Court allows debt collection claim against individual for bank card contract breach and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for debt collection based on a bank card contract. The plaintiff, SIA Julianus Inkasso Latvija, sought recovery of a debt assigned from Swedbank after the defendant failed to maintain required account balances. The court ruled that the defendant breached the contract terms and ordered payment of the principal, interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.26 un 204.1 panti: A court may grant a debt collection claim where the plaintiff proves the defendant breached a contract, ordering payment of principal, interest, and litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29685912
Lietas arhīva Nr. C-1288-14/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 10.oktobrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Sviķe
ar tiesas sēdes sekretāri U.Morozovu,
atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2012.gada 18.jūnijā prasītāja SIA „Julianus Inkasso Latvija” Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību pret atbildētāju /pers. B/ par
parāda piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galveno parādu LVL 1074,68 apmērā, nokavējuma procentus LVL 1074,68 apmērā,
kopā parādu LVL 2149,36 apmērā, kā arī tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu LVL 178,73 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp AS „Swedbank” un atbildētāju tika noslēgts līgums par kartes izsniegšanu un izmantošanu. Parakstot kartes
līgumu, atbildētājs ar to piekrita kartes līguma lietošanas noteikumiem, tai skaitā, arī līguma saistošajam cenrādim. Saskaņā ar kartes līguma lietošanas
noteikumiem, atbildētājam bija katru mēnesi jānodrošina, lai Kartes līgumā minētā fiksētā maksājuma summa (fiksēts ikmēneša maksājums) kopā ar
kredīta limita izmantošanas procentiem līguma norādītajā termiņā būtu pieejama atbildētāja privātajā kontā, no kura tiek papildināts kartes līguma konts
(speciāls konts bankā pie kura piesaistīta kartes līguma karte).
Ņemot vērā, ka atbildētājs nepapildināja savu privāto kontu un tādējādi nepildīja kartes līguma lietošanas noteikumus, AS „Swedbank” izmantoja
tiesības apturēt kartes līguma darbību, nepaziņojot par to atbildētājam. Saskaņā ar AS „Swedbank” veikto aprēķinu uz 2010.gada 18.februāri atbildētāja
parāda apmērs sastādīja LVL 1074,68.
2011.gada 30.septembrī AS „Swedbank” cedējusi prasītājai prasījuma summu LVL 1074,68 apmērā ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus,
zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā.
Saskaņā ar kartes līguma lietošanas noteikumiem un tiem saistošo Bankas vienoto pakalpojumu cenrādi atbildētājam ir pienākums maksāt nolīgtos
kavējuma procentus (maksa par kredīta limita pārsniegšanu), 60% gadā jeb 0,16% par katru kavējuma dienu. Nolīgtie kavējuma procenti aprēķināti par
laika periodu no 2010.gada 18.februāra līdz 2012.gada 10.maiju LVL 1074,68 apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1716., 1793., 1797., 1798., 1801. un 1805.pantu.
2014.gada 8.septembrī tiesā saņemts prasītāja iesniegums precizējot prasību, kurā lūgts piedzīt no atbildētāja neatmaksāto aizdevuma pamatsummu
EUR 1428,02, aprēķinātos procentus par aizdevuma līdzekļu izmantošanu EUR 101,11 un likumisko nokavējuma procentus EUR 190,40, kopā parādu
EUR 1719,53, kā arī valsts nodevu EUR 257,93 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kā arī noteikt prasītājam par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt likumisko procentus 6% gadā no galvenā parāda.
Par celto prasību atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.
Uz tiesas sēdi atbildētājs nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājs uz tiesas sēdi
aicināts Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu /adrese/.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas
norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms,
ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā
dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Līdz ar to par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājam ir paziņots Civilprocesa
likumā noteiktajā kārtībā.
Prasītāja pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2014.gada 26.septembrī tiesā saņemts prasītāja pārstāvja /pers. D/ iesniegums, kurā lūgts izskatīt
lietu bez pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka prasītājs prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem apstākļiem.
Ņemot vērā, ka atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts likumā noteiktajā kārtībā un tiesa nav konstatējusi Civilprocesa likuma 209.pantā vai 210.pantā
norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez
atbildētāja un prasītāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No lietas materiālos esošajiem dokumentiem noskaidrots, ka 2006.gada 28.septembrī starp AS „Swedbank” (pirms nosaukuma maiņas – AS
„Hansabanka”) un atbildētāju tika noslēgts zelta kartes līgums (turpmāk – līgums) par zelta kartes izsniegšanu un izmantošanu (lietas 10.-11.lapa),
saskaņā ar kuru AS „Swedbank” izsniegusi atbildētājam norēķinu karti ar kredītu LVL 1000,00 apmērā, nosakot ikmēneša maksājuma veikšanas
datumu - 25.datumā. Parakstot kartes līgumu, atbildētājs piekrita kartes līguma lietošanas noteikumiem, tai skaitā, arī līguma saistošajam cenrādim.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Atbilstoši Civillikuma 1943.pantam, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
No lietas materiāliem ir redzams, ka 2011.gada 30.septembrī starp AS „Swedbank” kā cedentu un SIA „Julianus Inkasso Latvija” kā cesionāru
noslēgts Cesijas līgums (lietas 17.lapa), ar kuru SIA „Julianus Inkasso Latvija” ieguva prasījuma tiesības, kas cedentam radušās pret fiziskajām personām
laika posmā no 1998.gada līdz 2011.gadam saskaņā ar Līguma 1.pielikumā esošo sarakstu, kurā norādīti parādnieki, līgumi un prasījuma summas.
