Court convicts drunk driver of minor crime, imposes forced labor and license revocation.

Lietas Nr.11240029514

Lietas arhīva Nr.K18-0129-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Krāslavā, 2014.gada 21.oktobrī

Krāslavas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja H. Muižniece,

ar tiesas sēžu sekretāri I.Bidzāni, tulci E.Zemblicku,

piedaloties prokurorei A.Zaltānei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē saīsinātā procesa kārtībā krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma

262.panta otrās daļas.

Tiesa, pārbaudījusi krimināllietas materiālus Kriminālprocesa likuma 499.panta kārtībā (par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu

krimināllietā),

noskaidroja:

ka /pers. C/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības likumā noteiktā kārtībā nav

iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē, pie šādiem apstākļiem:

2014.gada 16.augustā plkst.1620 /pers. C/, būdams alkohola ietekmē (ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpas gaisā 2,9717 promiles pirmajā

mērījumā un 2,9716 promiles – otrajā mērījumā), /adrese/, braucot pa Indras ielu, Vienības ielas virzienā, vadīja motociklu JAWA 368 bez reģistrācijas

numura zīmes, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), tādējādi pārkāpjot 2004.gada

29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 39.1.1.punkta prasības, - transportlīdzekļa vadītājam aizliegts vadīt

transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas

stāžs nav lielāks par diviem gadiem.

Ar savu rīcību /pers. C/ izdarīja transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības likumā

noteiktā kārtībā nav iegūtas) un ja vadītājs atrodas alkohola ietekmē, tas ir izdarīja mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta

otrajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. C/ sevi par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā atzina, kā arī lūdza tiesu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi,

jo savu vainu atzīst, kvalifikācijai piekrīt, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas viņam ir izskaidrotas, sprieduma pārsūdzēšanas kārtība viņam ir

saprotama.

Prokurore A.Zaltāne arī pievienojās apsūdzētā lūgumam un arī lūdz tiesu neveikt krimināllietā pierādījumu pārbaudi, jo lietā ir savākts pietiekoši

pierādījumu, kas apstiprina apsūdzētā vainu un tās kvalifikāciju.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētais savu vainu atzīst, un apsūdzētais un prokurore lūdz izskatīt lietu bez pierādījumu pārbaudes, tiesai iesniegtie

pierādījumi krimināllietā apstiprina apsūdzētā vainu un inkriminēto kvalifikāciju, tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolēma neveikt lietā

pierādījumu pārbaudi.

Tiesa, novērtējusi kopumā visus lietā esošos pierādījumus, uzskata, ka celtā apsūdzība apsūdzētajam /pers. C/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā,

kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā, ir pierādīta pilnā apjomā ar lietas materiāliem un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.pantā norādīto, lietās, kurās nav veikta pierādījumu pārbaude, pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav

nepieciešams, tāpēc tas netiek veikts.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. C/, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta un 46.panta otrās daļas un ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu, vainīgā personību, - to, ka viņš agrāk deviņas reizes tiesāts, sodāmības likumā noteiktā kārtībā nav dzēstas (lietas lapa Nr.27-32), no

administratīvo pārkāpuma reģistra vēstures redzams, ka viņš vairakkārt ir saukts pie administratīvās atbildības, tajā skaitā arī par Ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpšanu, deviņi uzliktie naudas sodi par administratīvajiem pārkāpumiem nav samaksāti (lietas lapa Nr.18-19), tas apsūdzēto raksturo no

negatīvas puses, kā personu, kura ignorē valstī esošo likumos noteikto kārtību. No dzīves vietas raksturojas negatīvi kā rupja, cietsirdīga un nepastāvīga

persona, kura bieži lieto alkoholiskos dzērienus un alkohola reibumā kļūst agresīvs, viegli aizkaitināms, kuram ir tieksme uz likumpārkāpumiem, apkārtējo

iedzīvotāju atsauksmes ir negatīvas.

Tiesa ņem vērā atbildību ietekmējošos apstākļus, to, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta pirmo daļu atbildību mīkstinoši apstākļi /pers. C/

krimināllietā nav konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa uzskata par iespējamu /pers. C/ atzīst vienu atbildību mīkstinošu apstākli - savas vainas

atzīšanu. Atzīt arī nožēlu par izdarīto tiesa uzskata par neiespējamu, jo ne pirmstiesas izmeklēšanā, ne tiesas sēdē /pers. C/ pat formāli nenožēloja savu

vainu izdarītajā. Bez tam uz tiesas sēdi ieradās ar nokavēšanos alkohola reibumā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu kā atbildību pastiprinošu apstākli tiesa /pers. C/ atzīt to, ka noziedzīgs nodarījums veido

noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Tiesa ņem vērā arī to, ka /pers. C/ ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, vadot motociklu alkohola reibumā 2,9717 promiles, apdraudēja satiksmes

dalībnieku drošību uz ceļa, viņš apdraudēja ne tikai savu veselību un dzīvību, bet jebkura viņa ceļā gadījušās ceļu satiksmes dalībnieka veselību un

dzīvību. Krimināltiesību mērķis valstī un uzdevumi ir, lai katrs ceļu satiksmes dalībnieks respektētu un ievērotu drošību uz ceļiem.

Krimināllikuma 35.pantā noteiktais soda mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un

tas būtu sasniedzams nosakot /pers. C/ sodu piespiedu darba veidā tuvu maksimālai sankcijas robežai, bez mantas konfiskācijas, jo apsūdzētais ir jauns,

darba spējīgs vīrietis un viņš var strādāt sabiedrības labā, kā arī jāpiemēro papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz likumā noteikto

maksimālo termiņu, jo, kā redzams no Informācijas centra izdrukas PIR, apsūdzētais sistemātiski un vairākkārt ir pieļāvis Ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumus.

Noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā būtu nelietderīgi, jo apsūdzētais savu vainu atzina, vēlās uzsākt godīgu pilsoņa dzīvi, tāpēc tiesa uzskata, ka

viņš var laboties atrodoties sabiedrībā.

Noteikt sodu naudas soda veidā arī būtu nelietderīgi, jo apsūdzētais vēl nav samaksājis viņam piespiestos naudas sodus, kas viņam noteikti par

agrāk izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem un šāds soda veids neatturētu viņu no jaunu noziegumu izdarīšanas.

Lietisko pierādījumu – motociklu JAWA, bez reģistrācijas numura zīmes, kurš nav reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā – konfiscēt par labu valstij.

Pamatojoties uz augstāk teikto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 23., 127., 499., 512., 514., 520., 527., 528. pantiem, tiesa

nosprieda:

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz

270 (divi simti septiņdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieciem) gadiem.

Drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošanu /pers. C/ saglabāt līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 6.punktu lietisko pierādījumu – motociklu „JAWA 368-350”, bez reģistrācijas

numura zīmes, kas nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrai un atrodas stāvvietā /adrese/, – konfiscēt par labu valstij.

Spriedums var būt pārsūdzēts vai noprotestēts 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Krāslavas

rajona tiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja H.Muižniece