Court dismisses unpaid wages claim due to failure to prove employment contract existence and evidence insufficiency.

Lietas Nr.C16063417

Lietvedības Nr. C 0634-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2017. gada 9.oktobrī

Jēkabpils rajona tiesa

tiesnesis V.Trušels

izskatot rakstveida procesā civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /uzņēmuma nosaukums/, par darba algas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Jānis Stoika (turpmāk – prasītājs) iesniedzis tiesā maza apmēra prasību pret /uzņēmuma nosaukums/par darba algas piedziņu, norādot, ka 2017.

gada 21. maijā starp Prasītāju un Atbildētāju tikusi noslēgta mutiska vienošanās par darba attiecību uzsākšanu, rakstiska darba līguma noslēgšanu, darba

pienākumiem un darba samaksas apmēru.

Puses mutiski vienojušās, ka Prasītājam tiek noteikts summētais darba laiks saskaņā ar Darba likuma 140. panta 2. daļas 4. punktu (darbinieks

veic sezonas rakstura darbu), darba samaksa tika noteikta pēc stundu tarifa likmes EUR 3,50 par stundu. Atbildētājs no savas puses apņēmies sagatavot

rakstisku darba līgumu. Saskaņā ar ,,Darba likuma" 39. pantu, darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kas darbinieks un darba devējs ir

vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāko pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Tādējādi uzskatāms, ka starp Prasītāju un Atbildētāju 2017. gada 21. maijā tika noslēgts darba līgums. Prasītājs uzsācis veikt darba pienākumus 2017.

gada 21. maijā. Prasītājam tikušas izsniegtas darba lapas, kurās bijis jāatzīmē darba pienākumu veikšanas datums, veicamie darbi, darba laiks un darba

stundu skaits. Prasītājs veicis darba pienākumus no 2017. gada 21. maijam līdz 02. jūnijam. Atbildētājs šajā laika periodā netika sagatavojis un

parakstījis darba līgumu. 2017. gada 02. jūnijā Prasītājs pieprasījis Atbildētājam nekavējoties izsniegt parakstīšanai rakstveida darba līgumu. Atbildētājs

atteicās noslēgt rakstveida darba līgumu. Tā kā Prasītājs nepiekrita turpināt darba attiecības bez rakstveida darba līguma, puses izbeidza faktiskās darba

attiecības, bet Atbildētājs atteicās izmaksāt darba algu, kas pienākas Prasītājam par faktiski nostrādāto darba laiku. Saskaņā ar ,,Darba likuma" 41.

panta 2. daļu, ja darbinieks ir uzsācis veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā

rakstveidā izteiktam darba līgumam. Pamatojoties uz Prasītāja mutisku uzteikumu, darba attiecības ar Atbildētāju esot izbeigtas ar 2017. gada 02. jūniju

(pēdējā darba diena). Saskaņā ar Darba likuma 128. panta 1. daļu, Atbildētājam bija pienākums atlaišanas dienā, tas ir 02.06.2017. izmaksāt Prasītājam

darba samaksu par nostrādāto laiku. Atbildētājs nav aprēķinājis un izmaksājis darba samaksu.

Prasītājs ir aprēķinājis darba samaksu par:

* nostrādātajām 12 darba dienām, ņemot vērā faktiski nostrādāto laiku un atpūtas laiku,

* piemērojot stundas tarifa likmi EUR 3,50,

* ievērojot "Darba likuma" 138. pantā noteikto nakts darba laiku (no pulksten 22 līdz 6), kā arī "Darba likuma" 67. panta l. daļā noteikto piemaksu

par nakts darbu (50 procentu apmērā no noteiktās stundas likmes),

* ievērojot "Darba likuma" 140, panta 4. daļas un 5. daļas nosacījumus, ka summētā darba laika ietvaros darbinieku nevar nodarbināt ilgāk kā 56

stundas nedēļā un darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu, un 68. panta 1. daļā

noteikto piemaksu par virsstundu darbu (100 procentu apmērā no noteiktās stundas likmes),

Atbildētājam bija pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam Ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un iemaksāt valsts budžetā valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par Prasītāju EUR 145,73 (no bruto darba samaksas EUR 617,75 - 23,59%) apmērā.

