Court orders payment of heating bill and interest for unpaid utility services in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the payment of a €559.21 heating bill plus court costs. The plaintiff successfully proved the delivery of services and the defendant's failure to pay within the statutory deadline. Consequently, the court ruled in favor of the utility company, establishing the debt and awarding interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Code Art. 2107; Civil Procedure Law Art. 41: A supplier who has delivered services may claim payment from the recipient, and the court shall order payment of the debt and interest if the recipient fails to pay within the prescribed period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C26093215
Lietas arhīva Nr. C-0932-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015. gada 26.novembrī
Rēzeknes tiesa
šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena-Laizāne
ar sekretāri V.Greidāni
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr. 42403021332, prasībā pret /pers.
A/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „Rēzeknes enerģija” 2015.gada 3.martā iesniedza Rēzeknes tiesā prasību par parāda par
siltumenerģijas piegādi 559,21 euro piedziņu no /pers. A/.
Prasības pieteikumā (l.l. 2.-5.) norādīja, ka, prasītāja sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā
no 2008.gada 1.oktobra saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču Nr. S3007-08 un Nr. S2006-08 nosacījumiem, tajā skaitā, dzīvoklim Nr. 33,
/adrese/, kas pēc Zemesgrāmatas datiem laik periodā no 17.01.2012. līdz 23.07.2013. piederēja /pers. A/. Atbildētājam ir neapmaksāts parāds par
siltumenerģijas pakalpojumiem 559,21 euro apmērā par laika periodu no 01.01.2013. līdz 21.07.2013.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.10.1994. noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, siltumenerģijas piegāde
šai dzīvojamai mājai notika saskaņā ar SIA „Rēzeknes enerģija” un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” 01.10.2008. noslēgtā līguma Nr. 2 „Par
siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās” noteikumiem. Saskaņā ar šī līguma 1.1. un
1.3.punktu, SIA „Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina lietotājus - telpu īpašniekus un
īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt šī līguma 1.5. punkts paredz, ka abonenti – dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic maksu par izlietoto
siltumenerģiju piegādātājam (SIA „Rēzeknes enerģija”) saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tajā skaitā, apkuri.
Atbildētājam bija pienākums norēķināties par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz katra mēneša divdesmitajam datumam.
Prasītāja savus pienākumus izpildīja godprātīgi, un no atbildētāja netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas piegādes pakalpojumu
kvalitāti. Atbildētājs savas saistības nepildīja, kā rezultātā ir izveidojies parāds.
Pamatojoties uz Civillikuma 2033., 2107., 2108., 2109. pantu, Civilprocesa likuma 1., 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma
10.panta pirmās daļas 3.punktu, LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3.,
36.punktu, LR Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, LR Ministru
kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu un 3.punktu, prasītāja lūdza tiesu:
1) piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rēzeknes enerģija” parādu par siltumenerģijas piegādi 559,21 euro, samaksāto valsts nodevu 83,88 euro un
tiesāšanās izdevumus 4,70 euro, uzliekot par pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītājas kontu AS „Swedbank” LV81HABA0551022600432;
2) atzīt SIA „Rēzeknes enerģija” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.
2015.gada 2.aprīlī Rēzeknes tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par naudas piedziņu, kurā
norādīja, ka prasību neatzīst, jo pārdodot dzīvokli bija norunāts, ka pircēja apņemas nomaksāt visus maksājumus, tajā skaitā parādus, vienpersoniski.
Tiesas sēdē SIA “Rēzeknes enerģija” pilnvarotā pārstāve /pārstāve/ prasību uzturēja pilnā apmērā pēc tajā norādītajiem motīviem un pamatiem.
