Court partially allowed horse training contract claim for damages, interest, and moral harm compensation.

Lietas Nr. C21048213

Lietas arhīva Nr. C-0073-14/4

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Limbažos, 2014.gada 13.februārī

Limbažu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Glinka

ar sekretāri I.Kokoreviču-Baltānovu, A.Zviedri,

piedaloties zvērinātai advokātei Alisei Melbārdei,

prasītājai /I.K./,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /I.K./ prasībā pret /V.K./ par izpildītā atlīdzināšanu LVL 2284,72 apmērā; likumisko nokavējuma

procentu piedziņu; morālā kaitējuma kompensēšanu LVL 1000 apmērā.

Aprakstošā daļa

Prasītāja 2013.gada 3.septembrī iesniegtajā prasībā lūdz piedzīt no atbildētājas /V.K./, personas kods /personas kods/, par labu /I.K./,

personas kods /personas kods/, izpildījuma atlīdzību LVL 2 284,72 apmērā, likumiskos nokavējuma procentus LVL 161,86 apmērā,

kas aprēķināti uz 28.08.13., kā arī lūdz noteikt /I.K./ tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu līdz

sprieduma izpildes brīdim.

Lūdz piedzīt no /V.K./ par labu /I.K./ morālā kaitējuma kompensāciju LVL 1 000 apmērā un visus tiesāšanās izdevumus, kuru apmērs

tiks precizēts uz lietas izskatīšanas brīdi.

Laika periodā no 2010.gada 24.jūlija līdz 2012.gada 18.maijam starp /I.K./ (turpmāk – Prasītāja), personas kods /personas

kods/, un /V.K./ (turpmāk – Atbildētāja), personas kods /personas kods/, pastāvēja sadarbība, kuras ietvaros Atbildētāja nodeva

Prasītājai un viņas nepilngadīgajai meitai, sportistei /M.C./ (turpmāk - Jātnieks/zirgu treneris), personas kods /personas kods/,

trenēšanā un daļējā aprūpē divus no Atbildētājai piederošajiem zirgiem:

a) Lode (LV 038339250009) - Prasītājai trenēšanā nodota kopš 2010.gada 25.jūlija;

b) Rigo (LV 048636850006) - Prasītājai trenēšanā nodots kopš 2010.gada 17.decembra .

Atbildētāja nodeva savus zirgus Prasītājai nolūkā nodrošināt zirgiem regulārus treniņus un dalību sacensībās, kas ir nepieciešams

priekšnosacījums sporta zirgu vērtības un secīgi pārdošanas cenas pieaugumam. Atbildētājas interese sadarbībā bija ietaupīt savas

izmaksas par zirgu uzturēšanu un nodrošināt savu zirgu vērtības celšanu par daudz zemāku samaksu, nekā tas būtu, apmaksājot

pieauguša profesionāla sportista pakalpojumus.

Prasītāja 6 dienas nedēļā veica regulāru zirgu trenēšanu, nodrošināja zirgu dalību sacensībās (sezonas laikā praktiski katru nedēļu),

kā arī - daļēju abu zirgu ikdienas aprūpi. Prasītāja pieņēma zirgus trenēšanai, lai savai meitai, sportistei /M.C./, dotu iespēju vairāk

trenēties un startēt, pilnveidojot sportiskās iemaņas.

Puses ar savu rīcību piedalījās sadarbības attiecībās un bija labumu guvējas.

Zirgu ikdienas izmitināšana, veselības aprūpe (potes, nagu kopšana, attārpošana, zobu vīlēšana, barības piedevas), trenēšana

(inventārs, aprīkojums, sporta nometnes), transportēšana un dalība sacensībās, prasa ievērojamus izdevumus, kas maksājami

trešajām personām - staļļu īpašniekiem, kalējiem, vetārstiem, sacensību organizatoriem. Laika periodā no 2011.gada sākuma līdz

pilnīgai attiecību pārtraukšanai 2012.gada 19.jūnijā izdevumu kopējais apmērs bija LVL 6621,61.

Zirgu īpašnieka un jātnieka/zirgu trenera sadarbības finansiālā puse pārsvarā tiek organizēta tādējādi, ka abas sadarbībā

ieinteresētās puses novērtē, ka samaksa par katras puses pakalpojumu ir pielīdzināma pusei no sadarbības īstenošanai taisāmo

izdevumu apjoma, bet reālā samaksa par katras puses pakalpojumu notiek, nevis vienai pusei otrai maksājot ekvivalentu naudas

summu, bet gan uz pusēm sedzot visus sadarbības īstenošanai nepieciešamos izdevumus.

Prasītāja un Atbildētāja vienojās, ka viņu sadarbības finansiālā puse notiek atbilstoši jāšanas sporta praksē pieņemtajiem, augstāk

aprakstītajiem noteikumiem, respektīvi, katras puses ieguldījums savstarpējā sadarbībā mantiski tika novērtēts kā puse no

sadarbības īstenošanai taisāmajiem izdevumiem.

Faktu, ka Prasītājas un Atbildētājas sadarbības ietvaros puses bija vienojušās, ka norēķini tiks veikti iepriekš aprakstītajā kārtībā,

pierāda tas, ka sadarbības laikā Atbildētāja bez iebildumiem, pienācīgā termiņā un pilnā apmērā vairākkārt ir apmaksājusi Prasītājas

izrakstītos saimnieciskās darbības rēķinus, tostarp, piemēram, samaksa par 2011.gada 15.jūnija rēķinu Nr.11/06/11/1 pilnā apmērā

saņemta Prasītājas kontā 2011.gada 1 .jūlijā.

Novērtējot katras sadarbības puses reālo mantisko ieguvumu no šādiem sadarbības finansiālajiem noteikumiem, secināms, ka

sadarbības rezultātā zirga īpašnieks ietaupa 1/2 no izmaksām, kas citādi zirga īpašniekam būtu jāsedz pašam (l zirga uzturēšana stallī

vidēji LVL 150/mēnesī, maksa profesionālam jātniekam vidēji LVL 75/mēnesī par 1 zirga trenēšanu un citi, bet sadarbības partneris -

jātnieks/zirgu treneris iegūst pienākumu segt 1/2 no izmaksām. Mantiskā izteiksmē no šīm sadarbības attiecībām vairāk iegūst zirgu

īpašnieks.

Izmaksas par zirgu uzturēšanu un apmācību 2011.gadā kopā sastādīja LVL 4 402,11, kurās ietilpa uzturēšanās maksa staļļos,

sacensībās, nometnēs LVL 1 847,70, sacensību dalības maksa LVL 570,88, degvielas izdevumi par zirgu transportēšanu LVL

844,23, aprīkojums uzturēšanai un apmācībai LVL 598,00, par zirgu veselību un aprūpi LVL 236,82, par barības piedevām un

zirglietām LVL 304,48. Detalizēts 2011.gada izmaksu aprēķins, kā arī attaisnojuma dokumentu kopijas pievienotas prasības

pieteikuma pielikumā.

Izmaksas par zirgu uzturēšanu un apmācību 2012.gadā laika periodā no 01.01.2012.-18.05.2012. kopā sastādīja LVL 2 013,35,

kurās ietilpa uzturēšanās maksa staļļos, sacensībās, nometnēs LVL 1 249,53, sacensību dalības maksa LVL 110,00, degvielas

izdevumi par zirgu transportēšanu LVL 68,12, par zirgu veselību un aprūpi LVL 449,06, par barības piedevām un zirglietām LVL

136,64. Prasītājas izmaksas par zirgu uzturēšanu staļļos pēc 18.05.2012. sastādīja LVL 206,15.

Puses uzsāka sadarbību 2010.gada 24.jūlijā. Savstarpējie norēķini tika organizēti tādējādi, ka bieži zirgu vajadzībām nepieciešamos

izdevumus sākotnēji bija jāsedz Prasītājai no saviem līdzekļiem. Tādēļ aptuveni 1 - 2 reizes mēnesī, ņemot vērā pārskata periodā

veicamos maksājumus un balstoties uz veikto maksājumu daudzumu un attaisnojuma dokumentiem, Prasītāja, kā pakalpojumu

sniedzēja, savas saimnieciskās darbības ietvaros, izrakstīja un Atbildētājas apmaksai nodeva rēķinu. Ja rēķina izrakstīšanas datumā

Atbildētāja nebija sastopama personīgi, tad rēķins tika atstāts Atbildētājai zināmā vietā stallī. Lūgumi norēķināties un savstarpējo

norēķinu apkopojumi Atbildētājai tika nosūtīti arī vairākos e-pastos: 2011.gada 18.oktobrī, 2012.gada 17.martā, 2012.gada 19.aprīlī,

2012.gada 30.maijā. Sadarbības ietvaros Atbildētāja daudzkārt maksājumus veica precīzi, ievērojot sadarbības finansiālos

noteikumus, atlīdzināja pusi no visiem izdevumiem.

