Court dismisses traffic fine where vehicle was parked outside the stop sign's effective zone defined by road markings.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Valmiera dismissed the traffic violation fine imposed on the applicant for parking in a prohibited zone. The court found that the applicant parked his vehicle several meters beyond the stop sign's effective area, which was legally defined by the length of the continuous yellow road marking (sign 943). Consequently, the court ruled that the objective element of the administrative offense was not established and terminated the proceedings under the Administrative Offenses Code.
Legislator headnote
AI generatedCeļu satiksmes noteikumu 292.4 apakšpunkts; LAPK 149.10 panta 5. daļa 11. punkts: Ceļa zīmes darbības zonu nosaka ceļa apzīmējuma līnijas garums, un pārkāpums nav izdarīts, ja transportlīdzeklis novietots ārpus šīs zonas.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420711310 A03961 – 11/43 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Valmierā 2011.gada 4.oktobrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis G.Ploriņš,
piedaloties pieteicējam G.K., atklātā tiesas sēdē 2011.gada 14.septembrī izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc G.K. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2010.gada 18.maija lēmuma Nr.D57/10-6/910 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 29.jūlijā saņemts G.K. (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes (turpmāk arī atbildētājs vai Policijas pārvalde) 2010.gada 18.maija lēmuma Nr.D57/10-6/910 (turpmāk arī Lēmums) atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2010.gada 3.augusta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta. [2] 2010.gada 7.aprīlī Policijas pārvaldes inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.108131088 (turpmāk arī Protokols-paziņojums), kurā konstatēja, ka pieteicējs pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.11.apakšpunkta prasības, proti, 2010.gada 7.aprīlī plkst.11.34 Rīgā, pie nama /adrese/, novietojis stāvēšanai transportlīdzekli SUZUKI ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ aizlieguma zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” darbības zonā.
Tādējādi pieteicējs izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK) 149.10 panta piektās daļas 11.punktā. Ar Protokolu-paziņojumu pieteicējam piemērots naudas sods Ls 30 (trīsdesmit latu) apmērā. Nepiekrītot sastādītajam Protokolam-paziņojumam, pieteicējs to apstrīdēja Policijas pārvaldē, un atbildētājs ar Lēmumu atstāja to negrozītu. [3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt turpmāk norādīto iemeslu dēļ. [3.1] Pieteicējs norāda, ka 2010.gada 7.aprīlī, pildot darba pienākumus, viņš ar automašīnu ieradies Rīgā.
No Ķengaraga ielas vietā, kur beidzas ceļu horizontālais apzīmējums Nr.943, lietots kopā ar aizlieguma zīmi Nr.326 „Apstāties aizliegts”, nogriezies no ielas un novietojis transportlīdzekli garāžu laukumā pie nama /adrese/. Pie minētā nama un garāžu laukuma nebija ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu. Ceļu horizontālais apzīmējums Nr.943 nepārprotami nodalīja ielu no garāžu laukuma. Adreses /adrese/ un /adrese/ atrodas dažādās vietās, bet iela starp šīm adresēm ir apbūvēta un braukšanai nav izmantojama. [3.2] Pieteicējs norāda, ka pēc Rīgas domes ģeogrāfiskās informācijas sistēmas sadalījuma viņa transportlīdzeklis iespējamā pārkāpuma brīdī faktiski atradies publiskās apbūves teritorijā, bet pēc faktiskā pielietojuma, laukumā pie Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžas un privātajām garāžām. [3.3] Pieteicējs uzskata, ka Protokolā-paziņojumā bija uzrādīti nepatiesi dati, cita adrese un apgalvots, ka garāžu laukumā nedrīkst apstāties.
