Court dismisses appeal against police decision for driving with alcohol exceeding 0.5 per mille.

Lieta Nr.A42636808 Lietvedības Nr.A6239-09/44

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Valmierā, 2009.gada 6.aprīlī

Administratīvā rajona tiesas tiesnese S.Pone,

piedaloties pieteicējam A.P., atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas Sabiedriskās drošības pārvaldes, pārstāvim Ivo Dovānam,

2009.gada 17.martā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.P. pieteikuma par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 2008.gada 15.jūlija lēmuma Nr.80 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 28.jūlijā saņemts A.P. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums, un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2008.gada 29.jūlija lēmumu nolemts pieņemt pieteicēja pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu Nr.A42636808 par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes (turpmāk arī - atbildētāja vai VP GKPP SDP) 2008.gada 15.jūlija lēmuma Nr.80 (turpmāk arī pārsūdzētais lēmums) atcelšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 24.februārī A.P. tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PB440904 par to, ka pieteicējs 2008.gada 24.februārī plkst.02.55 vadīja transportlīdzekli Audi A6 Avant, reģistrācijas /reģistrācijas numurs/, pa autoceļu Biksēre – Kalnagravas, no Kalnagravu puses Biksēres centra virzienā, ar alkohola koncentrāciju izelpojamā gaisā 0,51 promiles. Tādejādi transportlīdzekļa vadītājs izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 149.15panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, par ko uzlikts naudas sods 200 latu apmērā un atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 6 mēnešiem. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pieteicējs pārsūdzēja VP GKPP SDP priekšniekam. Izskatījis pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, VP GKPP SDP priekšnieks 2008.gada 15.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.80 (turpmāk arī

– pārsūdzētais lēmums), ar kuru administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu atstāja negrozītu.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā ietverts prasījums atcelt pārsūdzēto lēmumu un lūgums apturēt pārsūdzētā akta darbību daļā par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Pieteicējs uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem: [3.1] Alkohola koncentrācija pieteicēja izelpā varēja rasties, saistībā ar sirdsslimību, lietojot medikamentu, kura sastāvā ir etanols. Pieteicējam atbilstoši mērījumiem un mērījumu kļūdai alkohola koncentrācija izelpā konstatēta 0,506 promiles. Ņemot vērā, ka tiesību norma nosaka robežu 0,5 promiles, tas ir, ar vienu ciparu aiz komata, tad pieteicējam konstatētā koncentrācija neveido pārkāpumu. [3.2] Sastādot protokolu un pieņemot lēmumu, ir pieļauti procesuāli pārkāpumi – protokols sastādīts pirms pārbaudes pabeigšanas, vēlāk neatrunāti izlabojot protokola sastādīšanas laiku. Tāpat protokolā norādīts, ka to ir sastādījis un lēmumu sodīt pieteicēju pieņēmis VP GKPP SDP priekšnieka vietnieks U.Z., kurš notikuma vietā nav bijis. Administratīvā pārkāpuma lietu, ieskaitot lēmumu, noformēja jaunākais inspektors R.V., tādejādi tika pārkāpta kompetence lēmuma pieņemšanā.

[4] Atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātā iestāde – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvalde, tiesā nav iesniegusi paskaidrojumus par pieteikumu. Pārsūdzētajā lēmumā norādīti šādi argumenti. [4.1] Saskaņā ar veselības inspekcijas atzinumu pieteicējam sirdsdarbību uzlabojošie pilieni „Valentis” tika nozīmēti 2008.gada 26.februārī un rekomendēts tos lietot līdz 2008.gada 12.martam. Līdz ar ko atbildētājs uzskata, ka pieteicējam 2008.gada 24.februārī konstatētajai alkohola koncentrācijai izelpotajā gaisā ar 2008.gada 26.februārī nozīmēto lietuviešu sirds ritma uzlabojošo pilienu „Valentis” lietošanu saistība nevarētu būt. [4.2] Atbildētāja pieļauj varbūtību, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PB 449904 ir izlabots sastādīšanas laiks 03.35, savukārt laiks, kad pieteicējs vadījis savu transportlīdzekli nav labots (02.55). Pirmais mērījums ar mēraparātu Lion SD-400 Nr.19770 pieteicējam veikts plkst.02.59, bet otrais plkst.03.14, tādēļ sastādīt protokolu par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu ietekmē līdz transportlīdzekļa vadītāja pārbaudei nav iespējams. Iespējami laboto protokola sastādīšanas laiku atbildētājs atzīst par pārrakstīšanās kļūdu un ir izlabojis. [4.3] Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts atbilstoši LAPK 248.panta prasībām, kā arī administratīvais sods piemērots likumīgi LAPK

