Court partially allowed tax audit appeal, cancelling specific VAT and income tax decisions while rejecting others.

NORAKSTS Lieta Nr.A420339114 (A00669-15/20)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPIEDUMS

Rīgā 2015.gada 24.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese M.Romanova,

piedaloties pieteicējas SIA „Estrika betona grīdas” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Estrika betona grīdas” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 11.jūnija lēmuma Nr.22.8/L-15377 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu kontroles pārvalde no 2013.gada 7.februāra līdz 2013.gada 7.maijam veica pieteicējas SIA „Estrika betona grīdas” pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) un dabas resursu nodokļa auditu par 2011.gada janvāri - 2012.gada augustu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2011.gada janvāri - 2012.gada septembri, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu par 2011.gadu (turpmāk – audits). Ar Dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu sestās audita daļas galvenās nodokļu inspektores 2013.gada 7.maija lēmumu Nr.23.23/L-471 (turpmāk – sākotnējais lēmums) (lietas 1.sēj.93.- 94.lapa) pieteicējai tika: 1) papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN 46 913,63 Ls, soda nauda 14 074,09 Ls un nokavējuma nauda 8924,03 Ls, uzņēmumu ienākuma nodoklis 25 076 Ls, soda nauda 7522,8 Ls un nokavējuma nauda 3322,57 Ls; 2) samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 2800,58 Ls un aprēķināta soda nauda 840,18 Ls; 3) samazināti iepriekšējo periodu zaudējumi par 84 457 Ls apmērā.

[2] Pieteicēja par sākotnējo lēmumu iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu. Ar Dienesta ģenerāldirektores 2014.gada 11.jūnija lēmumu Nr.22.8/L-15377 (lietas 1.sēj.12.-30.lapa) (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmums pamatots ar to, ka nav notikuši pieteicējas darījumi ar SIA „RB Contractors”, SIA „MJ-Innovations”, SIA „Selenia” un SIA „Bronx Style”. [2.1] Papildus Lēmumā par sadarbību ar SIA „RB Contractors” norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1.1] SIA „RB Contractors” līgumā nav norādīta informācija par apakšuzņēmēju piesaisti un kā tā radīs darbu izpildei nepieciešamos apstākļus. Darbu pieņemšanas un nodošanas aktā un rēķinā nav

norādīta informācija par darbos iesaistīto specializēto tehniku un tās identifikācijas datiem. Pieteicēja nav

iesniegusi pierādījumus tam, ka SIA „RB Contractors” rīcībā fibrobetona grīdas ieklāšanai bija specializētā tehnika. SIA „RB Contractors” nav Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu celtniecības materiālu pārvadāšanai. [2.1.2] 2011.gada 1.februāra darbu pieņemšanas un nodošanas aktā ir norādīts, ka darbi veikti 2011.gada janvārī, nenorādot, kuros datumos pakalpojums sniegts. [2.1.3] Līgumā, darbu pieņemšanas un nodošanas aktā un rēķinā kā SIA „RB Contractors” pārstāvis norādīta tās amatpersona /pers.

B/ (pilnvaru termiņš no 2010.gada 25.oktobra līdz 2011.gada 7.februārim). SIA „RB Contractors” bijusī amatpersona /pers. C/ (pilnvaru termiņš no 2011.gada 7.aprīļa līdz 2012.gada 29.februārim) 2013.gada 11.jūnijā paskaidroja, ka viņš no 2010.gada 1.novembra bija kapitālsabiedrības pilnvarotā persona. Kapitālsabiedrībā bija nodarbināti būvinženieris un /pers. B/. Atbilstoši Dienesta rīcībā esošajai informācijai, 2011.gada janvārī /pers. C/ nebija SIA „RB Contractors” amatpersona un nebija deklarēts kā darba ņēmējs kapitālsabiedrībā.

SIA „RB Contractors” 2011.gada janvārī deklarēja divus darba ņēmējus, kuriem darba samaksa nav aprēķināta, tātad minētās personas netika nodarbinātas kapitālsabiedrībā. 2012.gada 11.jūnijā SIA „RB Contractors” darba ņēmējs būvinženieris paskaidroja, ka darba līgumu ar kapitālsabiedrību viņš bija noslēdzis 2010.gada novembrī vai decembrī, nevienā objektā nav strādājis un darba samaksu no kapitālsabiedrības nav saņēmis. 2011.gada 4.aprīlī SIA „RB Contractors” amatpersona /pers. B/ paskaidroja, ka viņš kļuva par tās amatpersonu pēc trešo personu lūguma. 2011.gada 13.jūlijā /pers.

B/ paskaidroja, ka viņš kļuva par kapitālsabiedrības amatpersonu pēc /pers. C/ lūguma un par tās saimniecisko darbību neko nezina, jo parakstīja jau sagatavotos dokumentus. /pers. B/ norādīja, ka viņš nevienu nepilnvaroja rīkoties savā vārdā un nezina, cik darba ņēmēji bija nodarbināti kapitālsabiedrībā. 2011.gada 6.oktobra iesniegumā /pers. B/ noliedza 2011.gada 13.jūlijā Dienestam sniegtajā paskaidrojumā norādīto, jo /pers. B/ paskaidrojuma sniegšanas laikā esot bijis konflikts ar sadarbības partneri /pers. C/.

Līdz ar to /pers. B/ Dienestam sniegtajos paskaidrojumos norādīja daļēji nepatiesu informāciju. 2012.gada 5.novembrī /pers. B/ paskaidroja, ka viņš neveica kapitālsabiedrības vārdā saimniecisko darbību. Viņa pilnvaru laikā darījumi kapitālsabiedrības vārdā nav veikti, jo tai nebija materiāltehnisko un darbaspēka resursu to veikšanai. /pers. B/ norādīja, ka pēc /pers. C/ rīkojuma parakstīja dokumentus, bet neviena dokumenta saturu nezina, kā arī norādīja, ka viņš nevienu personu nepilnvaroja darboties kapitālsabiedrības vārdā. [2.1.4] SIA „RB Contractors” 2011.gada janvāra PVN deklarācijā kā iespējamo darījumu partneri deklarēja un priekšnodokļa atskaitījumus veica saskaņā ar SIA „Building Ltd” vārdā noformētajiem rēķiniem.

SIA „Building Ltd” 2011.gada janvāra PVN deklarācijā kā iespējamo darījumu partneri deklarēja un priekšnodokļa atskaitījumus veica saskaņā ar SIA „SRB” vārdā noformētajiem rēķiniem. SIA „SRB” 2011.gada janvāra PVN deklarācijā kā iespējamo darījumu partneri deklarēja un priekšnodokļa atskaitījumus veica saskaņā ar SIA „Optimedia” vārdā noformētajiem rēķiniem. SIA „Building Ltd”, SIA „SRB” un SIA „Optimedia” 2011.gada janvārī deklarēja vienu darba

ņēmēju, tās neatrodas juridiskajās adresēs, to rīcībā nav Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto

transportlīdzekļu tehnikas vai būvmateriālu pārvadāšanai un minētās kapitālsabiedrības nav reģistrētas Būvkomersantu reģistrā. Tām nav būvniecības speciālistu, kuri būtu tiesīgi izpildīt darbus būvniecības jomā. Dienestā lūgumu sniegt paskaidrojumu par darījumiem ar SIA „RB Contractors” SIA „Building Ltd” amatpersona atstāja bez ievērības, tātad minētā amatpersona neapstiprina konkrētos darījumus. Auditā konstatēts, ka SIA „Optimedia” Dienestā iesniegtajā 2011.gada janvāra PVN deklarācijā iespējamos darījumu partnerus nav deklarējusi. SIA „SRB” un SIA „Optimedia” amatpersonas ir Baltkrievijas pilsoņi. Tā kā SIA „SRB” un SIA „Optimedia” amatpersonām 2011.gadā nav izsniegtas darba atļaujas, šīs personas nav šķērsojušas Latvijas Republikas robežu. Minētās personas nav veikušas konkrētos darījumus. Līdz ar to auditā nav konstatējama SIA „Optimedia”, SIA „SRB”, SIA „Building Ltd” un SIA „RB Contractors” rēķinos norādīto pakalpojumu izcelsme. [2.2] Par sadarbību ar SIA „MJ-Innovations” Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.2.1] Pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” līgumos nav norādīta informācija par apakšuzņēmēju piesaisti un kā tā radīs līgumos paredzēto darbu izpildei nepieciešamos apstākļus. SIA „MJ-Innovations” nav iesniegusi 2011.gada pārskatu, netieši norādot, ka tās rīcībā nav materiāltehnisko resursu pakalpojumu sniegšanai. Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka SIA „MJ-Innovations” rīcībā bija specializētā tehnika darbu veikšanai. SIA „MJ-Innovations” nav Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu celtniecības materiālu pārvadāšanai. [2.2.2] SIA „MJ-Innovations” līguma pielikuma izmaksu tāmēs kā kapitālsabiedrības pārstāvis norādīts /pers. D/. SIA „MJ-Innovations” darba ņēmēja /pers. D/ 2012.gada 30.marta paskaidrojumā

norādīts, ka viņš 2011.gada vasarā tika pieņemts darbā kapitālsabiedrībā kā sertificēts arhitekts, nekādus

darbus kapitālsabiedrībā nav veicis un samaksu par darbu nav saņēmis. Līdz ar to minētā persona nav sastādījusi SIA „MJ-Innovations” vārdā noformētās tāmes. SIA „MJ-Innovations” bijusī amatpersona /pers. E/ 2013.gada 15.aprīļa paskaidrojumā norādīja, ka kapitālsabiedrībā viņš bija vienīgā nodarbinātā persona. /pers. E/ norādīja, ka dažos objektos tika piesaistītas strādnieku brigādes, ar kurām darba attiecības netika noslēgtas. SIA „MJ-Innovations” 2011.gadā 2.pusgada PVN deklarācijā kā iespējamo darījumu partneri

deklarēja un priekšnodokļa atskaitījumus veica saskaņā ar SIA „Horoteh” vārdā noformētajiem rēķiniem.