No 2011.gada marta, aizbildinoties ar finansiālām grūtībām, Atbildētājas veiktie maksājumi bija neregulāri. Sadarbības posmā no

2011.gada marta līdz brīdim, kad savstarpējā sadarbība tika galīgi pārtraukta, Atbildētājas nenosegtā izmaksu daļa ir LVL 2'284,72,

ko pierāda aprēķins. Prasītājas izrakstīto rēķinu kopsumma 2011. gadā bija LVL 1 923,05, no kuriem Atbildētāja apmaksāja LVL

703,06, un nenosegtā izmaksu daļa 2011. gadā palika LVL 1219,99. Prasītajās izrakstīto rēķinu kopsumma 2012. gada bija LVL 1

088,43, no kuriem Atbildētāja apmaksāja LVL 23,70. Atbildētājas nenosegtā izmaksu daļa 2012.gadā sastādīja LVL 1 064,73.

Izrakstītie rēķini un saņemtie maksājumi ik mēnesi ir iegrāmatoti Prasītajās saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites

žurnālā un iekļauti Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajās atskaitēs par Prasītājas saimniecisko darbību.

Ievērojot izrakstīto rēķinu kopsummu un Atbildētājas veiktos maksājumus, 2011.gadā un 2012.gadā kopā Atbildētājas nenosegtā

izmaksu daļa ir LVL 2'284,72 un viņa nav atlīdzinājusi to.

Nolūkā izvairīties no Prasītājas ieguldījuma atlīdzināšanas, Atbildētāja veica arī aktīvas darbības Prasītājas psiholoģiskai

ietekmēšanai, nodarot Prasītājai morālu kaitējumu.

Parāda neatdošanas nolūkā Atbildētāja ar nepatiesu un Prasītāju apmelojošas ziņas saturošu iesniegumu 2012.gadā 21.maijā un

atkārtoti 2012.gadā jūlijā bija vērsusies Valsts policijā ar mērķi uzsākt kriminālprocesu pret Prasītāju. Vēršoties policijā ar nepatiesas

ziņas saturošiem iesniegumiem un sniedzot policijai nepatiesu informāciju, Atbildētāja centās Prasītāju vainot par Atbildētājas zirgu

piesavināšanos, ļaunprātīgu zirgu inventāra neatdošanu.

Atbildētājas iesniegumu mērķis bija nevis atgūt it kā prettiesiski piesavinātos zirgus un mantas, bet gan veikt Prasītājas psiholoģisku

ietekmēšanu nolūkā izvairīties no veiktā ieguldījuma atlīdzināšanas. Atbildētāja zināja, ka trenere /M.C./ kopš 2012.gada 18.maija

trenējas Vācijā, un līdzšinējā sadarbība ar Prasītāju ir nepārprotami noslēgusies. Atbildētājai bija pilnībā jāizpilda savas saistības pret

Prasītāju. 2012.gada 18.maijs bija galējais norunātais termiņš, līdz kuram Prasītāja bija ar mieru segt uzturēšanas un citas izmaksas

uz pusēm. Prasītāja piedāvāja Atbildētājai sadarbību izbeigt un lūdza aizvest zirgus jau 2012.gada sākumā, kad Atbildētāja vilcināja

līgumu parakstīšanu un, ignorējot norunu par turpmāku tiešu maksājumu veikšanu stallim, kavēja pārskaitāmos maksājumus par l sava

zirga uzturēšanu Latvijas Jātnieku federācijas sporta bāzei Kleistos. Atbildētājai bija finansiāli izdevīgi maksimāli ilgi turpināt

līdzšinējo sadarbību ar samazinātām izmaksām.

Atbildētājai līdzīgā veidā bija izdevies pārtraukt sadarbības attiecības ar saviem darbiniekiem un citiem jātniekiem/zirgu treneriem,

pilnībā viņiem neatlīdzinot viņu paveikto.

Faktiskajos apstākļos ir konstatējamas darbības, ko katra no sadarbības attiecību pusēm apņēmusies veikt konkrētās sadarbības

ietvaros. Darījuma pušu savstarpējie pienākumi novērtējami mantiski. No lietas apstākļiem secināms, ka noteiktu laika periodu katrs

no sadarbības attiecību dalībniekiem precīzi pildīja gan savstarpējās vienošanās pienākumus, gan arī mantiskās saistības. Pušu

starpā pastāv saistību tiesības jeb ir noslēgts līgums.

Atbilstoši Civillikuma 1488.pantam, pat, ja darījums nav noformēts rakstiskā formā, personai ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu par

ekvivalenta pretī došanu, tas ir, jau izpildītā atlīdzināšanu. /I.K./ ir tiesības vērsties tiesā ar prasījumu pret /V.K./ par jau izpildītā

atlīdzināšanu - LVL 2'284,72 piedziņu.

Savstarpēju saistību izbeigšanas brīdī visām saistībām jābūt izpildītām, tostarp nolīdzinātiem visiem parādiem. Prasītāja ir tiesīga

aprēķināt un lūgt piedzīt no Atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no sadarbības izbeigšanas 2012.gada

18.maijā līdz sprieduma izpildes brīdim šajā tiesvedībā.

Par parādu, kas radies sakarā ar to rēķinu par zirgu uzturēšanu neapmaksāšanu, kas izrakstīti pēc sadarbības pārtraukšanas

2012.gada 18.maijā, likumiskos nokavējuma procentus Prasītāja ir tiesīga aprēķināt sākot ar nākamo dienu pēc rēķinā norādītā

apmaksas termiņa beigām.

Aprēķinātā likumisko nokavējuma procentu kopsumma uz prasības iesniegšanas brīdi ir LVL 161,86 un tās aprēķins pievienots

prasības pieteikuma pielikumā.

Atbildētājas rīcības rezultātā Prasītājai nodarīts nemantisks kaitējums LVL 1000 apmērā, ko Prasītāja lūdz piedzīt morālā kaitējuma

kompensācijas veidā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1401., 1511., 1488. panta 2)punktu, 1759., 1756., 195., 1811., 1635. panta pirmo un otro daļu.

Tiesas sēdē prasītāja uzturēja prasību saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto pamatojumu un motīviem. Lūdza piedzīt parādu LVL

2284,72, likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti no 2012.gada 18.maija līdz 2014.gada 29.janvārim, saskaņā ar aprēķinu

LVL 232,56 (330,90 euro) (2.sējumā, l.l.107.); tiesāšanās izdevumus LVL 1182,31 (1682,27 euro) saskaņā ar aprēķinu (2.sējumā

l.l.109.-110.). Noteikt prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus par laika periodu līdz sprieduma izpildes brīdim. Piedzīt morālā

kaitējuma kompensāciju LVL 1000. Papildus paskaidroja, ka Prasītāja un Atbildētāja iepazinušās un vienojušās par sadarbību

nacionālā čempionāta laikā 2010.gada 24.jūlijā. Uz abpusējas mutiskas vienošanās pamata Atbildētāja nodevusi Prasītājai savus

zirgus Rigo un Lodi izmitināšanai, aprūpei un trenēšanai, lai attīstītu zirgu vērtību. Prasītāja pieņēmusi zirgus. Pušu noslēgtais līgums ir

sadarbības līgums, un sadarbības pamatā, kas balstās uz uzticības principiem, ir jāšanas sporta praksē pieņemts uzstādījums, ka par

pakalpojumu īpašniece apmaksā prasītājai to, ka viņa izrāda zirgus sacensībās. Saskaņā ar līguma būtību, zirga izmaksas tiek segtas

uz pusēm. Katra puse maksā otrai 50% no ikmēneša zirga izmaksām. Zirga īpašniekam izdevīgums lielāks, jo ietaupa pusi no

izdevumiem. Sportists (treneris) gūst iespējas trenēties. Prasītājas vēlme bijusi no zirga pārdošanas summas, kuru iepriekš nevar

prognozēt, saņemt 15%. Sadarbība notika no 2010.gada 25.jūlija līdz 2012.gada 18.maijam. Puses konkrēti norunājušas, ka visi

izdevumi, kas attiecas uz zirgu (2012.gada 25.jūlijā atvesta Lode), un tā uzturēšanu, sacensībām, dalāmi uz pusēm. Apspriedušas

staļļus zirgu izmitināšanai, jo lielāko izdevumu pozīciju veido tieši izdevumi par zirgu novietni 150 - 200 Ls mēnesī. Atbildētājai

zināmas staļļa izmaksas, gan 1 zirga uzturēšanas izmaksas kopumā. Prasītāja ar meitu apņēmušās nodrošināt pilnu zirgu treniņu,

izrādīšanu sacensībās. Trenēšana ir īpašnieka izvēle. Lai zirgu pārdotu, nepieciešamas rezultātu tabulas, kas ir kvalitātes rādītājs.