Uz darba attiecību izbeigšanas dienu Atbildētājam bija pienākums veikt darba algas izmaksu izmaksu par laika periodu no 2017. gada 21. maija

līdz 2017. gada 02. jūnijam.

Tādējādi uz Prasības pieteikuma sagatavošanas brīdi Atbildētājs nav izmaksājis Prasītājam darba samaksu EUR 617,75 (seši simti septiņpadsmit

eiro, 75 centi) apmērā.

Norāda, ka puses pirms vēršanās tiesā nav izmantojušas mediāciju un Prasītājs nepiekrīt mediācijas izmantošanai arī pēc prasības pieteikuma

iesniegšanas.

Prasība pamatota ar Darba likuma 39.p., 41.p.2d., 67.p.l.d., 68.p.l.d., 128.p. I .d., 138.p., 140.p.4. un 5.d.,Civilprocesa likuma l.p., 28.p. 9.d.,

43.p.1.d.l.p.

Lūdz piedzīt no Atbildētāja, par labu Prasītājam, nesamaksāto darba algu EUR 617,75 (seši simti septiņpadsmit eiro, 75 centi) apmērā._2.

Noteikt, ka Prasītājam tiesības saņemt 6 % gadā no nesamaksātas parāda summas par laiku no dienas pēc darba attiecību izbeigšanas -2017. gada 03.

jūnija līdz sprieduma izpildei. 3. Uzlikt par pienākumu Atbildētājam, veikt nodokļu nomaksu par Prasītāju, iemaksājot valsts budžetā valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas EUR 145,73 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu Atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu aizpildītas paskaidrojuma

veidlapas par prasību iesniegšanai tiesā.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā Atbildētājs tiesā iesniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav pieteicis lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē.

Savos paskaidrojumus Atbildētājs norāda, ka starp Prasītāju un Atbildētāju 2017.gada 21.maijā mutiska vienošanās par darba tiesisko attiecību

uzsākšanu, rakstiska darba līguma noslēgšanu, darba pienākumu un darba samaksas apmēru nekad nav panākta un Prasītājs nav iesniedzis nekādus

pierādījumus, kas šo vienošanos apliecinātu.

Civilprocesa likuma 10.panta otrajā daļā ir iekļauts pušu sacīkstes princips, kas nosaka, ka: “Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus,

iesniedzot pierādījumus [..]." Savukārt Civilprocesa likuma 104.panta pirmajā daļa ir noteikts, ka: «Pušu [..] paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem,

uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi." Tātad

tiesai nav pamata konstatēt, ka starp Prasītāju un Atbildētāju 2017.gada 21.maijā ir noslēgta mutiska vienošanās, pamatojoties tikai un vienīgi uz vienas

puses - Prasītāja -paskaidrojumiem.

Prasītājs gan ir mēģinājis darba tiesisko attiecību pastāvēšanu pierādīt ari ar citiem pierādījumiem, proti, rakstveida pierādījumu – “darba lapu".

Atbildētājs lūdz šim pierādījumam nepiešķirt nekādu ticamību, jo pierādījums - ,”darba lapa" - ir skaidri redzami vienpusējs un safabricēts. Tas ir

aizpildīts ar rokrakstu, kas nav Atbildētāja pārstāvju, darbinieku, vai citu saistītu personu rokraksts. Iespējams “darba lapa" aizpildīta ar Prasītāja paša

rokrakstu. Tāpat arī, kā redzams no šīs ,,darba lapas", ne tās pirmā lappuse, ne otrā nav parakstīta ne no Prasītāja puses, ne no Atbildētāja puses.

Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmajā daļa ir noteikti obligātie rekvizīti, kādiem ir jābūt, lai jebkurš dokuments iegūtu juridisku spēku.

Un proti - dokumentā ir jābūt trim rekvizītiem: 1) dokumenta autora nosaukums; 2) dokumenta datums; 3) paraksts.

Kā redzams no ,,darba lapas", tā nesatur nevienu no obligātajiem rekvizītiem. Darba lapā nav redzams dokumenta autors. Otrajā lappusē ir

redzams vārds «Jānis" - Šāds vārds Latvijā 2017.gada reģistrēts 5T720 cilvēkiem. Līdz ar to šis uzraksts uz lapām nekādā veidā nevar liecināt, par

dokumenta autoru, vai lapu saistību tieši ar Prasītāju, lai gan viņa vārds arī ir Jānis.

Tāpat redzams, ka ,,darba lapa" nesatur dokumenta datumu. “Darba lapā" ir redzama tabula, kura satur ailīti “Datums". Sājā ailītē ir norādīti vairāki

datumi, kuros it kā ir veikti darbi. Tomēr neviens no Šiem datumiem nav dokumenta datums.

Visbeidzot, ,,darba lapas" nesatur vispār nevienu parakstu - ne Prasītāja, ne Atbildētāja. Turklāt saskaņā ar Darba likuma 137.pantu darba laika

uzskaiti veic darba devējs. Līdz ar to, ja Prasītājs uzskata, ka “darba lapas" pierāda starp Prasītāju un Atbildētāju pastāvošās darba tiesiskās attiecības,

tad ,,darba lapai" būtu jāsatur Atbildētāja paraksts. Tomēr Atbildētāja paraksta uz “darba lapas" nav.

Ņemot vērā minēto, konstatējams, ka Prasītājs nav pierādījis prasību, jo ir iesniedzis tikai vienu rakstveida pierādījumu, kas neatbilst Dokumentu

juridiskā spēka likuma prasībām, līdz ar to tam nav juridiska spēka, kā arī šis pierādījums pats par sevi neko nevar pierādīt, jo tas pat nesatur Prasītāja

rekvizītus, savukārt dalībnieka paskaidrojumi paši par sevi nevar tikt uzskatīt par pierādījumu. Tādējādi uzskatāms, ka Prasītājs nav pierādījis, ka starp

pusēm pastāv vienošanās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām - veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos

noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem (Darba likuma 39.pants un Civillikuma 1470.pants). Līdz ar to, ievērojot pušu sacīkstes principu, un

visu iepriekš minēto, Prasītāja prasības pieteikums ir noraidāms.

Lūdz noraidīt prasības pieteikumu un izbeigt tiesvedību.

Par lietas izskatīšanas rakstveida procesa datumu - 2017. gada 9.oktobri, pusēm paziņots 2017.gada 27.jūlijā.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.pantu, puses

realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

Prasītājs lietā nav iesniedzis nekādus pierādījumus ( Valsts darba inspekcijas lēmumu, tiesas spriedumu u.c.)ar kuriem būtu pierādīts faksts,

ka laika periodā no 2017.gada 21.maijam līdz 2.jūnijam prasītājs ir sastāvējis darba attiecībās un veicis darba pienākumus /uzņēmuma nosaukums/.

Prasītājs prasības pieteikumam ir pievienojis darba laika un aprēķinātās darba samaksas aprēķinu, kas nevar tikt uzskatīts par pierādījumu, jo uz

šiem aprēķiniem nav darba devēja - /uzņēmuma nosaukums/ īpašnieka paraksta, kas apstiprinātu šo darbu veikšanu. (lietas 8. – 10.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192. pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasības robežas.

Prasītājs prasībā tiesai nav pieteicis lūgumu atzīt, ka viņš no 2017.gada 21.maijam līdz 2.jūnijam ir sastāvējis darba attiecībās /uzņēmuma

nosaukums/, nav ne apstrīdējis, ne arī cēlis iebildumus pret atbildētāja paskaidrojumos norādītajiem argumentiem, iesniedzot tiesai prasības

papildinājumus ar lūgumu atzīt darba attiecību pastāvēšanu starp viņu un atbildētāju.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma pilnībā.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 93., 97., 189., 190.192. pantu,

tiesa

nosprieda:

/pers. B/, personas kods /kods/, maza apmēra prasībā pret /uzņēmuma nosaukums/, par darba algas piedziņu, noraidīt.

Par spriedumu var iesniegt apelācijas sūdzību 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Apelācijas sūdzība adresējama Zemgales apgabaltiesai un iesniedzama Jēkabpils rajona tiesā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja

pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnesis V.Trušels