C30204107 / CA-0341-14 · Rīgas apgabaltiesa

Lietas Nr. C30204107

Lietas arhīva Nr. CA-0341-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 3.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja L.Blūmiņa,

tiesneses A.Veita un L.Grauda

ar sekretāru M.Malojlo

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34 civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu atlīdzību, sakarā ar /pers. A/

apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009.gada 16.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa.

[1] 2007.gada 22.maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā /pers. A/ cēlusi prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu, kas papildināta,

palielinot atlīdzināmo summu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka prasītājai pieder dzīvokļa īpašums Nr.5, /adrese/, savukārt tieši zem prasītājai piederošā dzīvokļa atrodas atbildētājai

/pers. B/ piederošais dzīvoklis Nr.2.

[1.2] Atbildētāja remontdarbu laikā savā dzīvoklī demontēja starpsienu zonā, virs kuras prasītājai piederošajā dzīvoklī atrodas plīts un krāsns.

Demontāžas rezultātā prasītājas dzīvoklī saplaisāja sienas, pazeminājās grīdas līmenis, kā arī plīts iegrimuma dēļ saplaisāja virtuves plīts flīzes.

Prasībā norādīts, ka minētie bojājumi radušies pirmā stāva dzīvoklī veikto remontdarbu rezultātā, kas notika bez akceptēta būvprojekta un

būvatļaujas, ko apliecina 2007.gada februāra Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas eksperta atzinums Nr. 74, Rīgas pilsētas Būvvaldes 2006.gada

30.augusta atzinums, kā arī 2007.gada 7.septembra tehniskās apskates atzinums.

Vienlaicīgi prasībā norādīts, ka pirms dzīvokļa Nr.2 kapitālremonta uzsākšanas, dzīvoklī Nr. 5 tika veikts grīdas, sienu un griestu kosmētiskais

remonts un virtuves plīts atjaunošanas remonts.

[1.3] Saskaņā ar eksperta veikto atzinumu, aprēķināts, ka dzīvokļa Nr.5 turpmākai ekspluatācijai ir jāveic darbi , kuru izmaksas ir Ls 5755,21.

[1.4] Prasītāja, atbilstoši 2008.gada 6.augusta prasības grozījumiem, lūgusi piedzīt zaudējumu atlīdzībai Ls 6015,21, ko veido izdevumi par

dzīvokļa atjaunošanas darbiem, izdevumi par eksperta atzinuma sagatavošanu un izdevumi par dzīvojamās ēkas tehniskās apsekošanas veikšanu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1085., 1775., un 1779.pantu.

[2] Paskaidrojumos par prasību atbildētāja /pers. B/ prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasītājas dzīvoklī veikta tikai lokāla apskate, līdz ar ko plaisu faktiskie rašanās cēloņi ir nenoskaidroti. Plaisas ir

telpās, sienās, visās ēkas fasādēs, kas norāda, ka šī ēka kapitāli nav remontēta un tai ir liels fiziskais nolietojums.

Saskaņā ar neatkarīgā eksperta /pers. C/ ekspertīzes slēdzienu plaisas dzīvokļa Nr.5 sienās, nav radušās nenesošo starpsienu demontāžas

rezultātā, bet gan ēkas nesošo konstrukciju bojājumu rezultātā, tādējādi prasībā norādītais eksperta atzinums nepamato faktiskos plaisu rašanās iemeslus

un cēloņus.

Atbildētājas ieskatā, prasībā sagrozīts dzīvoklī izpildīto darbu raksturs un apjoms. Saskaņā ar Būvvaldes izdoto un akceptēto apliecinājuma karti,

tā izsniegta tikai uz vienkāršo renovāciju, nevis uz rekonstrukciju, renovāciju vai kapitālremontu, kā tas norādīts prasības pieteikumā.

Tāpat uzskata, ka nepamatoti ir prasītājas iebildumi par nekvalitatīvi veiktajiem darbiem dzīvoklī Nr.5, jo par veiktajiem darbiem ir sastādīts

eksperta atzinums, kā arī remontdarbu laikā deformācijas griestos konstatētas netika.

Nepiekrīt prasībā norādītajam, ka dzīvoklī Nr.5 pirms remonta dzīvoklī Nr.2 bija veikts kosmētiskais remonts, jo būvinženierim /pers. D/

apsekojot dzīvokli, prasītāja norādījusi uz augstumu starpību grīdas līmeņos, kā arī paziņojusi par nodomu 2007.gadā veikt remontu.

[3] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2009.gada 16.marta spriedumu prasība noraidīta pilnībā.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka lietā nav iegūti pierādījumi prasītājas apgalvojumam, ka atbildētājas prettiesisko darbību rezultātā bojāts prasītājai

piederošais dzīvoklis.

Atzīts, ka Tehniskās apsekošanas atzinums ir nepilnīgs, no tā nav izdarāms secinājums par dzīvoklim nodarītā kaitējuma apjomu un apmēru.

Tiesa par nepamatotu atzinusi prasītājas argumentu, ka viņai nodarīto materiālo zaudējumu apmēru apstiprina būvinženiera sastādītā

dzīvokļa apsekojums ar novērtējumu, ņemot vērā, ka būvinženierim /pers. J/ nepamatoti izsniegts sertifikāts reglamentētajā jomā, tādējādi secinot, ka

sniegtais dzīvokļa tehniskais apsekojums ar novērtējumu nav uzskatāms par pierādījumu lietā par prasītājai nodarītajiem zaudējumiem.

[4] Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu ir iesniegusi prasītāja /pers. A/.

Sūdzībā norādīts, ka atbildētājas prettiesiskas rīcības un vainas dēļ, kas izpaužas remontdarbu veikšanā pretēji Latvijas Republikas likumdošanas

noteikumiem, bez saskaņota būvprojekta un būvatļaujas, prasītājai nodarīti zaudējumi.

