Court allows small claims suit against gas company for unpaid gas and interest.

Lietas Nr. C30417514

Lietas arhīva Nr. C-1538-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2014. gada 11. septembrī

Jelgavas tiesa: tiesnese K. Zaura,

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Latvijas Gāze”, vienotais reģistrācijas numurs 40003000642, maza apmēra prasīb

pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa.

Prasītājs AS „Latvijas Gāze” (turpmāk – Prasītājs) iesniedzis tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasība pret atbildētāju

/pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā lūdz piedzīt no Atbildētāja Prasītāja labā parādu 1 119,05 EUR, valsts

nodevu 167,86 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 1 291,61 EUR; atzīt Prasītāja tiesības par laika

periodu līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā par piespriesto, bet nesamaksāto parāda summu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/ izlietota dabasgāze, par ko nav veikta pilnīga samaksa.

2007. gada 18. oktobrī starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts Ddabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr. 73-

2859955 par dabasgāzes piegādi objektā. Līguma 2.1.2., 2.1.3. punkts un dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi paredz

Atbildētāja pienākumu veikt maksājumus par dabasgāzes lietošanu 20 dienu laikā pēc katra norēķinu perioda (mēneša) beigām.

2013. gada 29. oktobrī objektā parāda dēļ tika pārtraukta dabasgāzes padeve, fiksēts skaitītāja rādījums – 41006. Objektā

aprēķināts parāds: periodā no 2012. gada 31. oktobra līdz 2013. gada 29. oktobrim, objektā izlietota dabasgāze no skaitītāja

rādījuma 35075 līdz 41006, par ko nav veikta samaksa 866,44 EUR apmērā. Par samaksas kavējumu aprēķināti nokavējuma

procenti 251,75 Ls (acīmredzot domāts 251,75 EUR – tiesnese piezīme) apmērā par periodu no 2012. gada 20. decembra līdz

2013. gada 29. oktobrim – 0,15% apmērā no kavētās maksājuma kopsummas par katru kavējuma dienu. Saskaņā ar 2010. gada

5. jūlijā apstiprinātās Norēķinu kārtības par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem 8. punktu, Prasītājs aprēķinājis izdevumus par

brīdinājumu nosūtīšanu 0,86 EUR apmērā. Atbildētājam sūtīti paziņojumi par nepieciešamību veikt samaksu, tajā skaitā 2013. gada

21. novembra pretenzija par parādu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1828., 2004., 2107., 2109., 2021. pantu, Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra

noteikumu Nr. 1048 „dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 36.5., 46., 65., 69., 84., 90.1. punktu.

Tā kā galvenais parāds prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2100 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.19

panta otro daļu, ierosināta lieta par maza apmēra prasību.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītājs nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 un250.22 panta prasībām Atbildētājam ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un

paskaidrojumu veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas procesuālās tiesības, kā arī noteikts

rakstveida paskaidrojumu sniegšanas termiņš (lietas 20.-21. lapa). Ņemot vērā to, ka tiesas dokumenti Atbildētājam tika piegādāti uz

viņa deklarēto dzīvesvietu (lietas 10. lapa), tad ievērojot Civilprocesa likuma 56.1 pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu

piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka Atbildētājam tiesas dokumenti ir izsniegti.

Atbildētājs paskaidrojumu tiesai nav iesniedzis, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā. Nekādi iesniegumi no Atbildētāja tiesā nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā. Pusēm ir savlaicīgi paziņots par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 26. lapa).

Motīvu daļa.

Novērtējusi prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnīgi.

Ar 2007. gada 18. oktobra Dabasgāzes piegādes līgumu mājsaimniecības lietotājiem Nr. 73-2859955 (turpmāk – Līgums)

(lietas 11. lapa) apstiprinās, ka Prasītājs un Atbildētājs vienojušies, ka Prasītājs piegādā un pārdod dabasgāzi, bet Atbildētāja saņem

dabasgāzi un samaksā par to.