149.15 panta otrās daļas sankcijas ietvaros.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 7.augusta lēmumu apturēta no lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzētā lēmuma darbība daļā, kurā atstāts negrozīts VP GKPP SDP priekšnieka vietnieka U.Z. 2008.gada 24.februāra lēmums daļā, kurā pieteicējam uz 6 mēnešiem atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja prasījumu, pamatojot to ar pieteikumā minētajiem argumentiem.

[7] Atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

[9] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus: [9.1] 2008.gada 24.februārī VP GKPP SDP priekšnieka vietnieks U.Z. sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu un lēmumu Nr.PB 449904. Protokolā konstatēts, ka 2008.gada 24.februārī plkst.02.55 pieteicējs vadījis transportlīdzekli Audi A6 Avant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa autoceļu Biksēre-Kalnagrava no Kalnagravu puses Biksēres centra virzienā lietojis alkoholiskos dzērienus. Konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 0,51 promiles, pārbaude veikta ar Lion SD-400 Nr.19770.

Konstatēti LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie vainu pastiprinoši apstākļi. Atbildībā par pieteicēja izdarīto pārkāpumu paredzēta un lēmums pieņemts saskaņā ar LAPK 149.15 pantu. Par pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu nolemts sodīt pieteicēju ar naudas sodu Ls 200 transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz sešiem mēnešiem (lietas 23.lapa). [9.2] 2008.gada 24.februārī sastādīts transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols, par to, ka pieteicējam veikti divi alkohola koncentrācijas izelpotajā gaisā mērījumi: plkst.02.59-03.00 uzrādītas 0,55 promiles ar pieļaujamo kļūdu 0,044, 0,51 promile, un plkst.03.14-03.15. uzrādītas 0,56 promiles ar pieļaujamo kļūdu 0,045, 0,52 promiles (lietas 24.lapa). [9.3] Ar 2008.gada 24.februāra protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PB 449904 transportlīdzeklis izņemts un ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas nodošanu glabāšanā nodots glabāšanai valsts aģentūrai „Materiālās rezerves” (lietas 26.lapa). [9.4] 2008.gada 25.martā pieteicējs ar sūdzību vērsies pie VP GKPP SDP priekšnieka (lietas 14.lapa). 2008.gada 4.aprīlī pieteicējs iesniedzis VP GKPP SDP sūdzībā minētos pielikumus (lietas 15.lapa). [9.5] Ar VP GKPP SDP Ceļu policijas biroja priekšnieka vietnieces 2008.gada 27.marta rezolūciju apturēta lēmuma Nr.520/PB449904 izpilde (lietas 20.lapa). [9.6] Ar 2008.gada 17.aprīļa vēstuli Nr.20/3-P-942 atbildētāja pieprasījusi Veselības inspekcijai informāciju par pieteicēja iesniegtajiem dokumentiem, tajos noteikto diagnozi un ārstniecības kursu, un pieteicējam izrakstīto medikamentu iespējamo ietekmi uz pārbaudē konstatēto alkohola koncentrāciju pieteicēja izelpā (lietas 31.-32.lapa). [9.7] Ar VP GKPP SDP 2008.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.48 pagarināts termiņš pieteicēja sūdzības izskatīšanai līdz 2008.gada 25.maijam (lietas 33.lapa). [9.8] Veselības inspekcija ar 2008.gada 8.maija lēmumu Nr.S-1261/36-6- 481/5312 pagarinājusi termiņu atbildes sniegšanai uz VP GKPP SDP pieprasīto informāciju līdz 2008.gada 16.jūnijam (lietas 34.lapa). [9.9] Ar VP GKPP SDP 2008.gada 22.maija lēmumu Nr.61 pagarināts termiņš pieteicēja sūdzības izskatīšanai līdz 2008.gada 25.jūlijam (lietas 35.lapa). [9.10] 2008.gada 12.jūnijā Veselības inspekcija ar vēstuli Nr.S-1261/36- 6-481/4418 sniegusi atbildi uz atbildētājas informācijas pieprasījumu, nosūtot 2008.gada 11.jūnija atzinumu Nr.S-1261/36-6-481 (lietas 36.-46.lapa). [9.11] Ar 2008.gada 20.jūnija vēstuli Nr.20/3-13092 atbildētāja uzaicinājusi pieteicēju sniegt paskaidrojumus lietā (lietas 47.lapa). [9.12] 2008.gada 1.jūlijā pieteicējs sniedzis atbildētājai paskaidrojumu, kurā norāda, ka papildus bija lietojis vēl citus medikamentus, ko izrakstījusi daktere M.Kucina, un tāpēc domā, ka varētu būt bijusi 0,51promile (lietas 48.lapa). [9.13] 2008.gada 15.jūlijā VP GKPP SDP pieņēmusi lēmumu Nr.80, ar kuru atstāts negrozīts VP GKPP SDP priekšnieka vietnieka U.Z. 2008.gada 24.februāra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.520/PB 449904 (lietas 49.-53.lapa).