2012.gada 29.februārī SIA „Horoteh” amatpersona /pers. F/ paskaidroja, ka SIA „MJ-Innovations” celtniecības pakalpojumus faktiski sniedza SIA „BLR-Balt-Service”, jo SIA „Horoteh” rīcībā nebija materiāltehnisko līdzekļu un darbaspēka resursu. Atbilstoši Dienesta rīcībā esošajai informācijai SIA „BLR-Balt-Service” 2011.gadā darba ņēmējus nav deklarējusi. Pēc Dienesta rīcībā esošās informācijas SIA „BLR-Balt-Service” amatpersona ir Baltkrievijas pilsonis. Tā kā SIA „BLR-Balt-Service” amatpersonai 2011.gadā nav izsniegtas darba atļaujas, tā nav šķērsojusi Latvijas Republikas robežu, tāpēc secināms, ka minētā persona nav veikusi darījumus SIA „BLR-Balt-Service” vārdā. SIA „BLR-Balt-Service” un SIA „Horoteh” juridiskajās adresēs neatrodas, to rīcībā nav Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu būvmateriālu pārvadāšanai un minētās kapitālsabiedrības nav reģistrētas Būvkomersantu reģistrā, kas liecina par to, ka tām nav būvniecības speciālistu, kuri būtu tiesīgi izpildīt darbus būvniecības jomā. Līdz ar to auditā nav konstatējama SIA „BLR-Balt-Service”, SIA „Horoteh” un SIA „MJ- Innovations” rēķinos norādīto pakalpojumu izcelsme. [2.3] Par sadarbību ar SIA „Selenia” Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.3.1] SIA „Selenia” izmaksu tāmēs un pieņemšanas un nodošanas aktos nav norādīta informācija, kas ļautu identificēt darījuma norises apstākļus. 2011.gada 29.novembra līgumā un 2012.gada 19.janvāra rēķinā ir norādīti betonēšanas darbi objektā „Latvijas Kultūras akadēmija „Zirgu pasts”” Dzirnavu ielā 46, Rīgā, bet 2011.gada 29.novembra izmaksu tāmē - jumtu spāru konstrukciju un jumta izbūve objektā „Zirgu pasts”. Proti, ir norādīta pretrunīga informācija, kas liedz identificēt darījuma priekšmetu. [2.3.2] SIA „Selenia” nav Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu būvmateriālu pārvadāšanai. Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka SIA „Selenia” rīcībā bija specializētā tehnika un transportlīdzekļi būvmateriālu pārvadāšanai. [2.3.3] SIA „Selenia” neatrodas juridiskajā adresē, 2011.gada novembrī un decembrī darba

ņēmējus tā nedeklarēja, bet 2012.gada janvārī deklarēja vienu darba ņēmēju. Līdz ar to SIA „Selenia”

nebija pietiekamu darbaspēka resursu pakalpojumu sniegšanai. [2.3.4] SIA „Selenia” izmaksu tāmēs kā kapitālsabiedrības pārstāvis norādīts /pers. G/. SIA „Selenia” bijušais prokūrists /pers. G/ 2012.gada 13.decembra paskaidrojumā norādīja, ka kapitālsabiedrība nodarbojās ar būvmateriālu vairumtirdzniecības starpniecību, viņš veica darījumus

kapitālsabiedrības vārdā un bija vienīgā nodarbinātā persona sabiedrībā. SIA „Selenia” juridiskajā adresē

neatrodas, kapitālsabiedrība nav reģistrēta Būvkomersantu reģistrā, kas liecina par to, ka tai nav būvniecības speciālistu, kuri būtu tiesīgi izpildīt darbus būvniecības jomā. [2.3.5] Atbilstoši Dienesta rīcībā esošajai informācijai SIA „Selenia” 2011.gada decembra PVN deklarācijā iespējamos darījumu partnerus nav deklarējusi. 2012.gada janvāra PVN deklarācijā kā iespējamo darījumu partneri deklarēja un priekšnodokļa atskaitījumus veica saskaņā ar SIA „Blanx 4” vārdā noformētajiem rēķiniem. SIA „Blanx 4” bijušā prokūrista /pers. H/ (pilnvaru termiņš no 2012.gada 24.janvāra līdz 19.oktobrim) 2013.gada 25.marta paskaidrojumā norādīts, ka kapitālsabiedrība veica darījumus ar SIA „Selenia”. /pers. H/ norādīja, ka viņš bija vienīgā kapitālsabiedrībā nodarbinātā persona, tāpēc pakalpojumu sniegšanai tika piesaistīta SIA „Admeks”. Atbilstoši Dienesta rīcībā esošajai informācijai SIA „Blanx 4” 2011.gada decembra PVN deklarācijā iespējamos darījumu partnerus nedeklarēja, 2012.gada janvāra PVN deklarācijā kā iespējamo darījumu partneri deklarēja un priekšnodokļa atskaitījumus veica saskaņā ar SIA „Admeks” vārdā noformētajiem rēķiniem. Savukārt SIA „Admeks” 2011.gada novembra - 2012.gada janvāra PVN

deklarācijās priekšnodokļa atskaitījumus veica saskaņā ar rēķiniem, kuros norādītā preču vai pakalpojumu

kopējā vērtība bez nodokļa ir mazāka par 1000 Ls, neatšifrējot darījuma partnerus. SIA „Blanx 4” un SIA „Admeks” juridiskajās adresēs neatrodas, to rīcībā nav Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu tehnikas vai būvmateriālu pārvadāšanai un minētās kapitālsabiedrības nav reģistrētas Būvkomersantu reģistrā, kas liecina par to, ka tām nav būvniecības speciālistu, kuri būtu tiesīgi izpildīt darbus būvniecības jomā. Ņemot vērā minēto, auditā nav konstatējama SIA „Admeks”, SIA „Blanx 4” un SIA „Selenia” rēķinos norādīto pakalpojumu izcelsme.

[2.4] Par sadarbību ar SIA „Bronx Style” Lēmumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.4.1] SIA „Bronx Style” līgumā, tāmē, darbu nodošanas un pieņemšanas aktos un rēķinos nav

norādīta informācija, kas ļautu identificēt darījuma apstākļus, pakalpojumu sniegšanā iesaistītos tehniskos

līdzekļus. SIA „Bronx Style” nav Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekļu celtniecības materiālu pārvadāšanai. Pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka SIA „Bronx Style” rīcībā bija specializēta tehnika darbu veikšanai un transportlīdzekļi būvmateriālu pārvadāšanai. [2.4.2] SIA „Bronx Style” amatpersonas /pers. I/ 2012.gada 13.aprīļa paskaidrojumā norādīts, ka kapitālsabiedrība nodarbojās ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Kapitālsabiedrībā nodarbinātas trīs personas - kapitālsabiedrības amatpersona, darba un ugunsdrošības speciālists /pers. I/, noliktavas pārzinis un būvuzraugs. Saņemto pakalpojumu atbilstību pārbaudīja /pers. I/ vai noliktavas pārzinis. 2013.gada 8.martā SIA „Bronx Style” būvuzraugs paskaidroja, ka viņš kapitālsabiedrībā nebija būvdarbu vadītājs, kapitālsabiedrības objektos nestrādāja un samaksu par darbu kapitālsabiedrībā nesaņēma. [2.4.3] Darījumu ķēdē tika iesaistītās vairākas kapitālsabiedrības. Tālākais (sākotnējais) darījumu

ķēdē iesaistītais darījumu partneris nevarēja veikt darījumus — sniegt pakalpojumus — ar citām darījumu

ķēdē iesaistītajām kapitālsabiedrībām.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 18.jūlijā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu (lietas 1.sēj.4.-7.lapa). Tas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Dienests nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteikto administratīvā akta izdošanas termiņu. Apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš tika pagarināts līdz 2013.gada 17.oktobrim, taču Lēmums tika pieņemts 2014.gada 11.jūnijā. [3.2] Dienests nav ņēmis vērā pieteicējas minētos apstākļus, pārkāpjot objektīvās izmeklēšanas principu. Lēmumā izdarītie secinājumi neatbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Visi grāmatvedības dokumenti atspoguļo faktiski notikušus darījumus, ir ekonomiski pamatoti un saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Tiesību normas neuzliek nodokļu maksātājam pienākumu pārliecināties, vai darījuma partnerim ir pietiekams darbaspēka un materiāltehniskais resurss, turklāt šāda informācija nav brīvi pieejama. Pieteicējai nebija pieejama arī informācija par to, vai darījuma partneris ir izpildījis savus nodokļa maksātāja pienākumus, t.i., sniedza normatīvajos aktos minētās atskaites un veica nodokļu maksājumus. Ja pastāv pamatotas šaubas par nodokļu maksātāju godprātību, Dienestam ir pienākums pārbaudīt, vai tālākajos darījumos nav notikusi krāpšana, un šo pienākumu nevar pārlikt uz nodokļu maksātāju. [3.3] Pieteicēja pārliecinājās par sadarbības partneru identitāti. [3.4] Tas, ka sadarbības partnerim nav darbinieku vai materiālās bāzes darījuma nodrošināšanai, nav pamats secinājumam, ka darījums nav iespējams - arī viena cilvēka (īpašnieka) kapitālsabiedrība var veikt darījumus lielos apjomos.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2014.gada 22.augustā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 1.sēj.40.-41.lapa) Dienests pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Tiesas sēdē Dienesta pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos tiesai ietvertajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms daļā.

[7] Vispirms par pieteicējas argumentu par Lēmuma atcelšanas pamatu sakarā ar Dienesta pieļauto procesuālo pārkāpumu, nokavējot Lēmuma pieņemšanas termiņu, tiesa norāda turpmāk minēto. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 37.panta ceturto daļu (redakcijā, kas ir spēkā kopš 2013.gada 11.janvāra) Dienests izskata iesniegumu un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Dienesta ģenerāldirektors to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas. Pieteicēja pieteikumā norādīja, ka apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš tika pagarināts līdz 2013.gada 17.oktobrim, taču Lēmums tika pieņemts 2014.gada 11.jūnijā. Tas izriet arī no Dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 17.jūlija lēmuma Nr.22.8/L-17742 (lietas 1.sēj.8.-10.lapa). Secīgi tiesa konstatē, ka Dienests nokavēja Lēmuma pieņemšanas termiņu. Taču tas nav pamats Lēmuma atcelšanai turpmāk minēto apsvērumu dēļ. Apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas termiņa nokavējums neietekmē administratīvā akta saturu

pēc būtības. Gadījumā, ja augstāka iestāde savlaicīgi neizdod administratīvo aktu, personai ir tiesības, arī

nesagaidot augstākas iestādes lēmumu, vērsties tiesā par administratīvā akta atcelšanu (par galīgo uzskatot to administratīvā akta redakciju, kādu persona pēdējo ir saņēmusi), turklāt tādā gadījumā ir pieļauts ilgāks pārsūdzības termiņš saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta piekto daļu. Tātad šāda nokavējuma sekas ietekmē nevis lietas iznākumu, bet ietekmē pārsūdzības termiņu un kārtību (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA? 125/2007 23.5.punktu, 2008.gada 29.maija sprieduma lietā Nr.SKA-218/2008 11.punktu). Ar sūdzības

izskatīšanai noteiktā termiņa nokavēšanu augstāka iestāde tādējādi riskē zaudēt iespēju ārpustiesas kārtībā

labot zemākas iestādes pieļautās kļūdas, sniegt pilnīgāku pamatojumu. Minētais apstāklis, tiesas ieskatā,

mazina bažas, ka šāda tiesību normu iztulkojuma dēļ iestādes masveidā varētu neievērot procesuālos termiņus apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanai. Turklāt pieteicēja izvēlējās nepārsūdzēt sākotnējo lēmumu pēc Dienesta ģenerāldirektores 2013.gada 17.jūlija lēmumā Nr.22.8/L-17742 norādītā Lēmuma pieņemšanas datuma, bet sagaidīja Lēmumu. Ņemot vērā minēto, tiesa nekonstatē pamatu Lēmuma atcelšanai konstatētā procesuālā pārkāpuma dēļ.