Papildus paskaidroja, ka SIA “Rēzeknes enerģija” sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētā. Saskaņā ar Rēzeknes
zemesgrāmatas datiem dzīvokļa īpašums /adrese/ piederēja /pers. A/ no 2012.gada janvāra līdz 2013.gada 23. jūlijam, līdz ar to viņam saskaņā ar
Dzīvokļa īpašuma likumu ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Prasītāja uzskata, ka tieši
atbildētājam bija jāsedz izdevumi par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem. Atbildētāja apgalvojumu, ka bija noslēgts pirkuma – pārdevuma līgums un
jaunais pircējs apņēmās segt viņa vietā parādu, uzskata par pilnīgi nepamatotu, šī vienošanās neattiecas uz SIA “Rēzeknes enerģija”. Norādīja, ka SIA
“Rēzeknes enerģija” neviens šo līgumu neuzrādīja un prasītājas piekrišanu tam, ka pircējs pārņems visus parādus, neprasīja, līdz ar to prasītāja uzskata
līgumā ietverto punktu par neatbilstošu. Norādīja, ka parāds nav samaksāts. Jaunās īpašnieces rēķinā neatspoguļojas /pers. A/ parāds. Atbildētājs nav
izrādījis iniciatīvu, lai sakārtotu šo jautājumu.
Uz tiesas sēdi atbildētājs neieradās. Tiesa uzskata par iespējamu civillietu izskatīt atbildētāja prombūtnē, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta
pirmo daļu. Tiesas dokumenti atbildētājam tika piegādāti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktā kārtībā uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi, kur tai ir jābūt sasniedzamai, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu,
uzskatāms, ka atbildētājam ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu un par attiecīgo dokumentu saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā
dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumu, noskaidrojot lietas apstākļus, pārbaudot un novērtējot Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā gūtos
pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Konstatēts un ar tiesā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes enerģija” ir siltumenerģijas ražotāja un piegādātāja
dzīvojamām mājām, ir komersanta reģistrācijas apliecības un izsniegto licenču Nr. S3007-08 un Nr. S2006-08 siltumenerģijas realizācijai kopijas (l.l. 9.-
11.). Ar Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora 24.10.2008. lēmumu Nr. 24 un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas
komisijas 19.06.2013. padomes lēmumu Nr. 113 ir noteikti siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem, lietā ir lēmumu kopijas (l.l. 30.-37.). Lietā nav
pierādījumu, ka šie tarifi būtu apstrīdēti vai pakalpojumu summas aprēķinātas, neievērojot apstiprinātos tarifus.
2008.gada 1.oktobrī SIA „Rēzeknes enerģija” kā piegādātājs un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” kā apsaimniekotājs noslēdza līgumu Nr. 2 par
siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamajās ēkās, tajā skaitā, ēkai /adrese/, Rēzeknē.
Saskaņā ar līguma 1.1.punktu, piegādātājs apņēmās saražot un piegādāt siltumenerģiju karstā ūdens veidā apsaimniekotāja apsaimniekošanā esošajām
dzīvojamām mājām Rēzeknē, savukārt apsaimniekotājs apņēmās saņemt un nodrošināt lietotājus - abonentus (dzīvokļu īrniekus un īpašniekus) ar
piegādāto siltumenerģiju. Minētā līguma 1.5.punktā noteikts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem abonenti -
dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam. Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz nākošā
mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja piestādīto rēķinu, ir līguma un tā pielikumu kopijas (l.l. 20.-29.).
Zemesgrāmatas informācija par īpašumu (l.l. 13.-19.) pierāda, ka dzīvokļa īpašuma Nr. 33 un pie tā piederošā kopīpašuma 5475/261330
domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemes, kas atrodas /adrese/, kur tika piegādāta siltumenerģija, īpašnieks no 2012.gada 16.janvāra līdz
2013.gada 22.jūlijam bija atbildētājs /pers. A/.
Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto un prasītājas sastādīto aprēķinu, parāds par piegādāto siltumenerģiju atbildētāja dzīvokļa īpašumam
uzkrājies laikā no 01.01.2013. līdz 21.07.2013., kad dzīvokļa īpašnieks bija atbildētājs un parāds sastāda 559,21 euro. Tiesai nav pamata apšaubīt
parāda summu.