Nepiekrīt Būvinženieru savienības sertificēta eksperta /pers. C/ apgalvojumam, ka plaisas dzīvokļa Nr.5 sienās nav izsauktas nenesošu starpsienu

demontāžas rezultātā, bet ēkas nesošo konstrukciju bojājumu rezultātā. Savukārt, /pers. L/ tehniskās apsekošanas atzinums esot jāvērtē kopsakarā ar

citiem pierādījumiem. Eksperta /pers. J/ sastādītais tehniskais apsekojums ar ekspertīzes slēdzienu ar novērtējumu esot sastādīts dzīvokļa apskates

rezultātā saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, celtniecības darbu standartiem un normatīviem, tāpēc tas vērtējams kā pierādījums lietā.

[5] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 19.septembra spriedumu /pers. A/ prasība noraidīta.

[6] Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 31.maija spriedumu atcelts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada

19.septembra spriedums un lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Spriedumā norādīts, ka, pienācīgi izvērtējot lietā esošos pierādījums, tiesai bija jānoskaidro, vai lietā pastāv tāds pierādījumu kopums, kas apliecina

likumā paredzētos zaudējumu atlīdzības pienākuma priekšnosacījumus – atbildētājas prettiesisku rīcību (darbība vai bezdarbība), zaudējumu esamību

un to konkrēto apmēru, kā arī cēlonisko sakaru starp prettiesisko rīcību un nodarītajiem zaudējumiem.

Tā, uzskatot, ka būvinženiera /pers. J/ dzīvokļa apskates tehniskais atzinums, nevar tikt vērtēts kā pierādījums lietā, apelācijas instances tiesai

atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta ceturtajai daļai bija jāpaziņo par to prasītājai un šā likuma 8.panta otrās daļas un 159.panta otrās daļas izpratnē,

jāizskaidro pierādījumu neiesniegšanas sekas.

Tāpat norādīts, ka tiesa nav vērtējusi apelācijas sūdzībā minēto pierādījumu attiecībā uz demontēto starpsienu ietekmi uz pirmā stāva pārsegumu,

savukārt Latvijas Būvinženieru savienības būvekspertes /pers. L/ tehnisko atzinumu par to, ka dzīvoklī Nr. 2 veikto remontdarbu rezultātā prasītājai

piederošajā dzīvoklī Nr. 5 nosēdās plīts un krāsns, kas izraisīja dzīvoklī apkures problēmas un sienās parādījās plaisas, apelācijas instances tiesa,

pievienojoties pirmās instances tiesas atzinumam, uzskatījusi par nepilnīgu.

Dodot priekšroku Latvijas Būvinženieru savienības sertificēta eksperta /pers. C/ atzinumam, apelācijas instances tiesa pretēji Civilprocesa likuma

97.panta trešajai daļai spriedumā nav norādījusi, kādēļ tā šim pierādījumam ir priekšroka salīdzinājumā ar citiem pierādījumiem lietā.

[7] Tiesas sēdē prasītājas /pers. A/ pārstāve /pers. N/ prasību uzturēja, atbilstoši prasības pieteikuma un papildinājumos pie prasības un apelācijas

sūdzībā izklāstītiem argumentiem. Lūdz prasību apmierināt.

Atbildētāja/pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina, uzskatīja, ka pirmās instances tiesas argumenti bija pamatoti. Uztur paskaidrojumus, kas sniegti

rakstveidā lietā. Neatzīst prasībā norādīto faktu, ka plaisas radušās tieši veiktā remonta dēļ, ņemot vērā ēkas kopējo stāvokli.

Motīvu daļa:

[8] Pārbaudot lietas materiālus, noklausoties pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, kolēģija atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma sekojošu

apsvērumu dēļ:

[9] Lietā nodibināts, ka prasītājai /pers. A/ pieder /adrese/, bet atbildētājai /pers. B/ – dzīvoklis Nr. 2, šajā pašā mājā.

[10] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumu atlīdzībai Ls 6015,21, sakarā ar /adrese/ veikto remontu, taču starp pusēm pastāv strīds par

to, vai atbildētājas darbības, veicot dzīvokļa remontu, atzīstamas par prettiesiskām, un tā rezultātā prasītājai nodarīto zaudējumu un apmēru.

[11] Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Minētās tiesību normas izpratnē ar

jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas.

Saskaņā ar Civillikuma 1775.pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Mūsdienu tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1)

tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3)

cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. saistību tiesības I daļa. Rīga, 2006, lpp.209.).

[12] Apelācijas instances tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanas laikā nav konstatēta atbildētājas /pers. B/ rīcības cēloniskais sakars ar prasītājas

norādītiem zaudējumiem, kā arī norādīto zaudējumu esamība.

[12.1] Starp pusēm nepastāv strīds par to, ka /adrese/, 2006.gada vasarā atbildētāja veica remonta darbus – nojauca starpsienu starp virtuvi un

istabu, kā arī starpsienas, kas norobežo vannas istabu.

Celtā prasība pamatota ar apstākli, ka zaudējumi prasītājas īpašumam radušies atbildētājas dzīvoklī veikto nekvalitatīvo kapitālo remontdarbu

rezultātā, kas uzsākti bez akceptēta būvprojekta, būvatļaujas un sertificēta būvinženiera slēdziena par nojaukto sienu ietekmi uz ēkas noturību, ņemot

vērā, ka otrajā stāvā virs izjauktās starpsienas ir plīts un krāsns.

Kā izriet no celtās prasības, tad minēto darbību rezultātā prasītājai piederošajā dzīvoklī Nr.5 „atklājies”:

- dziļa plaisa starp plīts virsmu un starpsienas konstrukciju;

- dziļa orientēta plaisa starpsienā pie plīts no virtuves puses;

- sprauga starp plīti un starpsienu, kurā atrodas izdrupināts materiāls;

- dziļa plaisa starp apkures krāsni un dūmvadu;

- orientēta uz leju plaisa starp apkures krāsni un starpsienu;

- orientēta pēc diagonāles plaisa starp apkures krāsni un starpsienu pa labi no apkures krāsns;

- paralēli grīdai orientēta plaisa starpsienā pie apkures krāsns starp apkures krāsni un starpsienu;

- plaisa starpsienā virs virtuves griestos;

- plaisas virtuves plīts flīzēs.

