Court dismisses appeal against tax authority's fine for transporting excise goods without proper documentation.

Lietas arhīva Nr. AA43-0483-22/7

ECLI:LV:ADAT:2022:0616.A420206221.6.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr. A420206221

AA43-0483-22/7

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022. gada 16. jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Valda Zommere,

tiesneši Ilze Amona un Kaspars Berķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta 2021. gada 22. jūnija lēmuma Nr. 31.1-22.7/22.7/7153 atcelšanu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību

par Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 15. novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Muitas lietu izmeklēšanas

daļas Otrās izmeklēšanas nodaļas amatpersona 2020. gada 7. oktobrī pieteicējam /pers. C/ par akcīzes preču pārvadāšanu

bez preču izcelsmes dokumentiem noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. NG100128.

Ar dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020. gada 3. novembra lēmumu Nr. NG100128 pieteicējs

saukts pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam naudas sodu 500,00 euro un konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās

preces – 5017,586 litrus gāzeļļas (vieglā dīzeļdegviela).

Dienests pieteicējam par akcīzes preču pārvadāšanu bez preču izcelsmes dokumentiem ar akcīzes nodokli

apliekamajām precēm (5017,586 litri dīzeļdegviela) precizēja nodokļa apmēru. Ar dienesta amatpersonas 2021. gada

11. maija lēmumu Nr. 31.3- 17.15.1/17.15.1/42548 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējam papildu nomaksai budžetā

noteikts akcīzes nodoklis naftas produktiem 2077,28 euro un nokavējuma nauda 478,81 euro.

Administratīvais process iestādē noslēdzās ar dienesta 2021.gada 22.jūnija lēmumu Nr. 31.1-22.7/22.7/7153 (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums), ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots šādi.

[1.1] No 2020. gada 7. oktobra administratīvā pārkāpuma protokola Nr. NG100128 konstatējams, ka 2020. gada

4. februārī uz Rīgas–Jelgavas šosejas A8, apdzīvotā vietā Dalbe, pieteicējs vadīja Lietuvas uzņēmuma UAB „General

Logistic LT” kravas automašīnu RENAULT (ar Lietuvas Republikas valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/) un UAB

„Coloradis” piederošo puspiekabi SCHMITZ (ar Lietuvas Republikas valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/), kurā

atradās dažādu veidu cigarešu filtru, paciņu, bloku sagataves un dīzeļdegvielai līdzīgs šķidrums bez kravu apliecinošiem

pavaddokumentiem.

Minētais šķidrums saskaņā ar Muitas pārvaldes 2020. gada 5. marta vēstulē Nr. VID.4.3/MP/776 sniegto informāciju ir

identificējams kā gāzeļļa (vieglā dīzeļdegviela), kas kvalificējama ar kombinētās nomenklatūras preču kodu 27101943 un ir ar

akcīzes nodokli apliekamā prece.

Pieteicējs par minēto pārkāpumu ir saukts pie administratīvās atbildības, piemērojot pieteicējam naudas sodu un

preces konfiskāciju. Pieteicējs minēto lēmumu nav apstrīdējis. Tādējādi administratīvā pārkāpuma lietā secināts, ka

pieteicējs, pārvadājot ar akcīzes nodokli apliekamo preci bez preču apliecinošiem dokumentiem, ir pārkāpis likuma „Par

akcīzes nodokli” aprites kārtību un iestājas akcīzes nodokļa samaksas pienākums.

[1.2] Administratīvā atbildība paredzēta par ar akcīzes nodokli apliekamo preču (to skaitā preču, kurām piemērojams

akcīzes nodokļa atbrīvojums vai atvieglojums) iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas)

noteikumu pārkāpšanu, kā arī par citiem šo preču aprites noteikumu pārkāpumiem. Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts

administratīvais sods.