Saskaņā ar izrakstu no Cesijas līguma 1.pielikuma prasītājam nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju /pers. B/ par parāda LVL 1074,68 apmērā
piedziņu (lietas 9.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta noteikumiem prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, un
saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt
jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Tādējādi SIA „Julianus Inkasso Latvija” ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju.
2011.gada 17.oktobrī AS „Swedbank” paziņoja atbildētājam par prasījuma tiesību cesiju SIA „Julianus Inkasso Latvija” (lietas 13.lapa). Savukārt
SIA „Julianus Inkasso Latvija” 2011.gada 17.oktobrī atbildētājam nosūtīja paziņojumu par parādsaistību cesiju, kurā lūdza nokārtot parādsaistības (lietas
15.lapa).
No cesijas līguma pielikuma Nr.1 un prasības pieteikuma izriet, ka AS „Swedbank” ar 2010.gada 18.februāri ir apturējusi kartes līguma darbību
sakarā ar to, ka atbildētājs nebija pildījis zelta kartes lietošanas noteikumus.
Tādējādi tiesa secina, ka ar 2010.gada 18.februāri AS „Swedbank” izmantojusi kartes lietošanas noteikumu 10.7.punktā paredzētās tiesības
vienpusēji izbeigt līgumu un apturēt kartes darbību, neziņojot par to kartes lietotājam, ja kartes lietotājs nepilda šos noteikumus.
Saskaņā ar kartes lietošanas noteikumu 3.punktu atbildētāja apņēmusies savlaicīgi samaksāt bankai cenrādī norādītās maksas, kā arī citus no
līguma izrietošus maksājumus, kā arī apņēmies nodrošināt, lai fiksētā maksājuma summa kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un maksu par kredīta
limita pārsniegšanu, kā arī ar kartes lietošanu saistītajām maksām līgumā norādītajā fiksētajā maksājuma datuma dienā būtu pieejama atbildētāja kontā un
tiktu saglabāta līdz pilnīgai bankas prasījuma dzēšanai.
Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
No lietas materiāliem pievienotā atbildētāja konta izraksta (lietas 43.-53.lapa) ir redzams, ka uz 2010.gada 18.februāri atbildētāja pamatparāds
prasītājai sastādīja LVL 1003,62 jeb EUR 1428,02.
Lietā esošie rakstveida pierādījumi apliecina, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības. Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasību un nav arī
iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu saistību izpildi. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda EUR 1428,02 apmērā piedziņu ir
pamatota un apmierināma.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar kartes līgumu maksa par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu (maksa par kredīta izmantošanu) sastāda 23% gadā.
Prasītāja prasības pieteikuma papildinājumos lūgusi piedzīt no atbildētāja procentus par kredīta izmantošanu EUR 101,11 (LVL 71,06) apmērā.
Atbildētājs procentu aprēķinu nav apstrīdējis. Izvērtējot prasītāja veikto procentu aprēķinu, tiesa atzīst, ka procentu aprēķins veikts saskaņā ar
noslēgtā līguma noteikumiem un maksājuma grafiku. Līdz ar to no atbildētāja piedzenami nesamaksātie aizdevuma lietošanas procenti EUR 101,11
apmērā.
Prasītāja prasības papildinājumos lūgusi piedzīt likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 18.februāra līdz 2012.gada
10.maijam EUR 190,40 apmērā.
Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Lietā konstatēts, ka parādnieks ir pieļāvis pamatparāda EUR 1428,02 apmērā samaksas nokavējumu no 2010.gada 18.februāra. Līdz ar to tiesa
atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus par laika periodu no 2010.gada 18.februāra līdz 2012.gada 10.maijam EUR
190,40 apmērā (par 811 dienām).
Ņemot vērā norādīto, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma un no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds EUR 1428,02
apmērā, procenti par aizdevuma lietošanu EUR 101,11 un likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2010.gada 18.februāra līdz 2012.gada
10.maijam EUR 190,40 apmērā, kopā parāds EUR 1719,53 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un
piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda summas
(parādu EUR 1428,02) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai jāpiedzen tiesas izdevumi valsts nodeva EUR 254,31 (LVL 178,73) un ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi EUR 4,70 (LVL 3,30) apmērā, kopā tiesas izdevumi EUR 259,01 apmērā.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma piegādi un pavēstu piegādi sastāda EUR
1,55. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 17,05, ko veido izdevumi par prasības pieteikuma un paskaidrojumu veidlapas nosūtīšanu
atbildētājam, paziņojumu nosūtīšanu prasītājai un tiesas pavēstu nosūtīšanu prasītājai un atbildētājam. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus samaksājusi EUR 4,70 apmērā, ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi EUR 12,35 apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta
noteikumiem ir piedzenami no atbildētāja valsts labā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.pantu, 93.pantu, 97.pantu, 189.pantu, 190.pantu, 193.pantu, 195.pantu, 204.26 un 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, pamatparādu EUR
1428,02 apmērā, aizdevuma lietošanas procentus EUR 101,11, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2010.gada 18.februāra līdz
2012.gada 10.maijam EUR 190,40 apmērā un tiesas izdevumus EUR 259,01 apmērā, pavisam kopā EUR 1978,54 (viens tūkstotis deviņi simti
septiņdesmit astoņi euro 54 centi).
Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija”, reģistrācijas Nr.40003717522, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos
6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas (EUR 1428,02) par laika posmu līdz sprieduma izpildei (izsoles
dienai).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 12,35 (divpadsmit euro 35
centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,
kods TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr.C29685912.
Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2014.gada 10.oktobra Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A.Sviķe