Bankruptcy petition dismissed because debtor's main interest center is in Lithuania, not Latvia.

Lietas arhīva Nr. 3-10/0021

ECLI:LV:GURT:2017:1123.247.1.L

…...

LĒMUMS

Gulbenē 2017.gada 23.novembrī

...

Gulbenes rajona tiesas tiesnese R.Medne,

pārbaudot /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu

…

konstatēja:

...

........2017.gada 22.novembrī Gulbenes rajona tiesā saņemts parādnieku /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ iesniegtais

maksātnespējas procesa pieteikums.

........Pārbaudot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesnese secina, ka ir likumīgs pamats atteikt pieņemt pieteikumu.

........Civilprocesa likuma 363.25panta pirmajā daļā noteikts, ka ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšanas

tiesnesis pieņem lēmumu: 1) par maksātnespējas procesa pieteikuma atstāšanu bez virzības; 2) par atteikšanos pieņemt maksātnespējas procesa

pieteikumu; 3) par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

........Civilprocesa likuma 363.22panta otrajā daļā noteikts, ka lietu par Padomes regulas Nr. 1346/2000 3.panta 1.punktā noteiktās

maksātnespējas procedūras uzsākšanu izskata tiesa pēc parādnieka galveno interešu centra atrašanās vietas, bet šīs regulas 3.panta 2.punktā noteiktās

maksātnespējas procedūras uzsākšanas gadījumā — pēc parādnieka uzņēmuma (Padomes regulas Nr. 1346/2000 2.panta “h” punkta izpratnē)

atrašanās vietas.

........Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja lieta nav piekritīga šai

tiesa.

........Pieteikumā norādīts, ka parādniekam /pers. A/ ir neizpildītas parādsaistības pret /pers. B/, Latvijas personas kods /personas kods/ - 1722,58

euro, Susisiekimo paslaugos, savivaldybes imone, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs 124644360 – 23,17 euro, /pers. D/, Lietuvas personas kods

/personas kods/ – 10 739,86 euro, Luminor bank AB, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs 112029270 – 564 095,16 euro, /pers. E/, Lietuvas personas

kods /personas kods/ – 291,09 euro, Vilniaus apskrities vyriausiasis policijos komisariatas, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs 191688326 – 31,86

euro, /pers. F/, Lietuvas personas kods /personas kods/ – 10 193,67 euro, Lietuvas valsts nodokļu inspekcija, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs

188659752 – 166,98 euro, /pers. G/, Lietuvas personas kods /personas kods/ – 18 101,25 euro, pavisam kopā 605 365,62 euro.

........Pieteikumā norādīts, ka parādniecei /pers. B/ ir neizpildītas parādsaistības pret Luminor bank AB, Lietuvas valsts reģistrācijas numurs

112029270 – 564 095,16 euro.

........Pieteikumā norādīts, ka lai gan parādnieki ir Lietuvas pilsoņi un viņu kreditori ir Lietuvas rezidenti, tomēr parādnieku dzīvesvieta un ienākumu

gūšanas vieta ir Latvijā. Pieteikumā norādīts, ka Parādnieki ir izbraukuši no Lietuvas uz Latviju 2017.gada sākumā.

........Parādnieki norāda, ka Latvijā viņam ir ienākumu avots un dzīves vieta, līdz ar to, galveno interešu centrs saskaņā ar Regulas Nr.1346/2000

3.panta 1.punktu, pieteicējiem ir Latvijā.

........Atzīstams, ka parādnieki pamatoti norādījuši, ka viņu maksātnespējas procesam piemērojami Padomes regulas Nr.1346/2000 (turpmāk –

Regula) noteikumi.

........Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.22panta otro daļu, lietu par Regulas 3.panta 1.punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu

izskata tiesa pēc parādnieka galveno interešu centra atrašanās vietas.

........Saskaņā ar Regulas 3.panta 1.punktu maksātnespējas procedūras sākšana ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas

parādnieka galveno interešu centrs. Savukārt, Regulas 3.panta otrajā punktā noteikts, ka gadījumā, ja parādnieka galveno interešu centrs atrodas kādas

dalībvalsts teritorijā, citas dalībvalsts tiesu piekritībā ir sākt maksātnespējas procedūras pret parādnieku tikai, ja šīs citas dalībvalsts teritorijā

parādniekam pieder uzņēmums. Regulas preambulas 13.punktā sniegta galveno interešu centra definīcija, proti, tā ir vieta, kur parādnieks regulāri

pārvalda savas intereses un tādēļ ir pieejams trešajām personām.