Atbildētāja apņēmās samaksāt ½ no visiem zirga uzturēšanas, trenēšanas izdevumiem. Puses norunājušas, ka sacensību izdevumus

apkopos sezonas beigās. Šāda sadarbības forma ir visai izplatīta un ir abpusēji izdevīga. Atbildētājai zināmi viņas pienākumi, jo bija

jau iesaistījusies tamlīdzīgās attiecībās. Sadarbības laikā aktuālus jautājumus par zirgu uzturēšanu, piedalīšanos sacensībās puses

apsprieda arī telefoniski. Abpusēji saskaņojušas zirgiem nepieciešamos pirkumus, dalījušas uz pusēm izmaksas. Par sadarbības

termiņu nespriedušas, Atbildētāja varēja jebkurā brīdī zirgu izņemt no Prasītājas turējuma, lai pārdotu. Pirmajā pusgadā līgumslēdzēju

sadarbība bija veiksmīga. 2010.gada 17.decembrī Atbildētāja atveda zirgu Rigo. Prasītāja atkārtoti uzstājusi, ka nepieciešams izteikt

sadarbības līgumu rakstveidā. Atbildētāja izvairījusies no līgumisko attiecību noformēšanas rakstveida formā.

Pēc vienošanās ar Atbildētāju izvēlēts zirgu stallis, un prasītāja izmitinājusi zirgus Baltezerā, kur Lode un Rigo atradās līdz 2011.gada

jūnijam.

Sadarbības laikā prasītāja nodrošinājusi zirgiem aprūpi, pārtiku, 2x gadā potes, vitamīnus, specifisku uzturu, apkalšanu, maksājusi

par staļļiem, piedalīšanos sacensībās starta naudu. Prasītāja darbojusies kopā ar savu nepilngadīgo meitu /M.C./, kura ir jātniece un

trenere. Darbs ar zirgiem notiek 6 dienas nedēļā pa 3 - 4 stundām dienā. Prasītājas veikto ieguldījumu parāda Latvijas Jātnieku

Federācijas tabulās atspoguļotie zirgu rezultāti, kas norāda uz zirga attīstību.

Zirgu uzturēšanas izdevumi apkopoti rēķinos, kurus prasītāja izrakstīja 2x mēnesī, novietoja Atbildētājai zināmā vietā zirgu stallī.

Visus izdevumus puses saskaņoja telefoniski. Atbildētāja ieradās stallī, saņēma rēķinus, un veica maksājumus gan skaidrā naudā,

gan ar pārskaitījumiem bankā. Viņas veiktos maksājumus pierāda Prasītājas konta izdrukas AS „Swedbank”, kases ieņēmumu

orderi. Atbildētājas veiktās samaksas prasītāja ierakstīja savā finanšu atskaitē un iesniedza VID, un elektroniskajā kases grāmatā.

2011.gada martā Atbildētāja sāka kavēt maksājumus, veica nepilnīgus maksājumus, vēlāk nemaksāja nemaz. Krājās parāds.

Prasītāja turpināja uzturēt zirgus un veica regulārus treniņus. Pēc Prasītājas sūtītiem atgādinājumiem e-pastā atbildētāja solīja maksāt,

un puses turpināja sadarboties. Maksājumi tika kavēti arī 2011.gada rudenī, un Prasītāja uzstājusi, lai Atbildētāja pati veic

tiešmaksājumus stallim. Atbildētāja tam piekrita un 11.12.11. samaksāja par stalli Ls 130. Noruna par staļļa boksu apmaksu palika

spēkā. Atbildētājai izrakstītajos rēķinos Prasītāja vairs neietvēra pozīciju „stallis”, par ko bija telefoniski paziņojusi atbildētājai.

Atbildētājai bija zināms staļļa izmaksu apmērs. 2012.gada janvārī, februārī un martā Prasītāja maksājusi tikai par viena zirga boksu.

2012.gadā Atbildētāja trīs mēnešus nebija samaksājusi Latvijas Jātnieku Federācijai par stalli, kā arī neparakstīja līgumu ar Latvijas

Jātnieku federāciju par Baltezera staļļa nomu. Prasītāja sapratusi, ka Atbildētāja vairs nemaksās, tāpēc aicinājusi beigt sadarbību un

aizvest zirgus. 2012.gada 17.martā sūtījusi Atbildētājai e-pastu. Vairākkārt zvanījusi, ko pierāda pārskats par reģistrētām telefona

sarunām.

2012.gada marta beigās Atbildētāja solījusi pārdot vienu zirgu, norēķināties par parādu. Prasītāja nosūtījusi pa pastu apkopojumu par

nesegtiem maksājumiem. Paziņojusi Atbildētājai par sportistes /M.C./ izbraukšanu no Latvijas, sadarbības izbeigšanu. 2012.gada

18.maijā Atbildētāja zirgus prom neaizveda. Līdz 2012.gada jūnijam Lode un Rigo palika prasītājas aprūpē. No 2012.gada aprīļa līdz

2012.gada 19.jūnijam Lode atradās pie prasītājas laukos, lai ietaupītu staļļa izmaksas. Rigo līdz 2012.gada 10.jūnijam atradās stallī

Bajāros, un Prasītāja Atbildētājas vietā maksājusi par stalli. Prasītāja nevarēja zirgus pamest, jutusies atbildīga par dzīvniekiem,

turpinājusi uzturēt. Radās papildus izdevumi.

Kopš 2012.gada 19.aprīļa, kad starp pusēm notikusi pēdējā telefona saruna, Atbildētāja uz prasītājas zvaniem un e-pastiem neatbild.

Nolūkā izvairīties no parāda samaksas Atbildētāja vērsās policijā ar iesniegumu, ka Prasītāja piesavinājusies viņas zirgus. Lai gan

kriminālprocess nav uzsākts, Prasītājai policijā nācies skaidroties, pierādīt, ka nav vainīga, ka ir atdevusi Atbildētājai zirgus un

inventāru. Atbildētāja izvairījusies no inventāra saņemšanas. Vēršanās policijā Atbildētājai deva iespēju izvairīties no parāda

samaksas par zirgu uzturēšanu. Viņa aizveda zirgus, nesamaksājot. Sakarā ar Atbildētājas vēršanos policijā Prasītājai radās

veselības problēmas, tika traucēts miers. Saasinājās hroniskas kaites. Absurdo situāciju, ka ir aizdomās turētā, uztvērusi personiski

dziļi. Prasītāja Latvijas Jātnieku federācijā ir tulks. Federācijā par prasītāju izplatījās baumas, ir sagrauta reputācija, jo par tulku vairs

netika aicināta. Kopš minētā laika Prasītāja nespēj strādāt arī psihologa profesijā, jo pēc policijas apmeklējuma pieauga stress,

paaugstinājās asinsspiediens, radās migrēna, citi veselības traucējumi. Prasītāja nespēj pieņemt trenēšanā zirgus. Iepriekšminētā

situācija ir Atbildētājas rīcības rezultāts.

