Court dismisses request to reduce functional land area for privatized housing based on individual assessment rules.

Lietas arhīva Nr. A42-01081-19/2

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0910.A420314418.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019. gada 10. septembrī

Administratīvā rajona tiesa

tiesnese Ilze Andruškina,

piedaloties pieteicējas dzīvojamās mājas Ropažu ielā 21, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvim /pers. C/,

atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas

komisijas pārstāvei /pers. D/ un Rīgas domes pārstāvēm /pers. E/ un /pers. F/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz dzīvojamās mājas Ropažu ielā 21, Rīgā

dzīvokļu īpašnieku kopības pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas

komisijai uzsākt dzīvojamai mājai Ropažu ielā 21, Rīgā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, samazinot tā

platību.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja dzīvojamās mājas Ropažu ielā 21, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopība vērsās ar iesniegumu Rīgas

pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (turpmāk – komisija), lūdzot samazināt dzīvojamai mājai Ropažu ielā

21, Rīgā (turpmāk – dzīvojamā māja) funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību.

Ar komisijas 2018. gada 3. augusta lēmumu Nr. 1574 atteiks uzsākt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala pārskatīšanu.

Pieteicēja zemākas iestādes lēmumu apstrīdēja.

[2] Ar Rīgas domes (turpmāk – dome) 2018. gada 5. oktobra lēmumu

Nr. 2-30/RD-18-298-ap (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) zemākās iestādes lēmums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Ar grozījumiem likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas stājās spēkā 2015. gada

1. jūlijā, likumdevējs ir atļāvis pārskatīt esošo funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu platības, lai aizsargātu privatizēto

dzīvokļu īpašnieku intereses gadījumos, kad iepriekš noteiktais funkcionāli nepieciešamais zemesgabals dažādu apsvērumu

dēļ ir noteikts pārāk liels vai pārāk mazs dzīvojamās mājas uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai.

[2.2] Dzīvojamai mājai šobrīd ir piesaistīts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals, kuru veido zemesgabals ar

kadastra apzīmējumu 01000862032 un zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000862075 daļa. Zemesgabals ar kadastra

apzīmējumu 01000862032 pieder dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Savukārt zemesgabals ar kadastra apzīmējumu

01000862075 pieder citām fiziskām personām.

Kā izriet no pieteicējas ierosinājuma, tā vēlas no 1999. gadā noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala (2316 m2)

atdalīt citām fiziskām personām piederošā zemesgabala daļu. Proti, atstāt tikai sev piederošo zemesgabalu 1310 m2 platībā.

[2.3] Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas mērķis, kā izriet no normatīvajiem aktiem,

ir noteikt adekvātu un sapratīgu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu konkrētajai dzīvojamai mājai, vienlaikus samērojot

zemes īpašnieka un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku intereses piespiedu nomas attiecību gadījumā.

[2.4] Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumu Nr. 522 „Privatizējamai dzīvojamajai mājai

funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 522) 4. punktu, nosakot funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala platību, ņem vērā brīvās zaļās teritorijas rādītāju, kas raksturo zemes vienības neapbūvēto

platību.

Tā kā pieteicējas priekšlikums paredz tikai 18 procentus brīvo teritoriju, bet likumdevējs ir noteicis 30 procentus

zemesgabala minimālo brīvo teritoriju dzīvojamai mājai kā 5 stāvu apbūvei, priekšlikums neatbilst Rīgas domes 2005. gada

20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – saistošie

noteikumi Nr. 34) 459.2.4. apakšpunkta prasībām, tādējādi pārkāpjot noteikumu Nr. 522 4. punktu.

[2.5] Pārskatot funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, jāņem vērā arī prasība par dzīvojamās mājas piekļuves

nodrošināšanu ielai, ceļiem vai piebrauktuvēm.

Apsekojot dzīvojamo māju, konstatēts, ka uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 0100086075 esošais piebraucamais

ceļš acīmredzami ir ticis izbūvēts tieši dzīvojamās mājas vajadzībām.

