Court partially allowed debt collection claim against individual for consumer loan default and interest.

Lieta Nr.C10065417

Lietvedības Nr.C0654-17/06

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 11.decembrī, Bauskā,

Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Bogdanova,

ar sekretāri I.Morkvenu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2017.gada 27.novembrī Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāles Latvijā

prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu un

kons tatē ja:

Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāle Latvijā, vienotais reģistrācijas Nr.40103595574, turpmāk – prasītājs, cēlusi tiesā prasību par

parāda piedziņu no /pers. D/, personas kods /personas kods/, turpmāk – atbildētājs.

Prasības pieteikumā un tā precizējumos (l.l.42-45) norādīts, ka 2007.gada 12.jūlijā starp LAS “Latvijas Krājbanka”, turpmāk – aizdevējs, un

atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr./numurs/, turpmāk — Aizdevuma līgums. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājam izsniegts naudas

aizdevums Ls 2000 apmērā jeb 2845,74 euro.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem aizdevuma atmaksas termiņš tika noteikts līdz 2011.gada 10.jūlijam saskaņā ar atmaksas grafiku,

procentu likme noteikta 20 % gadā, kā arī noteikts līgumsods par termiņā neatmaksātu aizdevumu un/vai nesamaksātiem procentiem 0,5 % dienā.

Aizdevējs savas prasījuma tiesības, kas izriet no Aizdevuma līguma, pamatojoties uz 2008.gada 19.septembra Cesijas līgumu, ar visiem blakus

prasījumiem un blakustiesībām cedēja un nodeva SIA „MG Projekts”, vienotais reģistrācijas Nr.40003958984. 2008.gada 30.maijā aizdevējs un SIA

„MG Projekts” noslēdza aizdevuma līgumu Nr./numurs/, kura saistību izpildes nodrošināšanai 2008.gada 30.maijā aizdevējs un SIA „MG Projekts”

noslēdza komercķīlas līgumu Nr./numurs/. Saskaņā ar komercķīlas līgumu SIA „MG Projekts” ieķīlāja mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskas un

bezķermeniskas lietas, tai skaitā, prasījuma tiesības.

Ņemot vērā, ka SIA „MG Projekts” neveica savu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi pret aizdevēju, aizdevējs 2012.gada 23.jūlijā

iesniedza SIA „MG Projekts” un nosūtīja Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu. 2012.gada 30.augustā Uzņēmumu

reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6/9/110281/10092 par komercķīlas izlietošanas reģistrāciju, tādējādi, aizdevējam radās tiesības pārdot no

komercķīlas līguma izrietošo komercķīlas priekšmetu par brīvu cenu.

2012.gada 31.augustā aizdevējs un aizdevēja meitas kompānija SIA „Atlantijas nami”, vienotais reģistrācijas Nr.40103283318, ievērojot

Komerclikuma 38.panta un 43.panta noteikumus, noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru aizdevējs pārdeva SIA „Atlantijas

nami” SIA „MG Projekts” piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tai skaitā, prasījuma tiesības.

2016.gada 05.aprīlī starp aizdevēju, SIA „Atlantijas Nami” (likvidēts 2016.gada 23.novembrī), SIA „Krājinvestīcijas”, vienotais reģistrācijas

Nr.40003687374 (likvidēts 2017.gada 03.janvārī), turpmāk – Kreditors, un PlusPlus Baltic OÜ, reģistrācijas Nr.12273105, noslēgts prasījumu tiesību

Cesijas līgums Nr.83/68, saskaņā ar kuru Kreditors cedēja PlusPlus Baltic OÜ, un PlusPlus Baltic OÜ pieņēma no Kreditora no Aizdevuma līguma

izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

2014.gada 08.jūlijā Kreditors nosūtīja paziņojumu atbildētājam par parādsaistībām, kurā informēja, ka tiek kavēti no Aizdevuma līguma izrietošie

maksājumi, kā arī 2011.gada 10.jūlijā iestājies Aizdevuma līgumā noteiktais atmaksas termiņš, taču izsniegtais aizdevums kreditoram nav atmaksāts, kā

arī nav samaksāts līgumsods un likumiskie nokavējuma procenti.