Prasītāja ir sūtījusi atbildētājai e-pastus ar atgādinājumiem veikt samaksu. Atbildētāja nekad neteica, ka neapmaksās rēķinus, kā arī

daļēji tos apmaksājot, atzina pušu līgumiskās attiecības. Pēc pretenzijas nosūtīšanas Atbildētāja pārdeva vienu zirgu, bet no iegūtās

summas nenorēķinājās ar Prasītāju. Kopsummā Atbildētāja nav atlīdzinājusi prasītājai LVL 2284,72. Ar dokumentiem pierādīta

saistības pastāvēšana starp pusēm atbilstoši Civillikuma 1511.pantam un Civillikuma 1488.panta 2)punktam. Atbildētājas rīcība,

nododot zirgus Prasītājai, uzticēšana, maksājumu veikšana apstiprina gribas izteikumu - vienošanos. Divu gadu laikā Atbildētāja

neprasīja zirgu atdošanu. Visā sadarbības laikā Atbildētāja pauda viedokli, lai Prasītāja ar meitu trenē zirgus. Atbildētāja pieņēma

izpildījumu, veicot maksājumus. Pienākumi tika pildīti no abām pusēm. Prasītāja savu vienošanās daļu ir izpildījusi. Atbildētāja

negodprātīgi izvairās no pasta sūtījumu saņemšanas, viņas iebildumu neesamība nevar tikt tulkota par labu Atbildētājai, kā arī tiesa

nevar uzlikt pienākumu Prasītājai pierādīt iebildumus Atbildētājas vietā. Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētāja nav iesniegusi rakstveida paskaidrojumus par prasību, uz tiesas sēdi nav ieradusies. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

(turpmāk - CPL) 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildus adrese, pēc papildus adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi,

pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē. No

publiskā reģistra PMLP datu bāzes tiesa pārliecinās, ka atbildētāja deklarējusi savu dzīvesvietu /adrese/. Atbildētāja nav norādījusi ne

papildus adresi, ne citu adresi saziņai ar tiesu. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantā norādīts, ka deklarēšanas mērķis ir panākt,

lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Personas pienākums ir būt sasniedzamai.

Par lietas izskatīšanas laiku un vietu atbildētājai paziņots, 2013.gada 3.decembrī nosūtot tiesas pavēsti atbilstoši CPL 56.panta

normas prasībām uz prasības pieteikumā norādīto (deklarēto) adresi /adrese /.

Pavēste saņemta atpakaļ tiesā ar atzīmi, ka adresāts neatradās mājās, atstāts aicinājums (2.sējumā, l.l. 83.).

Apstāklis, ka Atbildētāja nebija sastopama deklarētajā adresē, neliek secināt, ka viņa nedzīvo šajā adresē, bet liecina par

izvairīšanos no tiesas dokumentu saņemšanas.

Atbilstoši CPL 56. 1 panta pirmās daļas 3)punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu, un tiesas

dokumenti (šajā gadījumā-tiesas pavēste) ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Secināms, ka Atbildētājai par lietas izskatīšanu Limbažu rajona tiesā 30.01.2014. plkst. 10.30, paziņots ne vēlāk kā 2013.gada

10.decembrī.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies atkārtoti, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

CPL 59.panta pirmā daļā paredzēti gadījumi, kad atbildētāju aicina uz tiesas sēdi ar publikāciju oficiālajā izdevumā ”Latvijas

Vēstnesis”, kad atbildētāja adresi nebija iespējams noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1.pantu (ja atbildētājam nav deklarētās

dzīvesvietas adreses Latvijā), vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā

likuma 54.1 panta pirmo daļu, vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. (CPL 56. 2 panta

norma noteic kārtību, kādā piegādājami un izsniedzami tiesas dokumenti personai, kuras dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā).

Pēc Prasītājas lūguma publicēts sludinājums laikraksta ”Latvijas Vēstnesis” 2013.gada 14.decembra laidienā Nr. 245, saskaņā ar

kuru Atbildētāja aicināta ierasties uz tiesas sēdi izskatāmajā lietā Limbažu rajona tiesā 2014.gada 30.janvārī plkst. 10.30 Limbažos,

(2.sējums, l.l.74.).

Izvērtējot kopsakarā CPL 54. 1, 56., 59. pantu piemērošanas nosacījumus, un apstākli, ka pavēste Atbildētājai atbilstoši CPL

56.panta prasībām nosūtīta uz viņas deklarēto un faktisko dzīvesvietu /adrese/, un lietā nav nekādas informācijas par Atbildētājas

uzturēšanos ārpus Latvijas, tiesa uzskata, ka konkrētā gadījumā sludinājuma publicēšana laikrakstā nav saistāma ar CPL 54. 1, 56.2

pantos noteiktajām prasībām, un nav vienīgais obligātais pamats lietas izskatīšanas iespējai bez Atbildētājas piedalīšanās, līdz ar to

nav saistoša tiesai, izlemjot jautājumu par aizmuguriska sprieduma taisīšanu šajā lietā. Nepastāv CPL 208. 1 pantam atbilstoši

šķērslis aizmuguriska sprieduma taisīšanai izskatāmajā civillietā.

Atbildētāja nav paziņojusi par neierašanās iemesliem, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu, bet ir radījusi pārliecību, ka nevēlas

piedalīties procesā, dodot pamatu pieņēmumam, ka viņa neapstrīd prasību. Ir priekšnoteikumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Lieta izskatāma bez Atbildētājas piedalīšanās tiesas sēdē, lietā taisāms aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājaspaskaidrojumus, liecinieka /A.V./ liecību, iepazinusies ar civillietā esošajiem pierādījumiem, tiesa uzskata, ka

prasība apmierināma daļēji.

Prasība celta par izpildītā atlīdzināšanu. Lietā noskaidrojama Līguma (saistību tiesību) esamība starp pusēm, un, vai Prasītāja un

Atbildētāja izpildīja savas saistības.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu

otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums ir vairāku personu savstarpējs

ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību.

Līguma noslēgšanai ir vajadzīga vienošanās (saskanīgs gribas izteikums), kas vērsts uz civiltiesiskas saistības nodibināšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1473.pantu, tiesiska darījuma forma atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus

gadījumus.

Tāpat atbilstoši Civillikuma 1482.pantam, darījumi jāizteic rakstveidā pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās. No 1484.-1486.pantu

tulkojuma izriet secinājums, ka rakstiska forma ir būtiska līguma sastāvdaļa tikai tajos gadījumos, kad likums noteiktam līguma veidam

nosaka rakstiskās formas nepieciešamību.

Tātad, līgums var būt mutisks, un to var noslēgt arī ar konkludentām darbībām.

Atbilstoši Civillikuma 1533. un 1534.pantu normām, lai līgumu atzītu par noslēgtu, jāpanāk vienošanās par (1) būtiskajām

sastāvdaļām, (2) blakus noteikumiem un (3) jābūt nolūkam savstarpēji saistīties. Pēc vispārējiem saistību tiesību principiem līguma

priekšmetam ir jābūt noteiktam līgumā, un tikai dabiskās sastāvdaļas ir tās, kas nepieciešamības gadījumā meklējamas tiesību

normās. Civillikuma 1470.pants nosaka būtisko sastāvdaļu definīciju, ka būtisks darījumā ir viss tas, kas nepieciešams tā jēdzienam

un bez kā pats nodomātais darījums nav iespējams.

Līguma priekšmets var būt kādu darbību veikšana, kuras mērķis ir sasniegt kādu citu mērķi, kuram ir mantiska vērtība.

Darījums jānosauc atbilstoši tiesisko attiecību praksē pieņemtajai izpratnei.

Pušu noslēgtais līgums ietver glabājuma, nomas, uzņēmuma līguma elementus. Tomēr konkrētais sadarbības līgums nav pilnībā

identisks nevienam no šiem līgumiem. Tiesai jānoskaidro, kāds bija pušu noslēgtā līguma mērķis un šīs saistību regulējumu. Līgums

izvērtējams pēc tā būtības.

Lietā noskaidrots, ka Atbildētājai/V.K./ pušu sadarbības laikā (no 2010.gada 24.jūlija līdz 2012.gada 18.maijam, un arī 2012.gada

jūnijā piederēja sporta zirgi Rigo, reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā ar NR.LV0486368 (no 07.06.2007. līdz 12.11.2012.), un

Lode, reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā ar Nr. LV 038339250009 (atradusies atbildētājas ganāmpulka uzskaitē no

12.06.2005.-19.06.2012.). Iepriekšminēto apliecina Lauksaimniecības datu centra 06.08.2013. izziņa Nr. 1-8/2013/173 (1.sējums,

l.l.189.-190.), un dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas (1.sējumā, 192.-197.).

