Court dismissed appeal against administrative fine for using industrial space as dance studio, upholding first instance ruling.

Lieta Nr.16100000108324.1

1A/25/3021

Kurzemes apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2025.gada 21.novembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents – Jānis Bumbieris, tiesneši Didzis Aktumanis un Krists Līcis rakstveida

procesā apelācijas kārtībā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar SIA “AMO LAT”, reģistrācijas

Nr.40003463478, apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 9.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Būvju

Tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas amatpersonas 2024.gada 1.novembra lēmumu

Nr.16100000108324-1 “Par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu” uzsākts administratīvā pārkāpuma

process, konstatējot, ka 2024.gada 5.oktobrī ražošanas korpusa telpas /Adrese B/, tiek ekspluatētas neatbilstoši

projektētajam lietošanas veidam, lai gan ar Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta

2024.gada 21.februāra atzinumu par būves ekspluatācijas pārbaudi Nr./Numurs/ (/Numurs/) (turpmāk – Atzinums)

uzdots nekavējoties pārtraukt telpu ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, tādējādi pārkāpjot

Būvniecības likuma 21.panta otro daļu, atbildība par ko paredzēta šā likuma 25.panta trešās daļas 2.punktā.

Lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./Numurs A/ datiem 2016.gada

14.novembrī īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas sastāv no ražošanas korpusiem (kadastra numuri

/Numurs B/; /Numurs C/; /Numurs D/ /Adrese A/) nostiprinātas SIA “AMO LAT” un SIA “Ūnijas ielas ražotnes”

domājamās daļās. Zemesgrāmatas II.daļas 2.iedaļas 6.2.punktā reģistrēta atzīme par kopīpašnieku nekustama

īpašuma lietošanas kārtību, pamatojoties uz 2006.gada 25.aprīļa līgumu par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas

kārtību. Minētajā līgumā noteikts, ka SIA “AMO LAT” īpašumā ir ēkas.

Par pie atbildības saucamo personu atzīta SIA “AMO LAT”.

[2] Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Būvju

Tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas amatpersonas 2024.gada 2.decembra lēmumu Nr.16100000108324-

2 “Par soda piemērošanu” SIA “AMO LAT”saukta pie administratīvās atbildības pēc Būvniecības likuma 25.panta

trešās daļas 2.punkta un tai piemērots administratīvais sods – naudas sods 100 naudas soda vienību apmērā, kas

atbilst 500 euro.

[3] Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes Būvju Tiesiskuma

un ekspluatācijas kontroles nodaļas amatpersonas 2024.gada 2.decembra lēmumu Nr.16100000108324-2 “Par soda

piemērošanu” SIA “AMO LAT” pārsūdzējusi iestādes augstākai amatpersonai.

Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta augstākas amatpersonas 2025.gada

9.janvāra lēmumu Nr.16100000108324-3 “Par lēmuma atstāšanu negrozītu, bet sūdzību noraidīt” (turpmāk –

augstākas amatpersonas lēmums) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras

pārvaldes Būvju Tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas amatpersonas lēmums par soda piemērošanu

atstāts negrozīts, bet SIA “AMO LAT” sūdzība noraidīta.

[4] Augstākas amatpersonas lēmumu SIA “AMO LAT” pārsūdzējusi tiesā.

Ar Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 9.septembra spriedumu SIA “AMO LAT” sūdzība noraidīta un augstākas

amatpersonas lēmums atstāts negrozīts.

Tiesa konstatējusi, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, un pamatojoties uz

kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi Būvniecības likuma 25.panta trešās daļas 2.punktā

paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Tiesa atzinusi, ka augstākas amatpersonas lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi,

izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma prasībām. Pārbaudījusi lietas

materiālus un izvērtējusi augstākas amatpersonas lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzējas

sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa atzinusi, ka iestādes konstatētie faktiskie

un tiesiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi. Tiesa atzinusi, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi,

kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādīts Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta

Arhitektūras pārvaldes Būvju Tiesiskuma un ekspluatācijas kontroles nodaļas amatpersonas 2024.gada 1.novembra

lēmumā Nr.16100000108324-1 “Par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu”. Tiesa atzinusi, ka augstāka

amatpersona pareizi noskaidrojusi un novērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, un lietā pieņemts pamatots

lēmums. Lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami un pieļaujami, lai SIA “AMO LAT” darbībās konstatētu

prettiesisku, vainojamu rīcību, izdarītais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un SIA “AMO LAT “ saucama pie

administratīvās atbildības.