Savukārt funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas dzīvojamās mājas

uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.

Līdz ar to pieteicējas priekšlikuma īstenošanas gadījumā var tikt apdraudēta pilnvērtīga dzīvojamās mājas apsaimniekošana.

[2.6] Pat, ja pieteicēja nodrošinātu nepieciešamo autostāvvietu skaitu zemesgabala ar kadastra apzīmējumu

01000862032 ietvaros, paliek neatrisināts jautājums par rekreācijas teritorijas izvietojumu. Priekšlikumā tas nav atspoguļots.

Turklāt, kā liecina situācija uz vietas dabā kopsakarā ar aprēķināto brīvās teritorijas rādītāju (18 procenti), ir apšaubāms, ka

rekreācijas teritoriju varēs izvietot tikai zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000862032 ietvaros.

[2.7] Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala izmaiņas ir skatāmas kopsakarā ar blakus esošo māju

piesaistāmajiem zemesgabaliem, izslēdzot neapbūvējamu zemesgabalu veidošanas iespējas.

[3] Pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu ierosināta lieta par pienākuma uzlikšanu komisijai uzsākt dzīvojamai

mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, samazinot tā platību.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Dzīvojamai mājai var piekļūt gan no zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000860300, gan arī zemesgabala ar

kadastra apzīmējumu 01000860040. Parasti dzīvojamās mājas iedzīvotāji iebrauc teritorijā un izbrauc no teritorijas,

izmantojot zemesgabalu ar kadastra apzīmējumu 01000860040. Minēto zemesgabalu izmanto arī operatīvie transportlīdzekļi

un atkritumu apsaimniekotāji. Dzīvojamai mājai var piekļūt arī tad, ja funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu veido tikai

zemesgabals ar kadastra apzīmējumu 01000862032. Līdz ar to nav pamatots iestādes arguments, ka dzīvojamai mājai

nevarēs piekļūt.

[3.2] Ja funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu veidos tikai zemesgabals ar kadastra apzīmējumu 01000862032,

prasība par vienu autonovietni uz diviem dzīvokļiem tiks ievērota, jo zemesgabalā varēs novietot trīspadsmit

transportlīdzekļus. Minētais apgalvojums izriet no dzīvē gūtajiem novērojumiem.

[3.3] Nav skaidrs, kāpēc zemesgabals ar kadastra apzīmējumu 01000862075 ir nepieciešams dzīvojamās mājas

uzturēšanai lielākā platībā, salīdzinot ar pretī esošajai ēkai Apes ielā 5a, Rīgā noteikto uzturēšanai nepieciešamā

zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000862075 platību.

[4] Komisija paskaidrojumos par pieteikumu norāda, ka tas ir nepamatots, un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz

pārsūdzētajā lēmumā noradītajiem argumentiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Komisija un dome pieteikumu neatzina, atsaucoties uz pārsūdzētajā lēmumā un komisijas rakstveida paskaidrojumos

norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Šobrīd dzīvojamai mājai ir piesaistīts funkcionāli nepieciešamais zemesgabals 2316 m2 platībā. To veido

dzīvojamās mājas īpašnieku īpašumā esošais zemesgabals Ropažu ielā 21, Rīgā, kadastra apzīmējums 01000862032,

1310 m2 platībā un divām fiziskām personām piederošais zemesgabals Ropažu ielā, Rīgā, kadastra apzīmējums

01000862075, 1006 m2 platībā.

Pieteicēja vēlas panākt funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platības samazināšanu, atdalot divām fiziskajām

personām piederošo zemesgabalu 1006 m2 platībā un nosakot tikai dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem piederošo

zemesgabalu kā dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu 1310 m2 platībā.

