Court dismissed farmer's request for better administrative act due to repeated non-compliance with good agricultural conditions.

NORAKSTS Lieta Nr.A420428011 A04280 – 11/43 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2011.gada 16.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicējas I.P. pārstāvim V.P., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta pārstāvjiem I.M. un I.K., atklātā tiesas sēdē 2011.gada 27.oktobrī izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.P. pieteikuma par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru nolemtu viņai aprēķināt Vienoto platības maksājumu, pasākuma „Maksājumi lauksaimniekiem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas”, pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalstu aktivitātē „Vēlā pļaušana”, pasākuma „Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK un noteikti saskaņā ar Regulas Nr.1698/2005 38.pantu” atbalstu par 2009.gada atbalsta iesniegumā deklarēto platību 23 ha. Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 31.janvārī saņemts I.P. (turpmāk arī pieteicēja) pieteikums par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru nolemtu viņai aprēķināt Vienoto platības maksājumu (turpmāk – VPM), pasākuma „Maksājumi lauksaimniekiem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas” (turpmāk – MLA), pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” (turpmāk – BDUZ) atbalstu aktivitātē „Vēlā pļaušana”, pasākuma „Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK un noteikti saskaņā ar Regulas Nr.1698/2005 38.pantu” (turpmāk – NATURA) atbalstu par 2009.gada atbalsta iesniegumā deklarēto platību 23 ha.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011.gada 3.februāra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] No lietas materiāliem konstatējams turpmāk minētais. [2.1] 2009.gada 15.maijā Lauku atbalsta dienesta (turpmāk arī atbildētājs vai Dienests) Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldē (turpmāk arī Pārvalde) saņemts pieteicējas 2009.gada atbalsta iesniegums, ar kuru uz VPM, MLA, BDUZ un NATURA atbalstu tika pieteikti 22,80 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes – lauki Nr.1 (1,5 ha), Nr.2 (2,25 ha), Nr.3 (2,4 ha), Nr.4 (1,5 ha), Nr.5 (2,1 ha), Nr.6 (2,7 ha), Nr.7 (4,5 ha), Nr.8 (1,1 ha), Nr.9 (1,05 ha) un Nr.10 (3,9 ha).

Attiecība uz lauku Nr.10 pieteicēja platību labojusi no 3,7 ha uz 3,9 ha. [2.2] 2009.gada 6.oktobrī Dienests pieteicējas 2009.gada iesniegumā deklarētajām platībām veica pārbaudi uz vietas, kuras rezultātā no atbalstu tiesīgās platības izslēgts lauks Nr.7 (4,5 ha), līdz ar to atzīstot, ka faktiskā uz VPM, MLA, NATURA un BDUZ atbalstu pieteiktā platība ir 18,5 ha. [2.3] Ar Pārvaldes 2010.gada 13.oktobra lēmumu Nr.07.010-01/1017841 (turpmāk arī Sākotnējais lēmums) pieteicējai aprēķināts VPM, MLA un NATURA atbalsts par deklarēto platību 18,5 ha platībā, BDUZ atbalsts aprēķināts par platību 14,84 ha, kā arī noteikts atbalsta apjoma samazinājums 9% apmērā. [2.4] Pieteicēja Sākotnējo lēmumu apstrīdēja, un ar Dienesta 2010.gada 22.decembra lēmumu Nr.6.4/P-1037/2.1-24/1039 (turpmāk arī Lēmums) tas atstāts negrozīts. [3] Uzskatot Lēmumu par nepamatotu, pieteicēja iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, norādot turpmāk minētos argumentus.

Pieteicējas ieskatā neatbilstoši ir samazināta kopējā uz atbalstu tiesīgā platība, kā arī laukam Nr.7 nav apstiprināta uz atbalstu tiesīgā platība 4,5 ha apmērā. Visiem deklarētajiem atbalsta veidiem patvaļīgi piemērota savstarpējās atbilstības sankcija 9% apmērā. Pieteicēja norāda, ka lēmums pamatojas vienīgi uz 2009.gada 6.oktobra platību kontroles ziņojumu Nr.07090685001 (turpmāk – Kontroles ziņojums), kurš, pieteicējas ieskatā, ir neobjektīvs. Pieteicēja esot konsekventi pildījusi un turpināšot pildīt NATURA maksājumu prasības, MLA un BDUZ nosacījumus, godprātīgi ievērojot Eiropas Kopienas tiesību normas un pieteicējai saistošo nacionālo likumdošanu. [4] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2011.gada 31.augustā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 20.

