Court orders HOA to pay resident for apartment management fees, late penalties, and court costs in simplified procedure.

Lietas arhīva Nr. C-0824-20/19

ECLI:LV:VRT:2020:1023.C71359119.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2020.gada 23.oktobrī

Vidzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa

ar tiesas sēdes sekretāri J.Āboliņu,

piedaloties Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “PARKA NAMS” pārstāvim /pers. B/,

atbildētājam /pers. C/,

2020.gada 23.septembrī izskatīja atklātā tiesas sēdē videokonferences veidā civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “PARKA

NAMS” prasībā vienkāršotajā procedūrā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2019.gada 24.oktobrī prasītāja Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “PARKA NAMS” iesniegusi Vidzemes rajona tiesā prasību

vienkāršotajā procedūrā pret /pers. C/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja veicot nekustamā īpašuma – daudzdzīvokļu mājas /adrese/, apsaimniekošanu, saskaņā ar statūtiem.

Dzīvoklis /adrese/, piederot atbildētājam.

2012.gada 1.februārī starp prasītāju, kā daudzdzīvokļu mājas /adrese/, apsaimniekotāju, un atbildētāju, kā dzīvokļa Nr./numurs/ īpašnieku,

noslēgts Līgums Nr.13-A “Par kopīpašuma apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu samaksu”, ar kuru atbildētājs nodevis prasītājam

apsaimniekošanā dzīvokļa Nr./numurs/ kopīpašuma 5345/295637 domājamās daļas. Līguma darbības termiņš - uz nenoteiktu laiku.

Tā kā 2012.gada 1.februārī noslēgtais apsaimniekošanas līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku un tas nav lauzts, tad pusēm tas ir saistošs. Līguma

5.2.punktā noteikts līgumsods - par maksājumu kavējumu par katru nokavēto dienu 0,1% apmērā no kopējās parādu summas. Tomēr līgumsoda

aprēķinā ņemts vērā Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktais un līgumsods aprēķināts ne vairāk kā 10 % no pamatparāda.

Ar 2014.gada 16.aprīļa DzĪKS “Parka nams” biedru kopsapulces lēmumu apstiprinātas Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas, koptelpu

elektroapgādes maksas un atkritumu apsaimniekošanas maksas tarifi. Apsaimniekošanas maksa noteikta - 0,50 EUR par dzīvokļa kvadrātmetru, maksa

par koptelpu elektroenerģiju noteikta - 1,71 EUR no dzīvokļa mēnesī. Ar protokola 9.3. un 9.4.punktu apstiprināta atkritumu apsaimniekošanas maksas

aprēķina formula = (ZAAO rēķins + 10 EUR) : (faktiskais iedzīvotāju skaits mājā) x (faktiskais dzīvojošo skaits dzīvoklī).

Savukārt ar 2019.gada 30.aprīļa DzĪKS “Parka nams” biedru kopsapulces lēmumu (protokols Nr.2) apstiprināta Dzīvojamās mājas

apsaimniekošanas maksa, kas noteikta - 0,75 EUR par dzīvokļa kvadrātmetru.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas nodalījumu, dzīvokļa īpašumam Nr./adrese/ kopējā platība sastāda 53,45 m2 un attiecīgi no tā aprēķināta

apsaimniekošanas maksa.

Dzīvoklī Nr./numurs/ faktiskais dzīvojošo (deklarēto) personu skaits - 2019.gadā ir 2 personas. Līdz ar to maksa par atkritumu apsaimniekošanu

dzīvoklim Nr./numurs/ (tā norādīts pieteikumā) tika rēķināta: Tarifs EUR x personu skaits = Maksājuma summa EUR.

Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem, tai skaitā atbildētājam, šie iepriekšminētie DzĪKS “Parka nams” biedru kopsapulces lēmumi ir

saistoši, jo saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu dzīvokļa īpašniekam jāpiedalās dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, un, atbilstoši katra

īpašnieka dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, jāsedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzlabošanu un tml. Kā arī saskaņā ar Civillikuma 1071.pantā noteikto – uz

kopējo lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Turklāt, saskaņā ar

2012.gada 1.februārī noslēgto līgumu starp prasītāju un atbildētāju un Civillikuma 1587.pantu, atbildētājam ir pienākums izpildīt savas līgumsaistības.

Atbildētājam, kā dzīvokļa Nr./numurs/ īpašniekam, katra mēneša pirmajos datumos izrakstīti rēķini (par apsaimniekošanas maksu, koptelpu

elektroenerģiju, atkritumu apsaimniekošanu).