........Pieteikumā norādīts, ka parādnieki ir deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā un gūst ienākumus: /pers. B/ – /uzņēmums/, un /vārds/ [tā norādīts

pieteikumā] - /uzņēmums/.

........Lietā nav iesniegts noslēgtie darba līgumi, saskaņā, ar kuru parādnieks pieņemts darbā norādītajos uzņēmumos. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu

dienesta izziņām, Parādnieki ir reģistrēti kā nodokļu maksātāji: /pers. A/ 2017.gada 24.janvārī, ienākumi līdz 30.09.2017. ir 3420,00 euro

mikrouzņēmumā; /pers. B/ 2017.gada 15.februārī, ienākumi līdz 30.09.2017. ir 3040,00 euro mikrouzņēmumā.

........Saskaņā ar Lietuvas Republikas Valsts uzņēmuma “Registru Centras” izrakstiem no iedzīvotāju reģistra redzams, ka parādnieki izbraukuši uz

Latviju 2017.gada 6.janvārī.

........Pieteikumam pievienotā laulības apliecība apstiprina, ka pieteicēji ir laulātie.

........Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņām, parādnieki 2017.gada 9.maijā deklarējis savu dzīves vietu /adrese/.

........Tādējādi, formāli ir ievērotas Maksātnespējas likuma 127.panta prasības, lai pieteicēji varētu tikt uzskatīti par fiziskās personas

maksātnespējas procesa subjektiem.

........Saskaņā ar tiešās iedarbības un pārākuma principiem nacionālajām tiesām ir pienākums piemērot ES tiesību nosacījumus un atzīt, ka tiem ir

augstāks juridiskais spēks nekā nacionālo tiesību nosacījumiem.

........Izlemjot jautājumu par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un pieteicēja maksātnespējas lietas ierosināšanu, jāņem vērā arī

Padomes regulas (EK) Nr.1346/2000 preambulas 4.punktā noteiktais, ka pareizas iekšējā tirgus darbības labad ir jāizvairās no personu stimulēšanas

pārvietot aktīvus vai tiesvedību no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku tiesisko statusu (labvēlīgākās tiesas piekritības izvēle). Turklāt, jāņem

vērā arī 2015.gada 1.marta rekomendāciju un vadlīniju „Efektīva Eiropas Savienības tiesību aktu pārrobežu tiesiskās sadarbības jomās civillietās izstrāde,

pārņemšana, ieviešana un piemērošana” (Latvijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē) paustās atziņas (skat. Saiti

http://at.gov.lv/lv/judikatura/est-judikatura/problemjautajumuapkopojumi/ Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājaslapā), un proti, minēto

vadlīniju un rekomendāciju sadaļā 9.1. „Fizisko personu COMI noteikšana” izteikta atziņa, ka fizisko personu maksātnespējas procesos fizisko personu

COMI (centre of debtor’s main interests – parādnieka galveno interešu centrs) jābūt pakļautam Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST)

autonomai interpretācijai. Maksātnespējas regulas 3.pants tieši nepiemin fiziskas personas COMI, tomēr regula vienādi attiecas uz fizisku un juridisku

personu maksātnespējas procedūrām. EST spriedumi, kuros attīstīts juridisko personu COMI noteikšanā piemērojamais tests, var noderēt, nosakot

fiziskas personas COMI. Deklarācija (reģistrētā mītnesvieta) ir tikai viens no apstākļiem, kas jāņem vērā, nosakot COMI, bet tas nerada nekādus

pieņēmumus par COMI atrašanās vietu.

