viņa rīcībā iepriekš bija nodoti uzņēmuma VID EDS piekļuves dati, nodrošināja, ka

VID EDS 2015.gada 15.oktobrī VID EDS tika iesniegta SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācija par 2015.gada augustu, kurā kā sagatavotāja un

parakstītāja tika norādīta /pers. C/ un kura saturēja apzināti nepatiesu informāciju par darījumiem, kas faktiski nav notikuši un kas nav saistīti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanu, kā rezultātā SIA /Nosaukums A/ nepamatoti par 75375,10 euro samazināja PVN summu, kuru tai bija pienākums

nomaksāt valsts budžetā, tāda veidā nodarot zaudējumus valsts budžetam 75375,10 euro apmērā.

[3] 2015.gada septembrī, atbilstoši PVN deklarācijai par doto taksācijas periodu, SIA /Nosaukums A/ ar PVN apliekamo darījumu vērtība bija

353309,37 euro, aprēķinātais PVN 73960,10 euro. Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, 2015.gada 3.novembrī VID EDS

iesniegtajā SIA /Nosaukums A/ PVN precizētajā deklarācijā par 2015.gada septembri tās sadaļā "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas

norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu" sadaļā PVN l-I "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem" /pers. B/ iekļāva SIA /Nosaukums A/ faktiski nenotikušus darījumus, kuros (katrā no attaisnojuma dokumentiem) norādītā preču un

pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa bija mazāka par 1430 euro, kuros nebija norādīts darījuma veids un partneris. Darījumu kopējā summa tika

norādīta 425698,20 euro, kur darījumu summa bez PVN bija 350163,80 euro un PVN summa 73534,40 euro. Minētie darījumi neatbilda "Pievienotās

vērtības likuma" 92.panta pirmās daļas 1.punkta un 97.panta pirmās daļas prasībām, jo tie faktiski nebija notikuši, neapliecināja uzņēmuma saimniecisko

darījumu esamību un nebija saistīti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, līdz ar to SIA /Nosaukums A/ nevarēja PVN deklarācijā un tās

pielikumā ,,Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā” tos uzrādīt un kā priekšnodokli atskaitīt

uzrādīto PVN summu.

Tādejādi/pers. B/, izmantojot iespēju, ka ar /pers. C/ atbalstu viņa rīcībā iepriekš bija nodoti uzņēmuma VID EDS piekļuves dati, nodrošināja, ka

VID EDS 2015.gada 3.novembrī VID EDS tika iesniegta SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācija par 2015.gada septembri, kurā kā sagatavotāja un

parakstītāja tika norādīta /pers. C/, un kura saturēja apzināti nepatiesu informāciju par darījumiem, kas faktiski nav notikuši un kas nav saistīti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanu, kā rezultātā SIA /Nosaukums A/ nepamatoti par 73534,40 euro samazināja PVN summu, kuru tai bija pienākums

nomaksāt valsts budžetā, tāda veidā nodarot zaudējumus valsts budžetam 73534,40 euro apmērā.

[4] 2015.gada septembrī, atbilstoši PVN deklarācijai par doto taksācijas periodu, SIA /Nosaukums A/ ar PVN apliekamo darījumu vērtība bija

55425,68 euro, aprēķinātais PVN 11237,38 euro. Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, 2015.gada 11.decembrī VID EDS

iesniegtajā SIA /Nosaukums A/ PVN precizētajā deklarācijā par 2015.gada oktobri tās sadaļā "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas

norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu" sadaļā PVN l-I "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem" /pers. B/ iekļāva SIA /Nosaukums A/ faktiski nenotikušos darījumus, kuros (katrā no attaisnojuma dokumentiem) norādītā preču un

pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa bija mazāka par 1430 euro, kuros nebija norādīts darījuma veids un partneris. Darījumu kopējā summa tika

norādīta 63462,20 euro, kur darījumu summa bez PVN bija 52448,10 euro un PVN summa 11014,10 euro. Minētie darījumi neatbilda "Pievienotās

vērtības likuma" 92.panta pirmās daļas 1.punkta un 97.panta pirmās daļas prasībām, jo tie faktiski nebija notikuši, neapliecināja uzņēmuma saimniecisko

darījumu esamību un nebija saistīti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, līdz ar to SIA /Nosaukums A/ nevarēja PVN deklarācijā un tās

pielikumā ,,Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā” tos uzrādīt un kā priekšnodokli atskaitīt

uzrādīto PVN summu.