Pārbaudījusi lietas materiālus kopumā un to savstarpējā saistībā tiesa konstatējusi, ka augstākas amatpersonas

lēmums pieņemts, pareizi noskaidrojot un novērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Lietā iegūtie

pierādījumi, liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu, tajā skaitā par sūdzības iesniedzējas norādīto apstākļu

izvērtējumu, kā arī pārsūdzētajā lēmumā norādīto motivāciju par administratīvā soda piemērošanas pamatotību un

tā apmēru, kas atbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajiem principiem par administratīvā soda

piemērošanu, un tie ticami apstiprina SIA “AMO LAT” prettiesisku un vainojamu rīcību administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā.

Tiesa secinājusi, ka SIA “AMO LAT” sūdzībā nav norādījusi argumentus, kas pamatotu augstākas

amatpersonas lēmuma atcelšanu, nav konstatējusi būtiskus procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas būtu pamats

lēmuma atcelšanai, kā arī nav konstatējusi prettiesisku rīcību no amatpersonu puses, kas radītu šaubas par

pierādījumu pieļaujamību. Sūdzības iesniedzēja nav norādījusi uz jauniem apstākļiem, kas nebūtu tikuši vērtēti

pārsūdzētajā lēmumā.

Tiesa atzinusi, ka administratīvā pārkāpuma lietā piemērotais administratīvais sods ir samērīgs ar lietā

konstatētiem apstākļiem un atbilstošs administratīvā soda mērķim. SIA “AMO LAT” izdarīto administratīvo

pārkāpumu tiesa vērtējusi kā būtisku.

[5] Par Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 9.septembra spriedumu SIA “AMO LAT” iesniegusi apelācijas

sūdzību, lūdzot spriedumu atcelt pilnībā.

[5.1] SIA “AMO LAT” norādījusi, ka /Amatpersona A/ /Persona B/ nebija tiesīgs veikt ēku telpu kontroli, jo

ir ceļu un tiltu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības būvspeciālists un būvinspektors, kura darbības sfēra ir ceļu

un tiltu būvdarbu vadīšana un būvuzraudzība.Būvniecības likums 13.panta sestajā daļā noteikts, ka būvspeciālisti

var veikt būvekspertīzi tikai tajās jomās, kurās tiem ir patstāvīgās prakses tiesības.

[5.2] SIA “AMO LAT” ieskatā bez būves projekta ne būvinspektors, ne amatpersonas lietā nevarēja nekļūdīgi

noteikt konkrēto atsevišķo telpu projektēto lietošanas veidu, kuras SIA “AMO LAT” bijušajā VEF rūpnīcā, /Adrese

B/, trešajā stāvā, bija atļāvusi izmantot bērnu deju skolai. /Amatpersona A/ /Persona B/ rīcībā nebija būves projektu

dokumentācijas no kuras varētu secināt atsevišķu telpu projektēto lietošanas veidu. Projektu dokumentācija telpām

nav saglabājusies tā iemesla dēļ, ka konkrētā būve tika būvēta 1940.gadā. Taču nekustamo īpašumu uzskaites

sistēmā (turpmāk –NEKIP) reģistrētais būves galvenais lietošanas veids nesniedz objektīvu informāciju par

atsevišķu telpu lietošanas veidu, jo ieraksti NEKIP reģistrā tiek veikti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada

12.jūnija noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” 5.punktu. No tā secināms, ka būves galveno

lietošanas veidu nevar piemērot, nosakot lietošanas veidu atsevišķām telpu grupām. Lai noskaidrotu lietošanas

veidu konkrētām telpu grupām, bija jāiepazīstas ar būves projektu. Projekta trūkums lietāliedza būvinspektoram

noskaidrot lietas faktiskos apstākļus.

[5.3] Apelācijas sūdzībā vērsta uzmanībā arī uz procesuālo likuma normu pārkāpumiem, proti, Rīgas

būvvalde būvju lietošanas veidus klasificē saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.326

“Būvju klasifikācijas noteikumi”. Minētie noteikumi izdoti pamatojoties uz Statistikas likuma 21.panta 1.punktu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.326 ietverto būvju klasifikāciju nedrīkstēja

izmantot privātpersonu kontrolēšanai un sodīšanai, ko liedz Statistikas likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkts.