Saskaņā ar lietā noskaidrotiem apstākļiem, puses 2010.gada 24.jūlijā Latvijas čempionāta laikā mutvārdos vienojās par sadarbību,

tajā skaitā Atbildētāja apņēmās nodot zirgu Lode (LV 038339250009) Prasītājai glabāšanā, aprūpē, regulārā trenēšanā, un dalībai

sacensībās.

Prasītāja apņēmās pieņemt zirgu aprūpē, nodrošinot trenēšanu, dalību sacensībās. Tāpat puses mutvārdos vienojās, ka viņu

sadarbības finansiālā puse notiek atbilstoši jāšanas sporta praksē pieņemtajiem noteikumiem, ka katras puses ieguldījums

savstarpējā sadarbībā mantiski tiek novērtēts kā puse no sadarbības īstenošanai taisāmajiem izdevumiem.

Lietā netiek apstrīdēts, ka Atbildētāja apņēmās segt pusi no sadarbības īstenošanai taisāmajiem izdevumiem, kā arī Atbildētājai bija

zināmi iepriekšminētie pušu sadarbības līguma nosacījumi, jo no lietā nopratinātā liecinieka /A.V./ liecības tiesa pārliecinājās, ka

Atbildētāja ar līdzīgiem nosacījumiem līdz 2010.gada vasarai bija sadarbojusies ar /A.V./, un vēl pirms tam ar /R.N./.

Iegūti pierādījumi par pušu nodomu savstarpēji saistīties, un pēc satura noslēgtajam darījumam ir glabājuma, nomas, pakalpojuma

līgumu pazīmes.

Netiek apstrīdēts fakts, ka sadarbības laikā Atbildētāja nodeva Prasītājai trenēšanā un daļējā aprūpē zirgus: a) Lode (LV

038339250009) 2010.gada 25.jūlijā; b) Rigo (LV 048636850006) 2010.gada 17.decembrī. Tāpat augstākminētā Lauksaimniecības

datu centra izziņa apliecina zirga Lode atrašanos pie /I.K./ līdz 19.06.2012.

Ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem pierādīts, ka Prasītāja pieņēma zirgus un kopīgi ar savu nepilngadīgo meitu /M.C./

veica regulāru abu zirgu ikdienas aprūpi- izmitināšanu, ēdināšanu, veselības aprūpi (potes, nodrošināja nepieciešamos

medikamentus, pakalpojumus, nagu kopšanu, zobu vīlēšanu, barības piedevas), zirgu trenēšanu, dalību sacensībās, sporta nometnēs,

transportēšanu. Gādāja inventāru un aprīkojumu. Zirgu atrašanās Prasītājas turējumā netiek apstrīdēta. Prasītāja nenoliedz, ka

sadarbības rezultātā /M.C./ radās iespēja vairāk trenēties un startēt, pilnveidojot sportiskās iemaņas. Sadarbības attiecībās labuma

guvējas bija abas puses.

Civilprocesa likuma 96.panta pirmās daļas izpratnē par vispārzināmu atzīstams apstāklis, ka zirgi (turklāt, konkrētā gadījumā- sporta

zirgi) nevar eksistēt paši par sevi bez cilvēka palīdzības, tātad ir uzturami, aprūpējami. Zirgiem nepieciešama barība, stallis, aprūpe.

Tāpat sporta zirgi jātrenē, jānodrošina inventārs, aprīkojums, sporta nometnes, dalība sacensībās, transportēšana.

Saskaņā ar Prasītājas paskaidrojumiem, pušu sadarbības perioda laikā prasītājas turējumā atradās tikai Atbildētājas zirgi Rigo un

Lode.

No lietā iesniegtajiem čekiem, kvītīm, maksājuma dokumentiem par zirgu uzturēšanas izdevumiem, novērtējot tos kopsakarā, tiesa

gūst pārliecību, ka preces pirktas, staļļu īpašniekiem par zirgu ikdienas izmitināšanu, uzturēšanu, kalējiem, vetārstiem pakalpojumi

apmaksāti. Tāpat par piedalīšanos sacensībās, treniņnometnēs, Prasītāja norēķinājusies tieši zirgu Lodes un Rigo vajadzībām, kas

lietā netiek apstrīdēts.

Saskaņā ar aprēķinu zirgu uzturēšanas izmaksas 2011.gadā sastādīja kopā LVL 4 402,11, kurās ietilpa uzturēšanās maksa staļļos,

sacensībās, nometnēs LVL 1 847,70, sacensību dalības maksa LVL 570,88, degvielas izdevumi par zirgu transportēšanu LVL

844,23, aprīkojums uzturēšanai un apmācībai LVL 598,00, par zirgu veselību un aprūpi LVL 236,82, par barības piedevām un

zirglietām LVL 304,48.

Zirgu uzturēšanas izmaksas 2012.gadā laika periodā no 01.01.2012.-18.05.2012. sastādīja kopā LVL 2 013,35, kurās ietilpa

uzturēšanās maksa staļļos, sacensībās, nometnēs LVL 1 249,53, sacensību dalības maksa LVL 110,00, degvielas izdevumi par zirgu

transportēšanu LVL 68,12, par zirgu veselību un aprūpi LVL 449,06, par barības piedevām un zirglietām LVL 136,64. Prasītājas

izmaksas par zirgu uzturēšanu staļļos no 18.05.2012. līdz 2012.gada jūnijam sastādīja LVL 206,15 (1.sējums, l.l. 26., 44.).

Kopējie izdevumi no 2011.gada līdz 2012.gada 19.jūnijam (pilnīgai pušu attiecības pārtraukšanai) ir LVL 6621,61.

Uzturēšanas, aprūpes, treniņu un sacensību izdevumi apkopoti atskaitēs, aprēķinos: par uzturēšanās izmaksām staļļos, sacensībām,

nometnēm (1.sējums, l.l.27.,45.,), par zirgu veselību un aprūpi (1.sējums, l.l.37.,51.,), sacensību starta naudas izmaksas (1.sējums,

l.l.67.), izdevumi par zirgu transportēšanu uz sacensībām, treniņnometnēm, pārvietošanu uz citiem staļļiem (1.sējums, l.l.79.-80.).

Aprēķinus pamato un pierāda pievienotie rēķini, kvītis, čeki, maksājumu uzziņas, AS ”Swedbank” bankas pārskaitījumi par iegādātām

precēm, apmaksātiem pakalpojumiem zirgu vajadzībām (1.sējumā l.l.29.-30.,32.-35.,38.-43.,44., 45., 46., 48.,50.,52.-55.- 65., 69.-

78.,79.,80., ), 2.sējumā, l.l.1.). Iegādātais preču klāsts pēc sava satura atbilst zirgu vajadzībām.

/V.B./ izsniegtā izziņa pierāda, ka viņa īpašumā /Nosaukums D/ stallī no 15.11.11.-10.06.12. periodiski uzturējās zirgi Lode un Rigo,

un šajā laika periodā Prasītāja veikusi maksājumus par zirgu novietni Ls 529,80 apmērā (1.sējums, l.l.31.).

Tāpat Sacensību starta naudas, un naudas balvu saraksts (1.sējums, l.l.67.), Latvijas Jātnieku Federācijas 2012.gada 1.augusta

izziņa Nr. 1-10/46 apliecina izmaksas par Prasītājas meitas /M.C./ piedalīšanos sacensībās ar zirgiem Lode un Rigo no 2011.gada

1.janvāra līdz 2012.gada augustam un samaksātu starta naudu Ls 570 (1.sējums, l.l.66.). Izdrukas no Latvijas Jātnieku Federācijas

mājaslapas pierāda /M.C./ vairākkārtēju piedalīšanos dažādās Latvijas Jātnieku Federācijas rīkotajās sacensībās ar zirgiem Lode un

Rigo (1.sējumā, l.l.81.-91., 183., 184., 233.-238., 239., 240.-250.), (2.sējumā, l.l. 38.-39.).