[12.2] Izvērtējot prasībā norādītā apstākļa – akceptēta būvprojekta, būvatļaujas un būvinženiera atzinuma neesamības ietekmi uz prasībā norādīto

zaudējumu rašanos, kolēģija atzīst, ka nepastāv šaubas, ka atbildētājai atbilstoši Būvniecības likuma 13.panta 1.daļai (redakcijā, kas stājas spēkā

28.06.2006.), pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Savukārt atbilstoši minētā panta

5.daļā noteiktajam, būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos

likumdošanas aktos.

Fakts, ka remontdarbi uzsākti bez attiecīgu dokumentu nokārtošanas, lietā netiek apstrīdēts. To apliecina arī Rīgas pilsētas Būvvaldes 30.08.2006.

sniegtā atbilde prasītājai (lietas 1.sējums 30.,50. lpp.) un Rīgas pilsētas Būvvaldes 28.08.2006. atzinums Nr. 41-v par būves pārbaudi (lietas 1.sējums

64.lpp). Minētajos dokumentos norādīts, ka būvdarbi uzsākti bez akceptēta būvprojekta un būvatļaujas.

Vienlaicīgi lietā nav nodibināts fakts, ka atbildētājai par minētā likuma pārkāpumu būtu noteikta kāda veida atbildība. Savukārt kā izriet no Latvijas

Būvinženieru savienības sertificēta būvinženiera /pers. D/ 2006.gada 6.septembrī veiktā dzīvokļa Nr.2 , /adrese/, apsekošanā konstatētā, tad abas

demontētās sienas nav uzskatāmas par nesošām, jo nav bijušas balstītas uz stingras pamatnes un to apakšējās daļas bija ievērojami bojātas no trupes (

lietas 1.sēj. 32.lpp).

Minētā sakarā norādāms, ka Vispārīgo būvnoteikumu 37.2. punkts paredz, ka būvniecības iesniegums-uzskaites karte nav nepieciešama, ja

tiek veikta vienkāršota renovācija - būves vai tās daļas renovācija, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi, koplietošanas telpas un

koplietošanas inženierkomunikācijas.

Tā kā atbildētājas dzīvoklī veikta vienkāršota renovācija, jo lietā nav nodibināts, ka remontdarbu laikā būtu skartas nesošās būvkonstrukcijas,

ēkas fasāde, koplietošanas telpas un koplietošanas inženierkomunikācijas, tad atbildētājas pienākums pirms renovācijas darbu uzsākšanas saskaņā ar

Vispārīgo būvnoteikumu 40. 1 punktu, bija nevis būvprojekta izgatavošana, būvatļaujas saņemšana un būvinženiera atzinuma saņemšana, bet gan

„vienošanās ar atbildīgo projektētāju par ieceres dokumentācijas izstrādi un apliecinājuma kartes aizpildīšana un iesniegšana būvvaldē.”

Lietā nav strīda, ka Vispārīgo būvnoteikumu 40. 2 punktā norādītos dokumentus, tostarp apliecinājuma karti, paskaidrojuma rakstu, atbilstoši

ieceres dokumentācijai izstrādātu telpu plānu ar tehnisko rādītāju eksplikāciju, atbildētāja būvvaldē iesniegusi tikai 2006.gada 27.oktobrī, t.i. pēc

remontdarbu uzsākšanas. Savukārt Būvvalde rekonstrukcijas ieceri izskatījusi un akceptējusi 2006.gada 2.novembrī (lietas 1.sējums 31.-32.lpp.).

Atbilstoši minēto noteikumu 40.3 1.pantam vienkāršotas renovācijas ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt būvdarbus un pēc to pabeigšanas,

pamatojoties uz vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentāciju un apliecinājuma karti, iesniedz Valsts zemes dienestā iesniegumu par

grozījumu (izmaiņu) izdarīšanu būves vai telpu grupas tehniskās inventarizācijas lietā.

Tādējādi atzīstams, ka atbildētāja, uzsākot dzīvoklī Nr. 2 vienkāršotas renovācijas darbus 2006.gada vasarā, formāli ir pārkāpusi likuma

noteikumus, kas vispārēji nosaka būvniecības, tostarp renovācijas darbu veikšanas kārtību, pirms tās uzsākšanas nokārtojot nepieciešamos dokumentus

un saņemot akceptu. Vienlaicīgi kolēģijas ieskatā pats par sevi minētais pārkāpums nav saistāms ar cēloņsakarību, kas izraisījis prasībā norādītos

bojājumus dzīvoklī Nr. 5, sekojošu apsvērumu dēļ:

Vispārīgo būvnoteikumu 40. 2 punktā kā obligātu nosacījumu vienkāršotas renovācijas uzsākšanai paredz būvvaldē iesniegt: apliecinājuma karti;

paskaidrojuma rakstu; atbilstoši ieceres dokumentācijai izstrādātu telpu plānu ar tehnisko rādītāju eksplikāciju; būves vai telpu grupas

aktuālās tehniskās inventarizācijas lietas kopiju; īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. Lietā nav strīda, ka minētie dokumenti

būvvaldē ir iesniegti, kaut arī pēc renovācijas darbu uzsākšanas. Tajā pašā laikā, kolēģijas ieskatā, atbildētājai uzsākot renovācijas darbus - starpsienu

nojaukšanu – pēc būvvaldes akcepta saņemšanas, prasībā norādīto bojājumu rašanās netiktu novērsta, jo, vadoties no loģikas apsvērumiem, darba gaita

saglabātos tā pati, proti, sākotnēji tiktu nojaukta starpsiena un tikai pēc tam stiprināts pārsegums.

Šāds kolēģijas secinājums pamatots arī ar apstākli, ka Vispārējie būvnoteikumi neparedz, kā obligātu nosacījumu būvniecības speciālistu, šajā

gadījumā būvinženiera pieaicināšanu (Vispārējo būvnoteikumu 40.6 punkts) rekonstrukcijas ieceres akceptēšanai būvvaldē. Sakarā ar ko par nepamatotu

arī atzīstams prasībā norādītais, ka darbi uzsākti bez būvinženiera atzinuma par sienas nojaukšanas ietekmi uz pārsegumu.