[10] LAPK 149.15 panta otrajā daļā paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili. Normas sankcijā par šādu pārkāpumu paredzēts administratīvais sods - naudas sods velosipēda un mopēda vadītājam divdesmit latu apmērā, transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, - naudas sods no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - naudas sods no divsimt līdz trīssimt latiem un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz sešiem mēnešiem. LAPK 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta atbildība. No minētajām tiesību normām izriet, ka, lai personas darbību (bezdarbību) atzītu par LAPK 149.15 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili.

[11] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.15 otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, vai pieteicējs ir vadījis transportlīdzekli alkoholisko dzērienu ietekmē. Pieteicējs pieteikumā norāda, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī nav bijis alkohola reibuma stāvoklī, un izelpotā gaisā alkohola koncentrācija asinīs konstatētā pieteicēja lietoto medikamentus sirdsdarbības veicināšanai rezultātā.

[12] Kā norādīts šī sprieduma 9.punktā, LAPK 149.15 panta normā paredzētā pārkāpuma sastāva konstatēšanai nepieciešams konstatēt, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli, un alkohola koncentrācija personas asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili. Tiesību norma nenosaka papildus konstatējamos apstākļus, kā, piemēram, kādus alkoholiskos dzērienus vai kādā citā veidā alkohola koncentrācija asinīs ir sasniegusi tiesību normā noteikto līmeni. Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmajā daļā ir noteikti apstākļi, kādiem pastāvot ir aizliegts vadīt transportlīdzekli, cita starpā nosakot, ka transportlīdzekli aizliegts vadīt, ja transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus, — ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, kā arī mopēdu un velosipēdu vadītājiem — ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles; atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā; esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību.

