Court allows partial debt collection from primary debtor with guarantor as secondary recourse.

Lieta Nr. C32189014/077215,

Lietvedības Nr. C-0772/9

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 26. janvārī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Strakše

ar tiesas sēdes sekretāri Z.Meņģeli,

piedaloties prasītājas pilnvarotam pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS „Reverta” prasībā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja:

AS „Reverta” cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu, kurā prasītāja lūdz tiesu piedzīt no

/pers. B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā – no /pers. C/ neatmaksāto kredīta pamatsummu LVL 10 242,18 (euro 14 573,31)

un tiesāšanās izdevumus, nosakot AS „Reverta" tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas

neiespējamības gadījumā – no /pers. C/ likumiskos 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 8.maijā starp AS „Reverta" un /pers. B/ noslēgts kredīta līgums Nr. 4.4.-07/252, saskaņā ar kuru

atbildētājai izsniegts aizdevums EUR 34 000 apmērā, ar atmaksas termiņu – līdz 2012.gada 7.maijam. 2007.gada 8.maijā starp prasītāju un /pers. D/

noslēgts ieķīlājuma līgums Nr. 4.4.-07/252-IE1, saskaņā ar kuru /pers. D/ ieķīlājusi par labu prasītājai sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese/.

2007.gada 10.septembrī /pers. C/ iesniedzis prasītājai galvojumu, ar ko uzņēmies saistības kā pats parādnieks atbildēt par /pers. B/ saistībām, kas izriet

no kredīta līguma.

Norāda, ka, tā kā būtiski tikuši kavēti kredīta atmaksas termiņi, prasītāja vienpusēji atkāpusies no kredīta līguma 2008. gada 9.oktobrī. Ar Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2008.gada 2.decembra lēmumu apmierināts prasītājas pieteikums par /pers. D/ piederošā, par labu prasītājai ieķīlātā

nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē tiesā ceļā. Tiesas lēmumā konstatēts, ka kopējā parāda summa sastāda EUR 44 968,89 (LVL 31 604,32). Ar

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009.gada 14.septembra lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu konstatēts, ka

prasītāja ir paturējusi nekustamo īpašumu sev par izsoles sākumcenu LVL 14 400. Atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāja aprēķinam sprieduma izpildes

izdevumi sastāda LVL 3156,40, prasītājas hipotekārajā prasījumā ieskaitīti LVL 11 243,60. Līdz prasības celšanas dienai atbildētāji veikuši samaksu

1881,55 apmērā, līdz ar to atlikusī parāda summa sastāda LVL 10 242,18. Tā kā, atsavinot nekustamo īpašumu, prasītājas prasījums ticis dzēsts daļēji,

tas ir, LVL 13 125,15 apmērā, prasītājai atbilstoši Civillikuma 1330.pantam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par nedzēstā parāda atlikuma piedziņu.

2014.gada 29.janvārī tiesā saņemti /pers. C/ paskaidrojumi prasībai, kuros atbildētājs norādījis, ka prasību neatzīst. Kredīta līguma noteikumi

vairākkārt tikuši apspriesti ar AS „Reverta” darbiniekiem, kā arī prasītāja tikusi informēta par ienākumu samazinājumu. Prasītāja norādījusi, ka par visiem

jautājumiem kredīta līguma izpildē ir iespējams vienoties mutiski un, ja būs nepieciešams sastādīt rakstveida vienošanos, atbildētājiem tiks paziņots. Pēc

/pers.D/piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas atbildētājiem ticis paskaidrots, ka kredīts ir atmaksāts un tiks sastādīta attiecīga dokumentācija, kas

to apstiprina. Taču tā vietā atbildētāji saņēmuši paziņojumu par atlikušās kredīta summas atmaksu.