2016.gada 03.maijā prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu par to, ka 2016.gada 05.aprīlī starp Kreditoru un PlusPlus Baltic OÜ ir noslēgts

cesijas līgums Nr.83/68, saskaņā ar kuru Kreditors cedēja PlusPlus Baltic OÜ un PlusPlus Baltic OÜ pieņēma no Kreditora no Aizdevuma līguma

izrietošās prasījuma tiesības, kas sastāv no neatmaksātās pamatsummas 2424,16 euro, līgumiskajiem un likumiskajiem procentiem kopā 2254,49 euro

un līgumsoda 242,41 euro, kopsummā parāds 4921,06 euro.

Pēdējais maksājums no atbildētāja saņemts 2008.gada 10.jūnijā.

Atbildētāja parāds kopsummā ir 5090,09 euro, kas sastāv no neatmaksātā aizdevuma pamatsummas 2424,16 euro, līgumiskajiem procentiem par

laika periodu no 2007.gada 12.jūlija līdz 2011.gada 10.jūlijam 1556,74 euro, līgumsoda par laika periodu no 2007.gada 12.jūlija līdz 2011.gada

10.jūlijam 242,41 euro, likumiskajiem nokavējuma procentiem par laika periodu no 2011.gada 10.jūlija līdz 2017.gada 12.jūnijam 866,78 euro.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja minēto parādu kopsummā 5090,09 euro, tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt

likumiskos 6 % gadā no kopējās nesamaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasība ir pamatota uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934., 1943.panta.

Atbildētājs paskaidrojumu par prasību tiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi 2017.gada 27.novembrī nav ieradies. 2017.gada 06.novembrī no prasītāja pārstāvja elektroniski saņemts

iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, prasība tiek uzturēta pilnībā (l.l.73).

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav paziņojis. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots likumā noteiktajā kartībā,

nosūtot tiesas pavēsti uz pēdējās deklarētās dzīvesvietas adresi Atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts arī ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas

Vēstnesis”, kas publicēts 2017.gada 20.septembrī, laidienā Nr.187 (l.l.72).

Tiesa atzina, ka lieta skatāma bez pušu un to pārstāvju klātbūtnes, jo abiem lietas dalībniekiem ir pienācīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un

vietu.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

CL 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

CL 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu,

pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir

nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

CL 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar CL 1757.pantu, nolīgstot

procentus, jānoteic to apmērs.

CL 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar CL 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

2007.gada 12.jūlijā starp Akciju sabiedrība (AS) “Latvijas Krājbanka”, vienotais reģistrācijas Nr.40003098527, kā aizdevēju un atbildētāju kā

aizņēmēju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr./numurs/ (l.l.9-10). Aizdevuma līgumā puses vienojušās par līguma priekšmetu, norēķinu kārtību,

saistību neizpildes sekām. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu aizdevējs apņemas aizdot atbildētājam naudas summu Ls 2000 apmērā atbildētāja citu

parādsaistību pret aizdevēju izpildei un sadzīves preču iegādei. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājs apņēmās maksāt aizdevuma procentus pēc

procentu likmes 20 % gadā (līguma 4.5.punkts), kā arī līgumsodu par termiņā neatmaksātu aizdevumu un/vai nesamaksātiem procentiem 05 % dienā

(līguma 5.5.punkts, līguma Pielikuma Nr.1 “Patēriņa kredīta noteikumi” 8.1.punkts). Aizdevuma pilnīgās atmaksas termiņš – 2011.gada 10.jūlijs (līguma

4.3.punkts). Aizdevuma līgums nav apstrīdēts.

Tiesa atzīst, ka ar Aizdevuma līgumu (l.l.9-10) ir pierādīts, ka atbildētājs uzņemas saistības atmaksāt prasītājam aizdevumu līdz 2011.gada

10.jīlijam, maksājot to pa daļām ik mēnesi Aizdevuma līgumā norādītajā apmērā un termiņos kopā ar procentiem par aizdevuma lietošanu, ik mēnesi līdz

10.datumam, ikmēneša maksājuma kopējais apmērs Ls 61,11.

