Court orders management company to collect unpaid fees, interest, and court costs from apartment owner.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and fully granted the plaintiff's claim for unpaid management fees, interest, and court costs. The plaintiff, a property management company, successfully transferred rights to collect debts from a previous contract to the defendant, who failed to pay services rendered between December 2013 and April 2016. The court ruled that the plaintiff was entitled to the principal sum, statutory interest for late payment, and a contractual penalty, while also awarding the plaintiff the state fee and litigation expenses incurred.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 195. panta; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 204.1 pants: The court must award the full amount of the principal debt, statutory interest for late payment, and contractual penalties when a management company successfully transfers collection rights and proves non-payment of services.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33573316
Lietas arhīva Nr. C-5733-16/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 14.oktobrī
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Bāliņa, rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu SIA “Namu pārvaldīšana” maza apmēra
prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu un
konstatēja:
2016.gada 3.jūnijā prasītāja SIA “Namu pārvaldīšana” (turpmāk arī prasītāja) iesniegusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ (turpmāk arī
atbildētāja) par parāda piedziņu, norādot, ka saskaņā ar 2014.gada 19.maijā starp daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem un
prasītāju noslēgto Daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pilnvarojuma līguma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, prasītāja veic dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Saskaņā ar līguma nosacījumiem prasītāja veic dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu, kā arī nodrošina atbildētāju ar komunālajiem un citiem pakalpojumiem, bet atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus par
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem.
Saskaņā ar 2006.gada 10.maijā starp daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu īpašumu īpašniekiem un SIA “Dzīvoklis S” noslēgto Daudzdzīvokļu
mājas kopīpašumā esošās daļas pilnvarojuma līguma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, prasītāja veica dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un
apsaimniekošanu no 01.08.20106. līdz 28.02.2015. Saskaņā ar līguma nosacījumiem prasītāja veic dzīvojamās mājas kopīpašumā esošas daļas
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī nodrošina atbildētāju ar komunālajiem un citiem pakalpojumiem, bet atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus
par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem.
Atbildētāja ir dzīvokļa Nr.1, /adrese/ ½ domājamās daļas īpašniece.
Saskaņā ar 2015.gada 30.decembrī starp SIA “Dzīvoklis S” un prasītāju noslēgto Cesijas līgumu, prasītājai ir nodotas prasījuma tiesības pret
atbildētāju.
Atbildētāja pilnā apmērā nav veikusi apmaksu par saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2013.gada decembra līdz 2016.gada aprīlim
ieskaitot. 2016.gada 15.martā atbildētājai nosūtīta pretenzija, tomēr parādsaistības pilnā apmērā arī pēc pretenzijas nosūtīšanas nav nokārtotas.
Pamatojoties uz Civillikuma 1067., 1069., 1652., 1716., 1720., 1753., 1757., 1765., 1798. un 1805.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likuma 10.panta trešo un piekto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai galvenā
parāda summu par sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas/ apsaimniekošanas, komunālajiem un papildus pakalpojumiem 937,44 euro par periodu
no 01.12.2013. līdz 30.04.2016. likumiskos 6% gadā 23,03 euro apmērā par periodu no 01.08.2014. līdz 31.052016. līgumsodu 67,99 euro apmērā
par periodu no 01.05.2015. līdz 15.12.2015., pavisam kopā 1028,46 euro; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai samaksāto valsts nodevu, kā arī ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumus; aprēķināt likumiskos 6% gadā no nepiedzītās pamatparāda summas skaitot no 2016.gada 1.jūnija līdz sprieduma
izpildei.
2016.gada 10.jūnijā atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta
otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var
lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2016.gada 5.11.jūlijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma
noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 14.oktobrī.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Lietā nav strīda, ka starp SIA “Dzīvoklis S” un dzīvojamās mājas /adrese/ īpašniekiem 2006.gada 10.maijā noslēgts Dzīvojamās mājas /adrese/
pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, saskaņā ar kuru SIA “Dzīvoklis S “ apņēmās pārvaldīt kopīpašumu, saskaņā ar līguma noteikumiem (lietas 27-
33.lapa).
Tāpat lietā nav strīda, ka starp prasītāju un dzīvojamās mājas /adrese/ īpašniekiem 2014.gada 19.maijā noslēgts Dzīvojamās mājas /adrese/
pārvaldīšanas līgums, saskaņā ar kuru prasītāja apņēmās pārvaldīt kopīpašumu, saskaņā ar līguma noteikumiem (lietas 13-19.lapa).
Saskaņā ar 2015.gada 30.decembrī starp SIA “Dzīvoklis S” un prasītāju noslēgto Cesijas līgumu, prasītājai ir nodotas prasījuma tiesības pret
atbildētāju (l.l.34-35).