Tāpat šajā sakarā kolēģija vēlas norādīt, ka faktu par plīts un krāsns atrašanās vietu dzīvoklī Nr. 5, t.i. virs nojauktās starpsienas dzīvoklī Nr. 2,

būvvaldē veicot ar renovācijas darbiem saistīto dokumentu sakārtošanu atbilstoši likuma prasībām, nebija iespējams konstatēt, jo Vispārējie

būvnoteikumi neparedz atbildētājas pienākumu uzrādīt citu dzīvokļu tehniskās inventarizācijas lietas, tostarp dzīvokļa Nr.5 tehniskās inventarizācijas lietu,

no kā būtu konstatējams, kas atrodas dzīvoklī virs nojaucamās starpsienas.

Savukārt Rīgas pilsētas Būvvaldes 2006.gada 30.augusta atbildē (lietas 1.sējums 30.lpp) norādītais būvdarbu pārtraukšanas iemesls (tikai virtuves,

vannas istabas un istabas zonā) un sertificēta būvinženiera slēdziena par nojaukto starpsienu ietekmi uz ēkas noturību uzrādīšanas nepieciešamība ir

saistīta ar prasītājas 11.08.2006. Būvinspekcijā iesniegtā iesnieguma (lietas 1.sējums 46., 47.lpp) izskatīšanu, kurā tostarp norādīts uz plīts un krāsns

atrašanās vietu. Saistībā ar minēto iesniegumu Rīgas pilsētas Būvvalde 28.08.2006. sastādījusi atzinumu par būves pārbaudi Nr. 41-v, saskaņā ar

Būvniecības likuma 30.panta 1.,2.,3.,4.daļu (lietas 1.sējums, 64.lpp).

Būvniecības likuma 30. pants paredz:

(1) Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos

būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt

būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes.

(2) Par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi.

(3) Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi tiek izpildīti.

(4) Ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt

būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei.

(5) Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām,

pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem:

1) lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;

2) lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Atbilstoši minētā likuma noteikumiem secināms, ka vispārēji būvdarbu pārtraukšana var tikt saistīta gan ar nepieciešamo būvatļauju, bet šajā

gadījumā akceptēta būvprojekta saņemšanu, gan arī konstrukciju drošuma pārbaudi. Kā izriet no Rīgas pilsētas Būvvaldes 30.08.2006. sniegtās

atbildes (lietas 1.sējums, 30.lpp), tad „dzīvokļa Nr. 2 īpašniecei /pers. B/ 28.08.2006. tika sastādīts atzinums Nr.41-V par būves pārbaudi ar

šādiem norādījumiem – nekavējoties pārtraukt būvdarbus virtuvē, vannas istabā un istabā; līdz 11.09.2006. Būvinspekcijā uzrādīt sertificēta

būvinženiera slēdzienu par nojaukto starpsienu ietekmi uz ēkas noturību, ņemt vērā to, ka otrajā stāvā virs izjauktās starpsienas ir plīts un

krāsns, griezties Rīgas pilsētas Būvvaldē, lai lemtu par iespēju turpināt būvniecību.”

Ņemot vērā, ka atzinumā norādītos trūkumus – akceptēta būvprojekta esamība atbildētāja ir novērsusi, kā arī iesniegusi norādīto būvinženiera

atzinumu par nojaukto starpsienu ietekmi uz ēkas noturību (drošību), ņemot vērā atzinumā norādītos apstākļus (otrajā stāvā virs izjauktās starpsienas

ir plīts un krāsns), kā arī faktu, ka būvinspekcija pēc konstatētā pārkāpuma akceptējusi būvniecības turpināšanu, kolēģijas ieskatā būvvaldes akcepta

saņemšana tikai pēc renovācijas darbu uzsākšanas nevar tikt uzskatīta par cēloņsakarību prasībā norādītiem bojājumiem dzīvoklī Nr.5.

Atbilstoši sertificēta būvinženiera /pers. T/ sastādītajam slēdzienam, kas pamatots ar dokumentācijas izpēti par dzīvoklī Nr.2 veiktajiem

remontdarbiem (lietas 2.sējums 30.lpp), tostarp Būvvaldes 28.08.2006. atzinumu nr.41, secināms, ka būvinspektors nav konstatējis tādus apstākļus, kas

norādītu uz dzīvoklī nr. 2 nojaukto starpsienu kritisku ietekmi uz būves konstrukcijām.

Tādējādi apelācijas iesniedzējas arguments, ka atbildētājas prettiesiskas rīcības un vainas dēļ, kas izpaužas remontdarbu veikšanā pretēji Latvijas

Republikas likumdošanas noteikumiem, bez saskaņota būvprojekta, būvatļaujas un būvinženiera atzinuma, nodarīti zaudējumi, apelācijas instances tiesas

ieskatā analogi pirmās instances tiesas ieskatam nepierāda cēlonisko sakaru starp veiktajiem darbiem un prasītājas norādītajiem zaudējumiem.

Šāds secinājums izriet arī no Būvvaldes akceptētā, speciālista būvinženiera /pers. D/ 2006.gada 7.septembrī sastādītā tehniskās apskates atzinuma

(1.sējums 32.lpp), kurā norādīts:

”Nesankcionētu renovācijas darbu veikšanas laikā dzīvoklī Nr. 2 demontēta koka brusu konstrukcijas starpsiena starp virtuvi un

palīgtelpu („meitas” istabiņa), kā arī sildmūris pie dūmvada un starpsiena starp vannas istabu un palīgtelpu. Tās vietā apm. 40cm tuvāk

ārsienai izbūvēta ģipškartona starpsiena metāla profilu karkasa konstrukcijās. Abas demontētās starpsienas nav uzskatāmas par nesošām, jo

tās nebija balstītas uz stingras pamatnes un to apakšējās dalās bija ievērojami bojātas no trupēs. Šo starpsienu demontāža būtiski neiespaido

pirmā stāva pārseguma nestspēju un nerada draudus iedzīvotāju drošībai.”