Tāpat pieteicējs uzskata, ka viņa Protokola-paziņojuma apstrīdēšanas iesniegums netika izskatīts pēc būtības un netika sniegta atbilde, kāpēc Protokolspaziņojums sastādīts par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vietā, kur automašīna nav atradusies. [4] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 1.novembrī saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētājs norāda, ka pieteikums netiek atzīts pilnā apmērā, ir nepamatots un noraidāms turpmāk minēto iemeslu dēļ (lietas 18.lapa). [4.1] Atbildētājs atsaucas uz Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunktu un 290.punktu, Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punktu un Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktu, norādot, ka no lietas materiāliem un tiem pievienotajām fotogrāfijām konstatējams, ka pieteicēja transportlīdzeklis bija novietots pārkāpjot aizlieguma zīmi Nr.326 „Apstāties aizliegts” un pārkāpuma konstatēšanas brīdī nenotika pasažieru iekāpšana vai izkāpšana, kā arī nenotika kravas iekraušana vai izkraušana, līdz ar to pie minētajiem apstākļiem Policijas pārvaldes inspektorei bija pamats konstatēt Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunkta pārkāpumu. [4.2] Atbildētājs atsaucas uz LAPK 243.pantu un Administratīvā procesa likuma 81.panta piekto daļu, norādot, ka Lēmumā norādītie apstākļi atbilst faktiskajai situācijai pārkāpuma konstatēšanas brīdī un pieteicēja pārkāpums ir pierādīts ar lietas materiāliem. [5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem.
Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi ieradies nebija, iepriekš tiesu informējot par savu neierašanos un lūdzot lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes (lietas 40.lapa). Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos dokumentus, tiesa atzina, ka lietu var izskatīt bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes, jo lietā esošie materiāli ir pietiekami, kam piekrita arī pieteicējs.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, noklausoties pieteicēja paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms.
[7] Tiesa konstatē, ka ar pārsūdzēto Lēmumu atbildētājs atstājis negrozītu Policijas pārvaldes inspektores 2010.gada 7.aprīlī noformēto administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.108131088 par Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu un pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc 149.10 panta piektās daļas 11.punkta. Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunkta prasības, un atbildētājs Lēmumu ir pieņēmis pamatoti. [8] Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunkts noteic, ka transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā.
Saskaņā ar LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punktu par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka persona transportlīdzekli novietojusi stāvēšanai 326.ceļa zīmes darbības zonā. [9] Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2010.gada 7.aprīlī Rīgā, pie nama /adrese/, stāvēšanai novietojis transportlīdzekli SUZUKI ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, proti, vietā, kas redzama policijas darbinieku veiktajos fotouzņēmumos (lietas 28.lapa).
Tātad pēc būtības lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem. Lietā strīds ir par to, vai minētajā laikā un vietā stāvēšanai novietotais pieteicēja transportlīdzeklis atradās 326.ceļa zīmes darbības zonā. [10] Ceļu satiksmes noteikumu 290.punkts (noteikumu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 9.novembrim) noteica, ka 309., 326., 327., 328. un 329.zīmes darbība attiecas tikai uz to ceļa pusi, kurā tā uzstādīta. Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).
Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).
No minētajām tiesību normām ir secināms, ka 326.ceļa zīmes darbība attiecas tikai uz to ceļa pusi, kurā tā uzstādīta. Pie tam jēdzienā „ceļš” neietilpst ceļu inženierbūves, piemēram, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves, kuras ir ceļa kompleksa sastāvdaļas. Tātad pēc būtības Ceļu satiksmes noteikumu 290.punkta izpratnē jēdziens „ceļš” bija tulkojams sašaurināti un saprotams kā – brauktuve.