Pušu Līguma priekšmetā ietilpa arī Prasītājas veikto darbību izpilde. No prasītājas puses līguma izpildes rezultātā tika nodrošināts, ka

laikā no 2010.gada 25.jūlija - 2012.gada 18.maijam zirgi tika labi uzturēti, trenēti, piedalījās sacensībās, sasniedza labus rezultātus,

tika uzturēti vēl līdz 2012.gada jūnijam. No lietā iesniegtajiem čekiem, kvītīm, maksājuma dokumentiem par zirgu uzturēšanas

izdevumiem, novērtējot tos kopsakarā, tiesa gūst pārliecību, ka preces pirktas. Staļļu īpašniekiem par zirgu ikdienas izmitināšanu,

uzturēšanu, kalējiem, vetārstiem pakalpojumi apmaksāti. Tāpat par piedalīšanos sacensībās, treniņnometnēs, Prasītāja

norēķinājusies tieši zirgu Lodes un Rigo vajadzībām, kas lietā netiek apstrīdēts. Kā arī nav apstrīdēti zirgu uzturēšanas izdevumi.

Tiesai nav šaubu, ka Prasītāja rūpējusies par zirgiem, ievērojot visas Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta prasības, saskaņā ar

kuru īpašniekam vai turētājam jārūpējas par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši sugai, vecumam, fizioloģijai.

Zirgu turēšanas apstākļi, atrodoties prasītājas aprūpē, atbilda labas saimniekošanas nosacījumiem. Sacensību tabulas atspoguļo

zirgu Lode un Rigo regulāru piedalīšanos sacensībās, tātad, attiecīgu sagatavotības līmeni, kas sasniegts Prasītājas veikto treniņu

rezultātā. Tas arī vēl papildus pierāda, ka līguma priekšmets ir konkrētu pasākumu īstenošana. Lietā nav strīda par lietas faktiskajiem

apstākļiem attiecībā uz Prasītājas veiktajiem darbiem.

Atbildētājai izrakstītie rēķini par zirgu aprūpes, uzturēšanas, apmācības izdevumiem par 2011. - 2012.gadu (1.sējumā, l.l. 135.-138.,

168.-170.) kopsakarā ar Atbildētājas veikto maksājumu apkopojumu (1.sējumā, l.l. 122.) pierāda Atbildētājas nesamaksātus rēķinus

par kopējo summu Ls 2284,72.

Rēķinu izsniegšana Atbildētājai netiek apstrīdēta. Saskaņā ar AS ”Swedbank” sniegtām ziņām Prasītājas konta izdruku (1.sējumā,

l.l.159.), Atbildētāja 2011.gada 18.maijā veikusi Ls 70 samaksu Prasītājas kontā, norādot maksājuma mērķi ”par sporta zirga

apmācību”. Saskaņā ar kases ieņēmumu orderiem no Atbildētājas pieņemti maksājumi par zirgu uzturēšanu un apmācību (1.sējumā,

l.l.160.-163.). /V.B./ izsniegtā izziņa pierāda, ka viņa īpašumā /Nosaukums D/ stallī no 15.11.11.-10.06.12. periodiski uzturējās zirgi

Lode un Rigo. Atbildētāja par laiku no 01.12.-31.12.11. samaksājusi Ls 130 (1.sējums, l.l.165.). Iegūti pierādījumi, ka Atbildētāja

daļēji apmaksājusi Prasītājas sniegtos pakalpojumus, tātad, atzinusi starp pusēm pastāvošas līgumiskas attiecības.

Prasītājas un Atbildētājas darījums atspoguļots /I.K./ saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā (1.sējums,

l.l.123.-130, 133.-134.), un Valsts ieņēmumu dienestam sniegtajā atskaitē „Ienākumi no saimnieciskās darbības” (forma D3,

1.sējumā, l.l.131.-132.).

No Prasītājas sūtītajām e-vēstulēm, kuras ierakstītas SIA ”Inbokss” datu nesējā – diskā ar identifikācijas Nr. 316159LD08847

(2.sējumā, l.l.71.), (vēstuļu atšifrējumi atrodas 2.sējumā, l.l. 84.-101.), tiesa pārliecinās, ka Prasītāja vairākkārt atgādinājusi

Atbildētājai par parāda samaksu, sūtījusi informāciju par zirgu uzturēšanas izdevumiem, aprēķinus: 18.10.2011., 19.04.2012.,

30.05.2012., 31.05.2012., 18.06.2012.

Prasītāja sūtījusi vēstules uz e-pasta adresi vidzemes_siens@inbox.lv. Ar Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra 16.09.2013. izziņu

Nr. 7-3-138831 pierādīts, ka Atbildētāja ir individuālā komersanta IK /Nosaukums /, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

adrese /adrese /, vienīgas dalībnieks (2.sējumā, l.l.50.). Izdruka no interneta portāla Google (1.sējumā, l.l. 206.) sniedz informāciju, ka

IK /Nosaukums / e-pasta adrese ir vidzemes_siens@inbox.lv, mobilā tālruņa Nr. /numurs/ (1.sējumā, l.l.206.).

SIA ”Inbokss” CD diskā ar identifikācijas Nr. 316159LD08847, atrodas 18.06.2012. e-vēstule, no kuras secināms, ka Prasītāja

saņēmusi atbildi no e-pasta vidzemes_siens@inbox.lv, kurā vēstules sastādītāja /V.K./, atsaucoties uz Prasītājas 15.jūnija 2012.gada

e-pasta vēstuli, atzīst zirgu Lode un Rigo atrašanos pie Prasītājas, un, ka puses saistījusi vienošanās, kura ir izbeigta. No vēstules

teksta arī secināms, ka Atbildētāja parādu neatzīst, uzskatot, ka Prasītāja zirgus paturējusi ķīlā (2.sējumā, l.l.102.-103.).

No lietas faktiskajiem apstākļiem secināms, ka noteiktu laika periodu (līdz 2011.gadam) Atbildētāja pildīja savstarpējās vienošanās

pienākumus, samaksāja rēķinus par zirgu uzturēšanu, akceptējot pušu noslēgto vienošanos. Samaksa papildus norāda uz līgumisko

attiecību pastāvēšanu. Ir pierādīts, ka puses bija vienojušās par līguma priekšmetu, maksu, sadarbojušās.

Civillikuma 1488.panta pirmais punkts noteic, ka darījumam, ko izpildījušas abas puses, ir tādas pašas sekas, kādas tam būtu, ja tas

būtu uzrakstīts.

No lietas apstākļiem neizriet, ka puses būtu vienojušas par to, ka strīda gadījumā varēs atsaukties tikai un vienīgi uz rakstveida

līgumu. Līdz ar to darījuma nenoslēgšana rakstveidā nav pamats atzinumam, ka darījums starp pusēm nav noticis, jo likums rakstveida

formu neprasa.

Atbilstoši Civillikuma 1488.panta 2)punktam, ja viens no dalībniekiem līgumu labprātīgi izpilda, bet otrs izpildījumu pilnīgi vai pa daļām

pieņem, tad pirmajam ir tiesība prasīt atlīdzību.

Atbildētāja nav pierādījusi, ka zirgi būtu slikti kopti, vai tiem nebūtu nodrošināti nepieciešamie pakalpojumi. Sadarbības periodā

nekad nav centusies aizvest zirgus, tātad, bijusi apmierināta par saņemtajiem pakalpojumiem. Zirgu piedalīšanās sacensībās,

sasniedzot aizvien labākus rezultātus, tāpat apstiprina darbu izpildījumu. Atbildētāja nav iesniegusi nekādus Civillikuma 1838.pantam

atbilstošus pierādījumus, ka viņa pati, nevis Prasītāja, būtu uzturējusi Rigo un Lodi un maksājusi visus zirgu uzturēšanas izdevumus.

Atbilstoši CPL 93.pantam, katra puse savus prasījumus vai iebildumus pamato ar attiecīgiem faktiem. Pretējā puse savukārt tiesīga

šos faktus apstrīdēt, iesniedzot par to rakstveida vai mutiskus (tiesas sēdē) paskaidrojumus.

Komentējot CPL 96.panta piektās daļas piemērošanas nosacījumus, tiesību doktrīnā atzīts, ka svarīgi ievērot ne tikai faktu

apstrīdēšanas formu (paskaidrojumi), bet arī termiņu, kas noteikts faktu apstrīdēšanai.