[1.3] Pieteicējs paskaidro, ka viņam nav saistības ar transportlīdzekļiem, kuros konstatēta akcīzes prece bez izcelsmi

apliecinošiem dokumentiem, pieteicējam šo transportlīdzekļu vadītājs palūdzis automašīnu aiztransportēt uz Ķekavu. Šis

paskaidrojums nav vērtējams kā ticams, t.i., nav ticams, ka transportlīdzekļu vadītājs uztic automašīnu ar kravu svešam

garāmgājējam, kurš turklāt bez ierunām piekrīt to transportēt uz Ķekavu bez tā faktiskā autovadītāja.

Lietā ir Lietuvas Muitas kriminālizmeklēšanas dienesta 2020. gada 16. jūlija vēstule Nr. 15-7.2-19/3182, kurā norādīts,

ka Lietuvas uzņēmums UAB „General Logistic LT” 2020. gada 2. jūlijā (automašīnas RENAULT ar Lietuvas Republikas

valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ īpašnieks) un UAB „Coloradis” 2020. gada 1. jūlijā (puspiekabes SCHMITZ

ar Lietuvas Republikas valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ īpašnieks) dienestam paskaidroja , ka uzņēmumi bija

nolēmuši pārdot savā īpašumā esošos transportlīdzekļus Latvijas pilsonim /pers. C/, kurš samaksājis rokasnaudu.

Pieteicējam tika nodoti uzņēmumu rekvizīti atlikušās naudas summas pārskaitīšanai un nodoti transportlīdzekļi.

Tādējādi pieteicēja norādītais, ka viņam nav nekādas saistības ar minētajiem transportlīdzekļiem, kā arī viņam nav bijis

zināms tajos esošās kravas saturs, ir noraidāms kā nepamatots.

[1.4] Pārvadājot akcīzes preci (5017,586 litri gāzeļļas (vieglā dīzeļdegviela)) bez preču apliecinošiem

pavaddokumentiem, par kuru nav samaksāts akcīzes nodoklis, pieteicējs ir pārkāpis likuma „Par akcīzes nodokli” 33. panta

otrās un trešās daļas nosacījumus un no pieteicēja ir piedzenami akcīzes nodokļa maksājumi.

[2] Pieteicējs iesniedza tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

[2.1] Pārsūdzētajā lēmumā minētās preces un dīzeļdegviela, kas tika izņemta Lietuvas kompānijai piederošajā

automašīnā, ar kuru pieteicējam nav saistības, nepieder pieteicējam un pieteicējam uz to brīdi nebija zināms kravas saturs.

[2.2] Lietuvas uzņēmumu UAB „General Logistic LT” un UAB „Coloradis” sniegtā informācija ir nepatiesa, jo

pieteicējs nav sazinājies un ticies ar šo uzņēmumu pārstāvjiem, pieteicējam nav bijis nodoma nopirkt šo transportlīdzekli un

piekabi, kā arī rokasnaudus šo uzņēmumu pilnvarotajām personām pieteicējs nav maksājis, jo pretējā gadījumā šo

uzņēmumu amatpersonas būtu iesniegušas Lietuvas Muitas kriminālizmeklēšanas dienestam attiecīgus dokumentus, taču

šādu dokumentu šīm amatpersonām nav un nevar būt. Turklāt pieteicēja rīcībā nav naudas līdzekļu, lai varētu iegādāties

automašīnu un piekabi.

Sniedzot šādu paskaidrojumu Lietuvas Muitas kriminālizmeklēšanas dienestam, šīs kompānijas cenšas izvairīties no

atbildības par neakcizētu preču pārvadāšanu ar tām piederošajiem transportlīdzekļiem, uzliekot pienākumu pieteicējam

maksāt akcīzes nodokli par precēm, kuras nepieder pieteicējam un ar kurām pieteicējam nav saistības.

[2.3] Dienests nekorekti ir aprēķinājis nokavējuma naudu par akcīzes precēm, jo transportlīdzekli pieteicējs vadīja

2020. gada 4. februārī, sākotnējais lēmums pieņemts 2021. gada 11. maijā, līdz ar to nepamatoti aprēķināta nokavējuma

naudu par šo laika periodu.