Veicot apskati 2. stāva dzīvoklī, kas izvietots virs renovējamā dzīvokļa , konstatēts, ka starpsienā, kas atdala virtuvi no dzīvojamās

istabas, apakšējā stāvā veikto darbu rezultātā (pēc augšstāva dzīvokļa īpašnieces vārdiem) izveidojušas sīkas horizontālas plaisiņas sienas

flīzējumā ar atvērumu 1-2 mm , kā arī vertikāla plaisiņa plīts saskares vietā ar šo starpsienu, taču šo plaisu izveidošanās laiku bez speciālas

mēraparatūras nav iespējams precīzi noteikt.

Ņemot vērā, ka augšstāva dzīvoklī zonā, kur apakšstāvā demontētas nenesošās starpsienas ,ir izvietotas krāsns un malkas plīts, kas uz

pārseguma sijām nodod ievērojamu slodzi iespējams, ka demontētās starpsienas daļēji palīdzēja pabalstīt griestu pārsegumu un to demontāža

mehāniskiem līdzekļiem un ar satricinājumiem varēja izraisīt šīs pārseguma daļas minimālas deformācijas.

Lai novērstu varbūtējās turpmākās 1. stāva pārseguma deformācijas un nodrošinātu pilnīgi drošu ēkas turpmāko ekspluatāciju uzskatu,

ka nepieciešams izveidot balstus no statņiem un pasijām demontēto starpsienu vietā. Viena pasija jāuzstāda paralēli pārseguma sijām, bijušās

starpsienas vietā un otra gar vannas istabu perpendikulāri sijām. Pastiprinājuma shēmu skat. pievienotajā skicē. Pēc šo pasākumu veikšanas

iespējams veikt dzīvokļa Nr. 2 turpmāko renovāciju iepriekš saņemot atļauju no Rīgas būvvaldes.

Jāatzīmē , ka dzīvokļa Nr. 2 vannas istabas griestos augšējā stāva kanalizācijas stāvvada izvada vietā konstatēts mitruma plankums un

apmetuma atslāņošanās, kas liecina par pārseguma samitrināšanu ūdens noplūdes rezultātā un iespējamu koka pārseguma siju trupēšanu šajā

zonā. Ieteicams augšējā stāva dzīvokļa īpašniekiem arī veikt renovācijas darbus vispirms demontējot grīdu savā tualetē un atsegt pārseguma

sijas, lai noteiktu to tehnisko stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiktu to pastiprināšanu, kas būtu solis uz kopīgu drošības palielināšanu

gan augšējā ,gan apakšējā dzīvokļa iedzīvotājiem.”

[12.3] Izvērtējot apelācijas sūdzībā norādīto starpsienu nojaukšanas fakta un jaunas starpsienas izveidošanas fakta ietekmi uz prasībā norādīto

zaudējumu nodarīšanas faktu prasītājai piederošā dzīvoklī, kolēģijas ieskatā vērā ņemams, gan jau iepriekš norādītais būvinženiera /pers. D/ sastādītais

slēdziens, kurš apskatījis gan dzīvokli Nr. 2, gan arī dzīvokli nr.5, un no kura faktiski secināms, ka starpsienu demontāža būtiski neiespaido pirmā

stāva pārseguma nestspēju, kā arī, ka demontāža mehāniskiem līdzekļiem un ar satricinājumiem varēja izraisīt šīs pārseguma daļas minimālas

deformācijas, gan arī Latvijas Būvinženieru savienības sertificēta neatkarīgā eksperta /pers. C/ 2007.gada 1.jūnijā sastādītais slēdziens (lietas 1.sējums,

91.-95.lpp), kurš apsekojot dzīvokli Nr.2, nodibinājis, ka plaisas dzīvoklī Nr. 5 nav izsauktas nenesošo starpsienu demontāžas rezultātā, bet gan ēkas

nesošo konstrukciju bojājumu rezultātā, kas atrodas pirmsavārijas stāvoklī un kuru nolietojums faktiski sasniedzis 60% (slēdziena 5.1. un 5.4.punkts).

Tāpat minētā atzinuma 5.2.punktā norādīts, ka renovācijas veikšanas laikā ir izņemtas nenesošās starpsienas, kas slodzi no pārseguma uzņemt nevar, jo

viena siena sastāvēja no sildmūra, kurš slodzi neuzņem, un durvīm, kas arī nav nesoša konstrukcija. Otra siena bija trupes bojāta un tās apakšējie gali bija

satrupējuši, sakarā ar ko tā slodzi nevarēja uzņemt... Bet kā galvenais bojājumu iemesls norādīts- hidroizolācijas bojājumi virs pamatiem zem apakšējā

vainaga, un pamatu nevienmērīga nosēšanās ēkas stūros un logu ailu vietās (4.6.punkts).

Kolēģijas ieskatā minētie speciālistu atzinumi ir savstarpēji pamatoti, kā arī no to satura ir secināms sakarā ar kādiem apsvērumiem, speciālisti pie

konkrētiem slēdzieniem nonākuši. Turklāt šajā sakarā jānorāda, ka neatkarīgā eksperta /pers. C/ 2007.gada 1.jūnijā sastādītais slēdziens ir pamatots ar

būvniecības speciālista /pers. D/ sniegto atzinumu. Turpretim, būvinženieres /pers. L/ sastādītais dzīvokļa Nr. 5 tehniskās apsekošanas atzinums (lietas