Atbildētāja konta izraksts (l.l.11) pierāda, ka 2007.gada 12.jūlijā aizdevējs izsniedza atbildētājam aizdevumu pilnībā – Ls 2000 apmērā.

Ņemot vērā Aizdevuma līguma 4.1.punktā norādīto aizdevuma izmantošanas mērķi (American Express kredīta kartes dzēšanai, sadzīves preču

iegādei), tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp aizdevēju un atbildētāju uz Aizdevuma līguma pamata, atbildētājs ir uzskatāms par

patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, aizdevējs – par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta 4.punkta

izpratnē, bet šo personu noslēgtais līgums uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu minētā likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē. Ievērojot minēto,

līguma slēdzēju un arī pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

CL 1793.panta 3.punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar CL 1798.pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi,

vienalga, vai tie izriet no līguma, vai neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

CL 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt

citam un izlietot to pret parādnieku.

CL 1801.pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Ar lietas materiāliem apstiprinās fakts, ka Aizdevuma līguma darbības laikā AS “Latvijas Krājbanka” kā cedents un Sabiedrība ar ierobežotu

atbildību “MG Projekts” kā cesionārs 2008.gada 19.septembrī noslēgušas cesijas līgumu (l.l.46) un 2008.gada 30.septembrī vienošanos par grozījumiem

cesijas līgumā (l.l.47). Izraksts no pielikuma Nr.2 pie cesijas līguma (l.l.48) apliecina, ka cedenta parādnieku sarakstā iekļauts atbildētājs.

Aizdevējs kā cedents un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “MG Projekts” kā cesionārs 2008.gada 19.septembrī noslēdza Cesijas līgumu

(l.l.46) un 2008.gada 30.septembrī vienošanos par grozījumiem 2008.gada 19.septembra Cesijas līgumā (l.l.47), saskaņā ar kuru aizdevējs cedēja SIA

“MG Projekts” visus savus prasījumus pret parādniekiem, kas minēti cesijas līguma pielikumā Nr.2. Ar izrakstu no Cesijas līguma pielikuma Nr.2 (l.l.48)

ir pierādīts, ka cesionāram ir cedētas aizdevējam piederošās prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma līguma Nr./numurs/2.

Ar 2012.gada 31.augusta Komercķīlas pirkuma līgumu (l.l.49-53) ir pierādīts, ka aizdevējs un aizdevēja meitas kompānija SIA “Atlantijas nami”

noslēgušas komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru aizdevējs pārdeva SIA “Atlantijas nami” ieķīlāto mantu – SIA “MG Projekts”

piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tajā skaitā, prasījuma tiesības. Ar Pielikumu pie šī līguma –

Nodošanas-pieņemšanas aktu (l.l.54-56) ir pierādīts, ka SIA “Atlantijas nami” tika pārdotas arī prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no

Aizdevuma līguma Nr.numurs/

Aizdevēja un SIA “Atlantijas nami” 2012.gada 20.decembra paziņojums atbildētājam par prasījuma tiesību cesiju un pierādījumi par tā nosūtīšanu

atbildētājam 2013.gada 02.janvārī (l.l.14-15, 16-17) pierāda, ka atbildētājam tika paziņots par prasījuma tiesību cesiju.

