Court allows small claims suit for unpaid heating and statutory delay interest against former apartment owner.

Lieta Nr. C07044016

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016.gada 6.jūnijā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša

rakstveida procesā izskatīja civillietu Aizkraukles novada pašvaldības SIA „Aizkraukles siltums” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 26.februārī Aizkraukles novada pašvaldības SIA „Aizkraukles siltums” (turpmāk – prasītāja) Aizkraukles rajona tiesā cēlusi

maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka uz 2008.gada 30.janvāra pirkuma līguma pamata /pers. A/ tika nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumu /adrese/.

Dzīvoklis /adrese/ /pers. A/ bija īpašumā līdz 2014.gada 15.maijam, kad ar 2014.gada 25.aprīļa Zemgales apgabaltiesas lēmumu lietā

Nr.C06034214 tika apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē, lēmums stājās likumīgā spēkā 2014.gada

16.maijā.

Dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir uzskaitīti Dzīvokļa īpašuma likumā. Šā likuma 10.panta 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

Siltumenerģija dzīvoklim /adrese/ tika piegādāta, taču dzīvokļa īpašnieks par piegādāto siltumenerģiju nav norēķinājies, kā rezultātā parāds par

piegādāto siltumenerģiju no 2013.gada 1.februāra līdz 2014.gada 15.maijam ir 578,74 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1759.panta pirmā daļa noteic, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds

pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Bijušais dzīvokļa īpašnieks /pers. A/ līgumu par siltumenerģijas piegādi ar SIA ,,Aizkraukles siltums” nebija noslēdzis, tāpēc dzīvokļa /adrese/

bijušajam īpašniekam no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 15.maijam aprēķināti likumiskie nokavējuma 6% gadā un tas ir 15,86 EUR.

Sakarā ar to, ka atbildētājs pēc dzīvokļa pārdošanas izsolē nav norēķinājies par piegādāto siltumenerģiju, prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos

nokavējuma 6% gadā arī par laika periodu no 2014.gada 16.maija (dzīvokļa pārdošanas izsolē) līdz 2016.gada 31.janvārim (prasības iesniegšanai tiesā)

par 626 kavējuma dienām 59,55 EUR.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par piegādāto siltumenerģiju 578,74 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no

2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 15.maijam 15,86 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 16.maija līdz

2016.gada 31.janvārim 59,55 EUR, valsts nodevu un ar lietas uzskatīšanu saistītos izdevumus. Prasītāja arī lūdz noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, Civillikuma 1587., 1652.panta 3.punktu, 1759.panta 1.punktu, l765.panta pirmo

un otro daļu, l716., 1717., 1720.pantu.

Prasītāja nevēlas uzklausīšanu tiesas sēdē.

2016.gada 31.maijā prasītāja iesniegusi prasības pieteikuma labojumu, kurā norādīts, ka prasītāja lūdz piedzīt pamatparādu no 2013.gada 1.marta,

nevis 2013.gada 1.februāra (lietas 30.lapa).

Atbildētājs paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana

nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 2 panta pirmo daļu 2016.gada 2.martā prasītājai un atbildētājam ir

izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei

(lietas 23.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka – ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses J.Bebrišas 2016.gada 5.aprīļa lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā (lietas 26.lapa) un

2016.gada 27.maijā pusēm ir paziņots, ka sprieduma norakstu 2016.gada 6.jūnijā varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 29.lapa).

Atbildētājam korespondence sūtīta uz deklarēto dzīvesvietu (lietas 27.lapa) un uz prasītājas norādītajām adresēm. Tiesa ņem vērā Civilprocesa

likuma 56.pantā nostiprināto kārtību, kādā pusēm tiek piegādāti un izsniegti tiesas dokumenti un konkrēti minētā panta piektajā daļā nostiprināto

paziņošanas prezumpciju - tiesas dokumenti fiziskajai personai tiek piegādāti pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā

norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai

personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē

saziņai ar tiesu.

Atbildētājs citu dzīvesvietas adresi tiesai nav paziņojis, tāpēc atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrajai daļai uzskatāms, ka dokumenti

atbildētājam izsniegti deklarētajā dzīvesvietas adresē septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas.

Atbildētājs paziņošanas prezumpciju nav atspēkojis norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu

saņemšanai norādītajā adresē, jo kā zināms, tad dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti

un pašvaldību (sk. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu).

