Court allows full claim for management fees, penalty, court costs, and interest in Latvian property management dispute.

Lietas Nr. C27138914

Lietas arhīva Nr. C-1389-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 15.oktobrī,

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa:

tiesnesis Andis Celms

ar sekretāru Vladislavu Safonovu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,

izskatīja atklātās tiesas sēdēs 2014.gada 1.oktobrī un 2014.gada 15.oktobrī /adrese/, civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu, tiesa

konstatēja:

2014.gada 30.aprīlī tiesā saņemta SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā – prasītājs) maza apmēra prasība pret /pers. B/ (turpmāk tekstā

– atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, atrodas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā. /pers. B/, saskaņā ar Rīgas

pilsētas zemesgrāmatu izdruku, pamatojoties uz 2013.gada 10.septembra pirkuma līgumu Nr./numurs/, 2013.gada 24.septembrī nostiprinājis īpašuma

tiesības uz dzīvokli Rīgā, /adrese/, ar kadastra Nr./numurs A/un kopējo platību 86,21 m2, kas ir 8621/600335 pie dzīvokļa īpašuma kopīpašuma

domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas /adrese/. 2014.gada 8.janvārī atbildētājs noslēdzis ar prasītāju dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

(apsaimniekošanas) līgumu (turpmāk tekstā - līgums) par dzīvokli /adrese/. Saskaņā ar līguma nosacījumiem atbildētājs apņēmās segt dzīvojamās mājas

/adrese/, pārvaldīšanas izdevumus (obligātos izdevumus un citus ar mājas pārvaldīšanu saistītos izdevumus), proporcionāli dzīvokļa Nr./adrese/, platībai

un kopīpašuma domājamai daļai atbilstoši līguma noteikumiem, Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī maksāt par

saņemtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar līguma 5.5.punktu līgumā noteikto maksājumu kavējumu gadījumos atbildētājs apņēmās maksāt līgumsodu

0.1% apmērā par katru nokavēto dienu no kavētā maksājuma summas.

2014.gada 17.septembrī tiesā saņemts prasītāja pieteikums par pieaugumu pievienošanu prasībai, kurā prasītājs norāda, ka

atbildētājs turpinot nepildīt dzīvokļa īpašnieka pienākumus – maksāt par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un

saņemtajiem pakalpojumiem. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu par laika posmu no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada

1.septembrim, EUR 1816,95 apmērā, līgumsodu, kas aprēķināts par laika periodu no 2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 15.septembrim,

EUR 199,77 apmērā.

Tāpat, prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja samaksāto valsts nodevu, EUR 160,30 apmērā, un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus, EUR 4,70 apmēra, kopā EUR 165,00, kā arī lūdz noteikt prasītājam tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% likumiskos

procentus gadā no parāda summas.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 25021.pantu, nosūtīja atbildētājam prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, kā arī informēja, ka

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Tāpat, 2014.gada 22.septembrī tiesa atbildētājam nosūtīja prasītāja pieteikums

par pieaugumu pievienošanu prasībai. Neskatoties uz to, atbildētājs nav iesniedzis tiesā paskaidrojumus un iebildumus pret izskatāmo prasību.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve pieteikumu uzturēja.

Tiesas sēdē atbildētājs neieradās.

Tiesa nolemj lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes, jo viņš savlaicīgi tika aicināts uz lietas izskatīšanu, nosūtot tiesas pavēsti uz minētās personas

deklarēto dzīvesvietas adresi, bet minētā persona uz lietas izskatīšanu neieradās, savlaicīgi nepaziņojot savas neierašanās iemeslu.

Novērtējusi pierādījumus, to kopumā un savstarpējā sakarībā, un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība

ir pamatota un apmierināma šādu motīvu dēļ.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, kā arī segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai

dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai”.

Civillikuma 1512.pants nosaka, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses

(vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Civillikuma 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Atbildētājam bija jāveic samaksa par prasītāja sniegtajiem pakalpojumiem, tomēr kā tas redzams no lietas materiāliem, atbildētājs nav, apmaksājusi

rēķinus. Tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikuma precizējumā norādīto parāda un līgumsoda summu, tā pierādīta ar aprēķiniem un rakstveida

pierādījumiem – līgumu, rēķiniem, aprēķinu.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa atzīst, ka prasītājs no savas puses ir izpildījis Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas prasības, iesniedzot atbildētājam sūtītus atbildētāja

neapmaksātus rēķinus un brīdinājumu, kuriem iestājies saistību izpildes termiņš, un negatīvu faktu, proti to, ka rēķins ir apmaksāts, pierādīt nav iespējams.

2014.gada 30.aprīlī Rīgas pilsētas Centra tiesa nosūtīja atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma

veidlapu ar norādi sniegt paskaidrojumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas. Tiesā nav saņemti ne atbildētāja paskaidrojumi, ne

iebildumi pret minēto prasījumu.

Atbildētājs aprēķinu nav apstrīdējis, nav iesniedzis pierādījumus, ka saistības izpildītas pilnībā vai daļēji, ka nav pieļauti kavējumi. Atbildētājs

pieļāva samaksas termiņa nokavējumus, jo neievēroja rēķinu apmaksas termiņus. Līdz ar to prasība apmierināma pilnā apmērā par parāda summas EUR

1816,95 piedziņu.

Civillikuma 1716.pantā un 1717.pantā paredzēts, ka līgumsodu persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi un tā

apmēru nosaka paši līdzēji. Tiesa atzīst, ka prasītāja prasītais līgumsods ir samērīgs un nepārsniedz pamatparāda summu, līdz ar to, ir piedzenams no

atbildētāja pilnā apmērā.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta

gadā, un saskaņā ar minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Civilprocesa likuma 195.pants paredz, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda .... arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa pamatojoties uz augstākminētajām normām uzskata, ka ir atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētājs likumiskos 6% gadā no

nesamaksātās parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt, Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas piektais punkts nosaka, ka

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 41.pants nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Pamatojoties uz augstākminētajām normām, tiesa atzīst, ka ir apmierināma prasītāja prasība daļā par tiesas izdevumu piedziņu, tas ir, no atbildētājs

prasītāja labā piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva EUR 106,30 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34., 35., 41., 43., 74., 93., 189., 193., 199., 204.1, 250.25.pantiem tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

parādu EUR 1816,95 (viens tūkstotis deviņpadsmit eiro, deviņdesmit pieci centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, līgumsodu,

kopā EUR 199,77 (viens simts deviņdesmit deviņi eiro, septiņdesmit septiņi centi) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/,samaksātos tiesas izdevumus - valsts nodevu EUR 160,30 (viens simts sešdesmit eiro trīsdesmit centi) apmēra un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus par prasības pieteikuma un paziņojumu nosūtīšanu EUR 4,70 (četri eiro, septiņdesmit centi) apmērā.

Noteikts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no atbildētāja /pers. B/, personas kods /personas

kods/, sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 (desmit dienas) no tā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā divdesmit dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas (2014.gada

15.oktobrī), sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Tiesnesis A.Celms