........Šajās vadlīnijās un rekomendācijās vērsta uzmanība uz Latvijas tiesu pieeju, kad Lietuvas pilsonis iesniedza pieteikumu par maksātnespējas

procedūru uzsākšanu Latvijā uz viņa deklarētās dzīvesvietas pamata. Latvijas tiesa lielākoties vērsa uzmanību uz publiski pieejamo informāciju, ieskaitot

fiziskās personas deklarēto mītnesvietu kā primāro jurisdikcijas avotu atbilstoši Civilprocesa likumam, nevis trešajām personām radīto iespaidu par

COMI atrašanās vietu, un savu viedokli pamatoja ar nacionālo tiesību pētnieku komentāriem. [..] Vadlīnijās un rekomendācijās norādīts, ka deklarēšanās

nerada pastāvīgu saikni ar attiecīgo vietu, turklāt attiecīgo valstu kreditori, kuri nav pazīstami ar deklarēšanās sistēmu, var nebūt informēti par deklarētās

mītnesvietas nozīmi, tādējādi mītnesvietas deklarēšana pati par sevi neļauj izdarīt pieņēmumu par COMI. EST prakse nesniedz skaidras vadlīnijas COMI

noteikšanai. [..] Tomēr visos gadījumos ir jāņem vērā kreditoru intereses. Analizējot vairākus Eiropas Savienības tiesas spriedumus un iepriekšējos

pētījumus, secināts, ka Lietuvas pilsoņi ir bieži izmantojuši mītnesvietas deklarēšanu, mēģinot pārvietot COMI un cerot uz maksātnespējas procedūru

uzsākšanu Latvijā.

........Lietā ir iesniegtas izziņas, no kurām izriet, ka pieteicēji deklarējuši savu dzīves vietu /adrese/. Parādnieku dzīves vieta Latvijā ir apšaubāma, jo

saskaņā ar Iedzīvotāju reģistrā pieejamo informāciju, konkrētajā adresē savu dzīves vietu ir deklarējušas vēl deviņpadsmit personas, no kurām lielākā

daļa ir Lietuvas pilsoņi. Minētais rada pamatu uzskatīt, ka parādnieku deklarētā dzīves vietas adrese, nav viņu dzīves vietas adrese Latvijas Republikā.

........Ievērojot minēto, atzīstu, ka minētās ziņas nepierāda Parādnieka galveno interešu centra atrašanos Latvijā, jo, darba attiecības ir nodibinātas

un dzīves vieta deklarēta formāli, lai parādnieki atbilstu Maksātnespējas likuma subjektam.

........No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņām izriet, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nav aktuālās informācijas par

uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), komersantiem, šķīrējtiesām, kur kāds no parādniekiem ir īpašnieks, individuālais komersants, personālsabiedrības

biedrs, kapitāldaļu turētājs vai dibinātājs.

........Savukārt no Tiesu administrācijas Tiesu un zemesgrāmatu departamenta atbildēm uz pieprasījumu izriet, ka valsts vienotajā datorizētajā

zemesgrāmatā nav ierakstīti nekustami īpašumi uz parādnieku vārda. Savukārt no Lietuvas valsts uzņēmuma “Registru Centras” sagatavotajiem izrakstiem

izriet, ka Juridisko personu dalībnieku informatīvajā sistēmā nav ziņu par parādniekiem.

........Tādējādi secināms, ka visas (izņemot uzturlīdzekļu parāds vienam pieteicējam pret otru) parādnieku parādsaistības dibinātas un attiecīgi arī

kreditori atrodas Lietuvas Republikā.

........Turklāt no lietas materiāliem redzams, ka pieteicējiem ir kopīgs nepilngadīgs bērns, dzimis /datums/, un no pierādījumiem secināms, ka bērna

dzīvesvieta ir Lietuvas Republikā.

........Vērtējot pieteikumā norādītos faktus formāli, var secināt, ka parādnieki ir fiziskās personas maksātnespējas procesa subjekti. Tomēr nevar

neņemt vērā, ka visas parādnieku parādsaistības, kuras, kā norādīts pieteikumā, parādnieki ir uzņēmušies Lietuvas Republikā, un visi parādnieku

kreditori atrodas Lietuvas Republikā, līdz ar to atzīstams, ka parādnieku galveno interešu centrs atrodas Lietuvas Republikā, jo ievērojamās

parādsaistības ir daudz nozīmīgākas intereses kā Latvijas Republikā deklarētā dzīvesvieta un Latvijas Republikā gūtie ienākumi.

........Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 5.panta pirmo daļu fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura

mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav

pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju.

........Atzīstams, ka, realizējot Parādnieka maksātnespējas procesu Latvijā, pastāvot apstākļiem, ka visi parādnieku kreditori atrodas Lietuvas

Republikā, šā mērķa sasniegšana būtu ievērojami apgrūtināta.

