Administrative court dismissed land compensation claim due to pending civil inheritance dispute.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request for 5 hectares of compensatory land because a civil inheritance dispute regarding the original property remains unresolved. The court found that since the applicant's ownership rights over the 9.6-hectare estate were not legally confirmed, there was no legal basis to grant additional land. Consequently, the court determined that the administrative body lacked the authority to issue a favorable decision while the civil matter was pending.
Legislator headnote
AI generatedLikuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 6.panta 7. daļa; Administratīvā procesa likums: When a civil dispute over inheritance rights exists, administrative bodies cannot grant compensatory land until the civil court resolves the ownership issue.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lieta Nr. A420429811
A00417-12/9
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2012.gada 28.martā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,
piedaloties pieteicējas M.V. pārstāvim E.O. un advokātei I.K., atbildētājas Latvijas
Republikas pusē pieaicinātās iestādes Centrālās zemes komisijas pārstāvei V.L.
atklātā tiesas sēdē izskatīja M.V. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu –
piešķirt pieteicējai kā kompensējamo zemi no brīvajām valstij piekrītošajām zemēm zemes
vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/” Sējas novadā, Rīgas rajonā daļu
5 ha platībā.
Aprakstošā daļa
[1] 2004.gada 7.oktobrī M.V. (turpmāk – pieteicēja) vērsās Sējas pagasta padomē ar
iesniegumu par papildu 3 ha zemes piešķiršanu, jo viņai nav atjaunotas īpašuma tiesības uz
visu mantojamo zemi 9,6 ha platībā. Ar Sējas pagasta padomes 2004.gada 12.oktobra
lēmumu atteikts atjaunot īpašuma tiesības uz 3 ha zemes. Pieteicēja šo lēmumu pārsūdzēja
administratīvajā tiesā.
Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 26.janvāra spriedumu, kurš ir stājies spēkā,
2004.gada 12.oktobra lēmums atzīts par spēkā neesošu un pašvaldībai uzdots viena mēneša
laikā izskatīt pieteicējas 2004.gada 7.oktobra iesniegumu par 3 ha zemes piešķiršanu.
Sējas pagasta padome ar 2006.gada 21.marta lēmumu Nr.3/5.10 secināja, ka zemes
reforma par „/Nosaukums 2/” zemes īpašuma tiesību atjaunošanu ir pabeigta un pieteicējai
ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar civilprasību par mantojuma sadali.
Lēmumā norādīts, ka Sējas pagasta zemes komisijas funkcijas ir pārņēmusi Valsts zemes
dienesta Rīgas reģionālā nodaļa, līdz ar to Sējas pagasta padome nav tiesīga pieņemt
lēmumu par pieteicējas iekļaušanu neapmierināto mantinieku kategorijā. Šādas tiesības ir
tikai Centrālajai zemes komisijai, tāpēc administratīvā lieta par pieteicējas 2004.gada
7.oktobra iesnieguma izskatīšanu nosūtāma pēc piekritības Centrālajai zemes komisijai.
[2] 2006.gada 7.septembrī pieteicēja vērsās Centrālajā zemes komisijā ar iesniegumu,
kurā norādīts, ka pieteicēja ir cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā. Tā kā šī prasība bija atstāta
bez virzības, pieteicēja lūdza viņu informēt, vai Centrālā zemes komisija no pašvaldības ir
saņēmusi 2006.gada martā nosūtīto lietu, kā arī lūdza nosūtīt Rīgas apgabaltiesai šajā lietā
pieņemto lēmumu.
2006.gada 13.septembrī Centrālā zemes komisija sniedza pieteicējai atbildi, ka tā no
pašvaldības ir saņēmusi nepiekritīgu dokumentu paketi par nekustamo īpašumu
„/Nosaukums 2/”. Zemi lietošanā piešķir pašvaldība, tāpēc tai ir jāpilda Administratīvās
rajona tiesas 2006.gada 26.janvāra spriedums.