Apsaimniekošanas līgumā noteikts, ka maksājumi jāizdara ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 20 datumam.

Atbildētājs nav maksājis šos rēķinus par laika periodu no 2019.gada februāra mēneša (ar maksāšanas termiņu līdz 20.03.2019.) līdz prasības

pieteikuma iesniegšanas dienai, t.i. par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saņemti līdz 2019.gada augusta mēnesim ieskaitot (ar apmaksas termiņu līdz

20.09.2019.).

Uz 2019.gada 20.oktobri atbildētāja parāds pret prasītāju kopā ir 260,96 EUR:

- pamatsumma 237,24 EUR;

- līgumsods 23,72 EUR.

Tā kā atbildētājs ilgstoši neesot maksājis savas parādsaistības, tad prasītāja vairākkārtīgi izrakstītajos rēķinos ietvērusi brīdinājuma tekstu, ka

gadījumā, ja netiks nokārtotas parādsaistības, tad tiks iesniegts prasības pieteikums tiesā par parāda piespiedu izpildi. (Piemēram, rēķini: Nr.360

10.09.2019., Nr.261 05.07.2019.). Tomēr atbildētājs nekādi neesot reaģējis uz brīdinājumiem.

Sakarā ar to, ka atbildētājs nepildot savas saistības, tad prasītājai radušies papildus materiālie izdevumi, lai celtu tiesā prasību. Proti, par

pierādījumu iegūšanu – Zemesgrāmatas nodalījuma noraksta izsniegšanu nekustamajam īpašumam /adrese/, prasītāja 2019.gada 16.oktobrī samaksājusi

nodevu 6,20 EUR. Kā arī prasītājai radušies izdevumi par juridisko palīdzību – atlīdzība advokātam, par prasības pieteikuma tiesai sagatavošanu –

55 EUR.

Mediācijas process šajā lietā nav izmantots.

Prasītāja vairākkārtīgi izrakstītajos rēķinos izteikusi atbildētājam atgādinājumus un brīdinājumus par saistību nokārtošanu, tomēr atbildētājs uz tiem

neesot reaģējis un neesot vēlējies nokārtot savas saistības pret prasītāju.

Līdz ar to prasītāja uzskata, ka atbildētājs nemaz nevēlas un nav ieinteresēts atrisināt strīdu ārpustiesas kārtībā vai arī izmantojot mediāciju. Līdz ar

to prasītāja uzskata, ka šajā lietā nav iespējama mediācija.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1071., 1587., 1716.pantu un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām,

prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no atbildētāja /pers. C/ personas kods:/personas kods/ par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Parka nams”

(reģistrācijas Nr.40003424061):

- galveno parādu 237,24 EUR;

- līgumsodu 23,72 EUR;

- tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 70 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, izdevumus par pierādījumu iegūšanu 6,20 EUR

un izdevumus par advokāta palīdzību 55 EUR

2) noteikt, ka samaksa veicama Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Parka nams” (reģistrācijas Nr.40003424061) bankas norēķinu

kontā: AS SEB Banka, Kods:UNLALX2X, Konta Nr.:LV38 UNLA 0013 0005 08832.

2019.gada 3.decembrī tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas 35.- 36.lapa), kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji. Prasība

būtībā neesot pamatota, jo prasītāja savas prasības tiesības zaudējusi ar 1.oktobri – pēc līguma ar SIA “Berga nami”.

Tiesas sēdē prasītājas DzĪKS “PARKA NAMS” pārstāvis prasību uzturēja spēkā pilnā apmērā prasības pieteikumā norādītajā veidā un apmērā,

papildus paskaidrojot, ka prasītāja apsaimniekojusi dzīvojamo māju, kurā atrodas atbildētājam piederošais dzīvoklis līdz 2019.gada 31.augustam.

Dzīvokļu īpašnieki lēmuši par apsaimniekotāja maiņu un dzīvojamo māju apsaimniekojot SIA “Berga Nami”. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu

par mājas apsaimniekošanu laikā, kad šos pakalpojumus sniedza DzĪKS “PARKA NAMS”.

Neatbilst patiesībai, ka atšķiras apsaimniekošanas maksa kooperatīvās sabiedrības biedriem un pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Par 2019.gada

februāri, martu, aprīli, maiju apsaimniekošanas maksa noteikta 0,50 EUR par kvadrātmetru, bet par jūniju, jūliju, augustu- 0,60 EUR par kvadrātmetru.