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/ ½ domājamās daļas īpašniece (l.l.41).
Persona, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesību, uzņemas pienākumu piedalīties dzīvokļa maksājumu segšanā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa
īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana (..). Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un
otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku
kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības
noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks
atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos
izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu (..).
Lietā nav strīda, ka atbildētāja saistības pildīja neregulāri, kā rezultātā no 2013.gada 1.decembra līdz 2016.gada 30.aprīlim izveidojās pamatparāds
937,44 euro apmērā.
No lietas materiāliem pievienotās 2016.gada 14.marta Pretenzijas redzams, ka prasītāja lūgusi līdz 2016.gada 21.martam samaksāt parādu, kas uz
2016.gada 29.februāri bija 1417,11 euro (l.l.99).
Civillikuma 1838.pantā ir noteikts, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa būtu veikta pilnā apmērā, turklāt Atbildētāja nav apstrīdējusi saistības esamību, nav sniegusi tiesai rakstveida
paskaidrojumus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlusi pretprasību, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu
iebildumu pret prasību, līdz ar to tiesa secina, ka prasība par pamatparāda 937,44 euro apmērā piedziņu no atbildētājas ir pierādīta un apmierināma.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus 23,03 euro apmērā par periodu no 2013.gada 1.decembra līdz 2016.gada 30.aprīlim.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, bet panta ceturtā daļa paredz, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.
Ņemot vērā maksājumu kavējumu prasītājai no 2013.gada 1.decembra līdz 2016.gada 30.aprīlim aprēķināti likumisko nokavējuma procenti 23,03
euro apmērā.
Lietā nav strīda par parāda izveidošanas faktu, kā arī parāda summas apmēru un likumisko nokavējuma procentu apmēru. Pie šādiem apstākļiem
tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenams parāds par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem
pakalpojumiem 937,44 euro apmērā un likumiskie procenti 23,03 euro apmērā.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 67,99 euro apmērā par periodu no 2015.gada 1.maija līdz 2015.gada 15.decembrim.
2014.gada 19.maija noslēgtā Dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldīšanas līguma 7.11.punkts nosaka, ja īpašnieks nokavē rēķina apmaksas termiņu,
tas maksā pārvaldniekam līgumsodu 0,2% apmērā no savlaicīgi neapmaksātās rēķina summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% no
galvenā parāda (l.l.17).
Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību
neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas
(Civillikuma 1717.pants). Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā
par neizpildīšanu īstā laikā (Civillikuma 1720.panta 2.punkts).
No izziņas par līgumsoda 0,2% dienā aprēķina (lietas 91.-98.lapa) redzams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 0,2% apmērā no pamatparāda
summas. Ņemot vērā, ka atbildētājai pieder ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma, tad prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pusi no aprēķinātā
līgumsoda.
Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods par neveiktajiem maksājumiem ir samērīgs, līdz ar to prasība par līgumsoda piedziņu 67,99 euro
par laiku no 2015.gada 1.maija līdz 2015.gada 15.decembrim apmierināma.
Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Atbilstoši Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punktam – procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda
samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Tiesa uzskata, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā noteiktajam, prasība šajā daļā ir apmierināma prasītājas norādītajā apmērā, nosakot
prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus (..).
Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 154,27 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
4,70 euro apmērā (lietas 104. un 105.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētājas valsts labā piedzenami nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 1,29 euro apmērā (l.l.2).
Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 41.panta pirmo daļu., 93., 97., 193., 195., 204.¹ pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Namu pārvaldīšana”, reģistrācijas numurs 40103720590, parāda
pamatsummu 937,44 euro no 2013.gada 1.decembra līdz 2016.gada 30.aprīlim, likumiskos nokavējuma procentus 23,03 euro apmērā no 2014.gada
1.augusta līdz 2016.gada 31.maijam, līgumsodu 67,99 euro par periodu no 2015.gada 1.maija līdz 2015.gada 15.decembrim, samaksāto valsts nodevu
154,27 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzenot 1187,43 euro (viens tūkstotis viens simts astoņdesmit septiņi euro,
43 centi).
Parāda samaksa veicama uz prasītājas SIA “Namu pārvaldīšana” reģistrācijas numurs 40103720590, bankas kontu: AS “Norvik banka”,
LV71LATB0002210062834.
Noteikt SIA “Namu pārvaldīšana”, reģistrācijas numurs 40103720590, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.
A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,29 euro apmērā, samaksu veicot
sekojošā kontā:
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot nolēmumu daļā par valsts nodevas un ar
lietas izskatīšanu saistītos izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumus apliecinošus dokumentus norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona
tiesā.
Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Bāliņa