Tiesas secināto apstiprina arī pašreiz spēkā esošā Ceļu satiksmes noteikumu 290.punkta redakcija (spēkā no 2010.gada 10.novembra), kas noteic, ka 309., 326., 327.,
328. un 329.zīmes darbība attiecas tikai uz to brauktuves pusi, kurā tā uzstādīta. [11] No izskatāmās lietas materiāliem, konkrēti no pieteicēja un policijas darbinieku veiktajiem fotouzņēmumiem (lietas 22. un 28.lapa), kā arī no Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (lietas 9.lapa) norādītā, ir konstatējams, ka vieta, kurā pieteicējs 2010.gada 7.aprīlī Rīgā, pie nama /adrese/, stāvēšanai novietojis transportlīdzekli SUZUKI, nav ne brauktuve, ne arī ceļa inženierbūve. Šī vieta ir asfaltēts laukums jeb blakusteritorija Ceļu satiksmes noteikumu izpratnē, kas nav izbūvēta kā ceļa kompleksa sastāvdaļa, bet kā nama /adrese/, īpašnieka vai tiesiskā valdītāja darbības nodrošināšanai nepieciešamā teritorija.
Tiesas ieskatā šai teritorijai asfalts uzklāts, lai nodrošinātu gan stāvvietas transportlīdzekļiem, gan arī to iebraukšanu un izbraukšanu no garāžām. Minētais laukums izmantojams pēc tā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja ieskatiem, cita starp nodrošinot transportlīdzekļu iebraukšanu un izbraukšanu no garāžām, kā arī neliedzot uz šī laukuma novietot stāvēšanai transportlīdzekļus. Tādējādi ir secināms, ka atbildētāja norādītā 326.ceļa zīme aizliedz transportlīdzekli novietot stāvēšanai uz Ķengaraga ielas brauktuves, bet šī ceļa zīme nedarbojas asfaltētajā teritorijā pie nama /adrese/.
Līdz ar to tiesa arī atzīst, ka konkrētajā gadījumā pieteicējs nav pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunktā noteiktās prasības un nav izdarījis LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, jo transportlīdzekli stāvēšanai nebija novietojis 326.ceļa zīmes darbības zonā. [12] Vienlaicīgi tiesa norāda, ka pat gadījumā, ja pieteicējs savu transportlīdzekli minētajā vietā būtu novietojis uz brauktuves, viņš nebūtu pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.apakšpunktā noteiktās prasības, līdz ar to arī nebūtu izdarījis LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu, jo saskaņā ar paša pieteicēja gan pieteikumā, gan tiesas sēdē norādīto, kā arī viņa iesniegtajā fotouzņēmumā (krāsains fotouzņēmums atrodas administratīvās lietas Nr.A4207118210 9.lapā) redzamo, konkrētā 326.ceļa zīme lietota kopā ar 943.ceļa apzīmējumu (dzeltena nepārtraukta līnija).
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 292.4.apakšpunktu, ja 326.ceļa zīmi lieto kopā ar 943.ceļa apzīmējumu, tad ceļa zīmes darbības zonu nosaka ceļa apzīmējuma līnijas garums. Savukārt no pieteicēja iesniegtajiem fotouzņēmumiem ir secināms, ka viņa transportlīdzeklis stāvēšanai bija novietots vairākus desmitus metru aiz 943.ceļa apzīmējuma līnijas beigām. [13] Izskatāmajā lietā nodibinātie apstākļi ir pamats lietvedības izbeigšanai administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz LAPK 239.panta 1.punktu, jo pieteicēja rīcībā nav konstatējama 149.10 panta piektās daļas 11.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma objektīvā puse, proti, nav konstatējams, ka pieteicējs transportlīdzekli stāvēšanai būtu novietojis 326.ceļa zīmes darbības zonā.
Tādējādi tiesa atzīst pieteicēja pieteikumu par pamatotu, atceļ pārsūdzēto Lēmumu un saskaņā ar LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punktu izbeidz lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo konkrētajā gadījumā nav konstatējams LAPK 149.10 panta piektās daļas 1.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
apmierināt G.K. pieteikumu par Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2010.gada 18.maija lēmuma Nr.D57/10-6/910 atcelšanu. Atcelt Rīgas domes Rīgas pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvaldes 2010.gada 18.maija lēmuma Nr.D57/10-6/910” ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt administratīvo lietu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā. Spriedums sastādīts 2011.gada 4.oktobrī.
Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis_______________G.Ploriņš Valmierā, 2011.gada 4.oktobrī