2016.gada 05.aprīlī aizdevējs, SIA “Atlantijas nami” un SIA “Krājinvestīcijas” kā cedenti noslēdza ar PlusPlus Baltic OÜ, reģistrācijas

Nr.12273105 (Igaunijas Republikā reģistrētais komersants), kā cesionāru Prasījuma tiesību pirkuma (Cesijas) līgumu Nr.83/68, ko apliecina izraksts no

šī līguma (l.l.12). Saskaņā ar Cesijas līgumu Nr.83/68 cedenti cedēja prasītājam savas prasījuma tiesības pret debitoriem kā lietu kopību. Ar izrakstu no

2016.gada 22.aprīļa pieņemšanas-nodošanas akta Nr.4 (l.l.13) ir pierādīts, ka cesionāram PlusPlus Baltic OÜ, kuru pārstāv tā filiāle Latvijā (prasītājs), ir

cedētas, citā starpā, SIA “Atlantijas nami” piederošās prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma līguma Nr./numurs/

Minētie pierādījumi kopumā apliecina, ka prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no atbildētāja un AS “Latvijas Krājbanka” noslēgtā

Aizdevuma līguma Nr./numurs/, ar visiem blakus prasījumiem ieguvis PlusPlus Baltic OÜ, kuru pārstāv tā filiāle Latvijā (prasītājs).

CL 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

CL 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

No parāda aprēķina (l.l.58-60) redzams, ka atbildētājs nav veicis maksājumus kopš 2008.gada 10.jūnija. Visa aizdevuma pilnīgās atmaksas

termiņš iestājās 2011.gada 10.jūlijā.

No parāda aprēķina (l.l.58-60) redzams, ka pēc atbildētāja veiktajiem maksājumiem aizdevuma pamatparāda atlikums sastāda Ls 1703,71 jeb

2424,16 euro un līgumisko procentu par aizdevuma lietošanu parāds Ls 1094,08 jeb 1556,74 euro ir izveidojies par periodu no 2007.gada 12.jūlija

līdz 2011.gada 10.jūlijam, ieskaitot.

CL 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un saskaņā ar

minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā aizdevuma pamatparāda summas.

Uz minēto tiesību normu pamata prasītājam ir tiesības pieprasīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par periodu pēc Aizdevuma

līgumā noteiktā aizdevuma pilnīgās atmaksas dienas – 2011.gada 10.jūlija.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 866,78 euro apmērā, kas ir aprēķināti no aizdevuma pamatsummas 2424,16

euro par periodu no 2011.gada 10.jūlija līdz 2017.gada 12.jūnijam.

Ievērojot spriedumā jau minēto, ka pielīgtais saistību pilnīgas izpildes termiņš ir 2011.gada 10.jūlijs, saistību izpildes kavējums atbilstoši CL

1652.panta pirmās daļas 3.punktam sākās nākamajā dienā – 2011.gada 11.jūlijā, nevis prasītāja norādītajā datumā. Turklāt līdz 2011.gada 10.jūlijam,

ieskaitot, prasītājs aprēķināja līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus.

Līdz ar to par kavējuma periodu no 2011.gada 11.jūlija līdz 2017.gada 12.jūnijam, 2164 kavētām dienām, likumiskie nokavējuma procenti

sastāda 862,34 euro (2424,16 euro × 6 % : 365 dienas × 2164 dienas). Šādā apmērā ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus, pārējā daļā – par procentu 4,44 euro apmērā piedziņu prasība ir noraidāma kā nepamatota.

CL 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis jebkādus pierādījumus

par to, ka viņš ir samaksājis Aizdevuma līgumā paredzētos maksājumus lielākā apmērā, nekā norāda prasītājs, neizteica jebkādus konkrētus iebildumus

pret prasītāja iesniegto parāda aprēķinu.

Tādēļ tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenama aizdevuma pamatsumma 2424,16 euro apmērā, līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu par

periodu no 2007.gada 12.jūlija līdz 2011.gada 10.jūlijam, ieskaitot, 1556,74 euro un likumiskie nokavējuma procenti par periodu no 2011.gada

11.jūlija līdz 2017.gada 12.jūnijam, ieskaitot, 862,34 euro apmērā. Daļā par likumisko nokavējuma procentu 4,44 euro piedziņu prasība ir noraidāma

kā nepamatota.

CL 1716.pants (redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) noteica, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

CL 1716.panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar CL 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Minētās normas grozījumi

stājās spēkā 2014.gada 01.janvārī.