[8] No likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmās un otrās daļas (redakcijā, kas ir spēkā kopš 2006.gada 9.maija) izriet, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajai daļai (redakcijā, kas ir spēkā no 2011.gada

11.maija) grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu: dokumenta autora nosaukums (firma), dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), ārējam attaisnojuma dokumentam — arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), dokumenta veida nosaukums, dokumenta datums, dokumenta reģistrācijas numurs, paraksts, atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem — arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti, saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos — arī cita informācija par saimniecisko darījumu.

Tad, kad pieteicēja uzsāka veikt darījumu ar SIA „RB Contractors”, spēkā bija likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmās daļas redakcija, kas noteica, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam obligāti ir šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu — personas kods), juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.

Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus paredz attiecīgie normatīvie akti. No minētajām tiesību normām secināms, ka grāmatvedība ir jākārto tā, lai no tās varētu gūt skaidru priekšstatu par konkrētā uzņēmuma darījumiem, to norisi, tostarp, grāmatvedībā ir jāatrodas dokumentiem, kas satur nepieciešamo informāciju par darījumiem. Tāpēc dokumentus, kuros norādīta nepatiesa informācija, nevar atzīt par ticamu darījumu esību apliecinošu dokumentu, neskatoties uz to, kura persona ir vainojama nepatiesas informācijas uzrādīšanā.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas ir spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 1.panta 9.punkta „a” apakšpunktā noteikts, ka priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar minētā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu tikai Dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai cita starpā ir tas, ka prece (pakalpojums) saņemta no citas ar nodokli apliekamās personas un ka preci (pakalpojumu) faktiski piegādājusi tieši rēķinā

norādītā persona. Lai persona izmantotu likumā noteiktās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, obligāti

jāpastāv visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem, tostarp attiecīgajam darījumam jābūt faktiski notikušam. Ja kaut viens no priekšnoteikumiem iztrūkst, personai nav tiesību veikt priekšnodokļa atskaitījumu (sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA - 466/2006 13.punkts). Priekšnodokli var atskaitīt vienīgi par reāli notikušu darījumu. Tas izriet no nodokļa piemērošanas sistēmas, kur pievienotās vērtības nodokļa objekts ir pievienotā vērtība (izmaksas, kas palielina preces vai pakalpojuma iepriekšējo vērtību). Priekšnodoklis ir atskaitāms, ja tas ir apliekama darījuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu sastāvdaļa. Rēķina izsniegšana un samaksa pati par sevi neapliecina reāli notikuša darījuma faktu. Ja objektīvi ir konstatējams, ka darījums faktiski nav noticis, bet ir vienīgi veiktas formālas darbības darījuma uzrādīšanai (piemēram, noformēti dokumenti), priekšnodokli nevar atskaitīt un rēķina vai citu dokumentu noformēšana atskaitīšanu nepamato (sk., piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 10.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-69 9.punktu). Ja nodokļu administrācija no nodokļu rēķina izsniedzēja īstenotās krāpšanas vai pieļauto nelikumību esības izsecina, ka darījums, par kuru ir izrakstīts rēķins un kurš ir minēts, lai pamatotu atskaitīšanas tiesības, faktiski nav noticis, šai administrācijai, lai varētu tikt atteiktas atskaitīšanas tiesības, ir jāpierāda, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot nodokļu rēķina saņēmējam

veikt pārbaudi, kura tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir

iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C- 563/11 Forvards V 35.punktu). Nodokļa administrācija nevar apstāties pie konstatējuma, ka darījuma partneris faktiski darījumu nevarēja veikt resursu trūkuma vai fiktīvā rakstura dēļ. Arī tiesa savā argumentācijā nevar ar to aprobežoties (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA- 21/2013 9.punktu). Nodokļu maksātājam ir tiesības paļauties uz darījuma likumību, t.i., ka darījums ar trešo personu nav daļa no pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas. Valsts var noteikt saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātājs nesaskaras ar krāpšanu vai nepiedalās tajā. Latvijā šāds pasākums

aptver nodokļu maksātāja pienākumu pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts attiecīgajos valsts

reģistros un nav izslēgts no tiem. Likumi neprasa nodokļu maksātājam pārliecināties, vai darījuma partneris patiešām atrodas juridiskajā adresē, vai darījuma partnerim pieder preces, ko tas pārdod, vai tas izmanto paša transportu apliekamo darījumu veikšanai vai iznomā to, vai darījuma partneris ir izpildījis savus nodokļa maksātāja pienākumus utt. (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 7.maija sprieduma lietā Nr.14/2013 11.punktu). Lietā ir strīds par to, vai Dienests pamatoti apstrīdēja pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA „RB

Contractors”, SIA „MJ-Innovations”, SIA „Selenia” un SIA „Bronx Style” faktisko esību un neatzina tās

tiesības atskaitīt priekšnodokli.

[9] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „RB Contractors” tiesa konstatē sekojošo. [9.1] No SIA „RB Contractors” 2011.gada 1.februāra rēķina Nr.010211-2 par izpildītajiem darbiem ar atsauci uz 2011.gada 12.janvāra līgumu Nr.AUL-01/02-2011 un 2011.gada 1.februāra pieņemšanas un nodošanas akta, 2011.gada 12.janvāra līguma Nr.AUL-01/02-2011 par slīpētas

fibrobetona grīdas ierīkošanu objektā „Ūdens fasēšanas cehs” Lielā zaļā ielā 11, Garkalnē un akta Nr.1

par 2011.gada janvārī veikto darbu pieņemšanu (lietas 1.sēj.114.-118.lapa) izriet, ka darījuma partnere apņēmās veikt un no 2011.gada 12.janvāra līdz 2011.gada 28.februārim veica slīpētas fibrobetona grīdas ierīkošanu objektā „Ūdens fasēšanas cehs” Lielā zaļā ielā 11, Garkalnē. [9.2] Tiesa piekrīt Dienesta secinājumiem par to, ka 2011.gada 12.janvāra līgumā nav norādīta informācija par apakšuzņēmēju piesaisti, kā SIA „RB Contractors” nodrošinās veikto darbu garantiju un kā tā radīs līgumā paredzēto darbu izpildei nepieciešamos apstākļus, ka SIA „RB Contractors” vārdā noformētajā darbu pieņemšanas un nodošanas aktā un rēķinā nav norādīta informācija par darbos iesaistīto specializēto tehniku un tās identifikācijas datiem, un ka nav pierādījumu tam, ka dokumentos norādīto darbu veikšanai SIA „RB Contractors” rīcībā bija specializētā tehnika fibrobetona grīdas ieklāšanai un SIA „RB Contractors” ir Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrētie transportlīdzekļi

celtniecības materiālu pārvadāšanai. Tāpat tiesa piekrīt Dienesta secinājumiem par to, ka līgumā un rēķinā

norādīts darbu veikšanas periods, nevis konkrētie datumi, kad darbi tika veikti. Tajā pašā laikā pieņemšanas un nodošanas aktā ir norādīts, ka faktiski darbi tika uzsākti 2011.gada 15.janvārī un pabeigti 2011.gada 28.janvārī (lietas 1.sēj.116.lapa). Tāpat tiesa konstatē, ka no līguma izriet, ka minētie darbi bija jāveic septiņpadsmit darba dienu laikā no līguma parakstīšanas dienas. Minētais, tiesas ieskatā, neliecina par darījuma faktisku neesību. [9.3] Uz tiesas pieprasījumu SIA „Litana-Latvija” par objektā izpildītajiem darbiem sniedza informāciju (lietas 2.sēj.150. un 196.lapa), ka ar pieteicēju tika noslēgts līgums par slīpētas fibrobetona grīdas ierīkošanas darbiem minētajā objektā, cilvēku skaitu objektā koriģēja pieteicēja, jo saskaņā ar līguma 1.2.punktu pieaicināto apakšuzņēmēju saskaņošana ar ģenerāluzņēmēju nebija nepieciešama.

SIA „Litana-Latvija” nepārskaitīja naudu SIA „RB Contractors” vai SIA „Building Ltd” pēc objekta realizācijas, līdz ar to SIA „Litana-Latvija” ar tām nesadarbojās. Pasūtītājas mātes kompānija atrodas Lietuvā, un visi dokumenti par objekta nodošanu pasūtītājam un līgumi ar darbuzņēmējiem par 2011.gadu nodoti arhīvā Lietuvā. [9.4] Rēķinu parakstīja darījuma partnera valdes loceklis /pers. B/. Līgumu, aktu Nr.1 un darbu pieņemšanas un nodošanas aktu parakstīja /pers. B/ un pieteicējas valdes loceklis /pers.

J/. No lietas materiāliem izriet, ka /pers. J/ nesniedza detalizētu informāciju Dienestam par šī darījuma noslēgšanas un veikšanas faktiskajiem apstākļiem. SIA „RB Contractors” bijusī amatpersona /pers. C/ (pilnvaru termiņš no 2011.gada 7.aprīļa līdz 2012.gada 29.februārim) 2012.gada 11.jūnijā paskaidroja Dienestam (lietas 1.sēj.97.-98.lapa), ka viņš no 2010.gada 1.novembra bija kapitālsabiedrības pilnvarotā persona. Viņu pilnvaroja viņa draugs /pers. B/, kurš nopirka šo kapitālsabiedrību, lai veiktu celtniecības darbus.