[5.4] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pret SIA “AMO LAT” un pret bērnu deju kolektīvu izvērsta

ksenofobiska diskriminācija pēc etniskajām pazīmēm, jo lēmumi aizliegt ekspluatēt telpas un piemērot naudas sodu

pieņemti vadoties no nepatikas pret nelatvisko Hip-Hop dejošanas stilu, ko SIA “AMO LAT” telpās māca /Persona

C/ deju skola.

[5.5] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi Būvniecības likuma 21.panta otrās

daļas otrā teikuma un 25.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta pirmajiem trim

teikumiem un saistībā ar to nav iesniegusi Satversmes tiesai pieteikumu.

[6] Kurzemes apgabaltiesā saņemts Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta augstākas

amatpersonas paskaidrojumi par SIA “AMO LAT” apelācijas sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, kur norādīts,

ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un noraidāma pilnībā. Apelācijas sūdzība nesatur nevienu argumentētu motīvu,

kas norādītu uz sprieduma nepareizību, tiesas pieļautu procesuālo pārkāpumu vai materiālo tiesību normu nepareizu

iztulkošanu un piemērošanu konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas

attīstības departamenta augstāka amatpersona uzskata, ka tiesas spriedums atzīstams par pamatotu, likumīgu un

atstājams negrozīts, pilnībā pievienojas spriedumā ietvertajai motivācijai, tiesas veiktajam faktisko un juridisko

apstākļu novērtējumam, kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem.

Motīvu daļa

[7] Kurzemes apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma un iesniegtās

apelācijas sūdzības pamatojumu, atzīst, ka Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 9.septembra spriedums ir atstājams

negrozīts, bet SIA “AMO LAT” iesniegtā apelācijas sūdzība noraidāma.

[8] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 5.panta pirmo daļu administratīvais pārkāpums ir personas

prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos

paredzēta administratīvā atbildība.

Savukārt Administratīvās atbildības likuma 119.panta pirmās daļas 1.punktā ir noteikts, ka administratīvā

pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja administratīvais pārkāpums nav noticis.

No minētajām tiesību normām secināms, ka persona ir saucama pie administratīvās atbildības tikai tad, ja tā ir

veikusi darbību vai pieļāvusi bezdarbību, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība un konstatējams vainojamības

objektīvais elements (fakts, ka konkrētā darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz konkrēto personu) un subjektīvais

elements (fakts, ka pārkāpuma izdarīšanas laikā persona spējusi apzināties savas darbības nozīmi, kā arī faktu, ka

nav juridiski nozīmīgu apstākļu, kuru esība būtu pamats atbrīvot personu no atbildības).

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 90.panta pirmo un otro daļu pierādījumi administratīvā

pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši

kompetencei izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam

ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. Kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

[9] Apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka administratīvā pārkāpuma lietā

iegūtie pierādījumi apstiprina gan administratīvā pārkāpuma faktu, gan SIA “AMO LAT” vainojamību tajā.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa sprieduma [4.5] - [4.6] punktos ir vērtējusi administratīvā

pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus un pierādījumu analīzes rezultātā argumentēti un pareizi secinājusi, ka SIA

“AMO LAT” pamatoti sodīta pēc Būvniecības likuma 25.panta trešās daļas 2.punkta par to, ka 2024.gada 5.oktobrī

konstatēts, ka ražošanas telpas /Adrese B/, tiek ekspluatētas deju skolas vajadzībām, neskatoties uz to, ka ar

2024.gada 21.februāra Atzinumu bijis iepriekš uzdots nekavējoties pārtraukt telpu ekspluatāciju neatbilstoši

projektētajam lietošanas veidam.

[10] Atzīstot, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams SIA

“AMO LAT” vainojamas rīcības konstatēšanai Būvniecības likuma 25.panta trešās daļas 2.punktā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, apelācijas instances tiesa pievienojas tiesas sprieduma motivācijai un saskaņā

ar Administratīvās atbildības likuma 246.panta ceturtajā daļā noteikto nekonstatē pamatu atkārtoti norādīt pirmās

instances tiesas spriedumā izteiktos apsvērumus.

[11] Ievērojot minēto, apelācijas instances tiesa turpmāk spriedumā sniedz savu vērtējumu tiem lietā

konstatētajiem apstākļiem un apelācijas sūdzībā minētajiem argumentiem, kuri ir nozīmīgi no tiesību viedokļa un

var ietekmēt lietas pareizu izspriešanu un uz kuriem nav sniegusi atbildes pirmās instances tiesa.