Valde nolēma iepriekš noteikto maksu 0,75 EUR atcelt. Tāpēc apsaimniekošanas maksa tika pārrēķināta un bija visiem dzīvokļu īpašniekiem vienāda.

Izziņā par /pers. C/ parāda saistībām ir norādīta pareiza apsaimniekošanas maksa.

Atbildētāja dzīvoklis netika appludināts prasītājas vainas dēļ. Dzīvojamajā mājā regulāri aizdambējas virtuves stāvvadi. Tas ir neapzinīgu dzīvokļu

īpašnieku dēļ, jo kanalizācijā tie ielaisti tam neparedzēti priekšmeti. Arī tajā reizē, par kuru stāsta atbildētājs, bija aizdambējies virtuves kanalizācijas

stāvvads starp otro un trešo stāvu. Stāvvadu tika mēģināts iztīrīt ar trosi, gan no atbildētāja dzīvokļa, gan no /pers. G/ dzīvokļa, taču aizdambējumu

neizdevās likvidēt. Tāpēc tika izsaukta firma, kura aizdambējušos stāvvada posmu nomainīja ar jaunu un ievietoja revīzijas lūkas. Par šo pakalpojumu

samaksāja prasītāja. Atbildētājs neprasīja stādīt aktu un neprasīja atlīdzināt zaudējumus. Arī paša atbildētāja virtuves izlietne tajā reizē bija pilna ar

netīriem traukiem un ēdiena atliekām, ievads zem izlietnes stāvvadā bija bojāts un no tā bija slapjums uz grīdas.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. C/ prasību neatzina un papildus paskaidroja, ka prasītāja darbojas nelikumīgi. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās

sabiedrības biedriem bijusi noteikta mazāka maksa par dzīvokļu apsaimniekošanu nekā pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Prasītāja neveikusi dzīvojamās

mājas apsaimniekošanu – neesot tīrījusi kanalizācijas stāvvadus. Tāpēc virtuves kanalizācijas stāvvads pārrauts un trīs reizes appludināts viņa dzīvoklis.

Viņam nodarīti zaudējumi, taču prasītājas pārstāvis atteicies šo faktu fiksēt, taču pierādījumu par to neesot. Arī viņš pats neesot fiksējis avārijas faktu, bet

to varot apliecināt liecinieki. Iepriekš neesot lūdzis prasītājai atlīdzināt viņam zaudējumus.

Kopš 2019.gada 1.septembra dzīvojamo māju apsaimniekojot SIA “Berga Nami”.

Lieciniece/pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka viņas dzīvoklis atrodas virs /pers.C/ dzīvokļa. 2017.gadā mājas santehniķis /pers. I/ zvanījis, ka no

viņas dzīvokļa nākot mitrums. Viņa tajā laikā bijusi laukos. Ap pulksten 14:00 ieradusies dzīvoklī, apskatīts viņas dzīvoklis un secināts, ka no viņas

dzīvokļa nekādas šķidruma noplūdes nav. 2015.gadā viņas dzīvoklī nomainītas visas komunikācijas virtuvē. Konstatēts, ka virtuves kanalizācijas

aizdambējums ir starp otro un trešo stāvu. No viņas dzīvokļa stāvvadā ar trosi mēģināts likvidēt aizdambējumu. Viņas dzīvoklī bijuši /pers.C/, /pers.D/,

/pers.B/. Pēc kāda laika licies, ka aizdambējums likvidēts un likts palaist ūdeni, lai redzētu, vai kanalizācija darbojas. Pēc ūdens palaišanas no /pers.C/

dzīvokļa griestiem sācis tecēt ūdens, tas pilējis no griestiem un bijis uz grīdas. Viņa ātri skrējusi uz savu dzīvokli aizgriezt ūdeni. Kādas dienas kanalizāciju

nav bijis atļauts lietot, tad veikts stāvvada remonts un iebūvētas arī divas revīzijas lūciņas.

Lieciniece/pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka viņas dzīvoklis atrodas zem /pers.C/ dzīvokļa. Stāvvada avāriju pati nav redzējusi, par to stāstījis

dzīvesbiedrs. Arī viņas dzīvoklī bijušas ūdens notecējumu pēdas uz griestiem. Lai gan dzīvoklis bijis apdrošināts, taču apdrošinātājam nav ziņojusi, jo

tāpat bijis paredzēts veikt kosmētisko remontu. /pers.C/ dzīvoklī nav bijusi, kas tur noticis – nezin. Iespējams, ka stāvvads tika remontēts, taču pati to

nav redzējusi.