Kapitālsabiedrībā bija nodarbināti būvinženieris un /pers. B/. Lai nodrošinātu kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, tika piesaistīti darījuma partneri, piemēram, SIA „Building Ltd”, darbaspēks un materiāltehniskie līdzekļi. Sākumā ar kapitālsabiedrības grāmatvedību nodarbojās /pers. B/. Visus kapitālsabiedrības sniegtos pakalpojumus un paveiktos darbus pārbaudīja /pers. C/, kas arī organizēja kapitālsabiedrības saimniecisko darbību un meklēja klientus savu paziņu lokā. Lietas materiālos ir /pers. B/ SIA „RB Contractors” vārdā 2010.gada 1.novembrī /pers.

C/ izdotā pilnvara, kā arī /pers. B/ un /pers. C/ 2010.gada 3.septembrī parakstītais nodomu protokols, no kura izriet, ka viņi apņemas kopīgiem spēkiem un līdzekļiem uzsākt un attīstīt būvniecības projektu realizāciju un investīciju piesaisti, nodibināt kapitālsabiedrību un par valdes locekli iecelt /pers. B/ (lietas 1.sēj.95.un 96.lapa). Tiesas sēdē liecinieks /pers. C/ liecināja, ka viņš un /pers. B/ 2010.gada beigās nopirka SIA „RB Contractors”, lai kopā šīs kapitālsabiedrības ietvaros veiktu celtniecības darbus.

Lieciniekam bija daudz

kontaktu lielajās būvfirmās, kurās viņš bija netieši iesaistīts. Lai nerastos interešu konflikti, viņš un /pers.

B/ vienojās, ka par SIA „RB Contractors” īpašnieku un valdes locekli kļūs /pers. B/. SIA „RB Contractors” izdeva lieciniekam pilnvaru rīkoties tās vārdā. Faktiski /pers. B/ neiesaistījās SIA „RB

Contractors” saimnieciskās darbības veikšanā, un liecinieks strādāja viens pats, tajā skaitā, pats meklēja

klientus un apakšuzņēmējus un pieņēma darbus. Sākumā viņš informēja /pers. B/ par to, kas notiek kapitālsabiedrībā, un deva viņam parakstīt dokumentus. Kapitālsabiedrībai nebija peļņas. Pēc kāda

laika /pers. B/ radās aizdomas, ka liecinieks piesavinājies kapitālsabiedrības naudu, tādēļ viņš aizgāja uz

Finanšu policiju un sniedza liecības par to, ka viņš nezina, ar ko nodarbojās kapitālsabiedrība. 2011.gadā liecinieks pārņēma no /pers. B/ kapitālsabiedrību. Pēc tam kapitālsabiedrība nenorēķinājās ar apakšuzņēmējiem un kļuva par maksātnespējīgu. Kapitālsabiedrība faktiski pārtrauca saimniecisko darbību kopš 2011.gada pavasara. Tā strādāja ar vairākiem sadarbības partneriem. Bija pasūtītāji, ar

kuriem kapitālsabiedrība sadarbojās par vairākiem objektiem, bija arī tādi pasūtītāji, ar kuriem pēc pirmā

objekta pabeigšanas sadarbība netika turpināta. Kapitālsabiedrība sadarbojās ar pieteicēju. 2011.gada sākumā tā betonēja grīdu 1000 kv.m platībā angārā. Pirms tam lieciniekam piezvanīja pieteicējas pārstāvis Vadims un piedāvāja darbu objektā. Liecinieks apskatījās objektu un pēc tikšanās ar pieteicēju aprēķināja darbu cenu un izteica pieteicējai piedāvājumu. Darījuma summu liecinieks aprēķināja tādā veidā, ka viņš saskaitīja kopā nepieciešamās cilvēkstundas, materiālu cenu un mehānismu nomas maksu, kā arī standarta betona cenu. Pieteicēja sagatavoja līgumu un nedēļu pēc līguma parakstīšanas tika uzsākti darbi objektā. Darbam objektā liecinieks piesaistīja apakšuzņēmumu SIA „Building Ltd”, ko pārstāvēja /pers. K/, un vienu betonētāju. Šai kompānijai bija cilvēkresursi un materiāltehniskie resursi, proti, slīpējamās mašīnas un betonsūknis. Objektā strādāja seši vai septiņi cilvēki. Liecinieks uzraudzīja procesu. Betonēšanas darbi tika veikti

nepārtraukti trīs vai četras dienas. Darbus pārbaudīja un pieņēma Vadims. Liecinieks izrakstīja rēķinu pēc

pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas. /pers. B/ parakstīja dokumentus pēc tam, kad liecinieks bija izrunājies ar pasūtītāju. [9.5] 2011.gada 13.jūlijā /pers. B/ paskaidroja Dienestam (lietas 1.sēj.100.-106.lapa), ka viņš kļuva par kapitālsabiedrības valdes locekli pēc viņa laba paziņas lūguma, parakstīja līgumu un rēķinus, neiedziļinoties darījumu faktiskajos apstākļos, un neko nezina par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību. Viņš kopā ar /pers. C/ bija Tallinā bankā, kā arī Uzņēmumu reģistrā. Visus maksājumus veica

/pers. C/, kā arī deva /pers. B/ dokumentus parakstīšanai. Kapitālsabiedrības juridiskajā adresē Puķu ielā

5-33, Jelgavā netika veikta saimnieciskā darbība. Viņš neko nevarēja paskaidrot par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, tās darbiniekiem un tās grāmatvedību, norādot, ka neveica tās grāmatvedību. Dokumentus viņš parakstīja Jelgavā automašīnā. /pers. B/ paskaidroja, ka viņš bija fiktīva amatpersona un šajā sakarā vērsās Finanšu policijā Jelgavā. Savukārt 2011.gada 6.oktobra iesniegumā Dienestam (lietas 1.sēj.99.lapa) /pers. B/ norādīja, ka /pers. C/ bija kapitālsabiedrības pilnvarotā persona, un paskaidrojumu sniegšanas laikā – amatpersona. Lai saņemtu informāciju par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību par periodu, kad /pers. B/ bija tās

valdes loceklis, jāvēršas pie viņa sadarbības partnera /pers. C/. Tāpat viņš paskaidroja, ka viņa iepriekš

Dienestam 2011.gada 13.jūlijā sniegtie paskaidrojumi ir daļēji nepatiesi, jo /pers. B/ paskaidrojuma sniegšanas laikā esot bijis konflikts ar sadarbības partneri /pers. C/, un viņam trūka informācijas par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, par kuru bija atbildīgs /pers. C/. Tiesas sēdē liecinieks /pers. B/ liecināja, ka viņa draugs /pers. C/ piedāvāja viņam nodarboties ar celtniecību SIA „RB Contractors” ietvaros, visus dokumentus sagatavoja /pers. C/, liecinieks parakstīja dokumentus, kurus viņam deva /pers. C/. Liecinieks prasīja no /pers. C/ atskaites, bet /pers. C/ nebija laika. Pēc tam, kad tika uzsākts audits, liecinieks informēja par to /pers. C/, bet /pers. C/ nebija laika komunikācijai ar liecinieku, un viņi sastrīdējās. Tad liecinieks aizgāja uz Dienesta Finanšu policiju un sniedza tur liecības par to, ka viņš neko nezina par SIA „RB Contractors”. Pēc tam viņi kopā ar /pers. C/ nosūtīja vēstuli Dienestam un /pers. C/ uzņēmās visu atbildību par SIA „RB Contractors” saimniecisko darbību un pārņēma to. [9.6] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka no /pers. B/ un /pers. C/ liecībām tiesā izriet, ka /pers. B/ neveica SIA „RB Contractors” saimniecisko darbību, bet parakstīja tās dokumentus. /pers. B/ kļuva par tās īpašnieku un valdes locekli, pamatojoties uz vienošanos ar /pers. C/. Par to liecina tas, ka /pers. C/ kļuva par tās kapitāla daļu turētāju un valdes locekli hronoloģiski pēc /pers. B/. Ir ticamas /pers. B/ un /pers. C/ liecības par to, ka iesniegumu Finanšu policijai /pers. B/ iesniedza tādēļ, ka tika uzsākts SIA „RB Contractors” audits, bet /pers. C/ izvairījās no komunikācijas ar /pers. B/. Secīgi /pers. C/

faktiski nodarbojās ar SIA „RB Contractors” saimniecisko darbību arī tajā laikā, kad par tās valdes locekli

bija /pers. B/. /pers. C/ sniedza detalizētu un ticamu informāciju par darījuma noslēgšanas apstākļiem un

izpildi, darījuma cenas noteikšanu, savu pieredzi un zināšanām attiecīgajā jomā. Tādējādi tiesa konstatē,

ka pieteicējas darījumi ar SIA „RB Contractors” ir notikuši. Tiesa konstatē, ka no lietas materiāliem un liecinieku liecībām neizriet, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina par to, kas faktiski izpildīja darbus. Ģenerāluzņēmēja apstiprināja darbu veikšanu objektā un sadarbību ar pieteicēju. Liecinieks /pers. C/ norādīja uz apakšuzņēmējiem un viņa piesaistīto fizisko personu betonēšanas darbu veikšanai. No viņa liecībām neizriet, ka pieteicēja tika informēta par to, kas faktiski veica betonēšanas darbus objektā. Ņemot vērā minēto, Lēmums šajā daļā ir atceļams.

[10] Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „MJ-Innovations” tiesa konstatē sekojošo. [10.1] Pieteicēja noslēdza ar šo kapitālsabiedrību vairākus līgumus par celtniecības darbu veikšanu vairākos objektos, kā arī parakstīja dokumentus, kas apstiprina šo darbu izpildi. [10.1.1] No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 22.jūnija līguma Nr.1/2206/11/MJ par slīpētas fibrobetona grīdas ierīkošanu 21 dienas laikā no 2011.gada 22.jūnija objektā Dominant Park, „Saulgoži”, Ķekavas novadā ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ- Innovations” izmaksu tāmes Nr.01 par slīpētas fibrobetona grīdas ierīkošanu objektā Dominant Park ar grīdas virsmas cietinātāju Neodur HE2 Natural toni, betona aizsardzību un aizpildījumu, kā arī ar deformācijas šuvju remontu ar poliuretānu Bostik un izdrupuša betona nomaiņu, 2011.gada 26.jūlija akta Nr.1 par izpildīto darbu pieņemšanu jūlijā, 2011.gada 1.augusta rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.1/2206/11/MJ un 2011.gada 26.jūlija darbu pieņemšanas un nodošanas akta (lietas 1.sēj.142.- 147.lapa) izriet, ka no 2011.gada 22.jūnija līdz 2011.gada 26.jūlijam SIA „MJ-Innovations” ierīkoja objektā Dominant Park slīpētu fibrobetona grīdu.