Līgumu parakstījušas puses, ko apliecina pušu paraksti. Līguma 2.1.2. apakšpunktā pielīgts Atbildētāja pienākums maksāt par

gāzi atbilstoši Latvijas Republikas tiesību un normatīvajos aktos noteiktajiem tarifiem, nodokļiem un citiem maksājumiem, kādi ir

spēkā gāzes piegādes brīdī. Maksājumus veikt atbilstoši Prasītāja apstiprinātajiem metodiskajiem noteikumiem tarifu piemērošanai.

Līguma 3.2.3.1. apakšpunktā ir pielīgtas Prasītāja tiesības pārtraukt gāzes padevi Atbildētājam, ja maksājumi par gāzi nav veikti

pilnā apmērā vai norēķinu kārtībā noteiktajā termiņā.

Tiesa uzskata, ka minētais līgums ir noslēgts atbilstsoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir saistošs līgumslēdzēja pusēm un

saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Saskaņā ar AS „Latvijas gāze” valdes 2010. gada 5. jūlija sēdē apstiprināto Norēķinu kārtību par dabasgāzi mājsaimniecības

lietotājiem (lietas 17.-18. lapa) maksājumi par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājam ir jāveic 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda

beigām.

Enerģētikas likuma 18. pants nosaka, ka siltumenerģijas un gāzes apgādes iekārtas, kā arī elektroenerģijas apgādes

instalācijas, kuras atrodas ēku un būvju iekšienē un kuras izmanto vienīgi šo ēku un būvju apgādei ar siltumenerģiju, gāzi vai

elektroenerģiju, izņemot energoapgādes komersantu uzstādītus kontroles aparātus un mēraparātus, ir galveno lietu — šo ēku un būvju

— blakus lietas, un visi ar tām saistītie izdevumi ir jāsedz un nastas ir jānes galvenās lietas īpašniekam vai valdītājam.

Civillikuma 852. pants nosaka, ka kamēr blakus lieta nav atdalīta no galvenās, uz abām attiecas vieni un tie paši tiesību

noteikumi; tādēļ nekustamas lietas kustamie piederumi nav uzskatāmi par kustamām lietām, bet ir pakļauti noteikumiem, kādi pastāv

nekustamām lietām.

Saskaņā ar Civillikuma 853. pantu, visas tiesiskās attiecības, kas zīmējas uz galveno lietu, pašas par sevi attiecas arī uz tās

blakus lietām, kādēļ, atsavinot galveno lietu, pie tās piederīga blakus lieta šaubu gadījumā atzīstama par atsavinātu kopā ar to, ja vien

nav tieši noteikts pretējais.

Ar aktu par skaitītāja atvienošanu un gāzes iekārtu atvienošanu (lietas 12 .lapa) apstiprinās, ka 2013. gada 29. oktobrī

pārtraukta gāzes padeve dabasgāzes lietotājam /pers. A/ gazificētā objekta adresē: /adrese A/.

Lietā nav ziņu, ka Prasītājs no savas puses līguma nosacījumus nebūtu pildījis. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja

apgalvojumu par to, ka Atbildētājs nav izpildījis saistības un nav pilnībā samaksājis parādu par izlietoto dabasgāzi par laika periodu

no 2012. gada 31. oktobra līdz 2013. gada 29. oktobrim, jo samaksas pierādīšanas pienākums, saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu,

gulstas uz Atbildētāju.

No 2013. gada 21. novembra pretenzijas par parādu (lietas 13. lapa) ir redzams, ka Prasītājs ir informējis Atbildētāju par

parāda apmēru par izlietoto dabasgāzi – 1 119,05 EUR - un lūdzis Atbildētāju samaksāt minēto parādu līdz 2013. gada

1. decembrim.

Tā kā Atbildētājs lietā nav iesniedzis pierādījumus tam, ka ir veicis pilnīgu vai daļēju parāda samaksu, kā arī nav apstrīdējis ne

parāda esamības faktu, ne arī prasības pieteikumā norādīto parāda apmēru, tad tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto

parāda apmēru.