– 23.lapa). Savā rakstveida paskaidrojumā tiesai atbildētājs pieteicējas prasījumu neatzīst un uzskata pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu tālāk minēto apsvērumu dēļ. [4.1] 2009.gada 6.oktobrī veikta pārbaude uz vietas un savstarpējās atbildības prasību pārbaude pieteicējas 2009.gada iesniegumā deklarētajās platībās. Par minētās pārbaudes rezultātiem pieteicējai paziņots ar Pārvaldes vēstuli Nr.1.6-1667 „Par platību kontroles ziņojuma un Savstarpējās atbilstības pārbaudes protokola kopijas nosūtīšanu, kurai pielikumā tika pievienota Kontroles ziņojuma un Savstarpējās atbilstības pārbaudes protokola kopija.

Vēstulē tika norādīts, ka Kontroles ziņojuma un Savstarpējās atbilstības pārbaudes protokola dati tiks izmantoti atbalsta aprēķināšanai. Vēstulē paskaidrots, ka mērījumu protokolā redzamās platības ir uzmērītās platības, bet ne apstiprinātās atbalsttiesīgās platības. Tāpat vēstulē tika ietverta norāde par rīcību gadījumā, ja pieteicēja nepiekrīt pārbaudes uz vietas rezultātiem, t.i., piecu darba dienu laikā no vēstules saņemšanas brīža rakstiski informēt Pārvaldes vadītāju. Norādītajā termiņā par pārbaudes uz vietas rezultātiem iebildumi no pieteicējas saņemti netika, tādēļ secināms, ka pieteicēja tiem piekrita, līdz ar to Pārvalde pamatoti ņēma vērā pārbaudē uz vietas konstatēto.

[4.2] Pārbaudes uz vietas laikā konstatēts, ka lauka Nr.7 platība ir applūdusi, t.i., starp apmēram 50 cm augstiem grīšļu ciņiem ir ūdens vismaz 5 cm dziļumā. Platībā izveidojies kūlas slānis liecina, ka ūdens daudzums gadu no gada ir kavējis augu augšanu un augu atlieku sadalīšanos. Lauka Nr.7 platībā pārsvarā sastopamas grīšļu dzimtas sugas, kā arī niedres un meldri, kas ir raksturīgi purva augi. Līdz ar to pamatoti secināts, ka platība ir pārpurvojusies, kas tika norādīts Kontroles ziņojuma 12.punktā „Piezīmes”. [4.3] Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumu Nr.269 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” (noteikumi bija spēkā līdz 2011.gada 19.martam) (turpmāk – Noteikumi Nr.269) 11.punktā ietvertajām prasībām, VPM varēja saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kultūru kodiem, ja zeme bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un tajā nav krūmu vai invazīvo latvāņu ģints augu sugu, tā nav pārpurvojusies un nav sākusi apmežoties, tā atbilst šo noteikumu 24. un 25.punktā noteiktajam laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem.

Savukārt Ministru kabineta 2008.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.282 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai – vides un lauku ainavas uzlabošanai” (noteikumi bija spēkā līdz 2010.gada 31.martam)(turpmāk – Noteikumi Nr.282) 9.punkts noteica, ka MLA, NATURA un BDUZ atbalstu var saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru ir tiesības saņemt VPM. Ņemot vērā iepriekš norādīto, uz atbalstam pieteiktajās platībās netika iekļauts lauks Nr.7 ar deklarēto platību 4,5 ha.