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Aizkraukles novada pašvaldības SIA „Aizkraukles siltums” maza apmēra

prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu ir apmierināma pilnībā.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs, pamatojoties uz 2008.gada 30.janvāra pirkuma līgumu, ieguvis īpašumā dzīvokļa īpašumu /adrese/;

īpašuma tiesība izbeigusies uz Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 25.aprīļa lēmuma pamata, ar ko apstiprināts izsoles akts par nekustamā īpašuma

/adrese/, pārdošanu izsolē. Minētais lēmums stājies spēkā 2014.gada 16.maijā (lietas 14.-18.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktā paredzēts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

No lietas materiāliem un lietā esošā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs laika periodā no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 15.maijam nav

pienācīgi pildījis dzīvokļa īpašnieka pienākumus, līdz ar ko izveidojies parāds 578,74 EUR apmērā (lietas 19.lapa).

Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam ir saistošs pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nekustamajā īpašumā /adrese/.

Civilprocesa likuma 93.pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda

savu prasījumu pamatotība. Atbildētājai jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa atbrīvo vienu pusi no

pierādīšanas pienākuma, ja otra puse neapstrīd norādītos faktus.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības iesniegt paskaidrojumus un apstrīdēt prasītājas prasījumu nav izmantojis. Atbildētājs nav cēlis iebildumus par

parāda aprēķinu, nav norādījis uz tādiem faktiem, kas liecinātu, ka prasītāja pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savu pienākumu piegādāt

siltumenerģiju. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs savas maksājumu saistības būtu izpildījis, jo atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai

samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams pamatparāds

par laika periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 15.maijam 578,74 EUR apmērā.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 15.maijam

15,86 EUR apmērā un par laika periodu no 2014.gada 16.maija līdz 2016.gada 31.janvārim 59,55 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu vai lietošanas ilgumu. Civillikuma 1754.pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais

parāds jeb kapitālparāds.

Tiesa secina, ka prasītājai atbilstoši Civillikuma 1759. un 1652.panta noteikumiem ir tiesības prasīt likumiskos sešus procentus gadā no 2013.gada

1.oktobra līdz 2014.gada 15.maijam un no 2014.gada 16.maija līdz 2016.gada 31.janvārim. Neapmaksājot rēķinus par piegādāto siltumenerģiju,

atbildētājs ir pielaidis nokavējumu, un par nokavējuma laiku atbildētājam ir pienākums maksāt nokavējuma procentus.

Saskaņā ar Civillikuma 1.pantu ne tikai tiesības izlietojamas, bet arī pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Lietā nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu

par tādu apstākļu esību, kas būtu pamats atbilstoši Civillikuma 1657.panta noteikumiem lemt par parādnieka atsvabināšanu no viņam nelabvēlīgām

nokavējuma sekām, tādēļ tiesa prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 15.maijam

15,86 EUR apmērā un par laika periodu no 2014.gada 16.maija līdz 2016.gada 31.janvārim 59,55 EUR apmērā atzīst par pamatotu.

Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu ir nosakāmas prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas 578,74 EUR līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu par prasību 98,12 EUR apmērā (lietas 9.,10.lapa).

Prasītāja samaksājusi arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,99 EUR apmērā (lietas 11., 32.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta

pirmās daļas 5.un 6.punktu ir izdevumi, kas radušies ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegāšanu, izsniegšanu. Līdz ar to šie izdevumi pilnībā

piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, 35.panta pirmās daļas 1.punktu, 41.panta pirmo daļu, 189.,

190., 193., 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

Aizkraukles novada pašvaldības SIA „Aizkraukles siltums” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Aizkraukles novada pašvaldības SIA „Aizkraukles siltums”, vienotais reģistrācijas

Nr.40003007886, pamatparādu par laika periodu no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 15.maijam 578,74 EUR (pieci simti septiņdesmit astoņu euro

un 74 centu) apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 15.maijam 15,86 EUR (piecpadsmit

euro un 86 centu) apmērā, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 16.maija līdz 2016.gada 31.janvārim 59,55 EUR

(piecdesmit deviņu euro un 55 centu) apmērā, valsts nodevu 98,12 EUR (deviņdesmit astoņu euro un 12 centu) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 6,99 EUR (sešu euro un 99 centu) apmērā.

Noteikt SIA „Aizkraukles siltums” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 578,74

EUR (pieci simti septiņdesmit astoņiem euro un 74 centiem) par laika periodu līdz sprieduma izpildei, nepārsniedzot tā apmēru.

Noteikt /pers.A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada

6.jūnija, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese J.Bebriša