1.sējums 159. – 164. lpp), kolēģijas ieskatā pamatoti pirmās instances tiesā atstāts bez ievērības kā nepilnīgs, jo no tā satura nav nodibināms, uz kāda

pamata speciāliste izdarījusi secinājumus, proti, ka iekšējās koka šķērssienas dzīvoklī Nr. 5 ir daļēji nesošās, dūmvads šķērso visu ēku, sākot no pagraba

ar izeju uz jumta, kā arī šo secinājumu nozīme uz izskatāmo strīdu, ņemot vērā, ka atzinums sniegts par dzīvokli nr.5. Tāpat minētais atzinums satur

speciālistes secinājumu, ka sildmūris šķērso visu ēku no pagraba līdz bēniņiem, kas kolēģijas ieskatā ir neloģisks un neatbilst dzīvē gūtiem novērojumiem,

turklāt ir pilnīgā pretrunā ar neatkarīgā eksperta /pers. C/ atzinuma 4.4.punktā norādīto sildmūru izbūves kārtību (pēc pārseguma izbūves), kā arī apstākli,

ka sildmūri nekad nekādas slodzes neuzņem un nevar uzņemt ugunsdrošības dēļ. Minēto apsvērumu dēļ, kolēģijas ieskatā bez ievērības atstājams arī

Tehniskās apsekošanas atzinums zaudējumu aprēķinam (lietas 2.sējums 59.lpp), kas sastādīts 2014.gada 15.augustā, un kurā papildus 2007.gada maijā

celtajā prasībā norādītiem bojājumiem dzīvoklī Nr. 5, pievienotas arī ar plīts un krāsns nosēšanos saistītas apkures problēmas, sakarā ar ko norādīta

nepieciešamība to jaunai izbūvei.

Tāpat kolēģija pievienojas pirmās instances tiesa secinājumiem attiecībā par prasībā norādītā speciālista /pers. J/ sniegtā dzīvokļa tehniskā

apsekojumu ar novērtējumu. Atbilstoši LR Ekonomikas ministrijas 2008.gada 12.februāra vēstulei (lietas 1.sējums, 127.lpp) secināms, ka ēku un būvju

tehnisko apsekošanas kārtību un iesaistītās puses reglamentē MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” un Latvijas

Būvnormatīvs „Būvju tehniskā apsekošana”. Tādējādi ēku konstrukciju ekspertīze atteicas uz reglamentēto jomu un to var veikt persona, kura saņēmusi

attiecīgu būvprakses sertifikātu. Šādas ekspertīzes veic pamatojoties uz izsniegto sertifikātu reglamentētajā sfērā un to veic sertificēta persona. Tāpat

minētajā vēstulē norādīts, ka /pers. J/Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācija ir nepamatoti izsniegusi sertifikātus reglamentētajā jomā. Minēto apsvērumu

dēļ, kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas argumentam, ka /pers. J/ sniegtais dzīvokļa tehniskais apsekojums ar novērtējumu kā eksperta slēdziens

nav uzskatāms par pierādījumu lietā par prasītājai nodarītajiem zaudējumiem, jo to sniegusi persona, kurai nav noteiktas šādas tiesības.

No minētā secināms, ka atbildētājas rīcība, veicot vienkāršotās renovācijas darbus, nojaucot starpsienas un tādējādi pieļaujot „pārseguma daļas

minimālas deformācijas” nevar tikt atzīta par vainojamu, kas atbilstoši Civillikuma 1775.pantam būtu pamats atlīdzības noteikšanai. Tādējādi,

nenodibinot prasībā norādītā zaudējuma cēlonisko sakaru ar atbildētājas rīcību, kolēģijas ieskatā nav nodibināma arī atbildētājas vaina, kas atbilstoši

Civillikuma 1774.pantam, pieņemot, ka prasītājai zaudējumi būtu radušies, atbrīvo pēdējo no zaudējumu atlīdzības.

[12.4] Izvērtējot prasībā un apelācijas sūdzībā norādītos bojājumus, kolēģijas atzīst, ka prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam nav

pierādījusi prasībā norādīto, ka bojājumi – plaisas un grīdas nosēšanās dzīvoklī Nr.5 notikusi saistībā ar atbildētājas rīcību, demontējot sienu, sekojošu

apsvērumu dēļ:

[12.4.1] Lietā nav strīda, ka ēkas /adrese/, kuras ekspluatācija uzsākta 1937.gadā, fiziskais nolietojums ir 50 % (lietas 1.sējums 93.lpp,

4.1.punkts);

Novērtējot ēkas kopējo stāvokli, Latvijas Būvinženieru savienības sertificēts neatkarīgais eksperts /pers. C/ 2007.gada 1.jūnijā sastādītajā

slēdzienā norādījis, ka „ēkas pamati praktiski sairuši un šo pamatu nevienmērīgās sēšanās rezultātā ēkas fasādes sienās (visā četrās fasādēs) ir

redzamas caurejošas pamatu sēšanās plaisas. Ēkai ir nosēdušies visi četri stūri. Pamati ir atslāņojušies un to apmetums ir atdalījies no ķieģeļu

mūra.

Intensīvi ir nosēdusies ķieģeļu mūra kāpņu telpa, kā rezultāta frontonu ieejas mezgla apakšējā daļa ir pirmssabrukšanas stadijā

(pirmsavārijas stāvoklis). ...Ieejas mezgla apakšējās daļas mūrējums ir sadalījies un atvērusies aptuveni 1 cm plata plaisa. Ieejas granīta

akmens plātne ir sašķēlusies. Sašķēlies ir arī jumtiņš virs ieejas mezgla un tas draud sabrukt. Ēkai visi stūri ir nosēdušies un zem logiem

redzamas deformāciju plaisas. Deformāciju plaisas ir abu stāvu ārējās sienās, arī tajā sienā, kas norobežo dzīvokļa Nr.5 virtuvi. Pamatu

nevienmērīgu nosēšanos ir veicinājusi pamatu izskalošana, jo ēkai ir norautas notekcaurules un viss lietus ūdens no jumta skalo ēkas pamatus

zem otrā un piektā dzīvokļiem izvietota ēkas stūra. Šīs plaisas nav radušās pēdējo divu vai trīs gadu laika, tās ir radušās ilgstošas ēkas

deformāciju procesa laikā. Plaisas fasādēs ir pirms pāris gadiem no ārpuses aizsmērētas ar kaļķu javu, tomēr deformāciju process ir

turpinājies.

