Legislator Case Law & Legislation
A420429811 / A42-00417-12 AI generated

Administrative court dismissed land compensation claim due to pending civil inheritance dispute.

Case Number A420429811 / A42-00417-12
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request for 5 hectares of compensatory land because a civil inheritance dispute regarding the original property remains unresolved. The court found that since the applicant's ownership rights over the 9.6-hectare estate were not legally confirmed, there was no legal basis to grant additional land. Consequently, the court determined that the administrative body lacked the authority to issue a favorable decision while the civil matter was pending.

Legislator headnote

AI generated

Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 6.panta 7. daļa; Administratīvā procesa likums: When a civil dispute over inheritance rights exists, administrative bodies cannot grant compensatory land until the civil court resolves the ownership issue.

Keywords

AI generated
compensatory land grant inheritance dispute civil jurisdiction administrative dismissal ownership rights confirmation

Cited Legislation

AI generated
Likums par zemes privatizāciju lauku apvidos, 6. panta 7. daļa
Administratīvā procesa likums, 246.–251. pants
Administratīvā procesa likums, 289.–291. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr. A420429811

A00417-12/9

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 28.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L.Andersone,

piedaloties pieteicējas M.V. pārstāvim E.O. un advokātei I.K., atbildētājas Latvijas

Republikas pusē pieaicinātās iestādes Centrālās zemes komisijas pārstāvei V.L.

atklātā tiesas sēdē izskatīja M.V. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu –

piešķirt pieteicējai kā kompensējamo zemi no brīvajām valstij piekrītošajām zemēm zemes

vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/” Sējas novadā, Rīgas rajonā daļu

5 ha platībā.

Aprakstošā daļa

[1] 2004.gada 7.oktobrī M.V. (turpmāk – pieteicēja) vērsās Sējas pagasta padomē ar

iesniegumu par papildu 3 ha zemes piešķiršanu, jo viņai nav atjaunotas īpašuma tiesības uz

visu mantojamo zemi 9,6 ha platībā. Ar Sējas pagasta padomes 2004.gada 12.oktobra

lēmumu atteikts atjaunot īpašuma tiesības uz 3 ha zemes. Pieteicēja šo lēmumu pārsūdzēja

administratīvajā tiesā.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 26.janvāra spriedumu, kurš ir stājies spēkā,

2004.gada 12.oktobra lēmums atzīts par spēkā neesošu un pašvaldībai uzdots viena mēneša

laikā izskatīt pieteicējas 2004.gada 7.oktobra iesniegumu par 3 ha zemes piešķiršanu.

Sējas pagasta padome ar 2006.gada 21.marta lēmumu Nr.3/5.10 secināja, ka zemes

reforma par „/Nosaukums 2/” zemes īpašuma tiesību atjaunošanu ir pabeigta un pieteicējai

ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar civilprasību par mantojuma sadali.

Lēmumā norādīts, ka Sējas pagasta zemes komisijas funkcijas ir pārņēmusi Valsts zemes

dienesta Rīgas reģionālā nodaļa, līdz ar to Sējas pagasta padome nav tiesīga pieņemt

lēmumu par pieteicējas iekļaušanu neapmierināto mantinieku kategorijā. Šādas tiesības ir

tikai Centrālajai zemes komisijai, tāpēc administratīvā lieta par pieteicējas 2004.gada

7.oktobra iesnieguma izskatīšanu nosūtāma pēc piekritības Centrālajai zemes komisijai.

[2] 2006.gada 7.septembrī pieteicēja vērsās Centrālajā zemes komisijā ar iesniegumu,

kurā norādīts, ka pieteicēja ir cēlusi prasību Rīgas apgabaltiesā. Tā kā šī prasība bija atstāta

bez virzības, pieteicēja lūdza viņu informēt, vai Centrālā zemes komisija no pašvaldības ir

saņēmusi 2006.gada martā nosūtīto lietu, kā arī lūdza nosūtīt Rīgas apgabaltiesai šajā lietā

pieņemto lēmumu.

2006.gada 13.septembrī Centrālā zemes komisija sniedza pieteicējai atbildi, ka tā no

pašvaldības ir saņēmusi nepiekritīgu dokumentu paketi par nekustamo īpašumu

„/Nosaukums 2/”. Zemi lietošanā piešķir pašvaldība, tāpēc tai ir jāpilda Administratīvās

rajona tiesas 2006.gada 26.janvāra spriedums.