Norāda, ka prasītāja ir kļūdījusies aprēķinos, jo nav saprotams, kā nekustamā īpašuma /adrese/, izsoles sākumcena LVL 24 000, kas noteikta ar

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2008.gada 2.decembra lēmumu, varējusi mainīties uz LVL 14 400, kā konstatēts Rīgas apgabaltiesas 2009.gada

14.septembra lēmumā. Uzskata, ka prasītājai bijis pienākums norādīt īsteno izsoles sākumcenu LVL 24 000, jo tad izsoles rezultātā kredīta atlikums vairs

nepastāvētu.

2014.gada 29.janvārī tiesā saņemti /pers. B/ paskaidrojumi prasībai, kuros atbildētāja norādījusi, ka prasību neatzīst. Atbildētājas paskaidrojumi

pēc satura ir identiski iepriekš norādītajiem atbildētāja /pers. C/ paskaidrojumiem prasībai.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītiem motīviem un pamatiem un lūdza tiesu

prasību apmierināt.

Atbildētājs/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots. Atbildētājs par neierašanās iemesliem rakstveidā tiesu nav

informējis, nekādus apliecinošus dokumentus savas neierašanās iemesliem tiesā nav iesniedzis un nav lūdzis tiesu atlikt lietas izskatīšanu.

Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes.

Noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 8.maijā starp AS „Parex banka” (šobrīd – AS „Reverta”) un /pers. B/ noslēgts kredīta līgums Nr.

4.4.-07/252, saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevuma EUR 25 000 apmērā dzīvokļa /adrese/, labiekārtošanai un remontam, ar atmaksas termiņu

– līdz 2012.gada 7.maijam. Saskaņā ar līguma 1.4.punktu aizņēmēja par aizdevuma izmantošanu maksā ikmēneša procentu maksājumus, kas tiek

aprēķināti par katru faktisko izsniegtās un neatmaksātās kredīta summas lietošanas kalendāro dienu kas sastāv no nemainīgās procentu likmes daļas 2,5%

apmērā un mainīgās daļas, ko veido EUR sešu mēnešu LIBOR likme. Saskaņā ar aizdevuma līguma 6.1.punktu, ja aizdevējs saņem aizdevuma

maksājumu vairāk kā 14 kalendārās dienas, bet mazāk kā 30 kalendārās dienas pēc noteiktā termiņa, aizņēmējs papildus šajā līgumā noteiktajam

aizdevuma maksājumam maksā līgumsodu EUR 25 apmērā. Saskaņā ar aizdevuma līguma II daļas 6.2.punktu, ja aizņēmēja kavē līgumā noteikto

maksājumu samaksas termiņu, viņa apņemas maksāt līgumsodu 0,25% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu.

2007.gada 10.septembrī starp AS „Parex banka” (šobrīd – AS „Reverta”) un /pers. B/ noslēgta vienošanās Nr.1 par 08.05.2007. kredīta līguma

Nr. 4.4.-07/252 grozījumiem, saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevuma EUR 9416,70, kā rezultātā kopējā piešķirtā kredīta summa sastāda EUR

34 000.

No pievienoto maksājumu rīkojumu kopijām redzams, ka aizdevuma summa EUR 25 000 apmērā /pers. B/ izsniegta 2007.gada 17.maijā, bet

aizdevuma summa EUR 9416,70 apmērā – 2007.gada 19.septembrī, ieskaitot to atbildētājas norēķinu kontā.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 8.maijā (ar grozījumiem 2007.gada 10.septembrī) starp AS „Parex banka” (šobrīd – AS

„Reverta”) un /pers. D/ noslēgts ieķīlājuma līgums Nr.4.4.-07/252-IE1, saskaņā ar kuru /pers. D/ ieķīlājusi par labu bankai sev piederošo nekustamo

īpašumu /adrese/, prasījumu, kas var rasties no 2007.gada 8.maijā ar /pers. B/ noslēgtā kredīta līguma Nr.4.4.-07/252, izpildes nodrošināšanai.