[3] 2008.gada 12.septembrī Administratīvā rajona tiesa izskatījusi pieteicējas sūdzību
par 2006.gada 26.janvāra sprieduma nepildīšanu. Tiesa secināja, ka kopš 2007.gada
2.septembra pašvaldība vairs nav tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu lietošanā
un īpašuma tiesību atjaunošanu, šā jautājuma izlemšana ir Centrālas zemes komisijas
kompetencē, līdz ar to nav pamata pret pašvaldību vērst sprieduma piespiedu izpildi.
[4] Pieteicēja 2009.gada 15.decembrī iesniedza Centrālajai zemes komisijai
iesniegumu, kurā lūdza piešķirt viņai kā kompensējamo zemes daļu 5 ha platībā no zemes
vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/” Sējas novadā, Rīgas rajonā, kura
ieskaitāma un reģistrējama brīvajās valstij piekrītošajās zemēs.
Centrālā zemes komisija, atbildot uz pieteicējas iesniegumu, 2009.gada 29.maija
vēstulē Nr.517-04/09 norādīja, ka pieteicējas zemes lieta atrodas tiesu lietvedībā, tāpēc
Centrālā zemes komisija nav kompetenta izskatīt pieteicējas zemes lietu.
[5] Ar Administratīvajā rajona tiesas 2011.gada 4.februāra lēmumu pēc pieteicējas
pieteikuma ierosināta administratīvo lietu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu –
piešķirt pieteicējai kā kompensējamo zemi no brīvajām valstij piekrītošajām zemēm zemes
vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/” Sējas novadā, Rīgas rajonā daļu
5 ha platībā.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.
[5.1] M.V. ir nekustamā īpašuma „/Nosaukums 2/” bijušā īpašnieka O.V., kurš ir
miris 1982.gadā, pārdzīvojusī laulātā, t.i., mantiniece.
[5.2] 1991.gada 3.martā M.V. Sējas pagasta zemes komisijā ir iesniegusi
pieprasījumu par visas „/Nosaukums 2/” māju zemes, t.i., 9,6 ha, piešķiršanu lietošanā,
savukārt 1992.gada 27.septembrī iesniegusi pieprasījumu par īpašuma tiesību atjaunošanu
uz „/Nosaukums 2/” māju zemi 9,6 ha platībā.
[5.3] O.Š., kas ir bijušā īpašnieka O.V. māsas dēls, īpašuma tiesības uz daļu no
„/Nosaukums 2/” māju zemes ir atjaunotas nepamatoti, jo saskaņā ar Ā.V. 1938.gada
17.janvāra testamentu „/Nosaukums 2/” māja un zeme novēlēta M.V. vīram V.V.
Testamentā Ā.V. norādījis, ka savām meitām: Z.Š., B.Š. un E.M., viņu mantojuma daļu visā
pilnībā izmaksājis tām stājoties laulībā. Līdz ar to O.Š. nevarēja pretendēt uz „/Nosaukums
2/” māju zemes daļu 5,7 ha platībā, jo viņa māte B.Š. jau savu mantojuma daļu visā pilnībā
saņēmusi stājoties laulībā.
[5.4] Zemes reformas pirmajā kārtā M.V. piešķirti lietošanā 4,5 ha no pieprasītās
zemes. Savukārt uz lūgumu piešķirt atlikušo „/Nosaukums 2/” māju zemes daļu, 1994.gada
11.aprīlī saņemta Sējas pagasta vecākā rakstiska atbilde, ka 3,6 ha „/Nosaukums 2/” māju
zemes apstiprināta kā pašvaldības zeme, kura nodota fiziskām personām personisko
palīgsaimniecību veidošanai. Tā kā atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas
Republikas lauku apvidos” M.V. nav piešķirta arī līdzvērtīga zeme, viņai ir tiesības saņemt
īpašumā 5 ha zemes no Sējas pagasta pašvaldības rīcībā esošās zemes, kas būtu līdzvērtīga
„/Nosaukums 2/” māju zemes daļai, uz kuru īpašuma tiesības M.V. nav atjaunotas.
[6] Savā paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst, norādot turpmāk minētos
argumentus.