Saskaņā ar SIA „SV Construction” atbildi uz tiesas pieprasījumu par darbiem šajā objektā (lietas 2.sēj.155., 3.sēj.12.lapa) tā noslēdza 2011.gada 7.jūnijā līgumu ar pasūtītāju SIA „Roņu Ieleja” par betona grīdas, deformācijas šuvju un betona grīdas plātņu remontdarbiem minētajā objektā. Darbi tika nodoti pasūtītājam 2011.gada 29.jūlijā. SIA „SV Construction” nebija pietiekamu resursu, lai izpildītu minētos darbus, tā noslēdza līgumu ar pieteicēju. Pieteicējai saskaņā ar līgumu bija jāinformē kapitālsabiedrība par apakšuzņēmēju pieaicināšanu, taču tās sarakste ar pieteicēju par 2011.gadu nav to dokumentu klāstā, kas ir glabājami pēc darbu nodošanas.

Sniegto informāciju apstiprina SIA „SV Construction” atsūtītā 2011.gada 7.jūnija līguma ar pasūtītāju kopija, līguma ar pieteicēju kopija, pieteicējas un SIA „SV Construction” parakstītās izmaksu tāmes Nr.01 kopija. Tiesa konstatē, ka SIA „SV Construction” sniegtās ziņas par darbu izpildes termiņu, darbu apjomu sakrīt ar pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” noformētajiem dokumentiem par šo objektu. [10.1.2] No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 27.jūnija līguma Nr.1/2706/11/MJ par fibrobetona grīdas ierīkošanu 15 dienu laikā no 2011.gada 27.jūnija objektā Daugavpils ielā 57, Rīgā ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” vārdā noformētās izmaksu tāmes Nr.01 par slīpētas fibrobetona grīdas ierīkošanu objektā Daugavpils ielā 57, Rīgā ar grīdas cietinātāju Neodur HE2 vai analogu betona aizpildījumu, kā arī deformācijas šuvēm, 2011.gada 3.augusta akta Nr.1 par izpildīto darbu pieņemšanu 2011.gada jūlijā, 2011.gada 3.augusta rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.1/2706/11/MJ un 2011.gada 3.augusta darbu pieņemšanas un nodošanas akta (lietas 1.sēj.148.- 153.lapa) izriet, ka no 2011.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 3.augustam SIA „MJ-Innovations” ierīkoja objektā fibrobetona grīdu. [10.1.3] No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 1.augusta līguma Nr.10/0108/11/MJ par spāru un citu jumta nesošo konstrukciju izbūvi ar latojumu objektā „Artilērijas arsenālu ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko Mākslas centra izveidei” Mihaila ielā 3, Daugavpilī 23 darba dienu laikā no 2011.gada 1.augusta ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” izmaksu tāmes Nr.01 par spāru un citu jumta nesošo konstrukciju izbūvi ar latojumu, 2011.gada 19.septembra akta Nr.1 par izpildītajiem darbiem augustā, 2011.gada 19.septembra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.10/0108/11/MJ (lietas 1.sēj.154.-158.lapa) izriet, ka no 2011.gada 1.augusta līdz 2011.gada 19.septembrim SIA „MJ-Innovations” rekonstruēja objektā ēku, proti, izbūvēja spāru un citas jumta nesošās konstrukcijas ar latojumu.

No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 2.septembra līguma Nr.7/0209/11/MJ, SIA „MJ-Innovations” izmaksu tāmes par jumta izbūves darbiem, 2011.gada 14.decembra akta par izpildītajiem darbiem septembrī, 2011.gada 14.decembra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.7/0209/11/MJ (lietas 1.sēj.190.-194.lapa) izriet, ka no 2011.gada 2.septembra līdz 2011.gada 30.septembrim SIA „MJ- Innovations” turpināja veikt jumta izbūves darbus objektā. No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 4.oktobra līguma Nr.4/0410/11/MJ par jumta izbūves darbiem „Artilērijas arsenālu ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko Mākslas centra izveidei” Mihaila ielā 3, Daugavpilī 20 darba dienu laikā no 2011.gada 4.oktobra ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” izmaksu tāmes Nr.01 par jumta izbūves darbiem, 2011.gada 8.novembra akta Nr.1 par izpildītajiem darbiem oktobrī, 2011.gada 8.novembra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.4/0410/11/MJ (lietas 1.sēj.180.-184.lapa) izriet, ka no 2011.gada 4.oktobra līdz 2011.gada 31.oktobrim SIA „MJ-Innovations” veica jumta izbūves darbus objektā Mihaila ielā 3, Daugavpilī.

No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 31.oktobra līguma Nr.1/3110/11/MJ par jumta izbūves darbiem „Artilērijas arsenālu ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko Mākslas centra izveidei” Mihaila ielā 3, Daugavpilī 21 darba dienu laikā no 2011.gada 31.oktobra ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” izmaksu tāmes par jumta izbūves darbiem, 2011.gada 20.decembra akta par izpildītajiem darbiem novembrī, 2011.gada 20.decembra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.1/3110/11/MJ (lietas 1.sēj.195.-199.lapa) izriet, ka no 2011.gada 1.novembra līdz 2011.gada 30.novembrim SIA „MJ-Innovations” turpināja veikt jumta izbūves darbus objektā.

No SIA „Ditton Būve” atbildes uz tiesas pieprasījumu (lietas 2.sēj.154. un 158.lapa) izriet, ka starp Daugavpils pilsētas domi un šo kapitālsabiedrību kā būvuzņēmēju tika noslēgts līgums par Artilērijas arsenāla ēkas rekonstrukciju Daugavpils Rotko Mākslas centra izveidei Mihaila ielā 3, Daugavpilī. Līguma ietvaros tika veikti vispārcelniecības darbi. Būvdarbus veica SIA „Ditton Būve”. Atsevišķu darbu izpildei pēc rakstiska saskaņojuma ar pasūtītāju tika piesaistīti daži apakšuzņēmēji. Objektā tai skaitā tika veikti spāru un citu jumta nesošo konstrukciju ar latojumu izbūves darbi un citi jumta izbūves darbi.

Minētos darbus kā apakšuzņēmējs saskaņā ar noslēgto līgumu veica SIA „Rere 04”. Norādītā apakšuzņēmēja piesaistei tika saņemts pasūtītāja rakstisks saskaņojums. No Daugavpils pilsētas domes 2011.gada 2.maija vēstules SIA „Ditton Būve” (lietas 2.sēj.159.lapa) izriet, ka tā saskaņoja SIA „Rere 04” kā apakšuzņēmēju logu un jumta ierīkošanas darbiem. No Daugavpils pilsētas domes atbildes uz tiesas pieprasījumu (lietas 3.sēj.28.lapa) izriet, ka

būvniecības darbiem minētajā objektā tika noslēgti trīs līgumi, proti, viens līgums ar SIA „Gādība” un

divi līgumi ar SIA „Ditton Būve”. Daugavpils pilsētas domes rīcībā nav ziņu par to, ka minētās kapitālsabiedrības būtu piesaistījušas apakšuzņēmējus. No SIA „Rere 04” atbildes (lietas 3.sēj.26.lapa) uz tiesas pieprasījumu izriet, ka tā piesaistīja

pieteicēju jumta izbūves darbiem minētajā objektā, un tai nav ziņu, vai pieteicēja piesaistīja darbu izpildei

apakšuzņēmējus. [10.1.4] No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 25.augusta līguma Nr.1/2508/11/MJ par spāru un citu jumta nesošo konstrukciju izbūvi ar latojumu objektā „Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa ēkas jumta stāva vienkāršota renovācija” Daugavgrīvas ielā 32/34, Rīgā 27 darba dienu laikā no 2011.gada 25.augusta ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” izmaksu tāmes Nr.01 par spāru un citu jumta nesošo konstrukciju izbūvi ar latojumu, 2011.gada 30.septembra akta Nr.1 par izpildītajiem darbiem 2011.gada augustā un septembrī un 2011.gada 30.septembra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.1/2508/11/MJ (lietas 1.sēj.159.-164.lapa) izriet, ka no 2011.gada 25.augusta līdz 2011.gada 30.septembrim SIA „MJ-Innovations” renovēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa ēkas jumta stāvu.

No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 1.septembra līguma Nr.9/0109/11/MJ par jumta stāva vienkāršoto renovāciju objektā „Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa ēkas jumta stāva vienkāršota renovācija” Daugavgrīvas ielā 32/34, Rīgā 42 darba dienu laikā no 2011.gada 1.septembra ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” vārdā noformētās izmaksu tāmes Nr.01 par jumta stāva vienkāršotu renovāciju, 2011.gada 4.novembra akta Nr.1 par izpildītajiem darbiem 2011.gada oktobrī un 2011.gada 4.novembra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.9/0109/11/MJ (lietas 1.sēj.175.-179.lapa) izriet, ka no 2011.gada 1.septembra līdz 2011.gada 31.oktobrim SIA „MJ-Innovations” turpināja renovēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kurzemes iecirkņa ēkas jumta stāvu.

Līgumu, izmaksu tāmi, aktu par izpildīto darbu pieņemšanu parakstīja pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” valdes locekļi /pers. J/ un /pers. E/. Rēķinu parakstīja /pers. E/. Atbildot uz tiesas informācijas pieprasījumu par šo objektu, pieteicēja atsūtīja 2011.gada 24.augusta līguma Nr.1-09/427 ar SIA „Rere 04” kopiju (lietas 2.sēj.153. un 164.-171.lapa). Līgumā un pielikumos norādītais darbu apjoms ietver pieteicējas un „Rere 04” dokumentos norādīto darbu apjomu. Pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” tāmē nav iekļauti būvmateriāli.

Līdz ar to pieteicēja minēto darbu daļas veikšanai piesaistīja SIA „MJ-Innovations”. [10.1.5] No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 1.septembra līguma Nr.7/0109/11/MJ par betonēšanas darbiem objektā „Viesu nams” /Adrese/ 25 darba dienu laikā no 2011.gada 1.septembra ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” izmaksu tāmes Nr.01 par betonēšanas darbiem objektā /Adrese/, 2011.gada 6.oktobra akta Nr.1 par izpildītajiem darbiem 2011.gada septembrī un 2011.gada 6.oktobra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.7/0109/11/MJ (lietas 1.sēj.165.-169.lapa) izriet, ka no 2011.gada 1.septembra līdz 2011.gada 30.septembrim SIA „MJ- Innovations” veica betonēšanas darbus objektā /Adrese/, Jūrmalā.

