Court orders debt collection and land registry update for deceased owner's heir against property manager.

Lietas arhīva Nr. C-0448-18/21

ECLI:LV:DAUT:2018:0209.C12248817.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2018.gada 9.februārī

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Beitāne

ar sekretāri R.Znotiņu

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Preiļu saimnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un ieraksta

grozīšanu zemesgrāmatā;

Aprakstošā daļa

2017.gada 22.augustā prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Preiļu saimnieks” ir cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda

piedziņu un ieraksta grozīšanu zemesgrāmatā. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs apsaimnieko māju Nr./adrese/ kā arī sniedz atbildētājam

komunālos pakalpojumus.

/datums/ prasītājs noslēdza dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar dzīvokļa /adrese / īpašnieci /pers. B/.

Saskaņā ar noslēgtā dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 2.1.punktu apsaimniekotājs apņemas pārvaldīt un

apsaimniekot īpašnieka īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās palīgēkas, būves un mājai

piesaistīto zemes gabalu, kā arī nodrošināt īpašnieku ar komunālajiem pakalpojumiem, kuri pieejami, savukārt īpašnieks apņemas segt apsaimniekotājam

nepieciešamos izdevumus un norēķināties par saņemtajiem komunālajiem maksājumiem.

Saskaņā ar /datums/dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 8.2.punktu īpašnieka ģimenes locekļiem, kas dzīvo

kopā ar viņu, tāpat kā īpašniekam ir visas tiesības un jāpilda visi pienākumi, kas paredzēti noslēgtajā līgumā. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar

īpašnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma saistībām.

/datums/nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece - /pers. B/ nomira, dzīvokļa īpašniecei nebija parādu par apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem. Atbildētājs deklarējis savu dzīvesvietu /adrese/, dzīvoklī kopš 2002.gada 22.augusta.

Mantojuma tiesībās uz /datums/mirušās /pers. B/ (pēdējā dzīvesvieta /adrese /) visu atstāto mantojumu Latgales apgabaltiesas zvērināta notāre

Sandra Naumova 2011. gada 2. septembrī ir apstiprinājusi mantojuma atstājējas dēlu, /pers. A/ (/pers. A/), dzīvojošu /adrese /. /pers. A/ mantojumu ir

pieņēmis kā likumiskais mantinieks, savas īpašuma tiesības nav nostiprinājis zemesgrāmatā.

Laika posmā no apstiprināšanas mantojuma tiesībās līdz prasības celšanai tiesā, atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu par dzīvokli /adrese /.

Kopējais parāds uz 2017.gada 1.augustu, par dzīvokli /adrese / ir 5563,66 EUR. Parāds par laika periodu no 01.01.2011.-31.12.2012. par

apsaimniekošanu, atkritumu izvešanu un no 01.01.2011.- 30.11.2012. par auksto ūdeni, apkuri, kanalizāciju, elektrību koptelpās, kopā Ls 1051,96

(1496,80 EUR), tika piedzīts ar Preiļu rajona tiesas 2013.gada 12.aprīļa spriedumu. Spriedums nodots izpildei- spriedumu izpildīt nav iespējams.

Latgales apgabaltiesas iecirkņa Nr.27 zvērināta tiesu izpildītajā Žanna Osipovas atbildē uz pieprasījumu norādīja, ka viņas lietvedībā reģistrēts

Preiļu rajona tiesas 2013. gada 30. maijā izdotais izpildu raksts lietā Nr.C25025213 par 1726,01 EUR piedziņu no /pers. A/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 557.pantu, tiesu izpildītājs ir veicis /pers. A/ piederošo naudas līdzekļu apķīlāšanu kredītiestādē- naudas līdzekļi

nav konstatēti; nav konstatēta arī kustamā manta, uz kuru varētu vērst piedziņu, parādniekam nepieder nekustamais īpašums, līdz ar to uz 07.08.2017.

nav piedzītu naudas līdzekļus, kas pārskaitāmi piedzinējam.

Zvērināta tiesu izpildītāja norāda, ka uz nekustamo īpašumu /adrese /, zvērināts tiesu izpildītājs piedziņu nav tiesīgs vērst, jo izpildu raksts ir izsniegts

uz /pers. A/ vārda, bet nekustamais īpašums reģistrēts uz /pers. B/ vārda.

/pers. A/ nav reģistrējis mantojumā saņemto dzīvokli uz sava vārda Zemesgrāmatu nodaļā, līdz ar to tiesu izpildītājam nav tiesības piedziņu vērst uz

nekustamo īpašumu /adrese /.

Piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, regulē Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 4.punkts, kurā noteikts:

ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos - Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai

vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603 .panta otrās - ceturtās daļas un 605.panta

noteikumiem.