Tiesa no iesniegtā rēķina (lietas 15. lapa) un parāda aprēķina (lietas 14. lapa) secina, ka uz prasības pieteikuma iesniegšanas

dienu, Atbildētājs nav pilnā apmērā samaksājis par piegādāto dabasgāzi laika periodā no 2012. gada 31. oktobra līdz 2013. gada

29. oktobrim un viņa parāds sastāda 866,44 EUR.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja nokavējuma procentus (0,15% no kavētās maksājuma kopsummas par katru kavējuma

dienu) 251,75 EUR apmērā par samaksas kavējumu par laika periodu no 2012. gada 20. decembra līdz 2013. gada 29. oktobrim.

Prasības pieteikumam ir pievienots nokavējuma procentu aprēķins (lietas 16. lapa).

Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”

(turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 65. punktu par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas

operatoram nokavējuma procentus – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas.

Tiesa atzīst, ka nokavējuma procenti 251,75 EUR apmērā par samaksas kavējumu par laika periodu no 2012. gada

20. decembra līd z 2013. gada 29. oktobrim ir aprēķināti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un AS „Latvijas Gāze”

apstiprinātajai Norēķinu kārtībai par par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar AS „Latvijas Gāze” apstiprināto Norēķinu kārtību par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem

8. punktu, Atbildētājai ir jāatlīdzina Prasītājam izdevumi par atgādīnājumu/ brīdinājumu nosūtīšanu 0,86 EUR apmērā.

Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegto parāda un nokavējuma procentu aprēķinu (lietas 14., 16. lapa) ir pierādīts Atbildētāja parāda

par patērēto dabasgāzi laika periodā no 2012. gada 31. oktobra līdz 2013. gada 29. oktobrim apmērs – 866,44 EUR-, nokavējuma

procentu par laika periodu no 2012. gada 20. decembra līdz 2013. gada 29. oktobrim apmērs -251,75 EUR, kā arī izdevumu par

atgādīnājumu/ brīdinājumu nosūtīšanu apmērs – 0,86 EUR.

Novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka iegūti pietiekoši pierādījumi tam, ka Atbildētājs nav samaksājis parādu

kopsummā 1 119,05 EUR apmērā un Prasītājam ir tiesības prasīt minētās summas piedziņu. Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja

parāda aprēķinu, pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda [..] prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Prasītājs ir pieteicis lūgumu atzīt tiesības saņemt par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildes dienai

likumiskos procentus no nepiedzītās summas.

Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt

Civillikuma 1757. pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, [..] šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765. panta otrā daļa nosaka, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas

kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, [..] līguma attiecībās, kurās piedalās

patērētājs ir — seši procenti no simta gadā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, Civillikuma 1756., 1765. panta otro daļu ir pamats noteikt Prasītājam

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestā, bet nesamaksātā, pamatparāda

summas.

Saskaņā ar Civilprocesa 41. pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tiesas izdevumus.

No maksājumu uzdevumiem redzams, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu 167,86 EUR (lietas 6. lapa) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 EUR apmērā, kopā samaksājot tiesas izdevumus 172,56 EUR apmērā, kas piedzenami no Atbildētāja par

labu Prasītājam.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97. un 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi.

piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvijas Gāze”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003000642,

parādu 1 119,05 EUR (viens tūkstotis simtu deviņpadsmit euro 05 centi) apmērā, tajā skaitā: parādu par patērēto dabasgāzi par

laika periodu no 2012. gada 31. oktobra līdz 2013. gada 29. oktobrim 866,44 EUR, nokavējuma procentus par laika periodu no

2012. gada 20. decembra līdz 2013. gada 29. oktobrim 251,75 EUR un prasītāja izdevumus par atgādinājumu/brīdinājumu nosūtīšanu

0,86 EUR, un tiesas izdevumus 172,56 EUR (viens simts septiņdesmit divi euro 56 centi), kas iemaksājami prasītāja norādītajā

kontā: LV32 PARX 0000 0044 6102 9, AS „Citadele banka”.

Noteikt AS „Latvijas Gāze”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003000642, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt 6% (seši procenti) gadā no piedzītās, bet vēl nesamaksātās parāda pamatsummas.

Noteikt termiņu /pers. A/ labprātīgai sprieduma izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2014. gada 11. septembra - apelācijas kārtībā

Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese K. Zaura