No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 3.oktobra līguma Nr.5/0310/11/MJ par betonēšanas darbiem objektā/Adrese/ Jūrmalā 42 darba dienu laikā no 2011.gada 3.oktobra ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” vārdā noformētās izmaksu tāmes par betonēšanas darbiem objektā /Adrese/, 2011.gada 8.novembra akta Nr.1 par izpildītajiem darbiem 2011.gada oktobrī un 2011.gada 8.novembra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr. 5/0310/11/MJ (lietas 1.sēj.185.-189.lapa) izriet, ka no 2011.gada 3.oktobra līdz 2011.gada 31.oktobrim SIA „MJ-Innovations” turpināja veikt betonēšanas darbus objektā/Adrese/, Jūrmalā.

Līgumu, izmaksu tāmi un aktu par izpildīto darbu pieņemšanu parakstīja pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” valdes locekļi /pers. J/ un /pers. E/.

Rēķinu parakstīja /pers. E/. Atbildot uz tiesas informācijas pieprasījumu par šo objektu, pieteicēja atsūtīja 2011.gada 1.septembra līguma ar SIA „Meierovica 35” kopiju par betonēšanas darbiem viesu namā un papildu

vienošanās Nr.1 kopiju (lietas 2.sēj.153.,182.-184.lapa), no kura izriet, ka darbu apjoms šajā daļā sakrīt ar

pieteicējas un SIA „Meierovica 35” dokumentos norādīto darbu apjomu. SIA „Meierovica 35” līgumu

parakstīja valdes locekļi ar attiecīgajām paraksta tiesībām. No minētā izriet, ka pieteicēja darbu veikšanai

piesaistīja SIA „MJ-Innovations”. [10.1.6] No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 2.septembra līguma Nr.6/0209/11/MJ

par betonēšanas darbiem objektā „Latvijas Kultūras akadēmija „Zirgu pasts”” Dzirnavu ielā 46, Rīgā 25

darba dienu laikā no 2011.gada 2.septembra saskaņā ar darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA

„MJ-Innovations” vārdā noformētās izmaksu tāmes Nr.01 par betonēšanas darbiem objektā „Zirgu pasts”,

2011.gada 19.oktobra akta Nr.1 par izpildītajiem darbiem 2011.gada septembrī un 2011.gada 19.oktobra rēķina ar atsauci līgumu Nr.6/0209/11/MJ (lietas 1.sēj.170.-174.lapa) izriet, ka no 2011.gada 2.septembra līdz 2011.gada 30.septembrim SIA „MJ-Innovations” veica betonēšanas darbus objektā „Zirgu pasts”. Atbildot uz tiesas informācijas pieprasījumu par šo objektu, pieteicēja atsūtīja 2011.gada 22.augusta līguma Nr.1-09/426 ar SIA „Rere 04” kopiju par būvdarbiem objektā „Zirgu pasts” (lietas 2.sēj.153. un 185.-190.lapa). No šī līguma tāmes izriet, ka pieteicēja apņēmās veikt virkni darbu, kas aptver arī tos darbus, kas ir norādīti pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” parakstītajā tāmē, jo darbu apjoms aptver pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” dokumentos norādīto darbu apjomu. [10.1.7] No pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” 2011.gada 25.oktobra līguma Nr.3/2510/11/MJ par grīdas pamatnes sagatavošanu SIA „Schenker” noliktavā, Katlakalna ielā 11c, Rīgā līdz 2011.gada 30.decembrim ar atsauci uz darba uzdevumu un izmaksu tāmi Nr.01, SIA „MJ-Innovations” izmaksu tāmes par grīdas pamatnes sagatavošanas darbiem, 2011.gada 30.decembra akta par izpildītajiem darbiem 2011.gada oktobrī, novembrī un decembrī un 2011.gada 30.decembra rēķina ar atsauci uz līgumu Nr.3/2510/11/MJ (lietas 1.sēj.200.-204.lapa) izriet, ka no 2011.gada 25.oktobra līdz 2011.gada 30.decembrim SIA „MJ-Innovations” turpināja veikt grīdas pamatnes sagatavošanu SIA „Schenker” noliktavā. Atbildot uz tiesas informācijas pieprasījumu par šo objektu, pieteicēja atsūtīja 2011.gada 5.oktobra līguma Nr.ATT-2011-11113-EBG ar SIA „AT Tērauds” par noliktavas rekonstrukcijas darbiem Katlakalna ielā 11c, Rīgā kopiju (lietas 2.sēj.153. un 191.-194.lapa), no kura izriet, ka līguma izpildes termiņš ir 2011.gada 30.decembris. Līgumu no SIA „AT Tērauds” puses parakstīja tās valdes loceklis.

SIA „AT Tērauds” joprojām ir reģistrēta komercreģistrā. No šī līguma pielikuma Nr.1 izriet, ka pieteicēja

apņēmās izvest esošo pamatni, izveidot šķembu pamatni un ierīkot slīpētas betona grīdas. Darbu apjoms sakrīt ar pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” dokumentos norādīto darbu apjomu. [10.2] No SIA „MJ-Innovations” darba ņēmēja /pers. D/ 2012.gada 30.marta paskaidrojuma

(lietas 1.sēj.139.lapa) izriet, ka viņš 2011.gada vasarā tika pieņemts darbā kapitālsabiedrībā kā sertificēts

arhitekts, nekādus darbus kapitālsabiedrībā nav veicis un samaksu par darbu nav saņēmis. Visus minētos SIA „MJ-Innovations” rēķinus pieteicējai parakstīja /pers. E/. Pārējos pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” dokumentus, proti, līgumus, izmaksu tāmes, pieņemšanas un nodošanas aktus,

aktus par izpildīto darbu pieņemšanu, parakstīja pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” valdes locekļi /pers.

J/ un /pers. E/. Rēķinu parakstīja /pers. E/. SIA „MJ-Innovations” bijusī amatpersona /pers. E/ 2013.gada 15.aprīļa paskaidrojumā (lietas 1.sēj.140.-141.lapa) norādīja, ka kapitālsabiedrībā viņš bija vienīgā nodarbinātā persona. /pers. E/

norādīja, ka dažos objektos tika piesaistītas strādnieku brigādes, ar kurām nebija darba tiesisko attiecību.

Viņš norādīja, ka kapitālsabiedrība veica betonēšanas, jumta izbūves darbus, slīpēšanas darbus, grīdas ierīkošanas darbus, jumta renovācijas darbus, ēku rekonstrukcijas darbus. Attiecībā uz minētājiem

līgumos norādītajiem darbiem viņš norādīja, ka visus līgumus parakstīja pieteicējas amatpersona /pers. J/,

ar kuru viņš tikās personīgi un izrunāja veicamo darbu apjomu, darbu veikšanai tika pieaicinātas

strādnieku brigādes, ar kurām netika nodibinātas darba tiesiskās attiecības, tika pieaicināti apakšuzņēmēji,

tika izmantoti SIA „MJ-Innovations” un apakšuzņēmēju materiāltehniskie līdzekļi, objektos darbus kontrolēja /pers. J/ un būvdarbu vadītājs. Tiesai neizdevās nodrošināt liecinieka /pers. E/ ierašanos tiesas sēdē. [10.3] Dienests izdarīja secinājumu par darījumu neesību saistībā ar būvniecības darbiem minētajos objektos, tādēļ ka SIA „MJ-Innovations” un tās deklarētajam darījumu partnerim SIA „Horoteh” nebija materiāltehnisko un cilvēku resursu, jo SIA „Horoteh” attiecībā uz visiem SIA „MJ- Innovations” objektiem 2011.gada augustā, septembrī, novembrī un decembrī nodarbināja tika vienu personu, savukārt tās deklarētajam darījuma partnerim SIA „BLR-Balt-Service” un iespējamajam apakšuzņēmējam nav materiāltehnisko un cilvēku resursu darbu izpildei (lietas 1.sēj.69.-70.lapa). Tiesa neapstrīd Dienesta auditā norādīto informāciju par SIA „Horoteh” un SIA „BLR-Balt- Service”. Tomēr no iepriekš minētajiem pieteicējas un SIA „MJ-Innovations”, ka arī no pieteicējas kā apakšuzņēmējas un tās sadarbības partneru noformētajiem un parakstītajiem dokumentiem un darbu pasūtītāju un pieteicējas sadarbības partneru atbildēm uz tiesas pieprasījumu izriet, ka pieteicēja piesaistīja SIA „MJ-Innovations” darbu veikšanai minētajos objektos norādītajos periodos. Attiecībā uz dažiem objektiem kapitālsabiedrības, kas piesaistīja pieteicēju kā apakšuzņēmēju, proti, SIA „SV Construction” un SIA „Rere 04” apstiprināja sadarbību ar pieteicēju un darbu veikšanu. Lietas materiāliem pievienotajos līgumos starp pieteicēju kā apakšuzņēmēju un kapitālsabiedrībām, kas piesaistīja pieteicēju darbu veikšanai, un tāmēs norādītais darbu apjoms aptver darbu apjomu, kas izriet no pieteicējas un SIA „MJ-Innovations” noformētajiem dokumentiem. Līgumos ar pieteicēju kā apakšuzņēmēju norādītais darbu izpildes termiņš un darījumu slēgšanas datumi nav pretrunā ar darbu apjomu un darbu izpildes termiņiem, kas izriet no pieteicējas un SIA „MJ- Innovations” noformētajiem dokumentiem. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka SIA „MJ-Innovations”

apstiprināja sadarbību ar pieteicēju, un no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja

zināt, ka SIA „MJ-Innovations” piesaistīja darbu izpildei šajā objektā apakšuzņēmēju, tiesa nekonstatē

pamatu Lēmuma atcelšanai šajā daļā.

[11] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „Selenia” tiesa konstatē sekojošo. [11.1] No pieteicējas un SIA „Selenia” 2011.gada 28.novembra līguma Nr.S11-1/28112011 par jumta izbūvi objektā „Artilērijas arsenāla ēkas rekonstrukcija Daugavpils Rotko Mākslas centra izveidei” Mihaila ielā 3, Daugavpilī ar atsauci uz izmaksu tāmi Nr.1, SIA „Selenia” 2011.gada 28.novembra izmaksu tāmes Nr.01, 2012.gada 19.janvāra akta par izpildītajiem darbiem un rēķina Nr.1/0119/12 (lietas 1.sēj.119.-123.lapa) izriet, ka SIA „Selenia” no 2011.gada 1.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim veica jumta izbūves darbus.