Tādejādi/pers. B/, izmantojot iespēju, ka ar /pers. C/ atbalstu viņa rīcībā iepriekš bija nodoti uzņēmuma VID EDS piekļuves dati, nodrošināja, ka

VID EDS 2015.gada 11.decembrī VID EDS tika iesniegta SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācija par 2015.gada septembri, kurā kā sagatavotāja un

parakstītāja tika norādīta /pers. C/, un kura saturēja apzināti nepatiesu informāciju par darījumiem, kas faktiski nav notikuši un kas nav saistīti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanu, kā rezultātā SIA /Nosaukums A/ nepamatoti par 11014,10 euro samazināja PVN summu, kuru tai bija pienākums

nomaksāt valsts budžetā, tāda veidā nodarot zaudējumus valsts budžetam 11014,10 euro apmērā.

[5] 2015.gada decembrī, atbilstoši PVN deklarācijai par doto taksācijas periodu, SIA /Nosaukums A/ ar PVN apliekamo darījumu vērtība bija

28148,92 euro, aprēķinātais PVN 5865,14 euro. Nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, 2016.gada 20.janvārī VID EDS

iesniegtajā SIA /Nosaukums A/ PVN precizētajā deklarācijā par 2015.gada decembri tās sadaļā "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas

norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu" sadaļā PVN 1-1 "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem" /pers. B/ iekļāva SIA /Nosaukums A/ faktiski nenotikušus darījumus, kuros (katrā no attaisnojuma dokumentiem) norādītā preču un

pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa bija mazāka par 1430 euro, kuros nebija norādīts darījuma veids un partneris. Darījumu kopējā summa tika

norādīta 32694,08 euro, kur darījumu summa bez PVN bija 27019,90 euro un PVN summa 5674,18 euro. Minētie darījumi neatbilda "Pievienotās

vērtības likuma" 92.panta pirmās daļas 1.punkta un 97.panta pirmās daļas prasībām, jo tie faktiski nebija notikuši, neapliecināja uzņēmuma saimniecisko

darījumu esamību un nebija saistīti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, līdz ar to SIA /Nosaukums A/ nevarēja PVN deklarācijā un tās

pielikumā ,,Pārskats par priekšnodokļa summām, kas iekļautas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā” tos uzrādīt un kā priekšnodokli atskaitīt

uzrādīto PVN summu.

Tādejādi/pers. B/, izmantojot iespēju, ka ar /pers. C/ atbalstu viņa rīcībā iepriekš bija nodoti uzņēmuma VID EDS piekļuves dati, nodrošināja, ka

VID EDS 2016.gada 20.janvārī VID EDS tika iesniegta SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācija par 2015.gada decembri, kurā kā sagatavotāja un

parakstītāja tika norādīta /pers. C/, un kura saturēja apzināti nepatiesu informāciju par darījumiem, kas faktiski nav notikuši un kas nav saistīti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanu, kā rezultātā SIA /Nosaukums A/ nepamatoti par 5674,18 euro samazināja PVN summu, kuru tai bija pienākums

nomaksāt valsts budžetā, tāda veidā nodarot zaudējumus valsts budžetam 5674,18 euro apmērā.

/pers. B/ ar /pers. C/ atbalstu, sniedzot VID EDS SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijas par 2015.gada jūliju, augustu, septembri, oktobri un

decembri, kas saturēja apzināti nepatiesu informāciju par SIA /Nosaukums A/ darījumiem, kas faktiski nebija notikuši un nebija saistīti ar nodokli

apliekamu darījumu nodrošināšanu uzņēmumam SIA /Nosaukums A/, nepamatoti samazināja PVN par kopējo summu 179103,05 euro, kuru viņam kā

SIA /Nosaukums E/ faktiskajam vadītājam bija pienākums nomaksāt valsts budžetā. Tāda veidā /pers. B/ izvairījās no PVN nomaksas, nodarot

zaudējumus valstij lielā apmērā.