CL 1720.pants, nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasījums par līgumsoda piedziņu ir pamatots ar Aizdevuma līguma Pielikuma Nr.1 8.1.punktu, kurā noteikts, ka par termiņā neatmaksātu patēriņa

kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem aizņēmējam jāmaksā līgumsods līgumā norādītajā apmērā, ko aprēķina no termiņā neatmaksātās summas.

Aizdevuma līguma 5.5.punktā noteikts, ka līgumsods ir 0,5 % dienā.

No parāda aprēķina (l.l.58-60) izriet, ka prasītājs aprēķināja minēto līgumsodu atsevišķi par katru nokavēto maksājumu, sākot ar nākamo dienu

pēc attiecīgā maksājuma samaksas termiņa iestāšanās. Līgumsods aprēķināts kopumā par periodu no 2007.gada 12.jūlija līdz 2011.gada 10.jūlijam,

ieskaitot, un līgumsoda summu prasītājs labprātīgi ierobežojis ar 10 % no aizdevuma pamatsummas – 242,41 euro.

Tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs, kas paredzēts Līguma 5.5.punktā, nav atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta izpratnē, un arī kopumā pieprasītā līgumsoda apmērs ir atzīstams par samērīgu un proporcionālu nokavēto maksājumu apmēram, kā arī

atbilstošu CL 1716.panta trešās daļas normai (spēkā esošajā redakcijā). Ievērojot minēto, ir pamats piedzīt no atbildētāja līgumsodu 242,41 euro

apmērā.

Apsverot jautājumu, par prasītāja prasījumam nav iestājies noilgums, tiesa ņem vērā CL 1893.panta, 1895.panta, 1896.panta normas un

Komerclikuma normas.

Saskaņā ar Komerclikuma 388.pantā doto definīciju komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību. Šā likuma

389.pantā teikts, ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami

arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

Tiesa atzīst, ka 2007.gada 12.jūlijā pušu starpā noslēgtais Patēriņa kredīta līgums Nr.BS00-07-P-242 ir komercdarījums, jo viena no darījuma

pusēm – aizdevējs bija Komercreģistrā ierakstīts komersants.

Komerclikuma 406.pantā noteikts, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Saskaņā ar Komerclikuma Pārejas noteikumu 15.punktu šī līkuma D daļa, kurā ir iekļauts 406.pants, stājās spēkā 2010.gada 01.janvārī.

Attiecībā uz prasījumiem, kas izriet no Līguma, likumā nav noteikts cits noilguma termiņš, kas atšķirtos no Komerclikuma 406.pantā noteiktā.

Komerclikuma Pārejas noteikumu 16.punkts īpaši nosaka, ka, ja šā likuma D daļas spēkā stāšanās dienā Civillikumā vai citā likumā noteiktais

noilguma termiņš nav notecējis, bet šā likuma D daļa nosaka īsāku noilguma termiņu, piemērojams šā likuma D daļā noteiktais noilguma termiņš, kurš

skaitāms no 2010.gada 1.janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā

dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

No minētām normām izriet, ka pušu attiecībām ir piemērojami nevis CL 1895.panta noteikumi par 10 gadu noilgumu, bet Komerclikuma 406.panta

norma par 3 gadu noilgumu, kas attiecībā uz tiem maksājumiem, kuriem samaksas termiņš iestājās pirms 2010.gada 1.janvāra, skaitāms no 2010.gada

1.janvāra.

CL 1902.-1906.panta normas reglamentē noilguma pārtraukumu. Saskaņā ar CL 1905.pantu noilgumu pārtrauc atgādinājums parādniekam. CL

1906.pants paredz, ka noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks kaut kādā kārtā atzīst kreditora prasību.

Lietā iesniegtais aizdevēja un SIA “Atlantijas nami” 2012.gada 20.decembra paziņojums atbildētājam par prasījuma tiesību pāreju (l.l.14-15) ar

pierādījumiem par tā nosūtīšanu (l.l.16-17), SIA “Atlantijas nami” 2014.gada 08.jūlija brīdinājums atbildētājam par parādu (l.l.18-19) un pierādījumi par

brīdinājuma nosūtīšanu (l.l.20-22) pierāda, ka norādītajos datumos ar toreizēja kreditora paziņojumu un brīdinājumu tika pārtraukts noilguma tecējums.