Līdz ar to faktiskā uz VPM, MLA, NATURA un BDUZ atbalstu pieteiktā platība tika noteikta 18,5 ha. [4.4] Pārbaudē arī konstatēts, ka lauka Nr.9 platība ar deklarēto kultūru „Pastāvīgās pļavas un ganības” nav pļauta, kā rezultātā nav ievērots laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījums atbilstoši Noteikumu Nr.269 25.4.3.apakšpunktam. Fakts, ka platība nav pļauta, norādīts Kontroles ziņojuma 3.pielikumā un Savstarpējās atbilstības pārbaudes protokola 10.4.apakšpunktā. Konstatēto apstiprināja arī pieteicējas pārstāvis V.P. [4.5] Padomes 2009.gada 19.janvāra Regula Nr.73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr.1290/2005, (EK) Nr.247/2006, (EK) Nr.378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr.1782/2003 (turpmāk arī Regula Nr.73) 4.panta 1.punkts nosaka, ka lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labu lauksaimniecības un vides stāvokli.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.269 26.punktu un Noteikumu Nr.282 8.punktā norādīto, pretendējot uz VPM, NATURA un MLA, jāievēro laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi, bet ja neievēro kādu no šiem nosacījumiem, tiek piemērots atbalsta samazinājums atbilstoši Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulai Nr.796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta padomes Regulās (EK) Nr.1782/2003 un (EK) Nr.72/2009, kā arī lai ieviestu savstarpēju atbilstību saskaņā ar regulu (EK) Nr.479/2008 (turpmāk arī Regula Nr.796) un Noteikumu Nr.282 7.pielikuma „Pārkāpumi un sankcijas” sadaļas „Vispārīgi pārkāpumi un sankcijas attiecībā uz visiem pasākumiem” 10.punktam, kur noteikts, ja atbalsta pretendents neievēro savstarpējās atbilstības prasības, tad piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar Regulu Nr.1975/2006 un normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros.

Savukārt Regulas Nr.1975/2006 23.panta 1.punkta otrajā daļā teikts, ja pārkāpums pieļauts saņēmēja nolaidības dēļ, samazinājumu aprēķina saskaņā ar regulas Nr.796 66.panta noteikumiem. Tā kā neatbilstība tika konstatēta 2008.gadā un tā pati neatbilstība tika atkārtoti konstatēta 2009.gadā, VPM, MLA, NATURA un BDUZ atbalsta apjoma samazinājums par laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu pārkāpumiem 2009.gadā tika noteikts 9%. Ņemot vērā pārbaudes uz vietas rezultātus un deklarēto platību, uz VPM, MLA un NATURA atbalstu tiesīgā platība ir 18,5 ha. [4.6] Attiecībā uz BDUZ atbalstu atbildētājs norāda, ka atbilstoši noteikumu Nr.269 25.4.3.apakšpunktam uz BDUZ atbalstu aktivitātē „Vēlā pļaušana” pieteiktās platības jānopļauj laikā no 1.augusta līdz 15.septembrim, nopļauto zāli jānovāc un jāizved prom no lauka vai jāsasmalcina.

Tā kā tika konstatēts, ka lauks Nr.9 noteiktajā termiņā netika nopļauts, ir pamatoti secināts, ka pieteicēja nav tiesīga saņemt BDUZ atbalstu par lauka Nr.9 deklarēto platību, t.i., šī platība uzskatāma par pārdeklarētu. [5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem. Atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms. [7] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ar 2009.gada 15.maija platību maksājumu iesniegumu 2009.gadam, atbalsta iesniegumu „Agrovides” apakšpasākumiem 2009.gadā un 2009.gada 9.jūnija grozījumiem (turpmāk – Atbalstu iesniegums) VPM, MLA, NATURA un BDUZ atbalstam pieteikusi 10 laukus 23 ha kopplatībā. Lietā strīds ir par to, vai Dienests pamatoti atzinis, ka: 1) pieteicējas lauks Nr.7 ir pārpurvojies; 2) pieteicējas lauks Nr.9 nav pļauts; 3) pieteicējas lauka Nr.5 platība ir 1,93 ha, nevis 2,1 ha; 4) VPM, MLA, NATURA un BDUZ atbalsts pieteicējai samazināms par 9 %.