Kā arī /pers. B/ ar /pers. C/ atbalstu izvairījās no SIA /Nosaukums A/ uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas. /pers. B/, būdams SIA

/Nosaukums A/ faktiskais vadītājs, saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" (redakcijā līdz 2016.gada 24.oktobrim), kas bija atbildīgs par SIA

/Nosaukums A/ grāmatvedības kārtošanu, nav nodrošinājis SIA /Nosaukums A/ gada pārskata par 2015.gadu sagatavošanu un iesniegšanu, tādā veidā

pārkāpjot "Gada pārskatu likuma" (likuma redakcijā līdz 2015.gada 31.decembrim) 4.panta otrās un trešās daļas, 22. panta pirmās daļas, 66. panta

pirmās daļas prasības.

/pers. B/ neievēroja likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (likuma redakcijā līdz 2016.gada 28.februārim) 3.panta pirmās daļas prasības, kas

nosaka, ka attiecībā uz rezidentiem ar uzņēmumu nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums un

nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma, kā arī 7.panta prasības, kas nosaka, ka nodokļa taksācijas ir nodokļa maksātāja pārskata gads, nav

sagatavojis un iesniedzis uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2015.gadu, nav aprēķinājis SIA /Nosaukums A/ apliekamo ienākumu 17794,00

euro apmērā, nav aprēķinājis uzņēmumu ienākuma nodokli par 2015.gadu 2617,00 euro apmērā un nav nodrošinājis tā nomaksu līdz 2016.gada

17.maijam. /pers. B/ nav ievērojis likuma par "Par uzņēmuma ienākuma nodokli" 22.panta pirmās un otrās daļas prasības, kas nosaka, ka nodokļa

maksātājs patstāvīgi sastāda deklarāciju, un vienlaikus ar gada pārskatu iesniedz to Valsts ieņēmumu dienestam.

Neskatoties uz to, ka nodokļu aprēķināšana un nomaksāšana ir obligāta prasība visiem nodokļu maksātājiem, SIA /Nosaukums A/ faktiskais

vadītājs /pers. B/ to ignorēja, nodrošinot patiesībai neatbilstošās informācijas sniegšanu VID/pers. b//pers. B/ nenodrošināja normatīvajiem aktiem

atbilstošu nodokļu aprēķināšanu un samaksu, kā rezultātā tika veikta nepareiza SIA /Nosaukums A/ budžetā maksājamā PVN summas aprēķināšana un

netika nodrošināta "Pievienotās vērtības nodokļa likuma" 119.panta pirmajā daļā paredzēto prasību izpilde par pievienotās vērtības nodokļa nomaksu

termiņu, proti, ka PVN, kas aprēķināts par taksācijas periodu, reģistrēts nodokļa maksātājs iemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc taksācijas

perioda beigām. Saskaņā ar "Pievienotās vērtības nodokļa likuma" 115.panta pirmo daļu, SIA /Nosaukums A/ pievienotās vērtības nodokļa taksācijas

periods bija viens kalendāra mēnesis, tādējādi /pers. B/ bija pienākums nodrošināt SIA /Nosaukums A/ aprēķinātā PVN nomaksu valsts budžetā ne

vēlāk kā 20 dienu laikā pēc katra PVN taksācijas perioda beigām, ko apsūdzētais nav izdarījis. /pers. B/ arī nav nodrošinājis SIA /Nosaukums A/

uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas par 2015.gadu sagatavošanu un iesniegšanu, nav aprēķinājis un nomaksājis uzņēmuma ienākuma nodokli,

tādējādi ļaunprātīgi izvairoties no šī nodokļa veida nomaksas.