Savukārt, gadījumā, kad īpašnieka maiņa notiek pēc nekustamā īpašuma pirmreizējās reģistrācijas zemesgrāmatā, kreditoram nav iespējas vērst

piedziņu uz īpašumu, kuru parādnieks ieguvis, bet savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā nenostiprina, tādejādi apzināti izvairoties no piedziņas vēršanas uz

nekustamo īpašumu. Konkrētajā gadījumā atbildētājs mantojuma tiesībās uz visu mirušās mātes /pers. B/ atstāto mantojumu ir apstiprināts /datums/. Līdz

prasības celšanai tiesā, t.i., gandrīz sešu gadu laikā, atbildētājs īpašumtiesības zemesgrāmatā nav reģistrējis, nav veicis nevienu maksājumu par dzīvokli

/adrese /, kurā dzīvo un izmanto prasītāja sniegtos pakalpojumus, kas dod pamatu prasītājam secināt, ka atbildētājs apzināti ilgstoši nenostiprina savas

īpašumtiesības zemesgrāmatā, lai izvairītos no saistību izpildes.

Pamatojoties uz minēto prasītājs ir spiests griezties tiesā ar prasību par īpašuma nostiprinājuma izlabošanu, lai novērst nepareizu nostiprinājumu,

aizsargātu savas tiesības un tādējādi panāktu atbilstību starp patieso tiesisko stāvokli un to tiesisko stāvokli, kas izriet no zemesgrāmatas. Jo

zemesgrāmatā nostiprināts vienas personas īpašums, kaut gan patiesībā attiecīgās nekustamās lietas īstais (materiāltiesiskais) īpašnieks ir cita persona.

2017. gada 21.aprīlī prasītājs nosūtīja atbildētājam ierakstītā sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu brīdinājumu Nr. 127 un brīdināja atbildētāju

par to, ka viena mēneša laikā atbildētājam jānomaksā parāds, kopējā summa uz 2017. gada aprīli 5283,47 EUR, t.i., par dzīvoklī /adrese/saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu, pretējā gadījumā prasītājs cels tiesā prasību par parāda piedziņu, papildus atbildētājam būs jāsedz

tiesas izdevumi. Atbildētājs brīdinājumu saņēma 2017.gada 3.maijā, bet brīdinājuma norādīto parādu viena mēneša laikā nenomaksāja.

Atbildētājam par laika periodu no 2012. gada 1.decembra līdz 2017. gada 31.jūlijam ir parāds 4066,86 EUR apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja prasītājas labā – parādu 4066,86 EUR par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par dzīvokli

/adrese/; grozīt ierakstu Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Preiļu pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. /numurs/, II.daļas 1.iedaļā par nekustamā

īpašuma l domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieku nostiprinot /pers. A/; piedzīt no atbildētāja prasītāja labā tiesas izdevumus 478,86

EUR, t.i., valsts nodevu 397,41 EUR par parāda piedziņu un valsts nodevu 71,14 EUR par ieraksta grozīšanu zemesgrāmatā; izdevumus, kas saistīti ar

lietas izskatīšanu 3,20 EUR; izdevumus, kas saistīti ar pierādījumu iegūšanu 7,11 EUR.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā, apstiprināja prasības pieteikumā norādītos apstākļus, lūdza piedzīt parādu, grozīt

ierakstu Zemesgrāmatā, piedzīt tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs tiesas sēdē prasībai nepiekrita, paskaidroja, ka likumā nav paredzēts termiņš, kurā viņam ir jāiereģistrē savas īpašuma tiesības

Zemesgrāmatā, tāpēc nav pamata prasīt no viņa maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, prasītājs nenodrošina dzīvoklī visus komunālus

pakalpojumus.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā gūtos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, prasītājs pārstāves un atbildētāja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst,

ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Lietā esošie lietas materiāli un pušu sniegtie paskaidrojumi tiesas sēdē apstiprina, ka prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Preiļu saimnieks”

apsaimnieko māju Nr. /adrese/, un šajā mājā arī atrodas dzīvoklis Nr./numurs/, kurā no 2002.gada 22.augusta ir deklarēts un dzīvo atbildētājs /pers. A/.

Prasītāja arī sniedz atbildētājam komunālos pakalpojumus.

Lietā esošais dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums apstiprina, ka /datums/ prasītāja ir noslēgusi dzīvojamās

mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu ar dzīvokļa /adrese / īpašnieci /pers. B/, kura ir atbildētāja māte, un kura mira /datums/.

Pēc mātes nāves atbildētājs turpina dzīvot šajā dzīvoklī /adrese /, un izmantot prasītājas sniegtos pakalpojumus.