2007.gada 10.septembrī starp AS „Parex banka” (šobrīd – AS „Reverta”) un /pers. C/ noslēgts galvojuma līgums, saskaņā ar kuru /pers. C/

uzņēmies saistību atbildēt kā pats parādnieks /pers. B/ saistību, kas izriet no 2007.gada 8.maijā noslēgtā kredīta līguma Nr.4.4.-07/252, izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot

tomēr pēdējo no viņas prasības.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt Civillikuma 1828.pants

nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1662.pantu nokavējums uzliek

parādniekam pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Atbildētāja no aizdevuma līguma izrietošās saistības nav pildījusi pienācīgi, tādēļ prasītāja saskaņā ar kredīta līguma 6.1.punktu vienpusēji atkāpusies

no kredīta līguma ar 2008.gada 9.oktobrī un vērsusies tiesā ar pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses 2008.gada 2.decembra lēmumu lietā Nr. 3-12/1966-08/8 nolemts atļaut AS „Parex banka”

pārdot labprātīgā izsolē /pers. D/ piederošo nekustamo īpašumu /adrese/.

No Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2009.gada 14.septembra lēmuma redzams, ka nekustamo īpašumu /adrese/, piedzinēja AS

„Parex banka” paturējusi sev par trešās izsole sākumcenu EUR 14 000, daļējai parāda dzēšanai ieskaitot pirkuma summā savu hipotekāro prasījumu. Ar

minēto tiesas lēmumu nolemts apstiprināt 2009.gada 7.jūlija aktu Nr.265 par izsoles atzīšanu par nenotikušu un nostiprināt nekustamā īpašumu /adrese/,

uz AS “Parex banka” vārda, dzēšot visas Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs /ierakstītās parādu

saistības.

No 2009.gada 8.oktobra Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.106 zvērināta tiesu izpildītāja Aināra Šusta paziņojuma aprēķina Nr.1200-35-2009/09

redzams, ka sprieduma izpildes izdevumi sastāda LVL 1939,72 (EUR 2759,97). No zvērināta tiesu izpildītāja 2009.gada 2.aprīļa, 2009.gada 4.jūnija un

2009.gada 26.janvāra paziņojumiem par sprieduma izpildes izdevumu avansa iemaksu un maksājuma uzdevumiem redzams, ka prasītāja veikusi

sprieduma izpildes izdevumu avansa maksājumu samaksu kopumā LVL 1215,68 (EUR 1729,76) apmērā samaksu. No zvērināta tiesu izpildītāja

paziņojuma par aprēķinu par pirkuma maksas ieskaitu redzams, ka prasītājai atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu hipotekāro prasījumu LVL 11 243,60

(EUR 15 998,20) apmērā.

Civillikuma 1330.pants noteic, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmējam pilnīgam apmierinājumam, tad viņam

paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Līdz ar to prasītājai ir tiesības celt tiesā prasību atlikušās parāda summas piedziņai pēc 2007.gada 8.maija kredīta līguma.

No prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina redzams, ka par labu prasītājai ieķīlātā nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtā summa

tikusi novirzīta parāda daļējai dzēšanai. Atbilstoši prasītājas norādītajam laikā pēc atkāpšanās no kredīta līguma atbildētāji ir veikuši maksājumus saistību

izpildei kopumā LVL 1881,55 (EUR 2677,20) apmērā. Līdz ar to neatmaksātā parāda summa veido EUR 14 573,31 (LVL 10 242,18).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarītam jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus, ka viņu saistību būtu pilnībā vai daļēji izpildījuši, veicot maksājumus prasības summas samaksai.