Tādā veidā /pers. B/ apzināti izvairījās no PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, radot valstij zaudējumus 181720,05 euro apmērā, kas

saskaņā ar likuma ,,Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu atbilst lieliem apmēriem. Savukārt /pers. C/, paužot

vienaldzīgu attieksmi pret SIA /Nosaukums A/ veikto darījumu būtību, nekontrolējot uzņēmumā notiekošos finanšu procesus, nelikumīgi nodrošinot /pers.

B/ piekļuvi uzņēmuma maksāšanas līdzekļiem un piekļuvi uzņēmuma VID EDS, nenodrošinot kontroli pār uzņēmuma veiktajiem darījumiem, to izpildi,

nodokļu nomaksu, ar savu rīcību atbalstīja /pers. B/ noziedzīgās darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Ar savām darbībām /pers. B/ ar /pers. C/ atbalstu radīja cietušajam -Latvijas Republikai, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, materiālo

zaudējumu 181720,05 euro.

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, /pers. C/ izdarīja

noziedzīgu nodarījumu kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un 20.panta ceturtajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, atzina pilnībā,

apsūdzētā /pers. C/ savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un 20.panta ceturtajā daļā, atzina

pilnībā, abi pieteica tiesai lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Noklausījusies zv. advokāta un prokurora viedokli par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, kā arī izskaidrojusi pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta

noteikumiem, pārbaudot apsūdzēto /pers. B/ un /pers. C/ personu raksturojošos datus.

Tiesa ir guvusi pārliecību, ka apsūdzēto /pers. B/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, un

apsūdzētās /pers. C/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un 20.panta ceturtajā daļā, izdarīšanā

pierādīta pilnībā un viņu noziedzīgās darbības pirmstiesas izmeklēšanas laikā kvalificētas pareizi: /pers. B/ - pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un

/pers. C/ - pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un 20.panta ceturtās daļas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta prasībām sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas

attiecīgo pantu sankcijas, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus. Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā

definēto soda mērķi.

Nosakot apsūdzētajiem soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un

radīto kaitējumu, kā arī vainīgo personību.

Nosakot sodu /pers. B/ un /pers. C/, tiesa ņem vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu, pirmās instances tiesā apsūdzētie ir

izmantojuši savas tiesības sadarboties ar procesa virzītāju, jo izvēlējušies vienkāršāku procesa veidu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu /pers. B/ un /pers. C/ ir izdarījuši smagu noziegumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzēto /pers. B/ un /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīstama savas vainas atzīšana un

nožēla par izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu par apsūdzēto /pers. B/ un /pers. C/ atbildību pastiprinoši apstākļi nav nodibināti.

Par apsūdzētā /pers. B/ personību noskaidrots, ka viņš ir dzimis /datums/Rīgā, ar vidējo tehnisko izglītību, precējies, apgādībā divi nepilngadīgi

bērni, strādā SIA “BaltBrit” , dzīvo /adrese B/agrāk nav sodīts (sodāmība dzēsta).

Par apsūdzētās /pers. C/ personību noskaidrots, ka viņa ir dzimusi /datums/Kuldīgā, ar vidējo izglītību, neprecējusies, apgādībā divi nepilngadīgi

bērni, strādā SIA “/pers. M/”, dzīvo /adrese A/, netiesāta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.pantu soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas

personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Atbilstoši Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcijai, par noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz četriem

gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz

noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Ņemot vērā augstākminēto, ievērojot Krimināllikuma 35.pantā noteiktos principus par sodu un tā mērķi, noklausoties apsūdzēto paskaidrojumus,

izvērtējot prokurora viedokli par soda noteikšanu, tiesa uzskata, ka apsūdzētajiem /pers. B/ un /pers. C/ nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā

atbilstoši Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcijai, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem, bet bez mantas

konfiskācijas.

Atbilstoši Krimināllikuma 55.panta pirmajai daļai tiesa, ņemot vērā apsūdzētās /pers. C/ lomu noziedzīgajā nodarījumā, tā raksturu un radīto

kaitējumu, tās personību, to ka viņa neprecējusies viena audzina divus bērnus, nav agrāk sodīta, iegūst pārliecību, ka /pers. C/, sodu neizciešot, turpmāk

neizdarīs likumpārkāpumus un uzskata par iespējamu to notiesāt nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz vienu gadu.

