Court convicts driver of driving under influence and imposes administrative arrest and license revocation.

Lieta Nr.129015920/21

ECLI:LV:RLPT:2020:0415.129015920.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 15.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska izskatījusi atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/,

personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149.15panta piektās daļas,

Aprakstošā daļa

konstatēja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas vecākā

inspektore Ē.Klaikalte 2020.gada 23.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC375209 par to, ka 2018.gada 13.oktobrī plkst.01.24

Rīgā, /pers. A/ (turpmāk – pie administratīvās atbildības saucamā persona) vadīja transportlīdzekli BMW X5 valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/ pa Krasta ielu no Slāvu rotācijas apļa puses Lāčplēša ielas virzienā, atrodoties narkotisko un psihotropo vielu ietekmē. Protokols sastādīts,

pamatojoties uz policijas darbinieka O.Brīvkalna ziņojumu, medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.5993 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu

ietekmes noteikšanai, ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.8590. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu ir noteikts

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Protokols sastādīts bez /pers. A/ klātbūtnes. Ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta

pirmās daļas 2.punkts. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149.15panta piektajā daļā.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268. 1panta pirmajai un otrajai

daļai, 238.1panta 8.daļai, 248.panta pirmajai daļai (lietas 4.., 5.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa

saskaņā ar Latvijas APK 260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 268.panta 2.punktam, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez

pie administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 149.15panta piektās daļas.

Saskaņā ar Latvijas APK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā

pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 2.punktam aizliegts vadīt transportlīdzekli atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu

apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē.

Latvijas APK 149. 15panta piektā daļa nosaka, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko,

psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē [..], piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no

tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Tātad, lai izvērtētu vai persona ir vainīga Latvijas APK 149. 15panta piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt vai tā

vadīja transportlīdzekli un vai tai ir konstatēta narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekme. Turklāt, lai kvalificētu pārkāpumu pēc

Latvijas APK 149. 15panta piektās daļas, ir pietiekams speciālista atzinums par konstatētu narkotisko vielu ietekmi jeb iespaidu (Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 15.maija spriedums lietā Nr.SKA-181/2008).

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina pārkāpuma izdarīšanā pierādīta pilnībā, ar administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.PC375209 (lietas 4.lapa), ar policijas darbinieka ziņojumu (lietas 16.lapa), ar rakstveida paskaidrojumu (lietas 23.lapa), ar 2018.gada 13.oktobra

medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.5993 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai, ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas

rezultātiem Nr.8590 (lietas 25.-26.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.

Saskaņā ar 2005.gada 11.janvāra MK noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpojamā gaisā un

konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 13.punktu medicīniskā pārbaude ietver: alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai

medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem; ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai

neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi; alkohola koncentrācijas

noteikšanu izelpotajā gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un

medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu

ietekmes pārbaudes kārtību.

Atbilstoši šo noteikumu 14.punktam medicīnisko pārbaudi, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu veic: ja darbiniekam ir pamatotas

aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā; saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.punktu.

Minēto noteikumu 20.punkts nosaka, ka, lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā pārbaudē nosaka klīniskos

simptomus un veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus. Tāpat atbilstoši minēto noteikumu 27.punktam medicīniskās pārbaudes protokolā

detalizēti apraksta rezultātus, kas iegūti, veicot šo noteikumu 13., 20. un 22.punktā minētās darbības, un apstiprina vienu no šādiem pārbaudītās personas

stāvokļiem: nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs; nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids; ir konstatēta alkohola

koncentrācija asinīs (norādot promiles); ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids (norādot, vai iespaids konstatēts klīniski vai

laboratoriskos

izmeklējumos); nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet ir novērojami funkcionālā

stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana; ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles), gan narkotisko

vai citu apreibinošo vielu iespaids (vienlaikus); ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu

iespaids.