[3] 2008.gada 12.septembrī Administratīvā rajona tiesa izskatījusi pieteicējas sūdzību

par 2006.gada 26.janvāra sprieduma nepildīšanu. Tiesa secināja, ka kopš 2007.gada

2.septembra pašvaldība vairs nav tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu lietošanā

un īpašuma tiesību atjaunošanu, šā jautājuma izlemšana ir Centrālas zemes komisijas

kompetencē, līdz ar to nav pamata pret pašvaldību vērst sprieduma piespiedu izpildi.

[4] Pieteicēja 2009.gada 15.decembrī iesniedza Centrālajai zemes komisijai

iesniegumu, kurā lūdza piešķirt viņai kā kompensējamo zemes daļu 5 ha platībā no zemes

vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/” Sējas novadā, Rīgas rajonā, kura

ieskaitāma un reģistrējama brīvajās valstij piekrītošajās zemēs.

Centrālā zemes komisija, atbildot uz pieteicējas iesniegumu, 2009.gada 29.maija

vēstulē Nr.517-04/09 norādīja, ka pieteicējas zemes lieta atrodas tiesu lietvedībā, tāpēc

Centrālā zemes komisija nav kompetenta izskatīt pieteicējas zemes lietu.

[5] Ar Administratīvajā rajona tiesas 2011.gada 4.februāra lēmumu pēc pieteicējas

pieteikuma ierosināta administratīvo lietu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu –

piešķirt pieteicējai kā kompensējamo zemi no brīvajām valstij piekrītošajām zemēm zemes

vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/” Sējas novadā, Rīgas rajonā daļu

5 ha platībā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[5.1] M.V. ir nekustamā īpašuma „/Nosaukums 2/” bijušā īpašnieka O.V., kurš ir

miris 1982.gadā, pārdzīvojusī laulātā, t.i., mantiniece.

[5.2] 1991.gada 3.martā M.V. Sējas pagasta zemes komisijā ir iesniegusi

pieprasījumu par visas „/Nosaukums 2/” māju zemes, t.i., 9,6 ha, piešķiršanu lietošanā,

savukārt 1992.gada 27.septembrī iesniegusi pieprasījumu par īpašuma tiesību atjaunošanu

uz „/Nosaukums 2/” māju zemi 9,6 ha platībā.

[5.3] O.Š., kas ir bijušā īpašnieka O.V. māsas dēls, īpašuma tiesības uz daļu no

„/Nosaukums 2/” māju zemes ir atjaunotas nepamatoti, jo saskaņā ar Ā.V. 1938.gada

17.janvāra testamentu „/Nosaukums 2/” māja un zeme novēlēta M.V. vīram V.V.

Testamentā Ā.V. norādījis, ka savām meitām: Z.Š., B.Š. un E.M., viņu mantojuma daļu visā

pilnībā izmaksājis tām stājoties laulībā. Līdz ar to O.Š. nevarēja pretendēt uz „/Nosaukums

2/” māju zemes daļu 5,7 ha platībā, jo viņa māte B.Š. jau savu mantojuma daļu visā pilnībā

saņēmusi stājoties laulībā.

[5.4] Zemes reformas pirmajā kārtā M.V. piešķirti lietošanā 4,5 ha no pieprasītās

zemes. Savukārt uz lūgumu piešķirt atlikušo „/Nosaukums 2/” māju zemes daļu, 1994.gada

11.aprīlī saņemta Sējas pagasta vecākā rakstiska atbilde, ka 3,6 ha „/Nosaukums 2/” māju

zemes apstiprināta kā pašvaldības zeme, kura nodota fiziskām personām personisko

palīgsaimniecību veidošanai. Tā kā atbilstoši likuma „Par zemes reformu Latvijas

Republikas lauku apvidos” M.V. nav piešķirta arī līdzvērtīga zeme, viņai ir tiesības saņemt

īpašumā 5 ha zemes no Sējas pagasta pašvaldības rīcībā esošās zemes, kas būtu līdzvērtīga

„/Nosaukums 2/” māju zemes daļai, uz kuru īpašuma tiesības M.V. nav atjaunotas.

[6] Savā paskaidrojumā atbildētāja pieteikumu neatzīst, norādot turpmāk minētos

argumentus.