Iestāde šī pieteicējas priekšlikuma īstenošanu ir atteikusi, secinot, ka tas neatbilst šādām normatīvo aktu prasībām:

1) priekšlikumā norādītā brīvā teritorija 18 procenti (tiesas sēdē komisija precizēja, ka pēc apsekošanas dabā

konstatētās faktiskās situācijas apbūves brīvā teritorija ir 11,47 procenti, lietas 131. lapa);

2) priekšlikums neatbilst saistošo noteikumu Nr. 34 37. punkta, kā arī Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa

noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 240)

12. un 13. punkta prasībām, jo nav nodrošināta piekļūšana katrai zemes vienībai;

3) priekšlikums neatbilst saistošo noteikumu Nr. 34 138., 154. un 454. punktam, jo tajā nav paredzēts dzīvojamai mājai

nepieciešamo autostāvvietu izvietojums, kā arī rekreācijas teritorijas izvietojums.

Līdz ar to lietā izšķirams jautājums, vai komisija pamatoti atteica dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala pārskatīšanu.

[7] Atbilstoši likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 20. punktam dzīvojamai mājai

funkcionāli nepieciešamais zemesgabals ir zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un

funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala

detālplānojumā.

Saskaņā ar noteikumu Nr. 522 2. punktu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu nosaka konkrētai privatizējamai

dzīvojamai mājai šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 28. panta otrajā daļā minētos kritērijus. Atbilstoši noteikumu Nr. 522 3. punktam funkcionāli nepieciešamajā

zemesgabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai,

apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi.

Savukārt noteikumu Nr. 522 4. punkts noteic, ka, nosakot funkcionāli nepieciešamā zemesgabala platību, ņem vērā

apbūves blīvumu un brīvās zaļās teritorijas rādītāju. Brīvās zaļās teritorijas un brīvās zaļās teritorijas rādītāja aprēķināšanas

formula ir reglamentēta Rīgas domes 2015. gada 3. novembra saistošo noteikumu Nr. 177 „Dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi” (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 177) 117. un 118. punktā.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta otrā daļa noteic, ka, nosakot privatizējamai

dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu,

izmantošanu un apbūvi noteikumus, it sevišķi:

1) esošo apbūvi;

2) apbūves parametrus;

3) pagalmu plānošanas noteikumus;

4) to, lai nodrošinātu piekļuvi, pieejamību transporta infrastruktūrai, nepieciešamo inženierkomunikāciju tīklu u.c.;

5) to, lai pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas zemesgabala

īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemesgabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim.

Tādējādi, kaut arī normatīvie akti nenoteic konkrētu zemes vienības veidošanas un apbūves formulu, tajos ir

reglamentēta virkne priekšnoteikumu, kuri ir jāievēro funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanā. Vienlaikus, kā

pamatoti norādīts pārsūdzētajā lēmumā, dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas mērķis ir

noteikt adekvātu un saprātīgu funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu konkrētajai dzīvojamai mājai, vienlaikus samērojot

zemes īpašnieka un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku intereses piespiedu nomas attiecību gadījumā.

[8] Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 34 459.4. apakšpunktu dzīvojamai mājai kā 5 stāvu apbūvei zemesgabala

minimālā brīvā teritorija ir 30 procenti. Tomēr atbilstoši iestādes veiktajiem aprēķiniem brīvā zaļā teritorija atbilstoši

pieteicējas priekšlikumam ir būtiski mazāka, t.i., tikai 11,47 procenti (lietas 131. lapa).

Līdz ar to tiesa iestādes secinājumu, ka priekšlikums neatbilst saistošo noteikumu Nr. 34 459.4. apakšpunkta un

noteikumu Nr. 522 4. punkta prasībām atzīst par pamatotu. Arī pieteicēja nedz pieteikumā, nedz arī tiesas sēdē neizteica

iebildumus pret iestādes veiktajiem aprēķiniem brīvās zaļās teritorijas aprēķināšanā vai argumentus, kādēļ būtu pieļaujams

noteikt tik mazu brīvo zaļo teritoriju.

[9] Saistošo noteikumu Nr. 34 37.3. apakšpunkts noteic, ka zemesgabala sadalīšanas, apvienošanas vai robežu

pārkārtošanas rezultātā nedrīkst izveidot zemesgabalu, kam nav nodrošināta piekļūšana.