[6.1] Līdz M.V. 2009.gada 15.decembra iesnieguma saņemšanai visu iesniegumu
būtība bija strīds par mantojamās „/Nosaukums 2/” zemes sadali, un lietas izskatīšana
atradās tiesas lietvedībā. CZK kompetencē neietilpst strīdi par mantojuma sadali, kā arī
zemes lietas, kuras izskata tiesa. Atbilde M.V. pilnvarotajai personai tika nosūtīta 2009.gada
29.decembrī ar Nr.517. CZK rīcībā bija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas
2009.gada 19.novembra spriedums, kurā M.V. prasība pret Sējas pagasta padomi un Valsts
zemes dienesta Rīgas reģionālo nodaļu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz Sējas novada
zemi piecu hektāru platībā, noraidīta pilnā apjomā. Tiesa ir secinājusi, ka atbilstoši
Civillikuma 396.panta nosacījumiem mirušā īpašnieka O.V. atstātais mantojums vienādās
daļās piekrīt pārdzīvojušai laulātajai M.V. un mirušās māsas dēlam O.Š.
[6.2] Ar Sējas pagasta zemes komisijas 1996.gada 17.jūnija lēmumu M.V. bezstrīda
kārtībā atjaunotas īpašuma tiesības uz „/Nosaukums 2/” zemi 4,6 ha platībā, ar Sējas
pagasta Zemes komisijas 1996.gada 31.oktobra lēmumu Nr.20 M.V. piešķirta zeme (mežs)
4,0 ha platībā. Ar CZK pilnvarotās personas Sējas pagastā 1995.gada 23.marta lēmumu
(protokols Nr.3) un Sējas pagasta zemes komisijas 1996.gada 29.oktobra lēmumu O.Š.
bezstrīda kārtībā atjaunotas īpašuma tiesības uz „/Nosaukums 2/” zemi 4,8 ha platībā, un
viņa zemes īpašuma tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā, līdz ar to zemes reforma uz
„/Nosaukums 2/” zemi pabeigta, un zeme sadalīta tas mantiniekiem. CZK kompetencē
neietilpst zemes lietu izskatīšana, uz kurām zemes reforma pabeigta.
[6.3] Pieteicējas lūgums ir pretrunā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku
apvidos”' 16.panta trešo daļu. CZK īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai
paredzēto zemi atjauno līdz 2011.gada 30.decembrim tiem bijušajiem zemes īpašniekiem
vai viņu mantiniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav atguvuši mantojamo zemi.
„/Nosaukums 2/” zeme ir sadalīta tās mantiniekiem bezstrīda kārtībā.
[6.4] M.V. „kompensējamā” (tā iesniegumā) zeme nepienākas. Zemi pastāvīgā
lietošanā līdz 2007.gada 1.septembrim varēja piešķirt tikai attiecīgā pašvaldība, ja zeme
lietošanā bija pieprasīta līdz 2006.gada l jūnijam, kā tas noteikts likuma „Par zemes
reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta otrajā daļā. Zemes ieskaitīšanu brīvajā valstij
piekrītošajā zemē reglamentē Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumi Nr.996
„Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk
izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un
piekrītošo zemi” un par to izlemj attiecīgā pašvaldība. M.V. vēlas izpirkt iecerēto konkrēto
zemes gabalu, līdz ar to atzīstot, ka viņai nav tiesību pretendēt uz papildus zemi kā
mantiniecei, bet izpirkt var tikai tādu zemi, kura tā pieprasītājam piešķirta pastāvīgā
lietošanā līdz 2007.gada 1.septembrim. Ja zeme pastāvīgā lietošanā nav bijusi piešķirta, uz
zemes pretendentu nav attiecināmi normatīvie akti, kas reglamentē zemes iegūšanu īpašumā
par samaksu.
[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve prasību uzturēja uz pieteikumā minēto argumentu
pamata.
Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumus neatzina uz paskaidrojumā minēto
argumentu pamata.
Motīvu daļa
[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa
dalībnieku pārstāvju argumentiem un paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots
un ir noraidāms.