[8] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) ir norādījis, ka no Regulas (EK) Nr.1782/2003 3.panta 1.punkta, 5.panta 1.punkta, 2.panta „a” punkta un Eiropas Padomes 1999.gada 17.maijs Regulas (EK) Nr.1257/99 „Par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu” 13. – 15., 19., 22., 23.panta, 37.panta 4.punkta, 39. un 43.panta izriet vispārīgs nosacījums, ka uz atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai var pretendēt persona, kura lauksaimniecībā izmantojamo zemi apsaimnieko (atbilstoši atbalsta mērķim nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus un piemēro labu lauksaimniecības praksi). Atbalsta mērķis ir lauksaimniekam palīdzēt uzturēt lauksaimniecisko darbību un lauku vidi, kompensējot izdevumus. Konkrētas prasības un standartus, kas nav pretrunā ar minētajās tiesību normās noteiktajiem mērķiem, atbalsta saņemšanai dalībvalsts nosaka nacionālajos normatīvajos aktos (sk. Senāta 2010.gada 13.maija sprieduma lietā SKA-207/2010 8.punktu). Tātad tiesības saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus nav absolūtas, tā ir priekšrocība, kas izmantojama tikai tad, ja noteiktie priekšnosacījumi izpildīti pēc būtības. Pie tam, konstatējot, ka neizpildās kaut viens no obligātajiem atbalsta saņemšanas priekšnosacījumiem, ir atzīstams, ka personai nav tiesību saņemt attiecīgo atbalstu. [9] Atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta ceturtajai daļai, kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai, nosaka Ministru kabinets. Noteikumu Nr.269 11.punkts (noteikumu redakcijā, kas bija spēkā no 2008.gada 25.aprīļa līdz 2010.gada 25.martam) noteica, ka VPM var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamo zemi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kultūru kodiem (14.pielikums), ja zeme ir bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.gada 30.jūnijā un: 1) tajā nav krūmu vai invazīvo latvāņu ģints augu sugu; 2) tā nav pārpurvojusies un nav sākusi apmežoties; 3) tā atbilst šo noteikumu

24. un 25.punktā noteiktajiem laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumiem;

4) tā ir lauksaimnieka īpašumā vai valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā saskaņā ar Regulas Nr.1782/2003 143.b panta 5.punktu. Savukārt Noteikumu Nr.282 9.punkts noteica, ka MLA, NATURA un BDUZ atbalstu var saņemt tikai par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, par kuru ir tiesības saņemt VPM. Tātad, lai pieteicēja varētu saņemt VPM, MLA, NATURA un BDUZ atbalstu par Atbalstu iesniegumā pieteiktajiem 10 laukiem 23 ha kopplatībā, zemei bija jābūt labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un tā nedrīkstēja būt pārpurvojusies vai sākusi apmežoties. [10] No izskatāmās lietas materiāliem konstatējams, ka 2009.gada 6.oktobrī pieteicējas Atbalstu iesniegumā deklarētajām platībām veikta pārbaude uz vietas, kurā cita starp piedalījās arī pieteicējas pārstāvis.

Par minēto pārbaudi noformēts Kontroles ziņojums (lietas 32. – 53.lapa). Kontroles ziņojumā konstatēts, ka pieteicējas deklarētā lauka Nr.7 platība ir ar līdzenu reljefu un applūdusi, starp grīšļu ciņiem, kuru aptuvenais augstums ir 50 cm, atrodas ūdens vismaz 5 cm dziļumā. Lielais ūdens daudzums gadu no gada ir kavējis augu augšanu un augu atlieku sadalīšanos, par ko liecina izveidojies biezais kūlas slānis. Laukā augāju lielāko daļu veido dažādas grīšļu dzimtas sugas, niedres un meldri, kas ir raksturīgi purva augi.

Tādējādi arī secināts, ka pieteicējas lauks Nr.7 ir pārpurvojies (lietas 34.lapa). Kā apliecinājums secinātajam Kontroles ziņojumam cita starp pievienoti četri lauka Nr.7 fotouzņēmumi (lietas 66. un 67.lapa). Interneta vietnē http://latvijas.daba.lv/biotopi/purvi.shtml norādīts, ka purvs ir zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs patstāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās. Saskaņā ar kūdras atradņu klasifikāciju, purvainu vietu droši var saukt par purvu tikai tad, ja tajā ir vismaz 30 centimetrus biezs kūdras slānis.

Taču, tā kā biotopus klasificē pēc augu sabiedrībām, tad par purvu varam saukt ikvienu tādu vietu, kurā ir purvam raksturīgā augu valsts. Arī purvos ar 5 centimetrus biezu kūdras slāni var tikt sastaptas purviem raksturīgās augu sugas, piemēram, rūsganā melncere, odu gimnadēnija vai Devela grīslis. Viens no diviem galvenajiem purvu veidošanās veidiem ir sauszemes pārpurvošanās. Parasti tā notiek tad, kad mainās vietas ūdens režīms. Vietās ar līdzenu reljefu vai arī ieplakās sakrājas ūdens, kas izraisa augsnes podzolēšanos vai arī gleja slāņa rašanos, un sākas pārpurvošanās. Var pārpurvoties gan tādas vietas, kur nekas neaug, gan arī meži, krūmi, pļavas un ganības.