Tiesa nepievienojas atbildētāja viedoklim, ka viņam nav pienākuma norēķināties ar prasītāju atbilstoši starp /pers. A/ un /pers. C/ 2013.gada 22
jūnijā noslēgtā pirkuma –pārdošanas līguma 1.3. punktu. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda, ka minētā līguma 1.3.punktā puses vienojušās,
ka uzkrāto pārdevēja parādu pret prasītāju atlīdzinās /pers. C/. Tiesa nekonstatē, ka /pers. C/ būtu apņēmusies, noslēdzot 2013.gada 22.jūnijā pirkuma-
pārdošanas līgumu, dzēst atbildētāja parādu, jo līguma 1.3. punkts nosaka, ka uz šī līguma parakstīšanas brīdi pārdevējam un pircējam ir zināms dzīvokļa
stāvoklis un apsaimniekošanas kārtība un pircēja piekrīt tam. Minētais līguma punkts nesatur noteikumus par parāda apmēru un tā samaksas kārtību, kā
to kļūdaini uzskata atbildētājs. Atbildētāja iebildumi arī nav pamatoti saskaņā ar Civillikuma 1520.-1522.pantu, jo prasītāja nebija pievienojusies starp
/pers. A/ un /pers. C/ 2013.gada 22 jūnijā noslēgtajam pirkuma –pārdošanas līgumam.
Izvērtējot minēto kopumā, tiesa secina, ka prasītājai ir prasījuma tiesības par sniegto pakalpojumu apmaksas parāda piedziņu, bet atbildētājam kā
dzīvokļa īpašniekam minētajā periodā ir pienākums samaksāt prasītājai par piegādātās siltumenerģijas pakalpojumiem dzīvoklim prasības summas
apmērā. Prasība ir pamatota un pierādīta ar tai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, prasības summa nav apstrīdēta.
Prasība par parāda par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem 559,21 euro piedziņu no atbildētāja apmierināma saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma
likuma 10.panta 3.punktu, ar kuru noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure).
Civillikuma 2109.pants noteic, ka piegādes tiesiskajās attiecībās, ja piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas
pēc pirkuma līguma noteikumiem. Piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu (2107.pants) un saskaņā ar 1488.pantā
noteikto pusei, kura saistības izpildījusi, ir tiesības prasīt, lai otrā puse atlīdzina to, ko saņēmusi.
Lietā nav konstatēts strīds par to, ka prasītāja ir piegādājusi siltumenerģiju atbildētājam piederošajam dzīvoklim minētajā laikā.
Atbilstoši Civillikuma 1811.pantā noteiktajam, naudas saistību izpilda ar samaksu. Uz lietas izskatīšanas dienu tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas
liecinātu par parāda samaksu vai liktu apšaubīt prasības pamatotību un likumību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, nosakāmas prasītājas tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus par parāda summas lietošanu: 6 % gadā no piedzītās, bet
nesamaksātās parāda pamatsummas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad to apmērs sasniegs pamatparāda lielumu (Civillikuma 1765.panta
pirmā daļa, 1763.panta 1.punkts).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja prasītājas labā jāpiedzen tiesas izdevumi 88,58 euro, ko veido
samaksātā valsts nodeva 83,88 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu piegādi un izsniegšanu pusēm
4,70 euro (l.l. 6.-8.).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 104., 189.-195., 204.1 pantu, tiesa
no s pri e da
sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr. 42403021332, labā
parādu 559,21 euro (pieci simti piecdesmit deviņus euro un 21 centu) un tiesas izdevumus 88,58 euro (astoņdesmit astoņus euro un 58 centus), kopā
647,79 euro (seši simti četrdesmit septiņus euro un 79 centus).
Noteikt prasītājas tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja /pers. A/,
personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (seši procenti no simta gadā) no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas 559,21
euro (pieci simti piecdesmit deviņus euro un 21 centu), nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad to apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.
Parāda un tiesas izdevumu summas samaksa atbildētājam jāveic sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” norēķinu kontā AS
„Swedbank” LV81HABA0551022600432.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājam termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 10.decembrī.
Tiesnese S.Rūtena – Laizāne