[9] Pieteicēja ir lūgusi uzlikt par pienākumu atbildētājai izdot viņai labvēlīgu
administratīvo aktu - piešķirt pieteicējai kā kompensējamo zemi no brīvajām valstij
piekrītošajām zemēm zemes vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/”
Sējas novadā, Rīgas rajonā daļu 5 ha platībā, pamatojoties uz viņas 2004.gada 7.oktobra
iesniegumu Sējas pagasta padomi par papildu 3 ha zemes piešķiršanu, jo viņai nav
atjaunotas īpašuma tiesības uz visu mantojamo zemi 9,6 ha platībā.
Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada
14.marta spriedumā lietā Nr.SKA-84, nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde
atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās
ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar
pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Kaut arī, kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējas 2004.gada 7.oktobra iesniegums
pēc būtības nav izlemts ne pašvaldībā, kur pieteicēja to sākotnēji iesniedza, ne arī Centrālajā
zemes komisijā, uz kuru pašvaldība to nosūtīja, pieteicēja ir izgājusi lietas iepriekšējās
ārpustiesas izskatīšanu, bet pieteicējas lūgums iestādē ir noraidīts, nepieņemot lēmumu. Līdz
ar to pieteicējas prasījums tiesā ir skatāms kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta
izdošanu, uzliekot pienākumu CZK piešķirt pieteicējai kompensējamo zemi no brīvajām
valstij piekrītošajām zemēm.
[10] Saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.pantu
attiecībā uz zemes pieprasījumiem, kas iesniegti līdz 2006.gada 1.jūnijam, pagasta
pašvaldības tiesīgas pieņemt lēmumus par zemes nodošanu lietošanā līdz 2007.gada
1.septembrim, un viena mēneša laikā pēc lēmumu pieņemšanas tos iesniegt Valsts zemes
dienesta reģionālajā nodaļā.
Atbilstoši likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.panta pirmajai daļai
bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz
zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991.gada 20.jūnijam, izņemot gadījumus, kad
zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām
personām zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo augļu dārzu, dzīvojamo
māju un vasarnīcu uzturēšanai, līdz 1990. gada 21.novembrim iesākto celtniecības objektu
pabeigšanai, valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura
koplietošanas objektu uzturēšanai.
Saskaņā ar likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 21.panta pirmo, otro un
trešo daļu pagasta zemes komisija izskata zemes īpašuma pieprasījumus un pieņem lēmumu
par bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes piešķiršanu
īpašumā par samaksu, vai arī par atteikumu. Pagasta zemes komisijas lēmumu par atteikumu
atjaunot bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesības, kā arī par atteikumu piešķirt zemi
tās pieprasītājam īpašumā var pārsūdzēt pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu —
tiesā. Ja pagasta zemes komisija sešu mēnešu laikā no brīža, kad iesniegti šā likuma 20.panta
trešajā daļā paredzētie dokumenti, nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku
pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma
tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.
No minētā izriet, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki bija tiesīgi iesniegt
pagastā pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes nodošanu lietošanā.
Atteikuma gadījumā bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki lēmumu varēja pārsūdzēt
pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu — tiesā. Savukārt gadījumā, ja pagasta zemes
komisija sešu mēnešu laikā nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku
pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma
tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.
[11] No lietas materiāliem ir redzams, ka pieteicēja 1991.gada 3.martā Sējas pagasta
zemes komisijā ir iesniegusi pieprasījumu par „/Nosaukums 2/” māju zemes 9,6 ha platībā
piešķiršanu lietošanā. Savukārt 1992.gada 27.septembrī pieteicēja iesniegusi pieprasījumu
privatizēt mantoto „/Nosaukums 2/” zemi.
1995.gada 23.martā Sējas pagasta Tautas deputātu padome ar lēmumu (protokols
Nr.13) atjaunoja īpašuma tiesības M.V. uz Rīgas rajona Sējas pagasta „/Nosaukums 2/” māju
zemi 4,8 ha kopplatībā. 1996.gada 17.jūnijā Sējas pagasta padomes Zemes komisija ar
lēmumu Nr.10 atjaunoja M.V. īpašuma tiesības uz Rīgas rajona Sējas pagasta „/Nosaukums
2/” māju zemi 4,6 ha kopplatībā.
No Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Sējas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma
Nr.135 noraksta redzams, ka 1996.gada 15.augustā, pamatojoties uz 1996.gada 17.jūnija
Sējas pagasta zemes komisijas lēmumu, M.V. zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības
uz nekustamo īpašumu „/Nosaukums 2/” ar zemes platību 4,6 ha.
Pieteicēja uzskata, ka viņai nav atjaunotas īpašuma tiesības uz mirušā laulātā
piederošo „/Nosaukums 2/” māju zemi pilnā apmērā, tāpēc viņai ir tiesības saņemt īpašumā
vēl 5 ha zemes.
Tiesa norāda, ka atsaucoties uz iepriekš minētajām tiesību normām [10] gadījumā, ja
pagasta zemes komisija sešu mēnešu laikā nebija izskatījusi pieteicējas pieprasījumu atjaunot
īpašuma tiesības uz visu zemi, viņai bija tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas
ceļā.
No lietas materiāliem ir konstatējams, ka pieteicēja 2006.gada 21.augustā ir cēlusi
Rīgas apgabaltiesā prasību pret Sējas novada domi un Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālo
nodaļu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi.
Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2009.gada 19.novembra spriedumu
lietā Nr.C04359706 M.V. prasība pret Sējas novada domi un Valsts zemes dienesta Rīgas
reģionālo nodaļu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz Sējas novada zemi piecu hektāru
platībā, noraidīta pilnā apjomā. Spriedumā ir norādīts, ka lietā nav strīda arī par to, ka
pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz „/Nosaukums 2/” māju zemi Sējas pagasta
pašvaldībā bez M.V. ir iesniedzis arī bijušā īpašnieka O.V. mirušās māsas dēls O.Š.
Atjaunojot īpašuma tiesības uz mantojamo īpašumu, lai noteiktu katram mantiniekam
pienākošos daļu, piemērojami Civillikuma mantojuma tiesību daļas nosacījumi, turklāt tie ir
piemērojami arī attiecībā uz mantu, kura padomju okupācijas laikā bija nacionalizēta, kas
šinī gadījumā ir zemes īpašums. Saskaņā ar Civillikuma 396.panta pirmo daļu, ja mirušam
laulātam nepaliek ne lejupējo, ne adoptēto, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no
mantojuma un bez tam dzīvokļa iekārtu. Savukārt Civillikuma 396.panta otrā daļa nosaka, ka
pārdzīvojušais laulātais dabū visu mantojumu tikai tad, ja mirušam laulātam nepaliek ne
lejupējo, ne adoptēto, ne augšupējo, ne brāļu vai māsu vai to bērnu, vai ja palikušie atkrīt. Tā
kā lietā nav datu, ka O.V. bija bērni, līdz ar to var secināt, ka viņam lejupējo mantinieku
nebija, tādejādi atbilstoši Civillikuma 396.panta nosacījumiem viņa atstātais mantojums
vienādās daļās piekrīt pārdzīvojušai laulātajai M.V. un mirušās māsas dēlam O.Š., kuri zemes
reformas likumos noteiktā kārtībā bija pieprasījusi īpašuma tiesību atjaunošanu uz O.V.
piederējušo „/Nosaukums 2/” māju zemi, kuras kopējā platība saskaņā ar Latvijas Valsts
vēstures arhīva izziņu ir 9,6 ha, tātad puse no šīs platības ir 4,8 ha.
Turklāt 2010.gada 5.oktobrī pieteicēja ir arī Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību pret
O.Š., Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālo nodaļu, Sējas novada domi un Valsts Centrālo
zemes komisiju par īpašuma tiesību atzīšanu un atjaunošanu, ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā
un Valsts zemes dienesta lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Ar Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 26.oktobra spriedumu lietā Nr.C04460610 M.V. prasība
pret O.Š., Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālo iestādi, Sējas novada domi un LR Centrālo
zemes komisiju par īpašuma tiesību atzīšanu un atjaunošanu, zemesgrāmatas ierakstu
dzēšanu un Valsts zemes dienesta lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir noraidīta.