Izbeidzoties šādam termiņam, fakts kļūst neapstrīdēts, un puse, kas uz to pamatojusi savus prasījumus, vai iebildumus, atbrīvojas no šī

fakta pierādīšanas. Pēc vispārējā noteikuma puses paskaidrojumus ar faktu apstrīdējumiem var iesniegt tiesā visā lietas

sagatavošanas iztiesāšanai laikā. Šādus paskaidrojumus var dot arī iztiesāšanas laikā tiesas sēdē. Ja no paskaidrojumiem nav

redzams, vai lietas dalībnieks atzīst vai noliedz apstākļus (faktus), uz kuriem pamatoti pretējās puses prasījumi vai iebildumi, tiesai tas

jācenšas noskaidrot, un ja to nav izdevies noskaidrot ātrāk, tas jādara tiesas sēdē, iztiesājot lietu, uzdodot attiecīgus jautājumus lietas

dalībniekiem. Ja puse atsakās atbildēt uz jautājumu par strīdīgiem apstākļiem vai izvairās dot paskaidrojumus par tiem, tiesa var

pieļaut, ka puse šos apstākļus neapstrīd (Civilprocesa likuma komentāri. I. Daļa, Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.-Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2011. l.l. 269.-270.lpp).

Ir pierādīta pušu vienošanās. Atbildētāja nav apstrīdējusi faktiskos apstākļus, nav pierādījusi, ka Prasītāja būtu nepienācīgi pildījusi

savu saistību. Tiesai atbilstoši prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem ir pārliecība, ka Prasītāja nodrošināja zirgiem kvalitatīvus

turēšanas, aprūpes un trenēšanas apstākļus, par ko liecina zirgu regulāra piedalīšanās sacensībās. Atbildētāja nekad nav apstrīdējusi

Prasītājas tiesības saņemt pusi no maksas par zirgu uzturēšanu, aprūpi, trenēšanu. Atbildētāja saņēma saviem zirgiem sniegtus

pakalpojumus no Prasītājas, un maksājot par pakalpojumiem, pieņēma izpildījumu, kas ir papildus pierādījums, ka viņa atzinusi

sadarbības līgumu. Atbildētāja nav pierādījusi, ka vienošanās starp pusēm notikusi uz kādiem citiem nosacījumiem. /V.K./ nekādi nav

reaģējusi uz prasību.

Parāda aprēķins par LVL 2284,72 apmērā atbilst sadarbības līgumā ietvertajam darbu aprakstam, ko Prasītāja ir paveikusi, un tie

atbilst tieši konkrētām izdevumu pozīcijām, kuru apmaksu pierāda čeki, kvītis. Ir pierādīti priekšnoteikumi samaksas LVL 2284,72

saņemšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 2)punktu Prasītāja arī 2012.gada 1.septembrī nosūtījusi ierakstītā vēstulē pirmstiesas pretenziju

Atbildētājai, aicinot samaksāt parādu. Atbildētāja maksājumu nav veikusi, izvairījusies saņemt vēstuli (1.sējumā, l.l. 208., 2.sējumā, l.l.

132.-133.).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek pienākumu izpildīt apsolīto. Prasītāja, ceļot prasību par divpusēja

līguma izpildīšanu, atbilstoši Civillikuma 1591.pantam, pierādījusi, ka no savas puses līgumu ir izpildījusi. Saskaņā ar Civillikuma

1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā.

Ņemot vērā lietā esošos augstāk izvērtētos pierādījumus, tāpat liecinieka /A.V./ liecību tiesas sēdē, ka pie līdzīgiem sadarbības

apstākļiem Atbildētāja palikusi parādā par zirgu uzturēšanu /V/ ģimenei, pirms tam nemaksājusi arī /R.N./, kas kopumā raksturo

Atbildētājas attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem, tiesa atzīst Prasītājas iesniegtos pierādījumus par pietiekamiem strīda

izšķiršanai.

Prasība par parāda LVL 2284,72 piedziņu pierādīta, pamatota un apmierināma.

Atbilstoši Civillikuma 1756., 1757., 1759. un 1765. pantu nosacījumiem no Atbildētājas par labu prasītājai piedzenami aprēķinātie

likumiskie nokavējuma procenti saskaņā ar aprēķinu (2.sējumā, l.l. 107.) par laiku no 2012.gada 18.maija (sadarbības izbeigšanas

dienas) līdz 2014.gada 29.janvārim Ls 232,56.

Nosakāmas prasītājas tiesības saņemt likumiskos procentus (likme - 6 % gadā) no piedzītās summas Ls 2284,72, ar 30.01.2014.

līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Daļēji apmierināma prasība par morālā kaitējuma piedziņu.

Civillikuma 1635.panta pirmā daļa noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var

vainot. Civillikuma 1635.panta otrās daļas izpratnē ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar

neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka nemantiska (morāla) kaitējuma nodarīšana dod tiesības cietušajam prasīt no aizskārēja apmierinājumu, tas

ir tiesiskos aizsardzības līdzekļus. Atbilstoši Civillikuma 1635.panta otrajai daļai, tiesa ir tiesīga noteikt mantisku kompensāciju par

nodarīto morālo kaitējumu. Šis tiesas noteiktais maksājums pēc savas būtības ir mantiska atlīdzība (maksa, kompensācija) par

nemantisku, nemateriālu vai naudā tieši neizsakāmu kaitējumu (pametumu), par sāpēm un ciešanām, ko jūt cietušais sakarā ar

tiesību aizskārumu, kā arī par ērtību zaudēšanu sakarā ar personisko tiesību vai labumu aizskārumu, ar mērķi sniegt likumisku

apmierinājumu cietušajam, tas ir- aizskarto tiesību aizsardzībai.

Tiesu praksē atzīts, ka, morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai

jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur vainojamā persona no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas

nākotnē.

Atbilstoši iepriekšminētā panta normai, morālais kaitējums nozīmē negatīvas izmaiņas cilvēka psihē, kas izpaužas fiziskās, garīgās

ciešanās, kas konkrētā situācijā iespaido cietušā psiholoģisku labsajūtu, komfortu, rada cietušajam noteiktu fizisku reakciju. Jebkura

prettiesiska darbība vai bezatbildība var radīt dažādas pakāpes ciešanas. Viena no galvenajām morālā kaitējuma īpatnībām, ka

negatīvās izmaiņas notiek cietušā apziņā. To izpausmes formas atkarīgas no katra cilvēka psihes.

Lai apmierinātu prasību par morālā kaitējuma piedziņu, tiesai vispirms jākonstatē kādas personas prettiesiska, neatļauta rīcība, kuras

rezultātā nodarīts prasītāja nemantisko tiesību aizskārums jeb morāls kaitējums.

Prasītāja norāda, ka morālais kaitējums radies kā Atbildētājas negodprātīga rīcība, izvairoties no prasītājas sniegto pakalpojumu

apmaksas, un, vēršoties policijā ar Prasītāju apmelojošiem iesniegumiem tika iedragāta prasītājas pašsajūta, kuru nav iespējams tūlīt

atgriezt iepriekšējā psiholoģiskā komforta līmenī. Morālo traumu rada dziļi šokējošs, personiski aizvainojošais un publiski paustais

apmelošanas fakts, neslēpts, zirga prom vešanas brīdī atklāti izteikts izsmiekls par Prasītājas atrašanos policijā aizdomās turētās

statusā, atkārtotas pazemojošas nopratināšanas, kurās Prasītāja bija spiesta pierādīt savu nevainīgumu, aizstāvoties pret

apmelojošām sūdzībām, kas ir pretrunā ar ikviena izglītota, inteliģentā ģimenē audzināta cilvēka dzīves pamatvērtībām - labvēlību,

godprātību, labticību, taisnīguma izjūtu, atsaucību, cilvēcisku līdzjūtību, izpalīdzību, sadarbību, lietišķu un pozitīvu attieksmi pret

problēmu risināšanu. Šo traumu pastiprina bezspēcība baumu straujās darbības priekšā, kas izplatot neargumentētu informāciju par

policijas struktūru iejaukšanos, grauj Prasītājas līdz šim nevainojamo reputāciju, ne tikai Latvijas Jātnieku Federācijas aprindās, bet

rada arī negatīvu, noraidošu distancētu attieksmi pret Prasītāju un atstāj ilgtermiņa iespaidu uz turpmākas saimnieciskas sadarbības

veikšanu zirgu trenēšanā, izrādīšanā, sacensībās, pārdošanā. Sekas neļauj Prasītājai turpināt ierasto dzīves modeli, jo izpaužas kā

pārmērīga piesardzība, nepamatotas bažas, nespēja uzticēties jauniem, potenciāliem sadarbības partneriem, ietekmē prasītājas

spēju adekvāti darboties pamatprofesijā, tas ir- sniegt psiholoģiskas konsultācijas privātprakses ietvaros, jo psihologa darbs prasa

no speciālista apzinātu sava psiholoģiskā līdzsvara uzturēšanu, kas nodrošina neitrālu un objektīvu pieeju klientu problēmu

risināšanai.