Saskaņā ar šo noteikumu 21., 22. un 26.punktu, lai bioloģiskajā vidē kvalitatīvi noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, sertificēti tiesu

eksperti veic ķīmiski toksikoloģisko ekspertīzi, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes. Ja medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu

apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai nevar veikt pilnā apjomā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida klīnisko simptomu noteikšana ir

apgrūtināta pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vispārējā stāvokļa dēļ, novērtē konstatējamos klīniskos simptomus un veic laboratoriskos

izmeklējumus divās dažādās bioloģiskajās vidēs. Pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu, sastāda

medicīniskās pārbaudes protokolu (divos eksemplāros), piešķir tam numuru, kā arī ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā. Ja

transportlīdzekļa vadītājs, kuram veikta medicīniskā pārbaude, nepiekrīt analīžu rezultātiem, galīgo atzinumu sniedz un medicīniskās pārbaudes protokolu

sastāda pēc atkārtotas materiālu paraugu analīžu veikšanas.

Kā redzams no lietas materiāliem transportlīdzekļa vadītāja medicīniskā pārbaude veikta uz kārtībnieces M.Krjučinas nosūtījuma pamata.

Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.5993 satur informāciju par visiem MK noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija

asinīs un izelpojamā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” 13., 20., 21.punktā minētajiem jautājumiem. Proti, /pers. A/

tika fiksēts ārējais izskats (klīniskā aina) un veikti bioloģiskās vides laboratoriskie izmeklējumi (urīns, nomazgājumi no rokām). Un atbilstoši minēto

noteikumu 27.4.punktam ir sniegts atzinums, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai ir konstatēts narkotisko vielu iespaids.

Pēc tiesas ieskata, norādītais izslēdz medicīniskās pārbaudes kļūdas iespējamību un tiesai nav pamata apšaubīt medicīniskās pārbaudes rezultātus,

ko atbilstoši MK noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpojamā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu

apreibinošo vielu iespaids” 15. un 26.punktam ir veikusi un atzinumu sniegusi sertificēta ārste narkoloģe /pers. B/, bet ķīmiski toksikoloģisko izmeklēšanu

veicis tiesu eksperts /pers. C/. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka VISS “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra” Narkoloģiskās palīdzības dienesta

Alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas ārstei /pers. B/ būtu kāds iemesls apmelot pie administratīvās atbildības saucamo

personu, sniedzot nepatiesu informāciju un atzinumu medicīniskās pārbaudes protokolā.

Kā jau norādīts iepriekš medicīniskās pārbaudes protokolu sastāda speciālists ārsts-narkologs vērtējot gan visas klīniskās ainas pazīmes, gan

ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātus kopsakarā atbilstoši MK noteikumiem Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un

izelpojamā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids”.

Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu

izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas vecākās inspektores Ē.Klaikaltes 2020.gada 23.martā sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu,

jaunākā inspektora O.Brīvkalna ziņojumu, vecākās inspektores, majores J.Zāgas lēmumu par kriminālprocesa Nr.11520033219 izbeigšanu daļā un citus

lietā esošos pierādījumus, kas sastādīti pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas darbinieki ieguva, pildot savus tiešos darba pienākumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta devīto daļu pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, ja ziņas par faktiem tieši vai

netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību,

izmantošanas iespējamību vai neiespējamību.

Lai konstatētu, ka policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas ziņas, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Lietā nav konstatēti apstākļi, kas norādītu

uz to, ka policijas darbinieki sniegtu nepatiesu informāciju, nolūkā aprunāt pie administratīvās atbildības saucamo personu, nepatiesi norādot uz viņa vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Turklāt saskaņā ar Latvijas APK 243.panta 11.daļu ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas

ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs

ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījums (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr. SKA-219/2007

11.apakšpunkts).

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus secināms, ka /pers. A/ narkotiskās un psihotropās vielas ir lietojis apzināti un atrodoties šo vielu iespaidā,

vadījis transportlīdzekli.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir objektīvi apstiprināts Latvijas APK 149. 15panta piektās daļas administratīvā pārkāpuma izdarīšanas

fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs un nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu

administratīvās lietvedība izbeigšanai dotajā lietā, bet uzskata, ka /pers. A/ bija jāzina un jāpilda normatīvajos aktos paredzētie ceļu satiksmes dalībnieka

pienākumi, kā to paredz Ceļu satiksmes noteikumi, Ceļu satiksmes likums.

Latvijas APK 32.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums apdraud sabiedrisko drošību transportlīdzekļu kustības un

ekspluatācijas sfērā.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, par darbavietu, materiālo

stāvokli, personām apgādībā ziņu nav, iepriekš administratīvi sodīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu un 34.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus vai pastiprinošus apstākļus

tiesa nekonstatēja. Tāpat tiesa nekonstatēja Latvijas APK 31.panta otrajā daļā paredzētos apstākļus, kas liegtu pie administratīvās atbildības saucamajai

personai piemērot administratīvo arestu.