Spriedumā norādīts, ka prasītāja, ceļot konkrēto prasību, ir apstrīdējusi atbildētāja O.Š.
mantojuma tiesības. Tiesa ir atzīst, ka prasītāja, ceļot īpašuma prasību uz mantojuma tiesību
pamata, nav ievērojusi likumā noteikto termiņu šādas prasības celšanai. Tāpēc prasītāja nav
izmantojusi savas tiesības apstrīdēt O.Š. mantojuma tiesības piecu gadu noilguma termiņa
robežās, neviens no iepriekš minētajiem lēmumiem nav apstrīdēts. Abi mantinieki ir
iemērījuši viņiem piešķirto zemi, saskaņojuši robežas un 1996.gada 15.augustā M.V. savas
īpašuma tiesības reģistrējusi zemesgrāmatā, bet O.Š. savas īpašuma tiesības reģistrējis
zemesgrāmatā 1998.gada 22.decembrī.
Ņemot vērā, ka šobrīd pieteicējas īpašuma tiesības uz visu „/Nosaukums 2/” māju
zemi 9,6 ha platībā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprinātas, tiesa atzīst, ka pieteicējai nav
arī tiesības saņemt īpašumā vēl 5 ha zemes.
[12] Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.panta septītā daļa paredz, ka,
ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā nevar atdot,
viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju.
Ņemot vērā, ka šobrīd pieteicējas īpašuma tiesības uz „/Nosaukums 2/” māju zemi ar
Sējas pagasta padomes Zemes komisijas 1996.gada 17.jūnija lēmumu Nr.10 ir apstiprinātas
tikai uz 4,6 ha un šī zeme dabā ir arī atdota, tad nav arī tiesiska pamata pieteicējai saņemt
īpašumā citu līdzvērtīgu zemi citā vietā.
[13] Pieteicēja arī norāda, ka O.Š., kas ir bijušā īpašnieka O.V. māsas dēls, īpašuma
tiesības uz daļu no „/Nosaukums 2/” māju zemes ir atjaunotas nepamatoti, jo saskaņā ar
Ā.V. 1938.gada 17.janvāra testamentu „/Nosaukums 2/” māja un zeme novēlēta M.V. vīram
V.V. Testamentā Ā.V. norādījis, ka savām meitām: Z.Š., B.Š. un E.M., viņu mantojuma daļu
visā pilnībā izmaksājis tām stājoties laulībā. Līdz ar to O.Š. nevarēja pretendēt uz
„/Nosaukums 2/” māju zemes daļu 5,7 ha platībā, jo viņa māte B.Š. jau savu mantojuma
daļu visā pilnībā saņēmusi stājoties laulībā.
Tiesa paskaidro, ka strīds par mantojuma tiesībām nav piekritīgs administratīvajai
tiesai. Līdz ar to tiesa nevērtē jautājumu par to, vai O.Š. kā O.V. mirušās māsas B.Š. dēlam
bija tiesisks pamats pretendēt uz O.V. mantojamo daļu.
[14] Ņemot vērā lietas materiālus un iepriekš minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka lietā
pēc būtības pastāv civiltiesisks strīds starp diviem mirušā īpašnieka O.V. mantiniekiem, t.i.,
starp O.V. pārdzīvojušo laulāto M.V. un O.V. mirušās māsas dēlu O.Š., gan par mantojamo
daļu, gan par īpašuma tiesībām uz šīm mantojamām daļām. Savukārt, tā kā civiltiesiskā
strīdā par īpašumtiesību atzīšanu pieteicējai uz visu „/Nosaukums 2/” māju zemi 9,6 ha
platībā galīgais nolēmums vēl nav pieņemts, tiesa atzīst, ka CZK nav tiesiska pamata izdot
pieteicējai labvēlīgu lēmumu, piešķirot viņai kā kompensējamo zemi no brīvajām valstij
piekrītošajām zemēm zemes vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/” Sējas
novadā, Rīgas rajonā daļu 5 ha platībā. Līdz ar to pieteicējas prasība par labvēlīga
administratīvā akta izdošanu nav pamatota un ir noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu
Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
noraidīt M.V. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu
namā.
Tiesnese (paraksts) L.Andersone
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvā rajona tiesas tiesnese L.Andersone
Rīgā 2012.gada 28.martā