No minētās tiesību normas izriet, ka transportlīdzekļa vadīšanas aizliegums ir noteikts ne tikai gadījumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz pieļaujamo normu, bet arī citos gadījumos, kad transportlīdzekļa vadītāja reakcija un uzmanība varētu būt samazināta. Līdz ar to secināms, ka, ierobežojot tiesības vadīt transportlīdzekli, tiek ņemts vērā nevis alkoholisko dzērienu vai alkoholu saturošu patērēto vielu veids un daudzums, bet gan to ietekme uz personas organismu, proti, alkohola daudzums asinīs, kas rada noteiktu reibuma stāvokli, kā rezultātā samazinās koncentrēšanās, reakcijas un uzmanības ātrums.

Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā nav nozīmes pieteicēja argumentam, ka viņš ir lietojis sirdsdarbību veicinošus medikamentus. Jo, ja pieteicēja lietoto medikamentu rezultātā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz pieļaujamo normu, tad transportlīdzekļa vadīšana ir aizliegta. Šajā gadījumā pieteicēja arguments ir būtisks, izvērtējot pieteicēja vainu. Saskaņā ar LAPK 9.panta pirmo daļu viena no administratīvā pārkāpuma pazīmēm ir personas vainojama darbība (bezdarbība), kas var izpausties kā ar nodomu veikta darbība (bezdarbība), vai arī tā izdarīta aiz neuzmanības.

LAPK 10.pantā noteikts, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Savukārt LAPK 11.pantā noteikts, ka administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

Konkrētajā gadījumā, pieteicējs, lietojot alkoholu saturošus medikamentus pirms transportlīdzekļa vadīšanas varēja neapzināties, ka alkohola koncentrācija asinīs varētu pārsniegt pieļaujamo normu. Taču, izvērtējot lietā esošos materiālus: Veselības inspekcijas 2008.gada 11.jūnija atzinumu Nr.S-1261/36-6-481 (lietas 37.-46.lapa), sirdsdarbību uzlabojošo pilienu „Valentis” lietošanas instrukciju (lietas 18.lapa), tiesa konstatē, ka pieteicēja norādītais medikaments „Valentis” nevarēja izraisīt tādu alkohola koncentrāciju pieteicēja izelpotajā gaisā.

Medikamenta „Valentis” lietošanas instrukcijas 2.punkta sestajā daļā norādīts, ka šis produkts satur 64 tilpuma % etanola. Katra deva satur līdz 0,23 g alkohola. Tādējādi, lai koncentrācija izelpotajā gaisā sasniegtu 0,5 promiles alkohola, pieteicējam minētais medikaments būtu jāpatērē ļoti daudz devās. Taču medikamenta lietošanas instrukcijas 3.punkta otrajā daļā ir norādītas arī sekas, kādas rodas, ja medikaments ir lietots pārāk lielos daudzumos: jūtams sausums mutē, intensīvākas sirds kontrakcijas, reibonis, apziņas aptumšošanās. Līdz ar to tiesa secina, ka medikamenta lietošana tādās devās, lai izelpotajā gaisā konstatētu 0,5 promiles alkohola, papildus alkohola reibuma stāvoklim iespējams būtu radījusi ļoti nopietnas komplikācijas.

Veselības inspekcijas 2008.gada 11.jūnija atzinuma Nr.S-1261/36-6-481 11.punktā norādīts, ka „pēc ierakstiem medicīniskajā dokumentācijā, A.P. pilieni tika nozīmēti 26.02.2008. un rekomendēts turpināt lietot 12.03.2008. 24.02.2008. A.P. konstatētajai alkohola koncentrācijai izelpotajā gaisā ar 26.02.2008. nozīmēto lietuviešu sirds ritma uzlabojošo pilienu Valentis lietošanu nevarētu būt saistība”. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa secina, ka pieteicēja arguments par to, ka medikamentu lietošana pirms transportlīdzekļa vadīšanas ir bijis iemesls, kādēļ izelpotajā gaisā konstatēta tāda alkohola koncentrācija asinīs, atzīstams par nepamatotu.