[6.1] Līdz M.V. 2009.gada 15.decembra iesnieguma saņemšanai visu iesniegumu

būtība bija strīds par mantojamās „/Nosaukums 2/” zemes sadali, un lietas izskatīšana

atradās tiesas lietvedībā. CZK kompetencē neietilpst strīdi par mantojuma sadali, kā arī

zemes lietas, kuras izskata tiesa. Atbilde M.V. pilnvarotajai personai tika nosūtīta 2009.gada

29.decembrī ar Nr.517. CZK rīcībā bija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas

2009.gada 19.novembra spriedums, kurā M.V. prasība pret Sējas pagasta padomi un Valsts

zemes dienesta Rīgas reģionālo nodaļu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz Sējas novada

zemi piecu hektāru platībā, noraidīta pilnā apjomā. Tiesa ir secinājusi, ka atbilstoši

Civillikuma 396.panta nosacījumiem mirušā īpašnieka O.V. atstātais mantojums vienādās

daļās piekrīt pārdzīvojušai laulātajai M.V. un mirušās māsas dēlam O.Š.

[6.2] Ar Sējas pagasta zemes komisijas 1996.gada 17.jūnija lēmumu M.V. bezstrīda

kārtībā atjaunotas īpašuma tiesības uz „/Nosaukums 2/” zemi 4,6 ha platībā, ar Sējas

pagasta Zemes komisijas 1996.gada 31.oktobra lēmumu Nr.20 M.V. piešķirta zeme (mežs)

4,0 ha platībā. Ar CZK pilnvarotās personas Sējas pagastā 1995.gada 23.marta lēmumu

(protokols Nr.3) un Sējas pagasta zemes komisijas 1996.gada 29.oktobra lēmumu O.Š.

bezstrīda kārtībā atjaunotas īpašuma tiesības uz „/Nosaukums 2/” zemi 4,8 ha platībā, un

viņa zemes īpašuma tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā, līdz ar to zemes reforma uz

„/Nosaukums 2/” zemi pabeigta, un zeme sadalīta tas mantiniekiem. CZK kompetencē

neietilpst zemes lietu izskatīšana, uz kurām zemes reforma pabeigta.

[6.3] Pieteicējas lūgums ir pretrunā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku

apvidos”' 16.panta trešo daļu. CZK īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai

paredzēto zemi atjauno līdz 2011.gada 30.decembrim tiem bijušajiem zemes īpašniekiem

vai viņu mantiniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav atguvuši mantojamo zemi.

„/Nosaukums 2/” zeme ir sadalīta tās mantiniekiem bezstrīda kārtībā.

[6.4] M.V. „kompensējamā” (tā iesniegumā) zeme nepienākas. Zemi pastāvīgā

lietošanā līdz 2007.gada 1.septembrim varēja piešķirt tikai attiecīgā pašvaldība, ja zeme

lietošanā bija pieprasīta līdz 2006.gada l jūnijam, kā tas noteikts likuma „Par zemes

reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta otrajā daļā. Zemes ieskaitīšanu brīvajā valstij

piekrītošajā zemē reglamentē Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumi Nr.996

„Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk

izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un

piekrītošo zemi” un par to izlemj attiecīgā pašvaldība. M.V. vēlas izpirkt iecerēto konkrēto

zemes gabalu, līdz ar to atzīstot, ka viņai nav tiesību pretendēt uz papildus zemi kā

mantiniecei, bet izpirkt var tikai tādu zemi, kura tā pieprasītājam piešķirta pastāvīgā

lietošanā līdz 2007.gada 1.septembrim. Ja zeme pastāvīgā lietošanā nav bijusi piešķirta, uz

zemes pretendentu nav attiecināmi normatīvie akti, kas reglamentē zemes iegūšanu īpašumā

par samaksu.

[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve prasību uzturēja uz pieteikumā minēto argumentu

pamata.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumus neatzina uz paskaidrojumā minēto

argumentu pamata.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus to kopsakarībā ar administratīvā procesa

dalībnieku pārstāvju argumentiem un paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums nav pamatots

un ir noraidāms.