........No pieteikumam pievienotajiem materiāliem izriet, ka parādniekiem Latvijas Republikā nepieder aktīvi, un nav norādīta tādu ienākumu

gūšana, kas kalpotu par pierādījumu parādnieku finanšu un saimnieciskajai aktivitātei Latvijā. Parādnieku deklarētā dzīvesvieta un nodokļu nomaksa

Latvijā nav pietiekams pamats parādnieku galveno interešu centra Latvijas Republikā atzīšanai, bet vērtējami kā Padomes Regulas (EK) Nr.1346/2000

preambulas 4.punktā definētā mērķa neievērošana, proti, tiesvedības pārvietošana no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku tiesisko statusu

(labvēlīgākas tiesas piekritības izvēle), kas nav pieļaujams (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2013.gada 17.oktobra lēmumu lietā

Nr. CA-3917-13/30, 2014.gada 20.februāra lēmums lietā Nr.CA-1122-14/29).

........Bez tam, no pieteikumam pievienotās Iedzīvotāju reģistra datu bāzes izriet, ka, Parādnieks 2017.gada 3.maijā ir saņēmis Eiropas Savienības

pilsoņa reģistrācijas apliecību, jo vēlas uzturēties Latvijas Republikā.

........Saskaņā ar Ministra kabineta noteikumiem Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas

Republikā” 7.punkts noteic, ka, ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku,

viņam izsniedz Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību. Savukārt minētās normas 27.1.punkts noteic, ka Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt

reģistrācijas apliecību, ja viņš ir nodarbināts Latvijas Republikas darbinieka statusā.

........Apstāklis, ka Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecība izsniegta Ministra kabineta noteikumu Nr. 675 “Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un

viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā” 7.punkta kārtībā, t.i., Savienības pilsonim, kurš uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku,

tiesneses ieskatā, ir papildus pamats apšaubīt, ka pieteicējs Latvijas Republikā savu dzīvesvietu deklarējis ar mērķi veidot galveno interešu centru, jo šis

apstāklis tieši pretēji vēl jo vairāk apstiprina secinājumu, ka pieteicēji arī šobrīd savas intereses pārvalda Lietuvas Republikā, līdz ar ko Latvijas

Republika nevar tik atzīta par viņa galveno interešu centru.

........Viens no teritoriālās piekritības regulējuma galvenajiem uzdevumiem ir sadalīt lietas tā, lai galvenajiem lietas dalībniekiem būtu ērta piekļuve

tiesai, nodrošinot Civilprocesa likuma 1.pantā un Satversmes 92.pantā garantētās tiesības. Jāņem vērā, ka maksātnespējas procesa tiesvedības vešana

administratīvajā teritorijā, kurā parādnieks faktiski ir veicis savas ekonomiskās aktivitātes, ir svarīga, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi tiesai procesā visām

ieinteresētajām personām (t.sk. kreditoriem), kuru atrašanās vieta parasti ir tuvu parādnieka “galveno interešu centram” (sk. Civilprocesa likuma

komentāri, 363.1 pants, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2012.g., 414.lpp.).

........Pie konstatētajiem apstākļiem nav pamata secināt, ka Latvijā atrodas parādnieku galveno interešu centrs, līdz ar to nav pamats atzīt, ka

attiecībā uz parādniekiem ir piemērojams Eiropas Padomes regulas Nr.1346/2000 3.panta 1.punkta regulējums par lietas piekritību Latvijai.

........Pieteikums iesniedzams kompetentai dalībvalsts tiesai atbilstoši Padomes regulas Nr.1346/2000 lietu piekritības noteikumiem.

........Ņemot vērā, ka pieteikums iesniegts, neievērojot Civilprocesa likuma 363.22panta noteikumus par fiziskās personas maksātnespējas lietu

piekritību pēc parādnieka galvenā interešu centra atrašanās vietas, parādnieku maksātnespējas pieteikums Gulbenes rajona tiesā nav pieņemam.

........Ņemot vērā izklāstīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132., 363.22, 229., 230.pantu, tiesnese

...

nolēma:

...

........atteikt pieņemt /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ iesniegto /pers. A/ un /pers. B/ fiziskās personas maksātnespējas procesa

pieteikumu.

........Lēmuma norakstu un maksātnespējas pieteikumu ar tam pievienotajiem dokumentiem nosūtīt pieteikuma iesniedzējam

........Lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas, iesniedzot blakus sūdzību Gulbenes rajona tiesā.

..

Tiesnese.......................................................................R.Medne