Pļavās, kur gadu no gada uzkrājas augu organiskās vielas, kas izmaina augsnes skābumu un noslēdz gaisa pieeju, var sākt ieviesties purva augi. Lielā mitrumā parādās sūnas, kas vēl vairāk noslēdz gaisa pieeju. Pārpurvoties var gan applūstošas, gan neapplūstošas pļavas, ja tās atrodas zemās vietās, ja gruntsūdens līmenis ir tuvu augsnes virspusei vai virsējie ūdeņi pieplūst no augstākām vietām. Nemitīgais augsnes mitrums aizkavē atmirušo augu sadalīšanos un izveidojas kūdras kārta. Kūdras slānim pieaugot, mainās barības vielu daudzums un līdz ar to arī augu sega.

Purvus iedala:

1) zemajos jeb zāļu purvos;

2) augstajos jeb sūnu purvos;

3) pārejas purvos. Zemie purvi parasti sastopami upju ielejās, avotu iztekās, ezeru malās vai ezeru malās – galvenokārt reljefa pazeminājumos, kuros satek ūdeņi arī no apkārtnes. Zemajos purvos parasti aug dažādi grīšļi, kā arī citi ziedaugi. Tāpēc zemos purvus sauc arī par zāļu purviem. Sfagnu sūnas, kas ir tik raksturīgas sūnu jeb augstajiem purviem, zāļu purvos vai nu nemaz nav sastopamas, vai arī to ir ļoti maz. Galvenie kūdras veidotāji ir grīšļi. Galvenie augi zemajos purvos ir grīšļi, kā arī niedres, puplakši, meldri, zaļsūnas.

Sausās vasarās zāļu purvos var būt tik pat sauss kā pļavā, bet pārējos gada laikos gan tajos ir samērā slapjš – starp ciņiem ūdens ir vismaz 5 cm dziļš. Ņemot vērā 2009.gada 6.oktobra pārbaudē uz vietas konstatēto (pieteicējas lauks Nr.7 ir applūdis, starp grīšļu ciņiem, kuru aptuvenais augstums ir 50 cm, atrodas ūdens vismaz 5 cm dziļumā, bet laukā augāju lielāko daļu veido dažādas grīšļu dzimtas sugas, niedres un meldri) un interneta vietnē http://latvijas.daba.lv/biotopi/purvi.shtml ietverto purva skaidrojumu, tiesa secina, ka atbildētājs pamatoti secinājis, ka lauks Nr.7 ir pārpurvojies.

Līdz ar to arī secināms, ka atbildētājs pamatoti atzinis, ka pieteicēja par lauku Nr.7 (4,5 ha platībā) nevar saņemt VPM, MLA, NATURA un BDUZ atbalstu. [11] Noteikumu Nr.269 25.punkts noteica, ka, pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks ievēro lauksaimniecībā izmantojamās zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus, tai skaitā, ja lauksaimnieks vienlaikus pretendē uz VPM par lauksaimniecībā izmantojamo zemi un uz atbalstu BDUZ aktivitātē „Zālāju vēlā pļaušana”, viņam vismaz vienu reizi gadā pastāvīgās pļavas un ganības jānopļauj un zāli jānovāc vai jāsasmalcina (laikposmā no 1.augusta līdz 15.septembrim) (Noteikumu Nr.269 25.4.3.apakšpunkts).