Atbildētāju argumenti par to, ka nekustamais īpašums ticis pārdots par zemāku cenu, nekā noteikta tā piespiedu pārdošanas vērtība, nav pamatoti, jo no

lietas materiāliem redzams, ka nekustamais īpašums pārdots trešajā izsolē un noteiktā sākumcena atbilda Civilprocesa likuma 616.panta otrās daļas

noteikumiem (kas bija spēkā 2010.gada 1.februārim, tātad – izsoles norises laikā), kas paredzēja sākumcenu trešajā izsolē 60% apmērā no sākumcenas

pirmajā izsolē. Līdz ar to atbildētājiem ir pienākums saistību izpildīt, un viņu izteiktie iebildumi neietekmē saistības spēkā esamību un atbildētāju

pienākumu to izpildīt.

Atbilstoši Civillikuma 1698.pantam galvinieks ir atbildīgs ne vien par galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādniekam nodarītiem

zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Civillikuma 1670. pantā noteikts, ka par nedalītu jeb solidāru prasījums vai saistība atzīstami tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt

visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu izpildīt, pie kam tomēr priekšmetu var prasīt un tas jāizpilda tikai vienu

reizi. Tādā gadījumā pirmos sauc par kopkreditoriem, bet otros par kopparādniekiem. Saskaņā ar Civillikuma 1671. pantu pie katras solidāras saistības

būtības pieder tas, ka tā dibinās uz vienu un to pašu pamatu un ka visiem dalībniekiem ir viens un tas pats izpildījuma priekšmets. Tomēr kā tiesība, tā arī

saistība var būt vienam dalībniekam bez nosacījumiem, bet citiem aprobežota ar laiku un zināmiem nosacījumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1672. pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Civillikuma 1674. pantā noteikts, ka pēc likuma

solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu kāda darbība, vai bezdarbība, tāpat arī kad kāda lieta

vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta.

Tādējādi atbilstoši Civillikuma 1674. panta noteikumiem solidāras saistības veidojas, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms. Galvojums pēc

savas būtības ir saistības pastiprināšanas līdzeklis – blakus saistība, kuras uzdevums ir kalpot par galvenā parāda izpildes nodrošinājumu.

Tiesa uzskata, ka galvenā parādnieka un galvinieka saistība nav atzīstama par solidāru, jo galvenais parādnieks neaizstāj galveno parādnieku un

blakus saistība pastāv kopā ar galveno saistību, līdz ar to parāda piedziņa no /pers. C/ izdarāma tikai gadījumā, ja parāda summas piedziņa no /pers. B/

pilnībā vai daļēji nav iespējama.

Pamatojoties uz minēto, prasība ir apmierināma, piedzenot parādu EUR 14 573,31 apmērā no /pers. B/, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas

neiespējamības gadījumā - no /pers. C/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tādējādi no atbildētājiem solidāri par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva par prasību un prasības nodrošināšanas pieteikumu

kopumā EUR 830,90 (LVL 583,96) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83 (LVL 5,50).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt atbildētājas /pers. B/,

bet sprieduma pilnīgas vai daļējas neizpildes gadījumā no /pers. C/ likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu noteikti 6% apmērā

gadā no nesamaksātās parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ievētojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 97., 189., 190., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Reverta”, reģ.Nr. 40003074590, parādu EUR 14 573,31 (četrpadsmit

tūkstoši pieci simti septiņdesmit trīs euro trīsdesmit vienu centu), piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā piedzenot nesamaksāto parāda

summu no /pers. C/, personas kods /personas kods/.

Noteikt AS „Reverta”, reģ.Nr. 40003074590, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,

piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā

gadā no nesamaksātās parāda summas EUR 14 573,31 (četrpadsmit tūkstoši pieci simti septiņdesmit trīs euro trīsdesmit viens cents).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, solidāri par labu AS „Reverta”,

reģ.Nr. 40003074590, tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu EUR 830,90 (astoņi simti trīsdesmit euro deviņdesmit centus) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,83 (septiņus euro astoņdesmit trīs centus), kopā piedzenot EUR 838,73 (astoņi simti trīsdesmit astoņus euro

septiņdesmit trīs centus).

Noteikt /pers.B/un /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2015. gada 30. janvāra, Rīgas apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Strakše