Court orders defendant to pay 25% then 30% of minimum wage for child support in small claims case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and granted the plaintiff's request for child support in a small claims proceeding. The plaintiff, a single mother, sought 25% of the minimum wage until the child turned seven and 30% thereafter, arguing the defendant had a duty to contribute despite not providing help. The court found the marriage and birth of the child proven and approved the specific percentage calculations based on the minimum wage, ordering immediate enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panti; Civilprocesa likuma 56.1 pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants; Civilprocesa likuma 205 pants; Civilprocesa likuma 40. - 42., 93., 97., 189. - 195., 250.18, 250.25, 250.27 panti: In small claims proceedings where parties do not request a hearing, the court may decide based on written submissions and evidence, and child support obligations are determined by statutory percentages of the minimum wage.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C12291715
Lietas arhīva Nr. C-1097-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese R. Paipale
2016. gada 5. februārī izskatīja rakstveida procesā 18. novembra ielā 37, Daugavpilī, civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā par
uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/,
konstatēja:
2015. gada 21. decembrī /pers. B/ iesniedza tiesā maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/. Prasītāja norādīja,
ka /datums/tika reģistrēta laulība ar atbildētāju un /datums/viņiem piedzima meita /pers. D/. Bērns dzīvo kopā ar prasītāju un atrodas
prasītājas aprūpē un apgādībā, bet atbildētājs labprātīgi palīdzību meitas uzturēšanai nesniedz. Prasītājai nav zināma atbildētāja faktiskā
dzīvesvieta, jo par bērnu atbildētājs jau ilgu laiku neinteresējas. Prasītāja ir bezdarbniece, nodarbojās ar bērna kopšanu un audzināšanu,
viņas ienākumi ir EUR 171 mēnesī, tādēļ uzturēt bērnu prasītājai palīdz prasītājas māte. Uzskata, ka atbildētājam arī ir pienākums
piedalīties meitas uzturēšanā. Prasītāja pamatoja savu prasību ar Civillikuma 179.pantu un lūdza piedzīt no /pers. C/ viņas labā
uzturlīdzekļus meitas /pers. D/ uzturēšanai 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz
bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai, bet no meitas 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Uzturlīdzekļus lūdza piedzīt, sākot no prasības iesniegšanas tiesā dienas, un
tiesas spriedumu lūdza izpildīt nekavējoties. Prasītāja norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Izpildot Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22panta prasības, atbildētājam /pers. C/, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, pēc
deklarētās dzīvesvietas adreses tika nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot rakstveida paskaidrojumu
iesniegšanas termiņu, kā arī atbildētājs tika informēts par paskaidrojumu neiesniegšanas sekām un tiesībām lūgt iztiesāšanu tiesas sēdē.
Vienlaikus, pusēm tika izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.
/pers. C/ paskaidrojumus noteiktajā termiņā tiesā neiesniedza un nelūdza izskatīt lietu tiesas sēdē.
Savukārt, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta otrajai daļai, nav šķēršļu lietas izskatīšanai.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25pantam tiesa lietu /pers. B/ maza apmēra prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu no /pers. C/
izskata rakstveida procesā, jo puses nelūdza un tiesa nesaskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Tiesa, iepazinusies ar maza apmēra prasībā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, uzskata,
ka prasība apmierināma.
Ar laulības un bērna dzimšanas apliecībām pierādīts, ka laulība starp /pers. C/ un /pers. B/ reģistrēta /datums/un /datums//pers. C/
un /pers. B/ piedzima meita /pers. D/.
Civillikuma 179.pants paredz, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par
bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Minimālo
uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas
stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
No maza apmēra prasībai pievienotā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Daugavpils reģionālās nodaļas 2015. gada 18.
novembra paziņojuma Nr. 15/2643183 par valsts sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā uzkrātiem datiem un izziņas Nr.
15/2643193 par izmaksai nosūtītajām pensiju/atlīdzību/pabalstu summām izriet, ka prasītāja nestrādā, atrodas bērna kopšanas
atvaļinājumā un viņas ienākumi ir bērna kopšanas pabalsts EUR 171 mēnesī.