[3] Dienests paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem,

papildus norādot, ka pieteicējam pamatoti tika aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nenomaksātā pamatparāda, proti, 0,05

procenti par katru nokavēto dienu no 2020. gada 5. februāra līdz sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienai 2021. gada

10. maijam (461 diena).

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 15. novembra spriedumu pieteikums noraidīts.

Tiesa atzina par pamatotu dienesta secinājumu, ka pieteicējs, pārvadājot akcīzes preci bez preču apliecinošiem

pavaddokumentiem, par kuru nav samaksāts akcīzes nodoklis, ir pārkāpis likuma „Par akcīzes nodokli” aprites kārtību un

pieteicējam iestājas akcīzes nodokļa samaksas pienākums.

Tiesa norādīja, ka ir mazticams pieteicēja paskaidrotais, ka viņam svešs cilvēks uzticētu kravas automašīnas vadīšanu

ar kravu. No Lietuvas Muitas Kriminālizmeklēšanas dienesta sniegtās informācijas izriet, ka Lietuvas uzņēmumi UAB

„General Logistic LT” un UAB „General Logistic LT” bija nolēmuši pārdot savā īpašumā esošos transportlīdzekļus

pieteicējam, kurš samaksājis rokasnaudu. Pieteicējam tika nodoti uzņēmumu rekvizīti atlikušās naudas summas

pārskaitīšanai un nodoti transportlīdzekļi. Tādējādi ir nepamatots pieteicēja arguments, ka viņam nav saistības ar kravu, kā

arī nav bijis zināms tās saturs.

Tiesa nepiekrita pieteicējam, ka viņam būtu nekorekti aprēķināta nokavējuma nauda. Tikai pēc lēmuma par preču

konfiskāciju spēkā stāšanās administratīvā pārkāpuma lietā dienests pieteicējam papildus nomaksai budžetā noteica akcīzes

nodokli un nokavējuma naudu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 15. novembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā norādītajiem argumentiem. Papildus pieteicējs norāda, ka pirmās instances tiesa

ir pieļāvusi būtisku pārkāpumu, jo piedevusi ticamību tikai Lietuvas muitas Kriminālizmeklēšanas dienesta vēstulei un abu

Lietuvas uzņēmumu UAB „General Logistic LT” un UAB „General Logistic LT” paskaidrojumiem, kuriem nav pievienoti

nekādi dokumenti ne par rokasnaudas iemaksu, ne pirkuma līgumi par šo transportlīdzekļu iegādi. Pirmās instances tiesai

bija jāpieprasa Lietuvas uzņēmumiem papildu pierādījumi.

[6] Dienests paskaidrojumā par pieteicēja apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota un noraidāma, pamatojoties

uz pārsūdzētajā lēmumā un spriedumā norādītajiem argumentiem. Papildus dienests, atsaucoties uz Senāta Administratīvo

lietu departamenta (turpmāk – Senāts) praksi, norāda, ka tiesai nav par katru cenu jāiegūst papildu pierādījumi kāda procesa

dalībnieka viedokļa pamatošanai.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa

atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi identificējusi strīdus jautājumu un izvērtējusi

iesniegtos pierādījumus, kā arī pareizi piemērojusi tiesību normas. Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Papildus par apelācijas sūdzību apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[9] Pieteicējs uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi pārkāpumu, jo piešķīrusi ticamību tikai Lietuvas muitas

Kriminālizmeklēšanas dienesta vēstulei un Lietuvas uzņēmumu UAB „General Logistic LT” un UAB „Coloradis” pārstāvju

paskaidrojumiem.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 154. panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās

apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Minētā panta otrā daļa noteic, ka

nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka tiesa

spriedumā norāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienu

faktu par pierādītu, bet citu – par nepierādītu.

Pretēji pieteicēja viedoklim apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa ir izvērtējusi gan pieteicēja viedokli, gan lietā

iesniegto informāciju, priekšroku dodot iesniegtajiem pierādījumiem, jo pieteicēja paskaidrojums atzīstams par mazticamu.