Kontroles ziņojumā konstatēts, ka pieteicējas deklarētā lauka Nr.9 platība nav pļauta. Minēto apliecina arī Kontroles ziņojumā pievienotie četri fotouzņēmumi (lietas 70. un 71.lapa), no kuriem nepārprotami var secināt, ka laika posmā no 2009.gada 1.augusta līdz 15.septembrim lauks Nr.9 nav pļauts. To, ka pieteicējas lauks Nr.9 nebija pļauts tiesas sēdē apliecināja arī pieteicējas pārstāvis, norādot, ka tas atstāts putniem kā barības bāze un arī savām vajadzībām, lai iegūtu vīgriežu sēklas (lietas 100.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja 2009.gadā laukā Nr.9 nebija veikusi zālāju vēlo pļaušanu, tātad viņa šajā laukā nav ievērojusi Noteikumu Nr.269 25.4.3.apakšpunktā noteikto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu. Līdz ar to arī secināms, ka atbildētājs pamatoti atzinis, ka pieteicēja par lauku Nr.9 (1,05 ha platībā) nevar saņemt BDUZ atbalstu un šī platība ir uzskatāma par pārdeklarētu. [12] No Kontroles ziņojuma 1.pielikuma ir konstatējams, ka pieteicējas lauka Nr.5 deklarētā platība ir 2,1 ha, bet 2009.gada 6.oktobra pārbaudē uz vietas konstatētā šī lauka platība ir 1,93 ha (lietas 37.lapa).

Kā pierādījumu minētajam atbildētāja pārstāve tiesas sēdē iesniedza pieteicējas lauka Nr.5 2009.gada GPS mērījumus, no kuriem konstatējams, ka lauka platība ir 1,93 ha (lietas 92.lapa). Pati pieteicēja attiecībā par šo lauku nekādus argumentus nav izvirzījusi. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs pamatoti uz BDUZ atbalstu tiesīgo lauka Nr.5 platību samazinājis no 2,1 ha uz 1,93 ha. [13] Regulas Nr.796/2004 66.panta 1.punkts noteic, ja konstatētā neatbilstība radusies lauksaimnieka nolaidības dēļ, samazinājumu piemēro tiešo maksājumu kopsummai, kas piešķirta vai jāpiešķir attiecīgajam lauksaimniekam, ievērojot atbalsta pieteikumus, ko viņš iesniedzis vai vēl iesniegs gadā, kurā konstatēta minētā neatbilstība.

Minētais samazinājums parasti ir 3 % no minētās kopējās summas. Savukārt minētā panta 4.punkts noteic, ja konstatē atkārtotas neatbilstības, procentuālo daļu, kas saskaņā ar 1.punktu noteikta saistībā ar pirmo neatbilstību, attiecībā uz pirmo atkārtošanos reizina ar koeficientu „3”. Ja neatbilstības turpmāk atkārtojas, reizināšanas koeficientu „3” katru reizi piemēro tā samazinājuma rezultātam, kas noteikts attiecībā uz iepriekšējo atkārtoto neatbilstību. Maksimālais samazinājums tomēr nepārsniedz 15 % no 1.punktā minētās kopējās summas.

No izskatāmās lietas materiāliem, konkrēti no Platību kontroles ziņojuma Nr.07080387001 konstatējams, ka 2008.gada 15.septembrī laukiem Nr.1., Nr.3, Nr.4, Nr.5, Nr.6, Nr.8 un Nr.9 nav ievēroti labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījums – pļavas nopļauj un zāli novāc (lietas 76.lapa). Tātad 2009.gada 6.oktobrī pieteicējas laukam Nr.5 atkārtoti konstatēta tā pati neatbilstība labam lauksaimniecības un vides stāvoklim. Līdz ar to arī secināms, ka atbildētājas pamatoti VPM, MLA, NATURA un BDUZ atbalsta par 2009.gadu apmēru samazināja par 9 %. [14] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis izteica vispārīgu lūgumu prasīt Satversmes tiesai izvērtēt Noteikumu Nr.269 atbilstību Sugu un biotopu likumam, pat nenorādot, kuras tiesību normas viņaprāt ir pretrunīgas.

Tiesa noraidīja šo lūgumu, jo konkrētajā gadījumā nekonstatēja pretrunas starp Noteikumos Nr.269 un Sugu un biotopu likumā noteikto. [15] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā lietā nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai, līdz ar to viņas pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt I.P. pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru nolemtu viņai aprēķināt Vienoto platības maksājumu, pasākuma „Maksājumi lauksaimniekiem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas”, pasākuma „Agrovides maksājumi” apakšpasākuma „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos” atbalstu aktivitātē „Vēlā pļaušana”, pasākuma „Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK un noteikti saskaņā ar Regulas Nr.1698/2005 38.pantu” atbalstu par 2009.gada atbalsta iesniegumā deklarēto platību 23 ha. Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā. Spriedums sastādīts 2011.gada 16.novembrī.

Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis________________G.Ploriņš Valmierā, 2011.gada 16.novembrī