Atbildētājs neiesniedza iebildumus par prasītājas ienākumu apmēru un neapstrīdēja, ka prasītāja viena nevar uzturēt bērnu.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītāja viena nevar uzturēt un nodrošināt bērnu ar visu nepieciešamo pilnvērtīgai attīstībai.
Atbilstoši 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 37, kas nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram
vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam, 2.punktam, katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa
piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7
gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem minimālā mēneša darba alga līdz 2015. gada 31. decembrim bija noteikta EUR 360,
bet no 2016.gada 1.janvāra - EUR 370.
Atbildētājs neiesniedza pierādījumus, ka prasītājas prasījums nav pamatots un viņš piedalījās bērna uzturēšanā, nodrošinot meitai
/pers.D/ palīdzību vismaz likumā noteiktajā minimālajā apmērā.
Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājas prasījums par likumā noteikto minimālo uzturlīdzekļu piedziņu atbilstoši bērna vecumam ir
pamatots.
Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 29. augusta spriedumā lietā Nr. SKC-556 Senāts norādīja, ka prasībās par uzturlīdzekļu
piedziņu bērna uzturam, uzturlīdzekļi piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk
savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.
Atbildētājs neiesniedza pierādījumus, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā viņš labprātīgi sniedza palīdzību meitas uzturēšanai.
Tādējādi uzturlīdzekļus nepieciešams piedzīt, sākot no prasības iesniegšanas tiesā dienas - 2015. gada 21. decembra.
Šādu apstākļu dēļ no /pers. C/ par labu /pers. B/ nepieciešams piedzīt uzturlīdzekļus meitas /pers. D/ uzturēšanai 25 % apmērā no
Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot no 2015.gada 21. decembra līdz bērna 7 gadu vecuma
sasniegšanai, bet, sākot no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas ik mēnesi līdz bērna pilngadībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja /pers. C/ par labu valstij nepieciešams piedzīt valsts nodevu
EUR 166,37 apmērā, kas aprēķināta atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam un 34.panta pirmās daļas 1.punkta
,,a” apakšpunktam (25% no EUR 360=EUR 90 mēnesī, dienā EUR 3, no 2015. gada 21. decembra līdz 2015. gada 31. decembrim:
10 dienas x EUR 3=EUR 30; no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 21. decembrim 11 mēneši 20 dienas; 25% no EUR
370 = EUR 92,50, dienā EUR 3,08 un pa šo periodu: 11 mēneši x EUR 92,50+(EUR 3,08 x 20dienām)= EUR 1079,10; 15% no (EUR
30+ EUR 1079,10=EUR1109,10)=EUR 166,37), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus -izdevumus par tiesas
dokumentu piegādi to faktiskajā apmērā – EUR 8,02.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nepieciešams noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par
tiesas izdevumu samaksu.
Pēc prasītājas lūguma un saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu nepieciešams noteikt, ka spriedums daļā
par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Ar Daugavpils tiesas 2016. gada 22. janvāra paziņojumu prasītājai un atbildētājam tika paziņots, ka 2016. gada 5. februārī
sprieduma norakstu var saņemt tiesas kancelejā, un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, šis datums uzskatāms par
sprieduma sastādīšanas dienu.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 40. - 42., 93., 97., 189. - 195., 204.1, 250.18, 250.25 , 250.27 pantiem, tiesa
nosprieda:
maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers.
D/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi,
sākot no 2015.gada 21. decembra līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai, bet, sākot no bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas - 30 %
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi līdz bērna pilngadībai.
Izskaidrot /pers. C/, ka uzturlīdzekļi maksājami uz prasītājas kontu Nr. /konta numurs/, AS “Swedbank”.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 166,37 (viens simts sešdesmit seši euro,
37 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 8,02 (astoņi euro, 02 centi).
Noteikt /pers. C/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu - 7 dienas no sprieduma stāšanās
likumīgā spēkā dienas.
Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016. gada 5. februāra – Latgales
apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese R. Paipale