[9] Pieteicēja ir lūgusi uzlikt par pienākumu atbildētājai izdot viņai labvēlīgu

administratīvo aktu - piešķirt pieteicējai kā kompensējamo zemi no brīvajām valstij

piekrītošajām zemēm zemes vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/”

Sējas novadā, Rīgas rajonā daļu 5 ha platībā, pamatojoties uz viņas 2004.gada 7.oktobra

iesniegumu Sējas pagasta padomi par papildu 3 ha zemes piešķiršanu, jo viņai nav

atjaunotas īpašuma tiesības uz visu mantojamo zemi 9,6 ha platībā.

Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada

14.marta spriedumā lietā Nr.SKA-84, nelabvēlīgais administratīvais akts, ar kuru iestāde

atteikusi apmierināt pieteicēja prasījumu, ir vērtējams vienīgi kā lietas iepriekšējās

ārpustiesas izskatīšanas rezultāts, tas ir, priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties tiesā ar

pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Kaut arī, kā izriet no lietas materiāliem, pieteicējas 2004.gada 7.oktobra iesniegums

pēc būtības nav izlemts ne pašvaldībā, kur pieteicēja to sākotnēji iesniedza, ne arī Centrālajā

zemes komisijā, uz kuru pašvaldība to nosūtīja, pieteicēja ir izgājusi lietas iepriekšējās

ārpustiesas izskatīšanu, bet pieteicējas lūgums iestādē ir noraidīts, nepieņemot lēmumu. Līdz

ar to pieteicējas prasījums tiesā ir skatāms kā pieteikums par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, uzliekot pienākumu CZK piešķirt pieteicējai kompensējamo zemi no brīvajām

valstij piekrītošajām zemēm.

[10] Saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.pantu

attiecībā uz zemes pieprasījumiem, kas iesniegti līdz 2006.gada 1.jūnijam, pagasta

pašvaldības tiesīgas pieņemt lēmumus par zemes nodošanu lietošanā līdz 2007.gada

1.septembrim, un viena mēneša laikā pēc lēmumu pieņemšanas tos iesniegt Valsts zemes

dienesta reģionālajā nodaļā.

Atbilstoši likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.panta pirmajai daļai

bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz

zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991.gada 20.jūnijam, izņemot gadījumus, kad

zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām

personām zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo augļu dārzu, dzīvojamo

māju un vasarnīcu uzturēšanai, līdz 1990. gada 21.novembrim iesākto celtniecības objektu

pabeigšanai, valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura

koplietošanas objektu uzturēšanai.

Saskaņā ar likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 21.panta pirmo, otro un

trešo daļu pagasta zemes komisija izskata zemes īpašuma pieprasījumus un pieņem lēmumu

par bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes piešķiršanu

īpašumā par samaksu, vai arī par atteikumu. Pagasta zemes komisijas lēmumu par atteikumu

atjaunot bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesības, kā arī par atteikumu piešķirt zemi

tās pieprasītājam īpašumā var pārsūdzēt pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu —

tiesā. Ja pagasta zemes komisija sešu mēnešu laikā no brīža, kad iesniegti šā likuma 20.panta

trešajā daļā paredzētie dokumenti, nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku

pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma

tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

No minētā izriet, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki bija tiesīgi iesniegt

pagastā pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un zemes nodošanu lietošanā.

Atteikuma gadījumā bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki lēmumu varēja pārsūdzēt

pagasta padomē, bet pagasta padomes lēmumu — tiesā. Savukārt gadījumā, ja pagasta zemes

komisija sešu mēnešu laikā nav izskatījusi bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku

pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma

tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

[11] No lietas materiāliem ir redzams, ka pieteicēja 1991.gada 3.martā Sējas pagasta

zemes komisijā ir iesniegusi pieprasījumu par „/Nosaukums 2/” māju zemes 9,6 ha platībā

piešķiršanu lietošanā. Savukārt 1992.gada 27.septembrī pieteicēja iesniegusi pieprasījumu

privatizēt mantoto „/Nosaukums 2/” zemi.

1995.gada 23.martā Sējas pagasta Tautas deputātu padome ar lēmumu (protokols

Nr.13) atjaunoja īpašuma tiesības M.V. uz Rīgas rajona Sējas pagasta „/Nosaukums 2/” māju

zemi 4,8 ha kopplatībā. 1996.gada 17.jūnijā Sējas pagasta padomes Zemes komisija ar

lēmumu Nr.10 atjaunoja M.V. īpašuma tiesības uz Rīgas rajona Sējas pagasta „/Nosaukums

2/” māju zemi 4,6 ha kopplatībā.

No Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Sējas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma

Nr.135 noraksta redzams, ka 1996.gada 15.augustā, pamatojoties uz 1996.gada 17.jūnija

Sējas pagasta zemes komisijas lēmumu, M.V. zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu „/Nosaukums 2/” ar zemes platību 4,6 ha.

Pieteicēja uzskata, ka viņai nav atjaunotas īpašuma tiesības uz mirušā laulātā

piederošo „/Nosaukums 2/” māju zemi pilnā apmērā, tāpēc viņai ir tiesības saņemt īpašumā

vēl 5 ha zemes.

Tiesa norāda, ka atsaucoties uz iepriekš minētajām tiesību normām [10] gadījumā, ja

pagasta zemes komisija sešu mēnešu laikā nebija izskatījusi pieteicējas pieprasījumu atjaunot

īpašuma tiesības uz visu zemi, viņai bija tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas

ceļā.

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka pieteicēja 2006.gada 21.augustā ir cēlusi

Rīgas apgabaltiesā prasību pret Sējas novada domi un Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālo

nodaļu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2009.gada 19.novembra spriedumu

lietā Nr.C04359706 M.V. prasība pret Sējas novada domi un Valsts zemes dienesta Rīgas

reģionālo nodaļu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz Sējas novada zemi piecu hektāru

platībā, noraidīta pilnā apjomā. Spriedumā ir norādīts, ka lietā nav strīda arī par to, ka

pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz „/Nosaukums 2/” māju zemi Sējas pagasta

pašvaldībā bez M.V. ir iesniedzis arī bijušā īpašnieka O.V. mirušās māsas dēls O.Š.

Atjaunojot īpašuma tiesības uz mantojamo īpašumu, lai noteiktu katram mantiniekam

pienākošos daļu, piemērojami Civillikuma mantojuma tiesību daļas nosacījumi, turklāt tie ir

piemērojami arī attiecībā uz mantu, kura padomju okupācijas laikā bija nacionalizēta, kas

šinī gadījumā ir zemes īpašums. Saskaņā ar Civillikuma 396.panta pirmo daļu, ja mirušam

laulātam nepaliek ne lejupējo, ne adoptēto, pārdzīvojušais laulātais saņem pusi no

mantojuma un bez tam dzīvokļa iekārtu. Savukārt Civillikuma 396.panta otrā daļa nosaka, ka

pārdzīvojušais laulātais dabū visu mantojumu tikai tad, ja mirušam laulātam nepaliek ne

lejupējo, ne adoptēto, ne augšupējo, ne brāļu vai māsu vai to bērnu, vai ja palikušie atkrīt. Tā

kā lietā nav datu, ka O.V. bija bērni, līdz ar to var secināt, ka viņam lejupējo mantinieku

nebija, tādejādi atbilstoši Civillikuma 396.panta nosacījumiem viņa atstātais mantojums

vienādās daļās piekrīt pārdzīvojušai laulātajai M.V. un mirušās māsas dēlam O.Š., kuri zemes

reformas likumos noteiktā kārtībā bija pieprasījusi īpašuma tiesību atjaunošanu uz O.V.

piederējušo „/Nosaukums 2/” māju zemi, kuras kopējā platība saskaņā ar Latvijas Valsts

vēstures arhīva izziņu ir 9,6 ha, tātad puse no šīs platības ir 4,8 ha.

Turklāt 2010.gada 5.oktobrī pieteicēja ir arī Rīgas apgabaltiesā cēlusi prasību pret

O.Š., Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālo nodaļu, Sējas novada domi un Valsts Centrālo

zemes komisiju par īpašuma tiesību atzīšanu un atjaunošanu, ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā

un Valsts zemes dienesta lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Ar Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijas 2011.gada 26.oktobra spriedumu lietā Nr.C04460610 M.V. prasība

pret O.Š., Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālo iestādi, Sējas novada domi un LR Centrālo

zemes komisiju par īpašuma tiesību atzīšanu un atjaunošanu, zemesgrāmatas ierakstu

dzēšanu un Valsts zemes dienesta lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir noraidīta.