Prasība celta 2017.gada 21.jūnijā, tas ir, pirms noilguma notecējuma.

Ņemot vērā visu minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami sekojoši maksājumi: aizdevuma pamatsumma 2424,16 euro

apmērā, līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu par periodu no 2007.gada 12.jūlija līdz 2011.gada 10.jūlijam, ieskaitot, 1556,74 euro, likumiskie

nokavējuma procenti par periodu no 2011.gada 11.jūlija līdz 2017.gada 12.jūnijam, ieskaitot, 862,34 euro apmērā, līgumsods par periodu no

2007.gada 12.jūlija līdz 2011.gada 10.jūlijam, ieskaitot, 242,41 euro apmērā, kopsummā parāds 5085,65 euro. Pārējā daļā prasība ir noraidāma kā

nepamatota.

Attiecībā uz prasījumu noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus par periodu no prasības pieteikuma iesniegšanas

dienas, 2017.gada 21.jūnija, līdz sprieduma izpildei tiesa atzīst sekojošo.

Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un saskaņā ar

minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā pamatparāda summas.

CPL 195.pants paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu,

atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, [..].

Ceļot prasību, atbilstoši CPL 128.panta otrās daļas noteikumiem prasītājs norāda pret atbildētāju vērstos prasījumus, prasības summu un to

aprēķinu.

CPL 74.panta trešās daļas 3.punkts paredz prasītājam tiesības rakstveidā palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc

būtības. Par prasījumu apmēra palielināšanu ir uzskatāma arī procentu un citu pieaugumu pievienošana sākotnējai prasības summai (skat. CPL 36.panta

otro daļu).

Vērtējot šīs tiesību normas kopsakarā pēc normu jēgas, secināms, ka, vadoties pēc CPL 195.panta, tiesa var atzīt prasītājam tiesības saņemt

procentus (nevis piedzīt procentus) no piedzītā pamatparāda, sākot tikai ar dienu, kad beidzās sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, līdz sprieduma

izpildei, jo sprieduma taisīšanas brīdī nav iespējams prognozēt parāda pamatsummas turpmākās lietošanas (kavējuma) ilgumu un pamatsummas izmaiņas

parāda daļējās samaksas rezultātā.

Procentu summu par periodu no prasības celšanas dienas līdz lietas izskatīšanai tiesā prasītājs varēja aprēķināt konkrētā summā un bija tiesīgs par

šo summu palielināt prasījuma apmēru atbilstoši CPL 74.panta trešās daļas 3.punkta noteikumiem, norādot konkrētu kavējuma periodu, pamatparāda

apmēru šajā periodā un piedzenamo procentu summu. Konkrētajā gadījumā prasītājs šīs tiesības nav izmantojis, nav papildinājis savu prasības

pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā, lūdzot piedzīt konkrētu nokavējuma procentu summu par laiku līdz lietas izskatīšanas dienai.

Šajā sakarā tiesa ņem vērā arī judikatūru.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 04.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742/14 (C17162112) atzina par

pamatotu kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par to likumisko procentu piedziņu, kas prasītājam pienākas saskaņā ar CPL

195.pantu. Kasācijas sūdzībā atbildētājs norādīja, ka apelācijas instances tiesa, nosakot likumisko procentu termiņa sākumu, nepamatoti to sākusi skaitīt

no 2012.gada 24.janvāra, tas ir, no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas, lai gan sprieduma labprātīgai izpildei atbildētājam bija noteikts desmit

dienu termiņš. Senāts norādīja, ka “[7.3] Pamatots ir kasācijas sūdzības arguments, ka apelācijas instances tiesas noteiktais desmit dienu

termiņš sprieduma labprātīgai izpildei nav iekļaujams termiņā, par kuru aprēķināmi likumiskie procenti. Atbilstoši Civillikuma 1652.panta