[11.1] Apgabaltiesa atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzībā norādīto, kaceļu un tiltu būvinspektors /Persona

B/ nebija tiesīgs veikt ēku telpu kontroli, jo ir ceļu un tiltu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības būvspeciālists un

būvinspektors.

Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, apelācijas instances tiesa konstatē, ka Būvniecības likuma

13.panta sestā daļa attiecas uz būvekspertīzes veikšanu, nosakot, ka būvspeciālists var veikt būvekspertīzi tikai

tajās jomās, kurās tam ir patstāvīgās prakses tiesības.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta trešo daļu būvinspektoram ir tiesības apsekot būvlaukumu, būvi vai

tās daļu, lai pārliecinātos par būvdarbu atbilstību normatīvajiem aktiem un būvprojektam. Šāda apsekošana ir

kontroles pasākums, kas paredz vizuālu pārbaudi un faktu konstatēšanu, nevis būvekspertīzi, kurai nepieciešama

padziļināta tehniskā analīze un aprēķini.

Apgabaltiesa norāda, ka būvinspektora kompetence nav ierobežota tikai ar konkrēto būvspeciālista sertifikāta

jomu, ja tiek veikta vispārēja būvdarbu kontrole, nevis ekspertīze. Normatīvie akti neparedz, ka būvinspektors

drīkst apsekot tikai tos objektus, kas atbilst viņa sertifikācijas jomai, ja apsekošana tiek veikta būvniecības

kontroles ietvaros.

Līdz ar to apelācijas sūdzībā izteiktais apgalvojums, ka /Amatpersona A/ /Persona B/ nebija tiesīgs veikt ēku

telpu apsekošanu, nav pamatots. Apgabaltiesa secina, ka konkrētajā gadījumā /Amatpersona A/ /Persona B/ veiktās

darbības nav kvalificējamas kā būvekspertīze. Veiktā darbība bija kontroles pasākums saskaņā ar Būvniecības

likuma 18.pantu, un nav uzskatāma par būvekspertīzi Būvniecības likuma 13.panta sestās daļas izpratnē.

[11.2] Attiecībā uz SIA “AMO LAT” norādi, ka bez būves projekta ne būvinspektors, ne amatpersonas lietā

nevarēja nekļūdīgi noteikt konkrēto atsevišķo telpu projektēto lietošanas veidu, kuras SIA “AMO LAT” bijušajā

VEF rūpnīcā, /Adrese B/, trešajā stāvā, bija atļāvusi izmantot bērnu deju skolai unNEKIP reģistrētais būves

galvenais lietošanas veids nesniedz objektīvu informāciju par atsevišķu telpu lietošanas veidu, jo ieraksti NEKIP

reģistrā tiek veikti, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas

noteikumi” 5.punktu, apgabaltiesa pievienojas augstākas amatpersonas lēmuma [15] punktā izdarītajiem

apsvērumiem un uzskata tos par pietiekamiem, lai secinātu, ka NEKIP telpas reģistrētas ar galveno lietošanas veidu

– “1251” rūpnieciskās ražošanas ēkas un tajās nenotiek rūpnieciskā ražošana, bet tās tiek izmantotas deju skolas

vajadzībām. Turklāt, kā redzams no lietas materiālos esošās izdrukas no Rīgas pašvaldības policijas Elektroniskā

notikumu žurnāla, tad 2024.gada 5.oktobrīSIA “AMO LAT” /Amatpersona B/ /Persona A/ pašvaldības policijas

darbiniekiem paskaidrojis, ka telpu pārbūves saskaņošana pašlaik esot vēl procesā. Arī Atzinumā fiksēta

informācija, ka apsekošanas laikā konstatēta SIA “AMO LAT” piederošo ēku pārbūve, bet iestādes rīcībā nav

dokumentu, kas apliecinātu telpu lietošanas veida maiņu, kas liecina, ka SIA “AMO LAT” bija zināms, ka telpas

tiek lietotas neatbilstoši to lietošanas veidam.