Savukārt saskaņā ar noteikumu Nr. 240 12. punktu, ja nepieciešams sadalīt jau apbūvētu zemes vienību, pieļaujama

atkāpe no teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktās zemes vienību minimālās platības, apbūves blīvuma un

apbūves intensitātes, kā arī citām prasībām, ja tiek nodrošināta piekļūšana pie katras zemes vienības. Atbilstoši noteikumu

Nr. 240 13. punktam, veidojot jaunas zemes vienības, nodrošina iespējas piekļūt tām no ceļa vai ielas.

Noteikumu Nr. 522 12. punkts noteic, ka, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, no tā nodrošina piekļuvi

ielai, ceļam vai piebrauktuvei.

Kā redzams no lietas materiāliem (piemēram, lietas 93. lapa) un izriet no pārsūdzētajā lēmumā norādītā, piebraucamais

ceļš piekļūšanai dzīvojamai mājai izveidots uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000862075. Tā kā funkcionāli

nepieciešamajā zemesgabalā iekļauj zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas dzīvojamās mājas uzturēšanai,

apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi (noteikumu

Nr. 522 3. punkts), tiesa piekrīt iestādei, ka pieteicējas priekšlikums neatbilst saistošo noteikumu Nr. 34

37.3. apakšpunktam un noteikumu Nr. 240 12. un 13. punktam.

Tātad par pamatotiem atzīstami arī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iebildumi, ka dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala robežu maiņa varētu radīt šķēršļus dzīvojamās mājas apsaimniekošanai (lietas 100. lapa).

Turklāt tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pretēji pieteikumā minētajam norādīja, ka operatīvajiem transportlīdzekļiem ir grūti

piekļūt (nogriezties) dzīvojamai mājai no zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000860040.

[10] Pretēji pieteikumā un tiesas sēdē pieteicējas norādītajam no tiesai pieejamajiem zemesgrāmatas datiem izriet, ka

dzīvojamā mājā ir 27 dzīvokļi.

Atbilstoši noteikumu Nr. 240 126. punktam, plānojot daudzdzīvokļu māju pagalmus, paredz nepieciešamos

labiekārtojuma elementus, tai skaitā bērnu rotaļu laukumus, pieaugušo atpūtas vietas, laukumus atkritumu konteineru

izvietošanai un iedzīvotājiem nepieciešamās autostāvvietas. Noteikumu Nr. 522 11. punkts noteic, ka ar dzīvojamo māju

saistītos labiekārtojuma elementus, tai skaitā bērnu rotaļu laukumus, pieaugušo atpūtas vietas, laukumus atkritumu

konteineru izvietošanai un iedzīvotājiem nepieciešamās autostāvvietas iekļauj dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā

zemes gabalā, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi minētie

labiekārtojuma elementi nav uzskatāmi par publisko ārtelpu.

Saskaņā ar saistošo noteikumu Nr. 138. punktu daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir jāparedz viena autonovietne uz

diviem dzīvokļiem.

Pieteikumā norādīts, ka dzīvē gūtie novērojumi liecina, ka blakus dzīvojamai mājai, proti, uz zemesgabala ar kadastra

apzīmējumu 01000862032 ir iespējams novietot trīspadsmit transportlīdzekļus.

Tiesa pievienojas iestādei, ka pat, ja zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000862032 ietvaros būtu nodrošināms

dzīvojamai mājai nepieciešamais autostāvvietu skaits, neatrisināts ir jautājums par rekreācijas teritorijas izvietojumu.

Atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 15 454. punktam, projektējot daudzdzīvokļu namu, tās pagalmu veido kā rekreācijas

teritoriju ar sporta, rotaļu un atpūtas zonām.

Kā izriet no procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē un iestādes tiesas sēdē iesniegtajiem foto attēliem (lietas

136. un 137. lapa), zemesgabalā ar kadastra apzīmējumu 01000862075 atrodas bērnu smilšu kaste, šūpoles un soliņš.

Savukārt zemesgabals ar kadastra apzīmējumu 01000862032, kaut arī tur ir daži koki un krūmi, tomēr ir pilnībā nobetonēts.