[13] Saskaņā ar LAPK 149.15 panta otro daļu administratīvā atbildība ir paredzēta, ja persona vadījusi transportlīdzekli alkohola koncentrācijai asinīs pārsniedzot 0,5 promiles. Tiesību norma nenosaka alkohola koncentrācijas asinīs pārsnieguma apmēru, kas normas piemērotājam būtu jākonstatē. Tādēļ, tiesas ieskatā, nav nozīmes par cik promiles desmitdaļām, simtdaļām vai tūkstošdaļām būtu konstatēts tiesību normā noteiktās alkohola koncentrācijas asinīs pieļaujamā robežas pārkāpums. Līdz ar to pieteicēja argumentam, ka alkohola koncentrācijas asinīs pieļautā robeža ir pārsniegta tikai par sešām tūkstošdaļām vai kā konstatēts protokolā – par vienu simtdaļu, nav nozīmes pārkāpuma kvalificēšanā pēc LAPK 149.15 panta otrās daļas.

[14] Attiecībā par pieteicēja argumentu par termiņa pagarināšanas pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas procesā prettiesiskumu tiesa konstatē turpmāk minēto. Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās saskaņā ar LAPK 237.pantu ir savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus. Savukārt saskaņā ar LAPK 268.panta pirmās daļas 4.punktu institūcijai (amatpersonai), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, cita starpā, ir jāizlemj, vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli.

LAPK 270.pantā noteikts, ka lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus. Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām.

No minētajām tiesību normām izriet, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā jāpieņem 30 dienu laikā no visu lietas izskatīšanai nepieciešamo materiālu saņemšanas, tajā skaitā no visu pieprasīto papildmateriālu, kas nepieciešami lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai, saņemšanas dienas. Bet gadījumā, ja pēc visu materiālu saņemšanas lēmumu 30 dienu laikā objektīvu iemeslu dēļ lēmumu nav iespējams pieņemt, termiņu administratīvā soda uzlikšanai var pagarināt līdz 30 dienām, taču nepārsniedzot četru mēnešu termiņu no pārkāpuma izdarīšanas, vai ilgstoša pārkāpuma gadījumā, no tā konstatēšanas dienas.

Ņemot vērā šī sprieduma 9.6 - 9.10 punktos konstatētos lietas apstākļus, tiesa secina, ka atbildētāja lietas izskatīšanai pieprasītos papildmateriālus – Veselības inspekcijas slēdzienu saņēmusi 2008.gada 17.jūnijā (lietas 36.lapa), bet pārsūdzētais lēmums pieņemts 2008.gada 15.jūlijā. Līdz ar to secināms, ka pārsūdzētais lēmums pieņemts LAPK 270.panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, proti, 30 dienu laikā no materiālu saņemšanas dienas, nepārsniedzot LAPK 37.pantā noteikto četru mēnešu termiņu administratīvā soda uzlikšanai.

Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka atbildētāja pārsūdzēto lēmumu pieņēmusi, ievērojot LAPK noteiktos procesuālos termiņus lēmuma pieņemšanai. [15] Pieteicējs pieteikumā norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolu šajā lietā parakstījusi amatpersona, kura nav atradusies pārkāpuma izdarīšanas vietā, nav konstatējusi un fiksējusi pārkāpumu. LAPK 248.panta trešajā daļā noteikts, ka protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

No lietas materiāliem redzams, ka protokolā kā protokola sastādītājs norādīts VP GKPP SD priekšnieka vietnieks U.Z. Minētā Valsts policijas amatpersona arī parakstījusi protokolu. Protokolā līdzās U.Z. parakstam redzams arī pieteicēja paraksts. Tiesas sēdē pieteicējs paskaidroja, ka viņam izsniegts protokola noraksts, taču, vai uz tā bijis U.Z. paraksts, pieteicējs neatceroties. No protokola satura redzams, ka pieteicējs, parakstot protokolu, nav izteicis nekādus iebildumus pret protokola saturu vai piezīmes par protokolu.