Attiecībā par apsūdzēto /pers. B/ tiesa ir guvusi pārliecību, ka tieši un tikai šāds brīvības atņemšanas soda veids un apmērs var sasniegt

Krimināllikumā noteikto soda mērķi, krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, un panākt, ka apsūdzētais /pers. B/ turpmāk atturētos no jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, it sevišķi ņemot vērā apsūdzētā /pers. B/ lomu izdarītajā, kā arī to, ka noziedzīgais nodarījums tiesas ieskatā ir ar

pastiprinātu sabiedrisku bīstamību.

Cietušais Valsts ieņēmumu dienests (kurš kriminālprocesā pārstāv Latvijas republiku) pieteicis kaitējuma kompensāciju 181720,05 euro apmērā.

Tiesa uzskata, ka pieteiktā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma no abiem apsūdzētajiem solidāri.

Drošības līdzekļi apsūdzētajiem /pers. B/ un /pers. C/ nav piemēroti, arests mantai nav uzlikts.

Tiesas sēdē apsūdzētajam /pers. B/ juridisku palīdzību sniedza zv.advokāts /persona A/, kuram no valsts līdzekļiem izmaksāti 300,00 euro, minētie

procesuālie izdevumi piedzenami no apsūdzētā /pers. B/ valsts labā, par cik viņš neietilpst to personu lokā, kuras atbilstoši Kriminālprocesa 85.panta

pirmajai daļai atbrīvojamas no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem ir izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240., 511., 512., 514., 520., 530.pantu, tiesa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514.pantu, tiesa

no s pri e da

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz

1 (vienu) gadu, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 3 (trim) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt

viņu ar brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem, atņemot tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz 2 (diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, sodu /pers. C/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 (vienu) gadu.

/pers. C/ uzlikt pienākumu 10 (desmit) darbdienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pieteikties Valsts probācijas dienesta Rīgas

teritoriālajā struktūrvienībā, nosacītas notiesāšanas pārraudzībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, solidāri par labu valstij materiālo kompensāciju

181 720,05 euro, nosakot termiņu nolēmuma labprātīgai izpildei - 30 (trīsdesmit) dienas no nolēmuma spēkā stāšanās un uzliekot pienākumu /pers. B/ un

/pers. C/ iesniegt tiesai dokumentus par kompensācijas samaksāšanu. Kaitējuma kompensācija ieskaitāma valsts budžeta kontā

LV67TREL1060001239900, maksājuma saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī obligāti

norādāms - kriminālprocesa Nr. 11095182418.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij 300,00 euro par aizstāvja /pers. A/ sniegto juridisko palīdzību, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei -

30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietiskos pierādījumus: divas mapes ar SIA “/pers. O/” dokumentiem, CD-R matricu ar SIA “/nosaukums/” kontu pārskatiem un informāciju, CD-

R matricu ar SIA “/pers. P/” kontu pārskatiem un informāciju - pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.

Lietiskos pierādījumus: CD-R matricu ar atbildi no UR, CD-R matricu ar tiesiskās palīdzības lūguma izpildes materiāliem, DVD+R matricu ar e-

pasta kastītes /e-pasts/, USB zībatmiņu ar e-pasta kastītes /e-pasts/, CD-R matricu ar e-pasta kastītes, CD-R matricu ar AS "SEB banka"

videonovērošanas attēliem, CD-R matricu ar SIA “/pers. O/” kontu pārskatiem un informāciju, CD-R matricu ar SIA “PrimaPets” kontu pārskatiem un

informāciju, CD-R matricu ar /pers. C/ telefona numura datiem un CD-R matricu ar /pers. B/ saglabātiem datiem – atzīt par dokumentiem un atstāt

glabāties pie krimināllietas materiāliem.

Spriedumu 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2019.gada 28.jūnija var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai,

sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena 2019.gada 28.jūnijs.

Tiesnese M.Miltiņa