Apgabaltiesa pievienojas gan dienesta, gan pirmās instances tiesas viedoklim, ka atbilstoši loģiskas likumiem un dzīvē

gūtiem novērojumiem ir mazticams, ka svešs cilvēks uzticētu pieteicējam vadīt kravas automašīnu ar kravu. Ievērojot

minēto, pieteicēja arguments par neatbilstošu pierādījumu novērtējumu ir nepamatots.

[10] Pieteicējs iebilst, ka pirmās instances tiesa nav izprasījusi dokumentārus pierādījumus par Lietuvas uzņēmumu

UAB „General Logistic LT” un UAB „Coloradis” paskaidrojumos norādītajiem apstākļiem.

Objektīvās izmeklēšanas princips prasa, lai tiesa vispusīgi noskaidro lietas izlemšanai būtiskos apstākļus, tostarp, ja

nepieciešams, pati savāc pierādījumus vai dod norādījumus procesa dalībniekiem par pierādījumu iesniegšanu. Tomēr no

objektīvās izmeklēšanas principa neizriet tiesas pienākums mērķtiecīgi veikt darbības, lai lietas izskatīšanā apstiprinātu

pieteicēja uzturēto pozīciju (sk. Senāta 2019. gada 5. jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-310/2019

(A420449713) 5. punktu).

Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs pirmās instances tiesai lūgumu par pierādījumu izprasīšanu netika pieteicis, līdz ar

to pirmās instances tiesa to nav izlēmusi. Savukārt apgabaltiesa nesaskata pamatu šādu pierādījumu izprasīšanai.

Pretēji pieteicēja uzskatam tas, ka, iespējams, Lietuvas uzņēmumu UAB „General Logistic LT” un UAB „Coloradis”

pārstāvji savos paskaidrojumos ir snieguši nepatiesu, ar dokumentāriem pierādījumiem neapliecinātu informāciju, tam nav

izšķirošas ietekmes uz izskatāmo lietu. Atbilstoši likuma „Par akcīzes nodokli” 33. panta septītajai daļai atbildība ir

paredzēta par jebkurām darbībām ar akcīzes precēm neatkarīgi no to izcelsmes, neievērojot normatīvo aktu prasības.

Savukārt šā likuma 34. panta otrā daļa noteic, ja, pārvietojot akcīzes preces no Latvijas Republikas uz citu dalībvalsti vai no

citas dalībvalsts uz Latvijas Republiku, izdarīts pārkāpums, kas attiecas uz nodokļa maksāšanu, nodokli tajā dalībvalstī,

kurā pārkāpums izdarīts, samaksā persona, kura pārvieto akcīzes preces. Līdz ar to apgabaltiesas ieskatā nav izšķirošas

nozīmes tam, vai pieteicējs zināja par kravu un tās saturu.

[11] Apgabaltiesas ieskatā pieteicēja argumentācija ir vērsta uz lēmuma par saukšanu pie administratīvās atbildības

pārskatīšanu, taču konkrētais process tam nav domāts.

Lietā nav strīda, ka pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības par ar akcīzes nodokli apliekamo preču

pārvadāšanu bez preču izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, pārkāpjot likuma „Par akcīzes nodokli” aprites kārtību, un

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā nav pārsūdzējis. Apgabaltiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietas

iznākumam nav nozīmes šajā lietā, jo tas nevar ietekmēt nodokļa samaksas pienākumu. Proti, pieteicējam akcīzes nodokļa

samaksas pienākums iestājas nevis tādēļ, ka pieteicējs būtu saukts pie administratīvās atbildības, bet gan tādēļ, ka pieteicējs

ir pārkāpis akcīzes preču aprites kārtību. Pienākums samaksāt akcīzes nodokli rodas no tiesību normām, nevis no

administratīvā pārkāpuma lietas esības.

Apkopojot minēto, pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka nepastāv pamats pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309. pantu un 329. panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

n o s p r i e d a :

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2021. gada 22. jūnija lēmuma Nr. 31.1-22.7/22.7/7153

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente V.Zommere

Tiesneši I.Amona

K.Berķis

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.