Tiesas sēdē uz tiesas jautājumu, vai brīdī, kas pieteicējam tika dots parakstīt protokolu, automašīnā atradās arī U.Z., pieteicējs atbildēja apstiprinoši, proti, pieteicējs, pretēji pieteikumā norādītajam, atzina, ka pārkāpuma konstatēšanas un protokola sastādīšanas un parakstīšanas laikā notikuma vietā ir atradies arī U.Z. U.Z. klātbūtni pārkāpuma konstatēšanas vietā un laikā apstiprina arī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes darba laika uzskaites tabulā par 2008.gada februāra mēnesi uzrādītā informācija, proti, ka U.Z. 2008.gada 24.februārī pildījis dienesta pienākumus 7 stundas dienā un 6 stundas naktī (laika posmā no

22.00 līdz plkst.6.00) (lietas 67.lapa). Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu apstākli, ka administratīvā pārkāpuma konstatēšanas un fiksēšanas (protokola sastādīšanas) brīdī pārkāpuma konstatēšanas vietā atradās Valsts policijas amatpersona U.Z. Pieteicēja arguments par to, ka faktiski protokolu ir sastādījusi cita Valsts policijas amatpersona, kas konstatējams pēc rokraksta protokolā, tiesa atzīst par nepietiekamu, lai secinātu, ka protokolu sastādījusi amatpersona, kura nav kompetenta to darīt. Tiesas ieskatā apstāklim, ka protokola sagatavošanu, proti, tehnisko darbu izpildījumu U.Z. pilnvarojis veikt citai personai, neliecina par to, ka šī persona ir protokola sastādītājs. Proti, šī persona, kura protokola sagatavošanas procesā rakstījusi protokola teksta daļu atzīstama par protokola jeb dokumenta sagatavotāju, bet par protokola sastādītāju konkrētajā gadījumā atzīstama persona, kuras uzdevumā veikta protokola sagatavošana un kura parakstījusi protokolu, proti, U.Z. Līdz ar to apstāklī, ka protokola teksta daļu U.Z. uzdevumā un klātbūtnē tehniski izpildījusi jeb sagatavojusi cita Valsts policijas amatpersona, ņemot vērā, ka kā protokola sastādītājs uzrādīts U.Z. un to parakstījis U.Z., tiesa nekonstatē LAPK 248.panta trešās daļas pārkāpumu.

[16] Ņemot vērā iepriekš norādītos apvērumus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesa atzīst par pierādītu pieteicēja vainu LAKP 149.15 panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā.

[17] Pieteicējs par LAKP 149.15 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu sodīts ar naudas sodu Ls 200 un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 6 mēnešiem. Tiesa konstatē, ka pieteicējam piemērots minimālais sods LAKP 149.15 panta otrās daļas sankcijas ietvaros. Pārsūdzētajā lēmumā nav ietverti lietderības apsvērumi saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, kas nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Taču, ņemot vērā pieteicējam uzlikto soda apmēru, tiesa secina, ka atbildētājs faktiski ir izdarījis LAPK 32.pantā noteiktos apsvērumus, nosakot soda apmēru. Pieteicējam konstatētā alkohola koncentrācija asinīs tikai nedaudz pārsniedz piemērotajā tiesību normā paredzēto pieļaujamo robežu, līdz ar to atzīstams, ka pieteicējam piemērotais sods ir samērīgs viņa izdarītajam pārkāpumam.

[18] Izvērtējot pārsūdzēto lēmumu kopumā, tiesa nekonstatē pārsūdzētajā lēmumā tādus materiālo vai procesuālo tiesību pārkāpumus, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu.

[19] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 7.augusta lēmumu pārsūdzētā lēmuma darbība apturēta daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 6 mēnešiem. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta septīto daļu, ja tiesa noraida pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu, administratīvā akta darbība atjaunojas ar dienu, kad spriedums stājas spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.- 291.pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt A.P. pieteikumu par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 2008.gada 15.jūlija lēmuma Nr.80 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnese S.Pone