Līgumu, izmaksu tāmi, aktu par izpildītiem darbiem parakstīja pieteicējas valdes loceklis /pers. J/ un SIA „Selenia” valdes loceklis /pers. G/. No pieteicējas un SIA „Selenia” 2011.gada 29.novembra līguma Nr.S11-1/29112011 par darbiem objektā „Zirgu pasts” (lietas 1.sēj.125.lapa), SIA „Selenia” 2011.gada 29.novembra izmaksu tāmes par jumta spāru konstrukciju un jumta izbūvi objektā „Zirgu pasts” (lietas 1.sēj.126.lapa), 2012.gada 19.janvāra akta par 2011.gada decembrī izpildītajiem darbiem, proti, jumta spāru konstrukciju un jumta izbūvi objektā „Zirgu pasts” (lietas 1.sēj.124.lapa) un 2012.gada 19.janvāra rēķina Nr.2/0119/12 par betonēšanas darbiem (lietas 1.sēj.124.lapa) izriet, ka no 2011.gada 1.decembra līdz 2011.gada 31.decembrim šī kapitālsabiedrība veica norādītajā objektā betonēšanas darbus vai jumta spāru konstrukciju izbūvi.

Minētie dokumenti ir pretrunīgi un no tiem nevar izsecināt, kādi darbi objektā tika veikti. [11.2] Tiesa piekrīt Dienesta secinājumam par to, ka līgumi, tāmes un akti neļauj identificēt darījumu norises apstākļus, un ka pieteicēja nesniedza informāciju par darījumu faktiskajiem apstākļiem. Minētos dokumentus parakstīja pieteicējas valdes loceklis /pers. J/ un SIA „Selenia” vārdā – pārstāvis /pers. G/. SIA „Selenia” bijušais prokūrists /pers. G/ 2012.gada 13.decembra paskaidrojumā (lietas 1.sēj.130.-132.lapa) norādīja, ka kapitālsabiedrība nodarbojās ar būvmateriālu vairumtirdzniecības starpniecību, viņš veica darījumus kapitālsabiedrības vārdā un bija vienīgā nodarbinātā persona kapitālsabiedrībā. /pers.

G/ savos paskaidrojumos nenorādīja, ka kapitālsabiedrība sniedza celtniecības pakalpojumus. Dienests viņam neuzdeva jautājumu par šādu pakalpojumu sniegšanu, kā arī par sadarbību ar pieteicēju, bet uzdeva jautājumu par sadarbību ar SIA „A.B.Tons”. /pers. G/ nenorādīja, ka šī kapitālsabiedrība sniedza SIA „Selenia” celtniecības pakalpojumus. Viņš paskaidroja, ka SIA „Selenia” sadarbojās ar SIA „Blanx 4”. SIA „Blanx 4” piegādāja tai preces. Tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ liecināja, ka 2011.gadā viņš bija SIA „Selenia” darbinieks un pēc

tam prokūrists. Šī kapitālsabiedrība nodarbojās ar būvmateriālu tirdzniecību un starpniecību būvniecībā,

proti, iekšdarbu un renovācijas veikšanu. Būvdarbu veikšanai liecinieks piesaistīja bērnības drauga /pers. H/ kapitālsabiedrību SIA „Blanx 4”. SIA „Selenia” sniedza pieteicējai pakalpojumus divos vai trijos objektos. Liecinieks saistībā ar vienu objektu brauca uz Daugavpili, otrs objekts bija Rīgā. Liecinieks piedalījās visu darbu pieņemšanā un nodošanā. Objektā „Zirgu pasts” tika nomainīts jumts, darbi tika veikti ziemā. Objektā Daugavpilī tika veikta jumta nomaiņa un labošana. Darbi arī tika veikti ziemā vienlaicīgi. [11.3] SIA „Blanx 4” pilnvarotais pārstāvis /pers. H/ (lietas 1.sēj.127.-129.lapa) savos paskaidrojumos Dienestam norādīja, ka SIA „Blanx 4” sniedza celtniecības pakalpojumus SIA „Selenia” no 2011.gada novembra līdz 2012.gada janvārim. Tiesas sēdē liecinieks /pers. H/ liecināja, ka viņš bija SIA „Blanx 4” darbinieks un pēc tam prokūrists. Viņa darba devējs bija /pers. L/. Tā nodarbojās ar celtniecību un celtniecības materiālu

tirdzniecību. Liecinieks pazīst /pers. G/, kas ir viņa bērnības draugs un kura pārstāvētā kapitālsabiedrība

SIA „Selenia” sadarbojās ar liecinieka pārstāvēto kapitālsabiedrību. Objektu, kuros SIA „Blanx 4” sniedza celtniecības pakalpojumus, bija daudz. Tie atradās visā Latvijā. Katru mēnesi bija vairāki objekti. Darbu veikšanai SIA „Blanx 4” piesaistīja SIA „Admeks”, kuru pārstāvēja Dmitrijs. [11.4] Ņemot vērā minēto, /pers. G/ liecības ir pretrunā ar viņa iepriekš minētajiem paskaidrojumiem, jo tajos /pers. G/ norādīja, ka SIA „Blanx 4” piegādāja viņa pārstāvētajai kapitālsabiedrībai preces, bet tiesas sēdē sniedza ziņas par sadarbību sakarā ar pakalpojumu sniegšanu celtniecības jomā. Liecinieks, sniedzot paskaidrojumus gadu pēc noformētu darījumu veikšanas, nevarētu aizmirst par celtniecības jomā sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to lielāku ticamību tiesa piešķir viņa Dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem. Turklāt liecinieks nevarēja paskaidrot, kādi konkrēti jumta izbūves darbi tika veikti minētajos objektos. Savos paskaidrojumos Dienestam, kā arī liecībās bijušais SIA „Blanx 4” pārstāvis /pers. H/ apstiprināja sadarbību celtniecības jomā. Taču arī viņš nesniedza detalizētu informāciju par to, kādi

konkrēti darbi tika veikti minētajos objektos, norādot, ka tie bija saistīti ar jumta izbūvi. Viņa liecības par

sadarbību ar pieteicēju par vairākiem objektiem celtniecības jomā visā Latvijā ir pretrunā ar tiesas konstatēto par to, ka dokumenti tika noformēti tikai par diviem objektiem. Tāpat viņa liecības par to, ka viņš kontaktējās ar apakšuzņēmējas SIA „Admeks” pārstāvi Dmitriju, arī neatbilst publiskajai

informācijai, proti, darījumu slēgšanas brīdī /pers. M/ nebija tiesību pārstāvēt SIA „Admeks”. Šādas

tiesības bija /pers. N/, /pers. M/ šādas tiesības bija no 2012.gada 3.janvāra līdz 2014.gada 19.jūnijam. Papildus tiesa konstatē, ka darbiem objektos pieteicēja piesaistīja SIA „MJ-Innovations”. SIA „MJ-Innovations” veica jumta izbūves darbus no 2011.gada augusta līdz 2011.gada novembrim pirmajā objektā. Objektā „Zirgu pasts” tā veica betonēšanas darbus no 2011.gada 2.septembra līdz 2011.gada 30.septembrim. Tā kā SIA „MJ-Innovations” citos pieteicējas objektos iepriekš veica ne tikai betonēšanas darbus, bet arī jumta izbūves darbus, nav ticami, ka decembrī pieteicēja pieņēma lēmumu tālāk vairs nesadarboties ar SIA „MJ-Innovations” un mainīt apakšuzņēmēju uz SIA „Selenia”. Turklāt, atbildot uz

tiesas pieprasījumu par darbu veicējiem objektā „Zirgu pasts”, pieteicēja atsūtīja līgumu ar SIA „Rere 04”

par betonēšanas darbiem, kas tika pabeigti 2011.gada septembrī, un attiecīgais līgums nesaturēja norādi par to, ka pieteicēja apņēmās objektā „Zirgu pasts” veikt arī jumta izbūves darbus. Tāpat no audita pārskata izriet, ka SIA „Selenia” neiesniedza 2011.gada pārskatu. Dienests

konstatēja, ka /pers. G/ darījumu slēgšanas laikā vēl nebija tiesību pārstāvēt SIA „Selenia”, jo viņš bija

prokūrists no 2012.gada 18.janvāra līdz 2012.gada 19.oktobrim, SIA „Selenia” arī nedeklarēja 2011.gada decembra darījumus, un 2012.gada janvārī tā deklarēja darījumus tikai ar SIA „Blanx 4”. Tās pārstāvis

/pers. H/ arī nebija tiesīgs darījumu slēgšanas brīdī pārstāvēt SIA „Blanx 4”, jo viņa kā prokūrista

pilnvaru termiņš bija no 2012.gada 24.janvāra līdz 2012.gada 19.oktobrim. SIA „Blanx 4” nedeklarēja 2011.gada decembra darījumus, un 2012.gada janvārī tā deklarēja darījumus tikai ar SIA „Admeks”, kura saskaņā ar auditā norādīto informāciju deklarēja darījumus tikai zem 1000 Ls. Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka liecinieku liecības nav ticamas, un darījumi starp šīm kapitālsabiedrībām nevarēja notikt. Lieciniekiem /pers. H/ un /pers. G/ ir motivācija sniegt nepatiesas liecības, jo viņi ir parakstījuši attaisnojošus dokumentus. Liecību saskaņošanu veicināja tas, ka viņi ir draugi un ir ilgi pazīstami. Tā kā tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka pieteicējas objektos

pakalpojumus varētu sniegt citas SIA „Selenia” pieaicinātās kapitālsabiedrības, SIA „Selenia” nevarēja

sniegt pieteicējai minētos pakalpojumus. Secīgi darījumi nav notikuši. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka rēķini un līgumi ir sastādīti par celtniecības darbiem, un tos parakstīja kapitālsabiedrības pilnvarotā persona un pieteicējas valdes loceklis, pieteicēja nevarēja nezināt, ka SIA „Selenia” tai nesniedza celtniecības pakalpojumus.

