Legislator Case Law & Legislation
C32282514 / C-1341-15 AI generated

Court allows loan recovery and interest against absent defendant via default judgment under Latvian Civil Procedure Law.

Case Number C32282514 / C-1341-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court issued a default judgment in favor of the plaintiff against the absent defendant for the recovery of a loan and accrued interest. Both parties failed to appear at the hearing, and the defendant provided no explanation for their absence, satisfying the legal requirements for a default ruling. Consequently, the court validated the plaintiff's claim for the principal sum, statutory interest, and state fees, ordering the defendant to pay the total amount within ten days.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 156. p., 208.1 p.; Aizdevuma līguma pārkāpuma gadījumā, ja abas puses tiesas sēdē nav klāt un atbildētājs neizskaidroja savu neierasti, tiesa var pieņemt aizmugurisku spriedumu par parāda piedziņu un likumisko procentu piemērošanu.

Keywords

AI generated
default judgment loan recovery statutory interest civil procedure law state fees absent defendant enforcement order

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 156. p.
Civilprocesa likums 208.1 p.
Civilprocesa likums 42. p.
Civilprocesa likums 34. p.
Civilprocesa likums 8. p.
Civilprocesa likums 93. p.
Civilprocesa likums 189. p.
Civilprocesa likums 190. p.
Civilprocesa likums 204.1 p.
Civillikums 1427. p.
Civillikums 1428. p.
Civillikums 1505. p.
Civillikums 1511. p.
Civillikums 1587. p.
Civillikums 1756. p.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C32282514/134115,

Lietvedības Nr. C-1341/9

Aizmugurisks spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 27.aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše

ar tiesas sēdes sekretāri Z.Meņģeli,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja:

/pers. A/ cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, norādot, ka 2008.gada 10.decembrī starp pusēm

noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru prasītāja izsniegusi atbildētājam aizdevumu LVL 2700 apmērā, savukārt atbildētājs apņēmies aizdevumu

atmaksāt viena gada laikā, līdz 2009.gada 23.decembrim. Atbildētājs saistību nav izpildījis, aizdevumu nav atmaksājis. Prasītāja brīdinājusi atbildētāju par

saistību neizpildi, kā arī prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2009.gada 26.decembra līdz 2013.gada

27.decembrim.

Pamatojoties uz Civillikums 1427., 1428., 1505., 1511., 1587., 1756., 1757., 1765., 1828., 1934. un 1946.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no

atbildētāja EUR 3841,75 un likumiskos procentus EUR 915,93.

Prasītāja uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktā kārtībā. Tiesā saņemts iesniegums, kurā norādīts, ka

prasību uztur pilnā apmērā, kā arī lūdz tiesu izskatīt lietu bez prasītājas klātbūtnes.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Uz tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja

deklarētās dzīvesvietas adresi. Par neierašanās iemesliem atbildētājs tiesu nav informējis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez prasītājas un atbildētāja

klātbūtnes.

Tiesa atzīst, ka apstākļos, kad atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot iemeslus, un nav

konstatēti Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā norādītie apstākļi, kuriem pastāvot aizmuguriska sprieduma taisīšana nav pieļaujama, ir pamats

taisīt aizmugurisku spriedumu lietā.

Izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 10.decembrī starp /pers. A/ kā aizdevēju, no vienas puses, un /pers. B/ (šobrīd - /pers. B/) kā

aizņēmēju, no otras puses, noslēgts aizņēmuma līgums, saskaņā ar kuru puses vienojušās, ka /pers. A/ izsniedz /pers. B/ (šobrīd - /pers. B/) aizdevumu

LVL 2700 (EUR 3841,75) apmērā.

Saskaņā ar līgumu atbildētājs apņēmies aizdevuma summu LVL 2700 (EUR 3841,75) apmērā atdot viena gada laikā saskaņā ar sekojošu grafiku:

2009. gada 25. janvārī LVL 225; 2009. gada 25. februārī LVL 225; 2009. gada 25. martā LVL 225; 2009. gada 25. aprīlī LVL 225; 2009. gada 25.

maijā LVL 225; 2009. gada 25. jūnijā LVL 225; 2009. gada 25. jūlijā LVL 225; 2009. gada 25. augustā LVL 225; 2009. gada 25. septembrī LVL

225; 2009. gada 25.oktobrī LVL 225; 2009gada 25.novembrī LVL 225; 2009.gada 23.decembrī LVL 225.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs no aizdevuma līguma izrietošās saistības būtu izpildījis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 5.aprīlī prasītāja nosūtījusi atbildētājam pretenziju par saistību nepildīšanu, kurā prasītāja lūgusi

atbildētāju atmaksāt parādu 10 dienu laikā no pretenzijas saņemšanas dienas. Vienlaicīgi norādījusi, ka parāda nesamaksas gadījumā prasītāja vērsīsies

tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs savu saistību būtu izpildījis pilnā apmērā vai daļēji, prasības pieteikumā norādītos apstākļus atbildētājs

nav apstrīdējis, nekādus iebildumus tiesā nav iesniedzis, uz tiesas sēdi nav ieradies, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Līdz ar to tiesa atzīt, ka no atbildētāja piedzenams parāds EUR 3841,75apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta trešo punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu un pierādītu prasību daļā par likumisko procentu par laika periodu no 2009.gada līdz 2013.gadam EUR

915,93 apmērā piedziņu.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese 2014.gada 11.augusta lēmumu /pers. A/ pilnībā atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts

ienākumos prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļā noteikts, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli prasījuma apmierinātajai daļai.

Tādējādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktu no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva

EUR 425,05 apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā, no nesamaksātās parāda pamatsummas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 42. panta pirmo daļu, 93. panta pirmo daļu, 189. pantu, 190. pantu un 204.1

pantu,

tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, neatmaksāto aizdevuma pamatsummu

EUR 3841,75 (trīs tūkstoši astoņi simti četrdesmit vienu euro septiņdesmit piecus centus), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no

2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gadam 31.decembrim EUR 915,93 (deviņi simti piecpadsmit euro deviņdesmit trīs centus), kopā piedzenot EUR

4757,68 (četri tūkstoši septiņi simti piecdesmit septiņus euro sešdesmit astoņus centus).

Noteikt /pers.A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas EUR 3841,75 (trīs tūkstoši astoņi simti četrdesmit

viens euro septiņdesmit pieci centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu EUR 425,05 (četri simti divdesmit piecus euro piecus centus).

Noteikt /pers.B/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

tiesā. Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Strakše