Spriedumā norādīts, ka prasītāja, ceļot konkrēto prasību, ir apstrīdējusi atbildētāja O.Š.

mantojuma tiesības. Tiesa ir atzīst, ka prasītāja, ceļot īpašuma prasību uz mantojuma tiesību

pamata, nav ievērojusi likumā noteikto termiņu šādas prasības celšanai. Tāpēc prasītāja nav

izmantojusi savas tiesības apstrīdēt O.Š. mantojuma tiesības piecu gadu noilguma termiņa

robežās, neviens no iepriekš minētajiem lēmumiem nav apstrīdēts. Abi mantinieki ir

iemērījuši viņiem piešķirto zemi, saskaņojuši robežas un 1996.gada 15.augustā M.V. savas

īpašuma tiesības reģistrējusi zemesgrāmatā, bet O.Š. savas īpašuma tiesības reģistrējis

zemesgrāmatā 1998.gada 22.decembrī.

Ņemot vērā, ka šobrīd pieteicējas īpašuma tiesības uz visu „/Nosaukums 2/” māju

zemi 9,6 ha platībā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprinātas, tiesa atzīst, ka pieteicējai nav

arī tiesības saņemt īpašumā vēl 5 ha zemes.

[12] Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 6.panta septītā daļa paredz, ka,

ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā nevar atdot,

viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju.

Ņemot vērā, ka šobrīd pieteicējas īpašuma tiesības uz „/Nosaukums 2/” māju zemi ar

Sējas pagasta padomes Zemes komisijas 1996.gada 17.jūnija lēmumu Nr.10 ir apstiprinātas

tikai uz 4,6 ha un šī zeme dabā ir arī atdota, tad nav arī tiesiska pamata pieteicējai saņemt

īpašumā citu līdzvērtīgu zemi citā vietā.

[13] Pieteicēja arī norāda, ka O.Š., kas ir bijušā īpašnieka O.V. māsas dēls, īpašuma

tiesības uz daļu no „/Nosaukums 2/” māju zemes ir atjaunotas nepamatoti, jo saskaņā ar

Ā.V. 1938.gada 17.janvāra testamentu „/Nosaukums 2/” māja un zeme novēlēta M.V. vīram

V.V. Testamentā Ā.V. norādījis, ka savām meitām: Z.Š., B.Š. un E.M., viņu mantojuma daļu

visā pilnībā izmaksājis tām stājoties laulībā. Līdz ar to O.Š. nevarēja pretendēt uz

„/Nosaukums 2/” māju zemes daļu 5,7 ha platībā, jo viņa māte B.Š. jau savu mantojuma

daļu visā pilnībā saņēmusi stājoties laulībā.

Tiesa paskaidro, ka strīds par mantojuma tiesībām nav piekritīgs administratīvajai

tiesai. Līdz ar to tiesa nevērtē jautājumu par to, vai O.Š. kā O.V. mirušās māsas B.Š. dēlam

bija tiesisks pamats pretendēt uz O.V. mantojamo daļu.

[14] Ņemot vērā lietas materiālus un iepriekš minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka lietā

pēc būtības pastāv civiltiesisks strīds starp diviem mirušā īpašnieka O.V. mantiniekiem, t.i.,

starp O.V. pārdzīvojušo laulāto M.V. un O.V. mirušās māsas dēlu O.Š., gan par mantojamo

daļu, gan par īpašuma tiesībām uz šīm mantojamām daļām. Savukārt, tā kā civiltiesiskā

strīdā par īpašumtiesību atzīšanu pieteicējai uz visu „/Nosaukums 2/” māju zemi 9,6 ha

platībā galīgais nolēmums vēl nav pieņemts, tiesa atzīst, ka CZK nav tiesiska pamata izdot

pieteicējai labvēlīgu lēmumu, piešķirot viņai kā kompensējamo zemi no brīvajām valstij

piekrītošajām zemēm zemes vienības ar kadastra Nr./kadastra numurs/ „/Nosaukums/” Sējas

novadā, Rīgas rajonā daļu 5 ha platībā. Līdz ar to pieteicējas prasība par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu nav pamatota un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma, 246.-251.pantu un 289.-291.pantu

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt M.V. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu

namā.

Tiesnese (paraksts) L.Andersone

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvā rajona tiesas tiesnese L.Andersone

Rīgā 2012.gada 28.martā