4.2. Ēkai ir pilnībā gājusi bojā pamatu hidroizolācija, tādejādi mitrums no zemes sūcies virspamatos un sienās. Tas redzams gan kāpņu

telpas sienās, gan visspilgtāk ēkas

koka konstrukciju ārējās sienās. Ekspertīze saskata simptomus, kas pārliecinoši pierāda,

ka koksnes trupes rezultātā ir bojāts ēkas karkasa apakšējais vainags un pilnīgi

iespējams arī koka statņu apakšējie gali. To pārliecinoši pierāda apmetuma "izgāšanās"

apakšējā vainaga dislokācijas vietā. Ir pilnīgi dabīgs process, ka pirmā stāva pārsegums, kurš balstīts uz pirmā stāva statņiem apakšējā

vainaga trupes rezultātā nosēžas.

Šādām deformācijām nav nekā kopīga ar renovācijas darbu veikšanu pirmā stāva

dzīvokļa virtuvē. Šīs deformācijas ir notikušas ilgākā laika periodā....” (lietas 1.sējums 94.lpp).

Tāpat minētā slēdziena secinājumu 5.4.punktā norādīts, ka plaisas dzīvokļa Nr.5 sienās nav izsauktas nenesošo starpsienu demontāžas rezultātā,

bet ēkas nesošo konstrukciju bojājumu rezultātā.

Lietas materiāliem pievienoti foto uzņēmumi (lietas 2.sējums 34.-43.lpp), ar ko pamatots /pers. C/ slēdziens un kas apliecina ēkas kopējo stāvokli

un plaisu esamību nesošajās konstrukcijās.

No minētā kolēģijas ieskatā secināms, ka mājas kopējais stāvoklis (nolietojums) rada patstāvīgu pamatu tās deformācijai (nesošo konstrukciju

nosēšanās), kā arī sakarā ar to - ilgstošā laika periodā pastāvīgu plaisu rašanos, grīdas līmeņu izmaiņas.

[12.4.2] Atbilstoši prasībā norādītajam, tad pirms dzīvokļa Nr. 2 renovācijas darbu uzsākšanas, dzīvoklī Nr.5 tika veikts grīdas, sienu un griestu

kosmētiskais remonts un virtuves plīts atjaunošanas remonts.

Minētā apgalvojuma pamatotību atbildētāja neatzīst, rakstveida paskaidrojumos atsaucoties uz prasītājas sniegtiem paskaidrojumiem apsekojot

dzīvokli ar būvinženieri /pers. D/, par to, ka remontu prasītāja plāno veikt 2007.gadā, lai sakārtotu tualeti, starpību grīdas līmeņos, veiktu kosmētisko

remontu (lietas 1.sējums 62.lpp, 2.4.punkts). Atbildētājas rakstveida paskaidrojumos norādītais, daļēji tiek apstiprināts arī /pers. D/ 2006.gada

7.septembrī sastādīto tehniskās apskates atzinumu (lietas 1.sējuma 32.lpp), kura pēdējā rindkopā ieteikts prasītājai pārbaudīt pārseguma kvalitāti,

atsedzot sijas (tualetē).

Pierādījumi, kas apliecina minēto apgalvojumu, lietā, atbilstoši Civilprocesa likuma 104.pantam, nav iesniegti, neskatoties, ka atbildētāja minēto

apgalvojumu neatzīst, uz ko kolēģija prasītājai norādījusi arī apskatot dzīvokļus Nr. 5 un Nr./adrese/ uz vietas, 2014.gada 16.oktobrī. Par šāda

apgalvojuma pierādīšanas nepieciešamību norādījusi arī apelācijas instances tiesa, izskatot lietu 2011.gada 19.septembrī, atzīstot, ka prasītāja nav

norādījusi un pierādījusi apstākli, kad pēdējo reizi viņas dzīvoklī ir veikts kosmētiskais vai cita veida remonts. Minētos apsvērumus arī izskatot prasību

atkārtoti apelācijas instancē, prasītāja atstājusi bez ievērības.

Ievērojot minēto, kolēģija atzīst, ka lietā nav pamata uzskatīt, ka dzīvoklī Nr. 5 tika veikts kosmētiskais remonts, pirms renovācijas darbu

uzsākšanas dzīvoklī Nr. 2, jo minēto apgalvojumu prasītāja nav pierādījusi.

[12.4.3] Tāpat kolēģijas ieskatā prasītāja, neskatoties uz norādīto pierādījumu iesniegšanas nepieciešamību, nav pierādījusi faktu, ka krāsns un plīts

nosēšanās notikusi saistībā ar pirmajā stāvā veiktajiem remontdarbiem, tādā apmērā, kas izraisīja to pilnīgu sabojāšanos, sakarā ar ko tās nav lietojamas.

Kolēģijas ieskatā 2014.gada 03.novembrī tiesā iesniegtie dokumenti – 2014.gada 3.novembrī sastādītais apsekošanas un pārbaudes akts dzīvoklī

Nr.5, par krāsns un plīts funkcionēšanu, nedz apstiprina, nedz arī noliedz faktu, ka šāds stāvoklis iestājies tieši pēc remontdarbu veikšanas dzīvoklī Nr. 2

2006.gada vasarā, bet pirms tam gan krāsns, gan arī plīts pilnībā funkcionēja.

[12.4.4.] Atbilstoši materiāliem lietā nodibināts, ka plaisu rašanās dzīvoklī Nr. 5 sienās un grīdas nosēšanās, sakarā ar atbildētājas dzīvoklī Nr. 2

veikto vienkāršoto renovāciju, visos tehniskajos atzinumos lietā, nodibināta pēc prasītājas vārdiem:

Tā, 2007.gada 12.janvārī apsekojot dzīvokli Nr.5 Tehniskajā apsekojumā, ko sastādījis /pers. J/ (lietas 1.sējums 9.-19), norādīts, ka starpsienās

konstatētas dziļas plaisas un virtuves malkas plīts iegrimums, kuru cēlonis ir dzīvoklī Nr.2 veiktie rekonstrukcijas darbi. Tāpat norādīts uz plaisām

dzīvojamās istabas un virtuves starpsienā, virtuves un gaiteņa starpsienā, plaisas uz virtuves griestiem, saplaisājušas flīzes uz virtuves plīts virsmas.