[11.3] Apgabaltiesa uzskata par kļūdainiem SIA “AMO LAT” sūdzībā izdarītos secinājumus, ka tās

kontrolēšanai un sodīšanai nedrīkstēja izmantotMinistru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumos Nr.326 “Būvju

klasifikācijas noteikumi” ietverto būvju klasifikāciju. SIA “AMO LAT” nav tikusi kontrolēta vai sodīta par kādu

Statistikas likumā paredzētu administratīvo pārkāpumu, bet gan tai piemērots sods par būves vai tās daļas

ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam. Iestāde

NEKIP iekļautās ziņas izmantojusi iegūstot informāciju no publiski ticamas datubāzes, lai noteiktu būves

klasifikāciju pēc lietošanas veida. Turklāt, atbilstošiMinistru kabineta 2018.gada 12.jūnija noteikumu Nr.326

“Būvju klasifikācijas noteikumi” 3.punktam, klasifikācija nodrošina klasifikācijas objektu – būvju un būvēs esošo

telpu grupu – vienotu uzskaiti Latvijas Republikā.

[11.4] Apgabaltiesa nekonstatē apelācijas sūdzībā norādīto, ka pret SIA “AMO LAT” un pret bērnu deju

kolektīvu būtu izvērsta ksenofobiska diskriminācija pēc etniskajām pazīmēm, jo lēmumi aizliegt ekspluatēt telpas

un piemērot naudas sodu pieņemti vadoties no nepatikas pret nelatvisko Hip-Hop dejošanas stilu. Sūdzībā izteiktie

apgalvojumi nav pamatoti ar konkrētiem faktiem un pierādījumiem, kas apliecinātu sniegto ziņu patiesumu.

Apgabaltiesa diskriminācijas pazīmes nesaskata arī no lietas materiālos esošajām ziņām, kā arī nekonstatē, ka

iestādes amatpersonas būtu jebkādā veidā ieinteresētas sodīt SIA “AMO LAT” sūdzībā norādīto apsvērumu dēļ.

Turklāt, SIA “AMO LAT” saukta pie administratīvās atbildības par būves vai tās daļas ekspluatāciju neatbilstoši

projektētajam lietošanas veidam, konstatējot vien faktu, ka ražošanas korpusa telpas tiek izmantotas deju studijas

darbības nodrošināšanai.

[11.5] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā norādīto, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi Būvniecības likuma

21.panta otrās daļas otrā teikuma un 25.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.panta

pirmajiem trim teikumiem un saistībā ar to nav iesniegusi Satversmes tiesai pieteikumu, apgabaltiesa norāda, ka

minēto jautājumu pirmās instances tiesa vērtējusi sprieduma [6] punktā. Apelācijas instance tiesa pievienojas

pirmās instances tiesas izdarītajiem secinājumiem un uzskata tos par pamatotiem, tādēļ papildus argumentus šajā

daļā nesniedz.

[12] Apelācijas instances tiesa atzīst, ka SIA “AMO LAT” noteiktais sods atzīstams par atbilstošu un

samērīgu izdarītajam administratīvajam pārkāpumam. Kā redzams no Atzinuma, tad jau 2024.gada 21.februārī SIA

“AMO LAT” tika uzdots nekavējoties pārtraukt ražošanas korpusa telpu ekspluatāciju neatbilstoši projektētajam

lietošanas veidam, taču tā to nav izdarījusi, līdz 2024.gada 5.oktobrī Rīgas pašvaldības darbinieki atkārtoti

konstatējuši ekspluatācijā nenodotu telpu lietošanu.

Pirmās instances tiesas rīcībā un nolēmumā ietvertajos secinājumos nav konstatējami procesuāli pārkāpumi

vai piemērojamo tiesību normu nepareiza interpretācija, ir ievērota administratīvā pārkāpuma lietas lietvedības un

izskatīšanas kārtība, pierādījumu vērtējums ir pietiekošs un atbilstošs lietā noskaidrotajiem apstākļiem.

Pārsūdzētajā spriedumā tiesa ir atbildējusi uz tiem sūdzībā izvirzītajiem iebildumiem, kuri ir juridiski nozīmīgi un

būtiski no tiesību viedokļa lietas pareizā izspriešanā.

[13] Apelācijas instances tiesa secina, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti un iebildumi nevar būt par

pamatu tiesas nolēmuma atcelšanai, administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai, tādēļ SIA “AMO LAT” sūdzība ir

noraidāma, bet Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 9.septembra spriedums atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas

1.punktu un 247.pantu, Kurzemes apgabaltiesa

nosprieda

Rīgas pilsētas tiesas 2025.gada 9.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet SIA “AMO LAT” apelācijas

sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis J.Bumbieris

Tiesnesis D.Aktumanis

Tiesnesis K.Līcis

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisku parakstu un satur laika zīmogu

3 no 3