Motīvu daļa

Novērtējusi visus pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma sekojošu iemeslu dēļ.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “PARKA NAMS” (lietas 12.lapa) līdz 2019.gada 31.augustam

veica nekustamā īpašuma – daudzdzīvokļu mājas /adrese/, apsaimniekošanu.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājam dzīvojamajā mājā /adrese/ pieder dzīvokļa īpašums Nr. /numurs/ (lietas 20.lapa).

2012.gada 1.februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 21. –

23.lapa).

No lietas 24.lapā esošās izziņas par dzīvokļa Nr. /numurs/ īpašnieka /pers. C/ parāda saistībām uz 2019.gada 20.oktobri, ir redzams, ka

atbildētājam ir izveidojies apsaimniekošanas maksas, koptelpu elektroenerģijas maksas, atkritumu apsaimniekošanas maksas parāds par laika periodu

no 2019.gada februāra līdz augustam (ieskaitot) kopā 237,24 EUR.

Atbildētājs parādu neatzīst un norāda, ka prasītājai ir pienākums atlīdzināt viņam zaudējumus, kas radušies kanalizācijas stāvvada avārijas dēļ

appludinot viņa dzīvokli un neveicot apsaimniekošanas pienākumus. Bez tam, prasītāja nepareizi aprēķinot apsaimniekošanas maksu, kooperatīvās

sabiedrības biedriem esot nepamatotas atlaides.

Līdz ar to pušu starpā pastāv strīds par to, vai atbildētājam ir tiesisks pienākums maksāt prasītājai noteikto apsaimniekošanas maksu un vai

apsaimniekošanas maksa noteikta pareizi.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:1) piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks, atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā.

Kā jau iepriekš norādīts, atbildētājs ir dzīvokļa īpašnieks un viņam ir pienākums maksāt dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas

apsaimniekošanas maksu un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem – atkritumu izvešanu un koplietošanas telpu elektroenerģiju.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam nav tiesiska pamata nemaksāt parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem

prasītājai, aizbildinoties ar it kā prasītājas nodarītiem zaudējumiem stāvvada avārijas dēļ 2017.gadā. Prasītāja noliedz, ka zaudējumi atbildētāja dzīvoklim

būtu radušies tās prettiesiskas rīcības (darbības vai bezdarbības) dēļ un atbildētājs neiesniedza pierādījumus par pretējo. Atbildētājs arī neiesniedza

konkrētus pierādījumus, kādi zaudējumi viņa dzīvoklim būtu radīti un par šo zaudējumu apmēru.

No pušu paskaidrojumiem un liecinieku liecībām tiesas sēdē noskaidrots, ka 2017.gadā radies aizdambējums mājas /adrese/ virtuves kanalizācijas

stāvvadā, kuru nav izdevies novērst, iztīrot ar trosi, tāpēc nomainīta daļa no stāvvada un ievietotas revīzijas lūkas.

Prasītāja paskaidrojis, ka Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “PARKA NAMS” 2019.gada augusta mēneša valdes sēdē ir lēmusi par

apsaimniekošanas maksas tarifa 0,75 EUR par kvadrātmetru atcelšanu un tā noteikšanu 0,60 EUR par kvadrātmetru. Attiecīgi atbildētājam par

dzīvokļa 53,35 kvadrātmetriem aprēķināta dzīvokļa apsaimniekošanas maksa par 2019.gada februāri, martu, aprīli, maiju 0,50 EUR par kvadrātmetru,

t.i. kopā 26,68 EUR, par 2019.gada jūniju, jūliju, augustu 0,60 EUR par kvadrātmetru, t.i. kopā 32,01 EUR.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Līdz ar to prasītājas labā no atbildētāja piedzenams apsaimniekošanas maksas, koptelpu elektroenerģijas maksas, atkritumu apsaimniekošanas

maksas parāds par laika periodu no 2019.gada februāra līdz augustam (ieskaitot) kopā 237,24 EUR.

Prasība par līgumsoda 23,72 EUR apmērā piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1716., 1717., 1720.pantu.

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). (..) Līgumsods par saistību pienācīgu neizpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs,

taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu – līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildījumu, ja tā tieši bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par izpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Pienākums maksāt līgumsodu noteikts 2012.gada 1.februārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgtā dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un

apsaimniekošanas līguma 5.2.punktā – par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1% apmērā no kopējā parāda summas.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 uzsver, ka jau vairākkārt (Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedums lietā

Nr.SKC-87/2007, Senāta 2010.gada 13.oktobra lēmums lietā Nr.SPC-166/2010), ir norādīts, ka Civilprocesa likuma 195.pantam ir imperatīvs

raksturs un saskaņā ar to tiesa pati (ex officio) neatkarīgi no prasības pieteikumā izteiktajiem lūgumiem, noteic prasītājam tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus uz likuma pamata (Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1756.pantā.

Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departaments 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-1331/2016 norādījis arī, ka likumiskie

procenti līdz tiesas sprieduma izpildei pēc sava satura vairs nav prasījums par uzturlīdzekļu maksāšanas, kredīta neatdošanas, preču vai pakalpojumu

samaksas kavējuma sekām, bet gan prasījums sakarā ar tiesas sprieduma izpildīšanas kavējumu.

Prasītājai ir tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no vēl nesamaksātās parāda summas 260,96 EUR par laiku no sprieduma spēkā

stāšanās dienas līdz sprieduma pilnai izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu apmēra ierobežojums.

Saskaņā ar Civillikuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 70 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR (lietas 10.,

11.lapa).

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem 55 EUR apmērā (advokāta

orderis lietas 30.lapā, rēķina kopija lietas 31.lapā, paziņojuma par maksājuma uzdevuma Nr.599 debetēšanu kopija lietas 32.lapā).

Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež prasītāja labā no atbildētāja, ja prasības

apmierināta pilnībā vai daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības apmaksai ir

atlīdzināmi prasībās, kurām ir mantisks raksturs, un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30% no

prasības apmierinātās daļas. Šī paša panta ceturtā daļa paredz – ja prasība izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi nedrīkst pārsniegt

50% no šā panta pirmajā daļā noteiktā.

Prasības summa ir 260,96 EUR, 30% no šīs summas sastāda 78,29 EUR, bet attiecīgi 50% no šīs summas (jo lieta ir izskatīta tikai pirmās

instances tiesā) 39,15 EUR.

Līdz ar to prasītājas labā no atbildētājas būtu piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 39,15 EUR.

Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka tiesa var noteikt mazāku atlīdzināmo izdevumu apmēru advokāta palīdzības apmaksai,

ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi,

tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Tiesa izmanto tiesības samazināt atlīdzināmo advokāta izdevumu apmēru, jo advokāta palīdzība ir aprobežojusies tikai ar pieteikuma sastādīšanu,

nosakot atlīdzināmo izdevumu apmēru 25 EUR.

Prasītāja samaksājusi ar pierādījumu iegūšanu saistītos izdevumus, 6,20 EUR (lietas 29.lapa), kuri piedzenami tās labā no atbildētāja saskaņā ar

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktu.

Prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 10,07 EUR ( lietas

2.lapa). Starpība starp faktiskajiem un samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 6,87 EUR piedzenama no atbildētāja valsts labā.

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī atbildētājai

nosakāms šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 189.,193.,250.25-25.27, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods:/personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “PARKA NAMS”, reģistrācijas

Nr.40003424061, parādu kopā 260,96 EUR (divi simti sešdesmit euro 96 centi), tajā skaitā pamatparāds 237,24 EUR (divi simti trīsdesmit septiņi

euro 24 centi), līgumsods 23,72 EUR (divdesmit trīs euro 72 centi) un tiesāšanās izdevumus 104,40 EUR (viens simts četri euro 40 centi), pavisam

kopā 365,36 EUR (trīs simti sešdesmit pieci euro 36 centi).

Piedzītā naudas summa iemaksājama Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “PARKA NAMS” norēķinu kontā

Nr.LV38UNLA0013000508832, kods: UNLALX2X, AS SEB Banka.

Pārējā daļā lūgumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu noraidīt.

Atzīt Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “PARKA NAMS”, reģistrācijas Nr.40003424061, tiesības par laika periodu no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. C/ likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas

260,96 EUR (divi simti sešdesmit euro 96 centi), sākot ar šī sprieduma spēkā stāšanās dienu pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecēšanas līdz

sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto ierobežojumu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods:/personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus 6,87 EUR (seši euro 87 centi) ( ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (6,87 EUR) jānomaksā: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, konts

LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, bankas kods: TRELLV22, mērķis: kods 21499 (ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).

Uzdot /pers.C/kvīti par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniegt Vidzemes rajona tiesā (Alūksnē).

Noteikt /pers.C/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2020.gada 23.oktobrī.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Vidzemes rajona tiesā Alūksnē.

Tiesnese I.Puriņa