Norādīts, ka dzīvokļi nr. 5 2006.gada jūnija veikts sienu un griestu kosmētiskais remonts, plīts atjaunošanas remonts.

Uz pierādījumiem vai apstākļiem, kas apliecinātu plaisu rašanos pēc 2006.gada vasaras, tehniskā atzinumā nav atsauces. Tāpat atzinumā nav

atsauces uz dzīvokļa Nr. 5 stāvokli pirms renovācijas darbu uzsākšanas dzīvoklī nr. 2, lai gan prasītāja, vēršoties Latvijas Neatkarīgo Ekspertu

Asociācijā, lūgusi norādīt uz nepieciešamiem darbiem, dzīvokļa iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai (lietas 1.sējums 22.lpp).

Tāpat, Tehniskās apskates atzinumā, ko 2006.gada 7.septembrī sastādījis sertificēts būvinženieris /pers. D/, ko kolēģija vērtē kā visvairāk

atbilstošu faktiskajai situācijai, ņemot vērā tā sastādīšanas laiku, norādīts, ka otrā stāva dzīvoklī, starpsienā, kas atdala virtuvi no dzīvojamās istabas

izveidojušās sīkas plaisiņas 1-2mm, kā arī vertikāla plaisiņa virs plīts saskares vietā ar sienu, taču šo plaisiņu izveidošanās laiks bez speciālas

mēraparatūras nav nosakāms precīzi. savukārt apstāklis, ka minētie bojājumi radušies apakšējā stāvā veikto darbu rezultātā norādīts pēc prasītājas

vārdiem.

Kā kolēģija jau iepriekš norādīja, tad būvekspertes /pers. L/ tehniskās apsekošanas atzinums nesatur nekādas norādes, kas bijis par pamatu

secinājumu izdarīšanai, ka plaisas radušās vienlaicīgi vai pēc dzīvoklī Nr. 2 2006.gada vasarā uzsāktiem remontdarbiem.

Tādējādi, kolēģijas ieskatā atzīstams, ka lietā nav pierādīts fakts, ka dzīvoklis Nr. 5 pirms renovācijas darbu uzsākšanas dzīvoklī Nr. 2, bijis pilnībā

izremontēts, bez plaisām ar funkcionējošu plīti un krāsni, kā arī grīdu vienādā līmenī visā dzīvoklī. Kolēģija gan apskatot dzīvokli Nr.5 uz vietas

izbraukuma sēdē, gan arī balstoties uz speciālista /pers. C/ atzinumā norādīto, secina, ka prasībā norādītie bojājumi dzīvoklī Nr. 5, radušies ilgākā laika

periodā, kura sākumu lietā nav iespējams noteikt, un tādējādi tieši nav saistāmi ar dzīvoklī Nr. 2 veiktajiem vienkāršotās renovācijas darbiem.

[13] Pieļaujot, ka atbildētājas rīcības dēļ, uzsākot remontdarbus dzīvoklī Nr.2, ir radušies jau esošo plaisu padziļinājumi, tomēr kolēģijas ieskatā

lietā nav konstatējams cēloniskais sakars starp atbildētājas rīcību un prasītājas norādītajiem zaudējumiem, kas saistāmi ar jaunu krāsns un plīts izbūvi,

starpstāvu pārsegumu konstrukciju siltināšanu, starpstāvu konstrukciju izbūvi, grīdas seguma ieklāšanu, projektēšanas darbiem, sociālā nodokļa,

transporta un materiālu sagādi, iekšējo darbu un tehniskā apsekojuma slēdzienu saņemšanu, sakarā ar ko prasītājas izdevumi būtu Ls 6015,21 vai EUR

8558,87 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu

pamatojumu. Ņemot vērā, ka prasītāja savu prasību nav pierādījusi un lietā nav konstatējams ne atbildētājas rīcības cēloniskais sakars ar prasītājas

norādītiem zaudējumiem, kā arī norādīto zaudējumu esamība, līdz ar ko kolēģija uzskata, ka prasība kā nepierādīta ir noraidāma, atstājot bez izvērtējuma

prasībā norādītā zaudējuma apmēra pamatotību.

[14] Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams prasības

apmierināšanai, savukārt apelācijas sūdzībā minētie argumenti apstiprinājumu nav guvuši un nevar būt par pamatu pretēja nolēmuma taisīšanai.

[15] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus, no /pers. A/ par labu /pers. B/ piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 8,37 apmērā.

Ņemot vērā, ka ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus (ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi)

EUR 22,42 apmērā, nav seguši lietas dalībnieku veiktie maksājumi, tie valsts labā piedzenami no prasītājas /pers. A/.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas 1.punktu, ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību.

Lietas materiāliem (lietas 2.sēj. 46.-47.lapa) pievienoti atbildētājas /pers. B/ veiktie maksājumi par advokāta palīdzības saņemšanu civillietā. Pamatojoties

uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, no /pers. A/ par labu /pers. B/ piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi

EUR 420 (EUR 210 + EUR 210) apmērā.

[17] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikto, kas paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu

natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties, kolēģija atzīst, ka prasītājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz Civilprocesa 93.panta pirmo daļu, 97.pantu, 204.1pantu, 430.pantu, 432.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda:

/pers. A/ prasību pret /pers. B/ par zaudējumu atlīdzību noraidīt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

euro 8,37 (Astoņi eiro, 37 centi) un ar lietas vešanu saistītos izdevumus euro 420,- (Četri simti divdesmit eiro), kopā euro 428,37 (četri simti divdesmit

astoņi eiro, 37 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 22,42 (Divdesmit divi eiro, 42

centi).

Noteikt termiņu sprieduma daļā par naudas piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šajā termiņā valsts labā

piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas kancelejā, Brīvības bulvārī 34,

Rīgā, 204.kabinetā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 20.aprīlī.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ L.Blūmiņa

Tiesneses /divi paraksti/ L.Grauda

A.Veita