Līdz ar to tiesa atzīst par pareizu iestādes secinājumu, ka rekreācijas teritorijas izvietošana, ievērojot aprēķināto brīvās

teritorijas rādītāju (11,47 procenti) faktiski nav iespējama zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000862032 ietvaros.

Savukārt pieteicējas apsvērumi par to, ka citu dzīvojamo māju īpašnieki novieto savus transportlīdzekļus pieteicējas

dzīvojamai mājai funkcionāli piesaistītā zemesgabala ar kadastra apzīmējumu 01000862075 daļā, kā arī izmanto bērnu

smilšu kasti, nenozīmē, ka tādējādi par attiecīgā zemesgabala daļas platību būtu samazināma dzīvojamai mājai funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala platība. Minētais jautājums, kā to pamatoti tiesas sēdē norādīja komisija un dome, ir risināms

dzīvojamās mājas apsaimniekošanas ietvaros.

[11] Pieteicēja ir paudusi neizpratni, ka dzīvojamai mājai pretī esošajai ēkai Apes ielā 5a, Rīgā, kurā ir 89 dzīvokļi,

zemesgabals ar kadastra apzīmējumu 01000862075 tās uzturēšanai noteikts krietni mazākā platībā nekā pieteicējas

dzīvojamai mājai.

Tomēr minētais iebildums nav pamatots. Kā minēts iepriekš, normatīvie akti neparedz konkrētu funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala noteikšanas formulu. Katrs gadījums ir izvērtējams individuāli, atbilstoši normatīvajos aktos

reglamentētajiem un iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem. Tas nozīmē arī to, ka proporcijai starp kvartālā esošo

dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu platību nav jābūt vienādai ar tajos esošo dzīvokļu skaitu.

Turklāt, kā izriet no likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28. panta otrās daļas 1. punkta,

nosakot privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu, it sevišķi ņem vērā esošo apbūvi.

Kā tiesas sēdē paskaidroja iestāde, dzīvojamā māja bija pirmā māja kvartālā, kurā joprojām, ir saglabāti astoņdesmito

gadu apbūves elementi, piemēram, bērnu rotaļu laukums. Šāda pieeja izmantota 1999. gadā, nosakot dzīvojamai mājai

funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežu, proti, ir ņemta vērā kvartāla esošā apbūve.

Šajā sakarā ir jāņem vērā arī iestādes arguments, ka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala izmaiņas ir

skatāmas kopsakarā ar esošo māju piesaistāmajiem zemesgabaliem, izslēdzot neapbūvējamu zemesgabalu (saistošo

noteikumu Nr. 15 37.1. apakšpunkts) veidošanas iespējas. Atbilstoši noteikumu Nr. 522 14. punktam, nosakot funkcionāli

nepieciešamo zemesgabalu, zemes īpašniekam izdala atlikušo zemesgabala daļu, kas atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas

plānojumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem.

No lietas materiāliem izriet, ka zemesgabals ar kadastra apzīmējumu 01000862075 ir funkcionāli saistīts ar dzīvojamo

māju, jo nodrošina to ar visām nepieciešamajām komunikācijām – ūdeni, siltumu, elektrību, kanalizāciju, gāzi (lietas

132. lapa). Tādējādi šāda neapbūvējama zemesgabala (starpgabala) izveidošana nav pieļaujama.

[12] Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka komisija pamatoti atteica dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā

zemesgabala pārskatīšanu, jo pieteicējas priekšlikums nav atbilstošs iepriekš minētajiem normatīvajos aktos noteiktajiem

priekšnoteikumiem funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanā.

Līdz ar to pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots. Attiecīgi pieteikums ir noraidāms, jo komisijai nav pamata

uzsākt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, tiesa

nosprieda

Noraidīt dzīvojamās mājas Ropažu ielā 21, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopības pieteikumu par pienākuma uzlikšanu

Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijai uzsākt dzīvojamai mājai Ropažu ielā 21, Rīgā funkcionāli

nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu, samazinot tā platību.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I. Andruškina