pirmās daļas 3.punktam parādnieka nokavējums ar visām tām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas. Konkrētajā gadījumā ar tiesas spriedumu noteiktais desmit dienu termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei paredzēts, lai parādnieks varētu samaksāt piedzīto naudas summu, tādēļ šis termiņš nav ieskaitāms

nokavējumā.” No šī sprieduma izriet, ka to likumisko procentu, kuru saņemšanas tiesības atzītas ar tiesas spriedumu atbilstoši CPL 195.panta

noteikumiem, aprēķins sākas nevis no sprieduma stāšanās spēkā dienas, bet gan no dienas, kad beidzās tiesas noteiktais sprieduma labprātīgas izpildes

termiņš, tātad, nekādā gadījumā šīs tiesības nav nosakāmas ar atpakaļejošu datumu.

Tādas pašas atziņas ir iekļautas arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-

1331/2016 (C28283311).

Piemērojot CL 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās un ceturtās daļas tiesību normas, tiesa atzīst par daļēji pamatotu prasītāja prasījumu atzīt

tam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no nesamaksātā parāda pamatsummas 6 % gadā, proti, par laiku pēc sprieduma labprātīgās

izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) kā likumiskos nokavējuma procentus, ja spriedums netiks izpildīts tiesas

noteiktajā tā labprātīgās izpildes termiņā. Daļā par tiesību atzīšanu prasītājam saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laiku no

2017.gada 21.jūnija līdz šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām prasība ir noraidāma.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas

nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts), ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi

(6.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja

prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 438,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus) 3,20 euro (l.l.7, 8). Papildus prasītājs apmaksāja izdevumus par sludinājuma teksta

sagatavošanu publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 1,71 euro, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais maksājuma uzdevums (l.l.71).

Kopsummā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi samaksāti 4,91 euro apmērā un tiesas izdevumi kopsummā 443,25 euro.

Proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram par labu prasītājam no atbildētāja piedzenama valsts nodeva 438,17 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi 4,90 euro, kopsummā 443,07 euro.

Vadoties pēc CPL 33.panta, 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.,6.punkta, 41.panta pirmās daļas, 189.-193.panta, 195.panta, 204.1 panta, tiesa

nos prie da:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/ (/pers. D/), personas kods /personas kods/, par labu Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiālei Latvijā, vienotais

reģistrācijas Nr.40103595574, aizdevuma pamatsummu 2424,16 euro apmērā, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par periodu no

2007.gada 12.jūlija līdz 2011.gada 10.jūlijam, ieskaitot, 1556,74 euro, līgumsodu par periodu no 2007.gada 12.jūlija līdz 2011.gada 10.jūlijam,

ieskaitot, 242,41 euro un likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2011.gada 11.jūlija līdz 2017.gada 12.jūnijam, ieskaitot, 862,34 euro

apmērā, kopsummā parādu 5085,65 euro (pieci tūkstoši astoņdesmit pieci euro 65 centi), un tiesas izdevumus 443,07 euro (četri simti četrdesmit trīs

euro 07 centi).

Atzīt Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiālei Latvijā, vienotais reģistrācijas Nr.40103595574, tiesības saņemt no atbildētāja /pers.

D/ (/pers. D/), personas kods /personas kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no aizdevuma pamatsummas par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes

termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību pārējā daļā – par likumisko procentu 4,44 euro apmērā piedziņu un tiesību atzīšanu prasītājam saņemt no atbildētāja likumiskos

nokavējuma procentus par laiku no 2017.gada 21.jūnija līdz šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām.

Prasītāja labā piedzītās summas 5528,72 euro samaksa veicama sekojošā kontā: saņēmējs – Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāle

Latvijā, vienotais reģistrācijas Nr.40103595574, konts: LV76HABA0551041569842, kredītiestāde – “Swedbank” AS, maksājuma mērķis – /pers.D/,

personas kods /personas kods/.

Noteikt /pers. D/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Bauskas rajona tiesā.

Tiesnese I.Bogdanova