Ņemot vērā minēto un administratīvā soda mērķi, tiesa uzskata, ka pie administratīvās atbildības saucamai personai nosakāms sods Latvijas APK

149.15panta piektās daļas sankcijas ietvaros, ko tiesa atzīst par samērīgu.

Latvijas APK 29.panta ceturtajā daļā noteikts, ka personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu

apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas

tiesības.

Savukārt Latvijas APK 29. 3pantā noteikts, ka aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem,

kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana [..]. Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību

iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

Atbilstoši Latvijas APK 309.panta otrajai daļai, ja transportlīdzekļa vadītājam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, bet transportlīdzekļu

vadītāja apliecība nav izņemta, transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību

Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai.

Latvijas APK 312.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka transportlīdzekļu [..]vadītāji [..] uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no

dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu. Ja transportlīdzekļa [..] vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu [..] vadīšanas tiesības, izvairās

nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli [..] laikā, kad transportlīdzekļu[..] vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts

robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.

Saskaņā ar Latvijas APK 317.pantu lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un

lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums [..]. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda divu gadu laikā no

lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.

Atbilstoši Latvijas APK 299.1pantam, pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Latvijas APK 258.panta trešā daļa nosaka, ka persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas

saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 5. un 6.punktu, ja iestāde, kuras darbinieks veica

personas pārbaudi ar portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai nosūtīja personu uz medicīnisko pārbaudi (turpmāk –

iestāde), nosūta institūcijai (amatpersonai) izskatīšanai lietas materiālus par administratīvo pārkāpumu, materiāliem pievieno šo noteikumu 3.punktā

minētos izdevumus apliecinošos dokumentus un informāciju par iestādes budžeta kontu, kurā personai jāiemaksā izdevumiem atbilstošā summa.

Institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (turpmāk – lēmums), rakstiski informē personu par pienākumu 30 dienu

laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā, labprātīgi segt lēmumā norādītos izdevumus; iestādes budžeta kontu, kurā ir veicama iemaksa; lēmuma

piespiedu izpildi, ja labprātīgi netiks segti lēmumā norādītie izdevumi.

Kā redzams no lietas materiāliem, pie administratīvās atbildības saucamās personas ar medicīniskās pārbaudes veikšanu narkotisko, psihotropo vai

toksisko vielu iespaida noteikšanai saistītie izdevumi ir 135.65 EUR (lietas 25.lapa), kas jāsedz pie administratīvās atbildības saucamai personai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.26.punktu tiek mainīta sprieduma

paziņošanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 149.15panta piekto daļu, 238.pantu, 243.pantu,

244.pantu, 258.panta trešo daļu, 271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6panta septīto un astoto daļu, 289.13panta pirmo un

otro daļu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta pirmo daļu, APK 299.1pantu, 309.panta otro daļu,

312.panta pirmo un otro daļu, 317.pantu tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15panta piektajā

daļā un sodīt ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu EUR 1200 (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā, atņemot

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, bet gadījumā, ja /pers. A/ nav atpūtas kuģa vadīšanas

tiesību, aizliegt tās iegūt uz 4 (četriem) gadiem.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā – saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129015920/21.

Pēc naudas soda nomaksas nekavējoties klātienē, pasta sūtījumā vai elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu dokumentu Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.

Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknim.

Sprieduma izpildi daļā par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uzdot Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Noteikt, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/, labprātīgi 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā jāsedz izdevumi 135.65 EUR (simtu

trīsdesmit piecu euro 65 centu) apmērā par pārbaudi narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai, maksājot šādā kontā – saņēmējs:

Valsts policija, Banka: Valsts kase; reģistrācijas Nr.90000099040, bankas kods: TRELLV22, konta Nr.LV96TREL2140091033000, iemaksas

mērķis: /pers. A/, 2020.gada 23.marta administratīvā pārkāpuma protokols Nr.375209.

Pēc medicīniskās pārbaudes izdevumu nomaksas, nekavējoties iesniegt maksājumu apliecinošu dokumentu Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības

policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojā, Gaujas iela 15, Rīga.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska