Court dismissed defendant's defense and allowed gas supplier's claim for unpaid gas, interest, and costs.

Lietas Nr. C15192515 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2015.gada 31.augustā

Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško, izskatīja rakstveida procesā civillietu AS "Latvijas gāze" maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs AS "Latvijas gāze" cēlis tiesā maza apmēra pret atbildētāju /pers. A/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu par patērēto gāzi 199.88 euro, likumiskos procentus 184.52 euro un tiesas izdevumus. Prasība motivēta ar to, ka prasītājs apgādāja atbildētāju ar dabas gāzi objektā /adrese/, pamatojoties uz 1996.gada 14.augustā starp pusēm noslēgto Līgumu, bet atbildētājs kā minētā objekta īrnieks par piegādāto dabasgāzi nenorēķinājās, kā to nosaka Līguma 2.4.punkts. 2012.gada 17.oktobrī minētajā objektā dabasgāzes padeve parāda dēļ tika pārtraukta, par ko sastādīts atvienošanas akts.

Atbildētāja parāds prasītājam par laika periodu no 2009.gada 31.maija līdz 2012.gada 17.oktobrim aprēķināts 287.37 euro. Tā kā atbildētājs veicis samaksu 89.17 euro, parāds ir 198.20 euro. Sakarā ar pieļauto kavējumu, aprēķināti nokavējuma procenti par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 17.oktobrim 184.52 euro, kā arī atbildētājam pienākums veikt samaksu par pasta izdevumiem sakarā ar brīdinājumu nosūtīšanu 1.68 euro. Prasītājs prasību pamato ar Civillikuma 1432., 1587., 2109., 2033.pantu, Enerģētikas likuma 18.pantu, MK 2010.gada 12.februāra noteikumu Nr.99 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 45., 80., 81.punktu, MK 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46., 65., 84.punktu.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Prasītāja norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēde nav nepieciešama. Atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250. 21panta prasībām, uz pēdējo zināmo dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikums un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 53.lapa).

Atbildētājs paskaidrojumus tiesai nav iesniedzis, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā un pusēm savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi. Tā kā atbildētājs nav sniedzis tiesai paskaidrojumus, norādot savus iebildumus pret prasību, nav ieradies uz lietas izskatīšanu un apstrīdējis prasības pamatotību, tiesa secina, ka atbildētājs prasību neapstrīd. Lietā ieesošā Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas izziņa (lietas 24.lapa) apstiprina prasītāja norādīto apstākli, ka /pers.

A/ laika periodā no 1995.gada 18.septembra līdz 2014.gada 12.jūnijam bija gazificētā objekta /adrese/, īrnieks. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta trešās daļas 1.punktā noteiktas īrnieka tiesības patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. (..) Maksu par likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.3 panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs, ievērojot tos normatīvos aktus, kuri reglamentē attiecīgā pakalpojuma sniegšanas kārtību.

Kā norādīts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3 panta komentāros, norēķināšanās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, iespējama divējādi, vai nu tiešā veidā maksājot pakalpojuma sniedzējam, vai arī izīrētājam kā starpniekam kopā ar īres maksu. Otrajā gadījumā nepieciešama īrnieka un izīrētāja rakstveida vienošanās par starpniecību (sk. R.Krauze. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 75.lpp.). 1996.gada 14.augustā starp pusēm noslēgts Līgums (lietas 14.lapa), kur saskaņā ar Līguma 1.1.punktu līdzēji vienojušies, ka piegādātājs piegādā dabas gāzi lietotājam, bet lietotājs apņemas maksāt par gāzi vienu reizi mēnesī ( Līguma 2.4.punkts). 2012.gada 17.oktobra atvienošanas akts (lietas 20.lapa) apstiprina, ka minētajā objektā dabasgāzes padeve parāda dēļ tika pārtraukta.

Atbildētājs neapstrīdēja faktu, ka laika periodā no 1995.gada 18.septembra līdz 2012.gada 17.oktobrim atbildētāja īrētajam dzīvoklim piegādāta dabasgāze, par ko atbildētājs ir norēķinājies ar pakalpojuma sniedzēju patstāvīgi. Līdz ar to tiesa secina, ka /pers. A/ ir izvēlējies norēķināšanās kārtību ar pakalpojuma sniedzēju. Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu. Atbilstoši Civillikuma 1488. panta otrajai daļai, kad prasības tiesību uz darījuma pamata vispār un par tā izpildīšanu sevišķi likums dara atkarīgu no tā rakstiskās formas, tad, ja rakstisks akts nav sastādīts, un ja viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda, bet otrs izpildījumu pieņem, tad pirmajam ir tiesība prasīt atlīdzību par izpildījumu.

Kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem (saskaņā ar Civillikuma 2109. pantu) un abām pusēm ir savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību (saskaņā ar Civillikuma 2021. pantu). Pircējam ir jāmaksā pirkuma maksa. Ņemot vērā minēto, atzīstamas prasītāja tiesības prasīt no atbildētāja parādu par dzīvoklim /adrese/, piegādāto dabasgāzi. Kā redzams no lietā iesniegtā aprēķina (lietas 11.-13.lapa), atbildētāja parāds prasītājam par laika periodu no 2009.gada 31.maija līdz 2012.gada 17.oktobrim ir 287.37 euro.

Tiesai nav pamats apšaubīt, ka pēc dabasgāzes padeves pārtraukšanas, par ko 2012.gada 17.oktobrī sastādīts akts, atbildētājs veicis samaksu 89.17 euro, kas arī apstiprina atbildētāja izvēli norēķināties ar pakalpojuma sniedzēju. Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs lietā nav pierādījis parāda pilnīgu samaksu, nav apstrīdējis parāda apmēru. Tiesa atzīst, ka parāds 198.20 euro apmērā par laika periodu no 2009.gada 31.maija līdz 2012.gada 17.oktobrim ir aprēķināts, ievērojot MK 2010.gada 12.februāra noteikumu Nr.99 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 45., 80., 81.punktu (lietas 15.-19.lapa), kā arī MK 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46., 65., 84.punktu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 2.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par svešu naudu, nevien tad, kad tās turētājs to lietojis savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis. 2008.gada 16.decembra Ministru kabineta Noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 3.punkts nosaka, ka dabasgāzi lietotājam piegādā saskaņā ar šiem noteikumiem un sistēmas operatora un lietotāja noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi.

Saskaņā ar minēto noteikumu 65.punktu, par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas. Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā noticis naudas summas samaksas kavējums, un līdz ar to prasītājam ir tiesības prasīt minētajos Ministru kabineta noteikumos noteikto nokavējuma procentu piedziņu, jo minētie noteikumi regulē tiesiskās attiecības starp prasītāju un atbildētāju. Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami nokavējuma procenti 184.52 euro apmērā par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 17.oktobrim.

Atbildētājs nav apstrīdējis nokavējuma procentu aprēķinu (lietas 12.-13.lapa), līdz ar ko arī tiesai nav pamata to apšaubīt. Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektās daļas noteikumiem, pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Pamatojoties uz minēto likuma normu, kā arī ņemot vērā to, ka atbildētājs pēc prasības pieteikuma noraksta saņemšanas nav cēlis iebildumus pret prasību ne kopumā, ne kādā tās daļā, tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājs pilnībā nav izpildījis uzņemtās saistības veikt samaksu par piegādāto dabasgāzi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Lietā esošie dokumenti apstiprina, ka prasītājs rakstveidā izteicis pretenziju atbildētājam par parādu un brīdinājis par prasības iesniegšanu tiesā (lietas 22., 25.lapa). Tiesa atzīst, ka saskaņā ar 2008.gada 15.februārī apstiprinātās norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 8.punktu, atbildētam ir jāatlīdzina prasītājam izdevumi 1.68 euro apmērā (lietas 21.lapa). Civillikuma 1811.pantā noteikts, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i. nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu. Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Minētajā tiesību normā norādītais labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses. Tiesa atzīst, ka prasītājs ir tiesīgs saņemt likumiskos 6% gadā no parāda summas atbilstoši Civillikuma 1759., 1765.pantu nosacījumiem, tādējādi, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). Saskaņā ar Civilprocesa 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tiesas izdevumus. No maksājumu uzdevumiem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu 71.14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 23.63 euro, kopā 94.77 euro, kas piespriežami no atbildētāja par labu prasītājam. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS "Latvijas gāze" pamatparādu par patērēto gāzi par laika periodu no 2009.gada 31.maija līdz 2012.gada 17.oktobrim 198.20 euro, nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 17.oktobrim 184.52 euro, pasta izdevumus 1.68 euro, kopā 384.40euro un tiesas izdevumus 94.77 euro, kas jāieskaita kontā LV32PARX0000004461029, AS „Citadele banka”. Noteikt /pers.A/labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas. Atzīt AS "Latvijas gāze" tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no tiesas piespriestās, bet nepiedzītās parāda summas līdz sprieduma pilnīgai izpildei. Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015. gada 31.augusta Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese D.Ruško