Saskaņā ar /datums/noslēgtā dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma 2.1.punktu, apsaimniekotājs apņemas

pārvaldīt un apsaimniekot īpašnieka īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās palīgēkas,

būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, kā arī nodrošināt īpašnieku ar komunālajiem pakalpojumiem, kuri pieejami, savukārt īpašnieks apņemas segt

apsaimniekotājam nepieciešamos izdevumus un norēķināties par saņemtajiem komunālajiem maksājumiem.

Atbildētājs īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese/, nav nostiprinājis Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Civillikuma 1477.pantu, korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu. Lietu

tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemes grāmatās. Atbilstoši Civillikuma 1478.pantam, ja darījums nav korroborēts,

tad tas tādēļ nezaudē savu spēku.

Neskatoties uz to, ka atbildētājs savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā uz strīdus dzīvokli nav nostiprinājis, tiesa atzīst, ka dzīvokļa īpašniekam

/pers. A/ pienākums pēc likuma bija veikt maksājumus, kas saistīti ar viņam piederošā dzīvokļa apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem. Minētais izriet no Civillikuma 1477.un 1478.panta.

Kā redzams no lietas materiāliem, tad atbildētājs neveic maksājumus par dzīvokli /adrese /, kurā dzīvo, bet izmanto prasītājas sniegtos

pakalpojumus. Kopējā parāda summa uz 2017.gada aprīli ir 5283,47 EUR.

Saskaņā ar prasītājas parāda summas aprēķinu, atbildētājam par laika periodu no 2012. gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.jūlijam ir izveidojies

parāds 4066,86 EUR, par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem dzīvoklim /adrese/

Kopējais parāds uz 2017.gada 1.augustu, par dzīvokli /adrese / ir 5563,66 EUR. Parāds par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada

31.decembrim, tika piedzīts ar Preiļu rajona tiesas 2013.gada 12.aprīļa spriedumu. Spriedums nodots izpildei, bet spriedumu izpildīt nav iespējams.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otrā daļa nosaka, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas

visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma

ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Kaut arī /pers. A/ nav reģistrējis mantojumā no mātes saņemto dzīvokli uz sava vārda Zemesgrāmatu nodaļā, tomēr uz viņu attiecas dzīvokļa

īpašnieka pienākumi, kas noteikti Dzīvokļa īpašuma likumā. Un, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka

pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt, minētā panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

Jāņem arī vērā, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Lietas izskatīšanā ir gūti pierādījumi, ka prasītāja, saskaņā ar līguma nosacījumiem, nodrošināja atbildētāja dzīvoklim apsaimniekošanas un

komunālos pakalpojumus, atbildētājs pierādījumus lietā, ka dzīvoklim komunālie pakalpojumi nav nodrošināti vai tie bija neatbilstošie nav iesniedzis,

savukārt, atbildētājs par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem nav veicis maksājumus, un ir izveidojies parāds.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams parāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 4066,86 EUR par laika

periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.jūlijam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietas materiālos ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Preiļu saimnieks” parāda aprēķins, ko atbildētājs nav apstrīdējis. Lietā esošie materiāli

apliecina, ka prasītāja 2017.gada 21.aprīlī atbildētājam nosūtīja brīdinājumu Nr.127, kurā, brīdinot par komunālo maksājumu parāda nenomaksāšanas

sekām, lūdza nomaksāt līdz 2017.gada 22.maijam parāda summu par dzīvojamās telpas /adrese/ apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem.

Pierādījumi par to, ka atbildētājs būtu jau norēķinājies, lietā nav saņemti, atbildētājs to nav pierādījis, kas ir atbildētāja pienākums, jo samaksa

jāpierāda tam, kas to apgalvo, ievērojot Civillikuma 1838.panta noteikumus.

Saskaņā ar lietas materiāliem un pušu sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Preiļu saimnieks”

pieprasījumu zvērinātā notāre K. Logina sniegusi atbildi, ka mantojuma tiesībās uz /datums/mirušās /pers. B/ (pēdējā dzīves vieta: /adrese/), visu atstāto

mantojumu Latgales apgabaltiesas zvērināta notāre Sandra Naumova 2011.gada 2.septembrī ir apstiprinājusi mantojuma atstājējas dēlu /pers. A/.

Mantinieks mantojumu ir pieņēmis kā likumiskais mantinieks. Atbildētājs savas īpašuma tiesības nav nostiprinājis zemesgrāmatā.

Civillikuma 701.pants nosaka, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar

viņa personu, pāriet uz mantinieku. Saskaņā ar Civillikuma 705. pantu ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām

arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu, līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju

attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa

īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.2.1. punktu noteikts, ka aprēķinu par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai

veic atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam.

