Court dismissed appeal against administrative fine, ruling owner liable for adjacent land maintenance under local regulations.

NORAKSTS Lieta Nr.A420710410 A663-12/6

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2012.gada 16.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Z.B. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Kuldīgas novada domes Administratīvās komisijas 2010.gada 7.jūlija lēmuma Nr.D53.13 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kuldīgas novada domes Administratīvās komisijas 2010.gada 7.jūlija lēmumu Nr.D53.13 (turpmāk arī – Lēmums) (lietas 4.lapa) pieteicēja Z.B. saukta pie administratīvās atbildības par Kuldīgas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.2003/2 „Par sabiedrisko kārtību Kuldīgas pilsētā” 8.1.apakšpunkta pārkāpumu, proti, par namīpašumam Kuldīgā, /adrese/ pieguļošās teritorijas nesakopšanu (lietas 6.lapa).

[2] Pieteikumā tiesai pieteicēja norāda, ka Kuldīgas novada domes Administratīvā komisija nepamatoti uzlikusi sodu pieteicējai, jo namīpašumam pieguļošā zeme nav pieteicējas īpašums, kā arī pieteicēja nav namīpašumam pieguļošās zemes lietotāja. Līdz ar to pieteicējai nav jākopj namīpašumam Kuldīgā, /adrese/ pieguļošā zeme. No Lēmuma nav saprotams, uz kāda pamata secināts, ka par namīpašumam Kuldīgā, /adrese/ pieguļošo zemi jāatbild pieteicējai. Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā minētais īpašums pieder citai personai. Pieteicēja uzskata, ka Kuldīgas novada domes Administratīvā komisija noteikusi nepareizu administratīvā pārkāpuma subjektu, sakarā ar ko Lēmums ir atceļams.

[3] 2010.gada 9.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Kuldīgas novada domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī – atbildētājs) rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs pieteikumu neatzīst (lietas 10.-12.lapa). Atbildētājs paskaidrojumā norāda, ka tā rīcībā ir Kurzemes apgabaltiesas 2008.gada 22.decembra lēmums par izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz Z.B. vārda (lietas 19.-20.lapa), jo pieteicēja piedalījusies īpašuma izsolē un kā viena no diviem solītājiem nosolījusi īpašumu. Latvijā spēkā esošie normatīvie akti neparedz, ka personai savs iegūtais īpašums ir obligāti jāreģistrē zemesgrāmatā, vai šī reģistrācija jāveic kādā noteiktā laikā pēc īpašuma iegūšanas. Tas bieži rada neskaidrības situācijās, kad skaidri zināms, ka nekustamais īpašums tiesiski jau pieder citai personai, bet zemesgrāmatā nav nostiprināts. Pieteicēja atsaucas uz Civillikuma 994.pantu, taču Civillikumā pastāv ne vien īpašuma, bet arī valdījuma jēdziens, kas noteikts 875.pantā, proti, valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara. Nav šaubu, ka pieteicēja labprātīgi ir ieguvusi tiesības uz nekustamo īpašumu un tiesa savā nolēmumā šo faktu ir apstiprinājusi. Atbildētājs uzskata, ka pieteicēja, norādot uz to, ka par pārkāpumu atbildība jāuzņemas citai personai, cenšas izvairīties no atbildības par nekustamo īpašumu, ko pati tiesiskā veidā ieguvusi, bet vēl nav nostiprinājusi zemesgrāmatā. Nenostiprinot iegūto īpašumu zemesgrāmatā, tiek maldinātas trešās personas. Kuldīgas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.2003/2 8.1.punkts paredz, ka par noteikumu pārkāpumiem atzīstama un sodāma „namīpašumu, sabiedrisko ēku, būvju neuzturēšana kārtībā un tām pieguļošās teritorijas, ietves un braucamās daļas neuzkopšana. Naudas sods namīpašniekiem vai namu, ēku valdītājiem no Ls 5 līdz Ls 50” (lietas 40.-44.lapa). Nav šaubu, ka teritorija, par kuras nesakopšanu uzlikts sods, ir konkrētajam īpašumam piegulošā teritorija. Līdz ar to atbildētājs, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, pēc likuma un tiesiskās apziņas piemēroja pieteicējai naudas sodu Ls 10. Maksimālais sods par šo pārkāpumu ir Ls 50.

[4] Uz tiesas sēdi pieteicēja nav ieradusies, kaut par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā kārtībā (lietas 23.lapa). Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, taču iesniedzis tiesai paskaidrojumus, kuros lūdz lietu izskatīt bez iestādes klātbūtnes administratīvo resursu taupīšanas nolūkā (lietas 35.lapa). Pārbaudot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzina pieteicējas neierašanos par neattaisnotu, kā arī atzina par iespējamu izskatīt lietu bez procesa dalībnieku klātbūtnes. Motīvu daļa

[5] Tiesa uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[6] Ar Lēmumu pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības par Kuldīgas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr.2003/2 „Par sabiedrisko kārtību Kuldīgas pilsētā” 8.1.apakšpunkta pārkāpumu, piemērojot naudas sodu Ls 10. Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, taču lietā ir strīds par administratīvā pārkāpuma sastāvu, proti, par to, vai pieteicēja ir administratīvā pārkāpuma subjekts.

[7] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā un saistībā ar pieteicējas paskaidrojumiem, tiesa secina, ka ar tiem ir pierādīts administratīvais pārkāpums, kas pieļauts Kuldīgas administratīvajā teritorijā, nesakopjot namīpašumam Kuldīgā, /adrese/ pieguļošo teritoriju. Minēto apstiprina pārkāpuma fiksācija administratīvā pārkāpuma protokolā DF Nr.901278 (lietas 14.lapa), kā arī Kuldīgas novada pašvaldības 2010.gada 4.jūnijā sastādīts pārbaudes akts (lietas 17.lapa) un tam pievienotā foto fiksācija (lietas 18.lapa).

Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokola saturā norādīto pārkāpumu – nenopļauta zāle – apstiprina arī fotogrāfijas. Nav pamatots pieteicējas viedoklis par to, ka saistības namīpašuma Kuldīgā, /adrese/ pieguļošās teritorijas sakopšanā nav attiecināmas uz pieteicēju tā iemesla dēļ, ka pieteicēja nav ierakstīta zemesgrāmatā kā šī īpašuma īpašniece. Atbildētājs pamatoti ir atsaucies uz Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 22.decembra nolēmumu lietā Nr.C02053608 par izsoles akta apstiprināšanu, jo minētais lēmums ir stājies spēkā 2009.gada 6.janvārī, nostiprinot pieteicējai tiesības uz namīpašumu.

Tā kā tiesas nolēmumam ir likuma spēks, tad, konstatējot šāda nolēmuma esamību, ir pamats secinājumam, ka pieteicēja ir tiesīga rīkoties kā namīpašuma īpašniece. Savukārt, ja atbildētājam nebūtu zināms par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas nolēmumu, tad, protams, kā namīpašnieks tiktu lietā aicināta a/s „Vulkāns”, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Atbilstoši ierakstam zemesgrāmatā ēkas īpašnieks ir a/s „Vulkāns”, ko apstiprina arī tiesas veiktā ieskatīšanās Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas Kuldīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/.

Tomēr, kā tiesa jau norādīja, pastāv apstākļi, kuru vērtējumā pieteicēja ir atzīstama par tādu nekustamā īpašuma īpašnieci, kura savas īpašuma tiesības nav nostiprinājusi zemesgrāmatā, tādējādi nenodrošinot sevi pret iespējamu trešo personu aizskārumu. Tomēr tai pat laikā tiesību normās ir ietvertas gan šādu personu tiesības, gan pienākumi, tostarp, publiskajā jomā, piemēram, tiesības uz aizsardzību īpašuma bojājuma gadījumā vai pienākums maksāt nodokļus un tamlīdzīgi. Tāpat arī lietā nav strīda, ka a/s „Vulkāns” ir tikusi likvidēta 2010.gada 29.maijā, ko apstiprina ieskatīšanās Uzņēmumu reģistra datu bāzē.

Minētais apstiprina to, ka a/s „Vulkāns” maksātnespēja, kuras laikā pieteicēja iegādājās namīpašumu, ir noslēgusies un pieteicēja ir tas tiesību subjekts, kam ir tiesības uz īpašumu. Tāpat atbildētājs pamatoti ir norādījis arī uz Latvijas Republikas Civillikuma 876.panta pirmo daļu, kas noteic, ka lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam.

Kā norādīts Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2008.gada 22.decembra lēmumā, pieteicēja bija pieteikusies uz ēkas izsoli un šajā sakarā iemaksājusi drošības naudu. Izsolē ēku pieteicēja nosolīja par 1600 latiem, kuri tika ieturēti no pieteicējas iemaksātās drošības naudas, tādējādi atzīstot, ka pieteicēja ir samaksājusi ēkas pirkuma maksu. Pieteicēja, nosolot ēku un veicot pirkuma maksu par to, tiešā veidā ir paudusi gribu iegūt attiecīgo nekustamo īpašumu savā valdījumā un īpašumā. Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu iestādes apgalvojumu, ka pieteicēja saskaņā ar Civillikuma noteikumiem ir atzīstama par ēkas tiesisko valdītāju.

Kuldīgas pilsētas domes 2003.gada 27.novembrī apstiprinātie saistošie noteikumi Nr.7/2003 “Īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšana” noteic kārtību, kādā ir sakopjama teritorija, kas atrodas pret pilsētas publisko telpu un fiziski un vizuāli ir izmantojama no sabiedrības puses. Minēto noteikumu 2.1.punkts noteic pienākumus, tostarp, zālāju pļaušanā gan namīpašumu, gan zemesgabalu īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldītājiem un tamlīdzīgi.

Tādējādi pieteicēja ir atbildīga par namīpašumam pieguļošās teritorijas sakopšanu un ir atzīstama par administratīvā pārkāpuma subjektu. Vienlaikus tiesa konstatē, ka zemes gabals ar kadastra Nr.6201 027 0032, uz kura atrodas namīpašums Kuldīgā, /adrese/ pieder Latvijas valstij Privatizācijas aģentūras personā, ko apstiprina tiesas veiktā ieskatīšanās Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas Kuldīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/. Līdz ar to tiesa vērš atbildētāja uzmanību uz to, ka par teritorijas sakopšanu atbildīgi ir divi subjekti – gan namīpašuma īpašnieks, gan zemes īpašnieks, ja vien zemes īpašnieks zemesgabala izmantošanas tiesības un uzkopšanas pienākumu nav nodevis citai personai.

Tomēr šīs izskatāmās lietas rezultātu tas neietekmē, jo katrai personai ir patstāvīga atbildība un tas apstāklis, ka zemes īpašnieks nav ticis saukts pie administratīvās atbildības par namīpašumam pieguļošās teritorijas sakopšanu, neatbrīvo no atbildības namīpašnieku.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa nosprieda:

noraidīt Z.B. (personas kods /personas kods/) pieteikumu un Kuldīgas novada domes Administratīvās komisijas 2010.gada 7.jūlija lēmumu Nr.D53.13 atstāt negrozītu. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese ____________ E.Apīne Rīgā, 2012.gada 16.februārī