[12] Attiecībā uz pieteicējas darījumu ar SIA „Bronx Style” tiesa norāda uz sekojošajiem apsvērumiem. [12.1] No pieteicējas un SIA „Bronx Style” 2011.gada 27.decembra līguma Nr.AUL-27/12/11

(lietas 1.sēj.205.lapa) par jumta ierīkošanu objektā „Restorāna ēka Nr.001” Turaidas ielā 8, Jūrmalā līdz

2012.gada 30.jūnijam, izmaksu tāmes Nr.1 (lietas 1.sēj.209.-210.lapa), 2012.gada 31.maija pieņemšanas un nodošanas akta Nr.1 (lietas 1.sēj.207.-208.lapa), 2012.gada 25.jūnija pieņemšanas un nodošanas akta Nr.2 (lietas 1.sēj.212.-2013.lapa), 2012.gada 31.maija rēķina Nr.BXS25-12-05 (lietas 1.sēj.206.lapa) un 2012.gada 25.jūnija rēķina Nr.BXS12-12-06 (lietas 1.sēj.211.lapa) izriet, ka SIA „Bronx Style”

2012.gada maijā un jūnijā veica jumta ierīkošanas darbus objektā „Restorāna ēka Nr.001” Turaidas ielā 8,

Jūrmalā. Tiesa piekrīt Dienesta secinājumam, ka līgumā, tāmē, darbu nodošanas un pieņemšanas aktos un rēķinos nav norādīta informācija, kas ļautu identificēt darījuma apstākļus.

[12.2] No SIA „SV Construction” tiesai sniegtās informācijas (lietas 2.sēj.197.lapa) izriet, ka SIA „Westbalt Housing” noslēdza ar to kā būvuzņēmēju 2011.gada 26.decembra līgumu par jumta darbiem minētajā objektā. Šie darbi tika nodoti pasūtītājam 2013.gada 16.janvārī. Līguma izpildei SIA „SV

Construction” piesaistīja pieteicēju. Pieteicējai bija tiesības, nesaskaņojot to ar SIA „SV Construction”,

piesaistīt apakšuzņēmējus. SIA „SV Construction” neslēdza līgumu ar SIA „Bronx Style”. [12.3] Dokumentus parakstīja pieteicējas valdes loceklis /pers. J/ un SIA „Bronx Style” valdes loceklis /pers. I/. SIA „Bronx Style” amatpersonas /pers. I/ 2012.gada 13.aprīļa paskaidrojumā (lietas 1.sēj.217.- 220.lapa) norādīts, ka kapitālsabiedrība nodarbojās ar starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Kapitālabiedrībā nodarbinātas trīs personas - kapitālsabiedrības amatpersona, darba un ugunsdrošības speciālists /pers. I/, noliktavas pārzinis un būvuzraugs. Saņemto pakalpojumu atbilstību pārbaudīja /pers. I/ vai būvuzraugs. /pers. I/ paskaidroja, ka pēdējais darījums tika veikts 2012.gada 17.aprīlī ar SIA „Gold Tranc”, no kura saņemti būvniecības pakalpojumi objektā Hospitāļu ielā, kur tika veikti defektu novēršanas darbi. Neskatoties uz piemērotajiem piespiedu līdzekļiem, tiesai neizdevās nodrošināt liecinieka /pers. I/ ierašanos tiesas sēdē. 2013.gada 8.martā SIA „Bronx Style” būvuzraugs paskaidroja (lietas 1.sēj.214.-216.lapa), ka viņš kapitālsabiedrībā nav bijis būvdarbu vadītājs, kapitālsabiedrības objektos nav strādājis un samaksu par darbu kapitālsabiedrībā nav saņēmis. [12.4] No minētajiem dokumentiem izriet, ka SIA „Bronx Style” jumta ierīkošanas darbus objektā „Restorāna ēka Nr.001” Turaidas ielā 8, Jūrmalā veica 2012.gada maijā un jūnijā. /pers. I/ sniedza paskaidrojumus 2012.gada 13.aprīlī, t.i., pirms darbu veikšanas. Pieteicējas valdes loceklis nesniedza detalizētu informāciju par šo darījumu, bet no dokumentiem un /pers. I/ paskaidrojumiem nevar izdarīt secinājumu, ka darījums faktiski netika veikts. Turklāt SIA „SV Construction” apstiprināja minēto darbu veikšanu objektā un to, ka tā piesaistīja pieteicēju darbu veikšanai. SIA „SV Construction” atbildē norādītajā darbu veikšanas periodā ietilpst periods, kurā darbus saskaņā ar pieteicējas un SIA „Bronx Style” noformētajiem dokumentiem veica SIA „Bronx Style”. Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata atzīt,

ka darījumi netika veikti. Turklāt no lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt,

ka tā tika iesaistīta nodokļu izkrāpšanas shēmā. Secīgi Lēmums arī šajā daļā ir atceļams.

[13] Gada pārskatu likuma (redakcijā, kas bija spēkā gan darījumu veikšanas brīdī, gan likuma noteiktajā 2011.un 2012.gada pārskata iesniegšanas datumā, gan arī šobrīd) 4.panta trešā daļa nosaka, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kapitālsabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Šī likuma 22.panta pirmā daļa nosaka, ka šā likuma 12. un 14.panta postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā. Likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 4.panta pirmā daļa (redakcijā, kas bija spēkā gan darījumu veikšanas brīdī, gan arī šobrīd) nosaka, ka nodokļa maksātāja ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12.pantu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana.

Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu. Tā kā Dienests koriģēja pieteicējas izmaksas sakarā ar pieteicējas darījumiem ar SIA „RB Contractors”, SIA „MJ-Innovations”, un tiesa atzina šos darījumus par faktiski notikušajiem, Lēmums daļā par papildus aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, soda naudu un nokavējuma naudu arī ir atceļams.

[14] Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” (redakcijā, kas bija spēkā darījumu ar SIA

„Selenia” veikšanas laikā) 32. panta pirmo un otro daļu par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu

pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu. Par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu. Šī panta ceturtā un piektā daļā noteica, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz

15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajai daļai par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti ir aprēķinājis pieteicējai nokavējuma naudu un soda naudu par nepamatoti priekšnodoklī iekļauto PVN summu, pamatojoties uz norādītajām tiesību normām. Taču, ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi iepriekš minētos pieteicējas darījumus ar SIA „RB Contractors”, SIA „MJ-Innovations” un SIA „Bronx Style” par faktiski notikušajiem, Dienestam jāveic

papildu nomaksai budžetā aprēķinātā PVN pārrēķins par pieteicējas darījumiem, kā arī jāveic soda naudas

un nokavējuma naudas pārrēķins par šiem darījumiem.

[15] Pieteicēja 2015.gada 24.augustā iesniedza tiesā lūgumu apturēt Lēmumu daļā, kas attiecas uz SIA „Selenia”, pamatojot lūgumu ar to, ka tiesa nopratināja lieciniekus. Administratīvā procesa likuma 185.¹ panta trešā daļa noteic, ka tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai

lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu, ja lūgums iesniegts atkārtoti un no tā

neizriet, ka jautājuma izlemšanai būtiskie faktiskie vai tiesiskie apstākļi mainījušies. Tiesa iepriekš 2014.gada 8.septembra lēmumā izvērtēja pieteicējas darījumus ar šo kapitālsabiedrību, konstatējot, ka darījumi faktiski nav notikuši. Liecinieku liecības ir viens no

pierādījumiem, kas konkrētajā lietā, ņemot vērā citus pierādījumus, nevar tikt traktēts kā tāds faktiskos

apstākļus mainošs apstāklis, kas ļauj tiesai izlemt atkārtotu lūgumu par Lēmuma darbības apturēšanu pēc būtības. Ņemot vērā minēto, tiesa atsakās pieņemt izskatīšanai lūgumu apturēt Lēmumu daļā, kas attiecas uz SIA „Selenia”. No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja samaksāja valsts nodevu par Lēmuma darbības apturēšanu 14,23 euro apmērā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 125.panta otrās daļas 1.punktu, ja tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, pieteicējam atmaksā pusi no samaksātās valsts nodevas. Ņemot vērā to, ka pieteicējas atkārtots lūgums par Lēmuma darbības apturēšanu daļā tika atteikts pieņemt izskatīšanai, pieteicējai ir atmaksājama puse no samaksātās valsts nodevas 7,11 euro apmērā. Tiesa norāda, ka kārtību, kādā tiek atmaksāta valsts nodeva Administratīvā procesa likuma 125.pantā minētajos gadījumos, noteic Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85

„Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā

drošības naudu” 8., 9., 10. un 11.punkts. Pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, pieteicējai, lai saņemtu atpakaļ samaksāto valsts nodevas summu, jāvēršas Dienestā ar iesniegumu, pievienojot spēkā stājušos tiesas nolēmumu par valsts nodevas atmaksāšanu. Valsts nodevu atmaksā, ja iesniegums iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums par valsts nodevas atmaksāšanu.

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (tostarp arī par pagaidu aizsardzības lūgumu samaksāto valsts nodevu). No lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja par pieteikumu un pirmo lūgumu par pagaidu aizsardzību samaksāja valsts nodevu 42,69 euro apmērā. Secīgi nodeva ir piespriežama par labu pieteicējai no atbildētājas.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 185.¹ panta trešo daļu, 246.- 251.pantu un 289.-291.pantu, tiesa

nolēma

daļēji apmierināt SIA „Estrika betona grīdas” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 11.jūnija lēmuma Nr.22.8/L-15377 atcelšanu. Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 11.jūnija lēmumu Nr.22.8/L-15377 daļā par SIA „Estrika betona grīdas” darījumiem ar SIA „RB Contractors”, SIA „MJ-Innovations” un SIA „Bronx Style”. Pārējā daļā pieteikumu noraidīt. Piespriest no Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta par labu SIA „ Estrika betona grīdas” samaksāto valsts nodevu 42,69 euro apmērā. Atteikt pieņemt izskatīšanai SIA „Estrika betona grīdas” 2015.gada 24.augustā tiesā saņemto lūgumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 11.jūnija lēmuma Nr.22.8/L-15377 darbības apturēšanu daļā. Atmaksāt SIA „Estrika betona grīdas” (reģ.Nr. 40003888051, juridiskā adrese: Ķekavas novads, Ķekavas pagasts, Ķekava, Dārznieku iela 42) pusi no samaksātās valsts nodevas par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 11.jūnija lēmuma Nr.22.8/L-15377 darbības apturēšanu par SIA „Estrika betona grīdas” darījumiem ar SIA „Selenia”.

Spriedums daļā par atteikumu pieņemt izskatīšanai SIA „Estrika betona grīdas” 2015.gada 24.augustā tiesā saņemto lūgumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 11.jūnija lēmuma Nr.22.8/L- 15377 darbības apturēšanu daļā nav pārsūdzams. Spriedumu pārējā daļā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) M.Romanova

NORAKSTS PAREIZS Administratīv ās rajona M.Romanova tiesas tiesnese Rīgā 2015.gada 24.septembrī