Aprēķinus par elektroenerģiju mājas telpu apgaismošanai veic, pamatojoties uz 2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013

“Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17.6.punktu,

tas ir par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpu apgaismošanai, kā arī kopīpašumā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju ierīču darbināšanai-

atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.

Lietā esošā Latgales apgabaltiesas zvērinātā notāra Kristīnes Loginas 2012.gada 3.decembra atbilde prasītājai apliecina, ka atbildētājs /pers. A/ ir

apstiprināts mantojuma tiesībās uz mirušās /pers. B/ visu atstāto mantojumu, mantinieks mantojumu ir pieņēmis kā likumiskais mantinieks. Līdz ar to uz

atbildētāju pāriet arī saistības, kas izriet no starp prasītāju un /pers. B/ noslēgtā līguma par atsevišķam dzīvokļa īpašumam piederošās kopīpašuma esošās

domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Atbildētājs savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, nav nostiprinājis zemesgrāmatā, bet saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma

8.panta otrās daļas nosacījumiem, uz atbildētāju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību,

izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Tiesa ņem vērā, ka īpašuma tiesības uz likuma pamata rodas sakarā ar mantojuma atklāšanos, ko nosaka Civillikuma 655.pants. Un saskaņā ar

Civillikuma 702.pantu, uz atsevišķām pie mantojuma piederīgām ķermeniskām lietām mantinieks iegūst tās pašas lietu tiesības, kas bijušas mantojuma

atstājējam.

Saskaņā ar Civillikuma 993.panta otro daļu zemesgrāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā

īpašnieka maiņa.

Civillikuma 1477.pantā noteikts, ka korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu. Lietu

tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemes grāmatās.

Īpašuma tiesību korroborācija zemesgrāmatā atbildētājam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums.

Augstākās tiesas Civillietu departaments savā 2016.gada 22.novembra spriedumā SKC-397/2016 atzinis, ka nekustamā īpašuma ieguvēja

pienākumu savlaicīgi nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā noteic Civillikuma 1.pants (tiesības izlietojams un pienākumi pildāmi pēc labas ticības),

993.pants (zemesgrāmatā ierakstāms ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa), 994.pants (līdz ierakstīšanai

zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību), 1477.pants (korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad

ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu).

Likumdevējs nav noteicis termiņu, kādā nekustamā īpašuma ieguvējam jānostiprina lietu tiesību, bet pieņemot, ka pienākumi tiks pildīti savlaicīgi,

pēc labas ticības un godprātīgi.

Jāņem vērā arī Zemesgrāmatu likuma 1.pantā noteiktais, ka Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

Civillikuma 1477.pantā noteikts, ka korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu. Lietu

tiesības, kas pastāv uz likuma pamata, ir spēkā arī bez ierakstīšanas zemes grāmatās.

Tiesa ņem vērā, ka Zemesgrāmatu likuma 5.pantā noteikts, ka lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata (Civillikuma 1477. pants), var arī

nostiprināt zemesgrāmatās pēc to personu vēlēšanās, kam šīs tiesības pieder.

Pamatojoties uz teikto, tiesa atzīst, ka ir grozāms ieraksts Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Preiļu pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma

Nr./numurs/, II. daļas 1.iedaļā par nekustamā īpašuma 1 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, īpašnieku nostiprinot /pers. A/.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenama valsts nodeva 468,55 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR,

izdevumi, kas saistīti ar pierādījumu iegūšanu 7,11 EUR.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz teikto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,15.,41.,42.,44.,97.,190.,195., 204.1pantu, tiesa,-

nosprieda

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Preiļu saimnieks” reģistrācijas Nr.47703001720,

parādu par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem 4066,86 EUR (četri tūkstoši sešdesmit seši eiro 86 centi), tiesāšanas izdevumus 478,86

EUR (četri simti septiņdesmit astoņi eiro 86 centi), kopā 4545,72 EUR (četri tūkstoši pieci simti četrdesmit pieci eiro 72 centi).

Labprātīgi samaksātos vai piespiedu kārtā piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Preiļu saimnieks”

kontā LV 30UNLA0026000609608, AS SEB Banka.

Grozīt ierakstu Daugavpils tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Preiļu pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs/, II.daļas 1.iedaļas ierakstā, dzēšot

īpašuma tiesības /pers. B/, personas kods /personas kods/, un nostiprinot īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs

A/, kas atrodas /adrese/, /pers.A/, personas kods /personas kods/.

/pers. A/ noteikt termiņu sprieduma daļā par naudas summu un tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei– desmit dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 2.martā.

Daugavpils tiesas tiesnese: I.Beitāne