Negatīvā pārdzīvojuma rezultātā saasinātie veselības traucējumi nopietni ietekmē Prasītājas dzīves kvalitāti, izraisa ilgstošas

migrēnas lēkmes, paātrinātu sirdsdarbību, un citus simptomus, stipri ierobežo gan fiziskās, gan garīgās darbaspējas, ievērojami

samazina produktīvas aktivitātes apjomu. Prasītāja piedzīvoja morālas ciešanas, un to sekas turpina pastāvēt. Nodarīts morāls

kaitējums.

Saskaņā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas Iecirkņa priekšnieka /A.V./ 2012.gada 3.augusta atbildi Nr. 20/10/20-

4374 /I.K./, VP RRP Siguldas iecirknī sakarā ar Atbildētājas iesniegumu, 21.06.2012. tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt

kriminālprocesu. Kā arī pēc prokurora protesta policija veikusi papildus darbības, un 26.07.2012. atkārtoti pieņēmusi Lēmumu par

atteikšanos uzsākt kriminālprocesu (1.sējumā, l.l.171.).

Policijas izziņa pierāda Prasītājas paskaidrojumus par to, ka /V.K./ ar sūdzību pret /I.K./ bija vērsusies policijā nepamatoti.

Tiesa uzskata par pamatotiem prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka Atbildētāja nepamatoto iesniegumu rezultātā Prasītāja

bija spiesta apmeklēt policijas iestādes, skaidrojot policijai, ka nav vainīga, lai aizstāvētu sevi, tērēja nervus, viņai bija liels stress,

rezultātā sajuta diskomfortu, kas negatīvi ietekmēja veselību. Iepriekšminētās situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Prasītājas veselību

pierāda neirologa /S.V. 07.10.2013. izsniegtais izraksts no Prasītājas ambulatorās kartes, saskaņā ar kuru Prasītāja ar

augstākminētām sūdzībām vērsās pie neirologa, un viņai konstatēta trauksme ar panikas lēkmēm (2.sējumā, l.l.55.).

Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, tiesai nav šaubu, ka Atbildētāja iesniedza policijā apzināti nepatiesus iesniegumus par

kriminālprocesa uzsākšanu pret Prasītāju, un, ka šajos iesniegumos Atbildētāja nepārprotami norādījusi Prasītāju kā personu, kas

piesavinājās viņas zirgus, lai gan netiek apstrīdēts, ka puses saistīja līgumiskas attiecības, saskaņā ar kurām Atbildētāja pati bija

nodevusi zirgus Prasītājai. No lietas apstākļiem izriet, ka Atbildētājas rīcības rezultātā Prasītājai nodarīts morāls kaitējums - garīgas

ciešanas, kas izraisītas neatļautas darbības rezultātā. Aizskartas Prasītājas nemantiskās tiesības. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa

pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Atbildētājas rīcība atbilst Civillikuma 1635.panta nosacījumiem,

par ko nosakāma atlīdzība par morālo kaitējumu. Tiesai nav šaubu, ka Atbildētājas darbības izraisījušas Prasītājai garīgas ciešanas.

Iegūtie pierādījumi par cēlonisko sakaru starp Atbildētājas rīcību un prasītājas veselības stāvokli ir pietiekami. Vērtējot naudas

summas apmēru, kāds izmaksājams sakarā ar morālo kaitējumu, ņemot vērā atbildētājas konkrēto darbību apjomu, tiesa uzskata, ka

tas nosakāms nelielā apmērā, un no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenama atlīdzība par morālo kaitējumu 150 euro, kas

konkrētajā gadījumā par Prasītājai radītajiem pārdzīvojumiem ir taisnīga un samērīga atlīdzība, ar gandarījuma un prevencijas funkciju.

Pārējā daļā prasība par morālā kaitējuma piedziņu noraidāma.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja apkopojusi un lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus par laiku, sākot ar 2012.gada 6.jūniju lūdz 2014.gada 30.janvārim

(2.sējumā, l.l.109.-110.).

Prasības summa ir Ls 3446,58. Prasītājas samaksāto valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā un prasības

nodrošināšanu pierāda: 28.08.2013. AS ”SEB Banka” maksājuma uzdevums Nr.207 par LVL 352,86 samaksu, tajā skaitā Ls 50 par

prasības nodrošināšanu (1.sējums, l.l. 23.).

Proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram valsts nodeva piedzenama LVL 230,46 apmērā (327,92 euro), kā arī saskaņā ar

28.08.2013. AS ”SEB banka” maksājuma uzdevumu samaksātā valsts nodeva par prasības nodrošinājumu LVL 50 (71,14 euro),

kopā piedzenama valsts nodeva LVL 280,46 (399,06 euro).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 38.panta pirmās daļas 5)punktu, atbilstoši 28.08.2013. AS ”Swedbank” maksājuma dokumentam

Nr.208 veiktajai samaksai Ls 6 (1.sējums, l.l.213.), no Atbildētājas piedzenama kancelejas nodeva Ls 6 (8,54 euro) apmērā.

Atbilstoši CPL 39.panta pirmās daļas 7)punktam no Atbildētājas piedzenami ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi, kurus

pierāda maksāšanas dokumenti:

21.10.2013. saskaņā ar AS ”Swedbank” Maksājuma dokumentu Nr. 212 samaksāta valsts nodeva par izpildu dokumentu izsniegšanu

LVL 2 (2.sējumā, l.l.124.);

21.10.2013. saskaņā ar AS ”Swedbank” Maksājuma dokumentu Nr. 213 zvērinātam tiesu izpildītājai L.Krimai samaksāti sprieduma

izpildes izdevumi LVL 57,98 (2.sējumā, l.l.125.);

Kopā izdevumi par prasības nodrošināšanu piedzenami Ls 59,98 (85,34 euro) apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus saskaņā ar CPL 44.panta pirmās daļas 1)punktu par zvērināta advokāta

palīdzības apmaksu.

Tiesa atzīst par pamatotiem Prasītājas izdevumus Ls 536,25, jo prasības pieteikuma sagatavošanai prasītājai bija nepieciešami

advokāta pakalpojumi, kurus Prasītāja saņēmusi, kā arī apmaksājusi iepriekšminētā apmērā, un šī summa atbilst likumā noteiktajam

apmēram, jo nepārsniedz 30% no prasības summas apmierinātās daļas.

29.08.2012 saskaņā ar Maksājuma uzdevumu Nr. 191, atbilstoši rēķinam Nr. 18/2012 no 2012.gada 28.augusta, veikta samaksa par

advokāta konsultāciju Ls 25, zvērinātam advokātam /A.S./ (2.sējumā, l.l.114., 116.);

17.09.2013. saskaņā ar Maksājuma uzdevumu Nr. 209. veikta samaksa par advokāta konsultāciju Ls 250 zvērinātai advokātei /A.M./

(AS ”Swedbank” maksājuma dokuments Nr. 209. (2.sējumā, l.l.123.).

15.11.2013. AS ”Swedbank” Maksājuma uzdevums Nr. 215, veikts maksājums par advokāta konsultāciju Ls 123,75 (2.sējumā,

l.l.126.).

27.01.2014. saskaņā ar AS ”Swedbank” maksājuma uzdevumu Nr. 222, veikts maksājums /A.M./ Ls 137,50 apmērā (195.64 euro).

Pierādījumi par LVL 536,25 apmaksu iesniegti.

Prasītāja lūdz piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus saskaņā ar CPL 44.panta pirmās daļas 2)punktu. Saskaņā ar

iepriekšminēto likuma normu ceļa un uzturēšanās izdevumi par ierašanos uz sēdēm atlīdzināmi pēc Ministru kabineta (MK

2010.gada 12.oktobra Noteikumos Nr. 969 (redakcija no 01.11.2011.) noteiktajām likmēm komandējuma atlīdzībai (Noteikumu 8.2.,

8.2.4.punkts):

a) ceļa izdevumus par braucieniem uz tiesu 2014.gada 3.decembrī un 2014.gada 30.janvārī. Nav šaubu, ka degviela iegādāta

braucieniem uz tiesas sēdēm. Iesniegti izdevumus apliecinoši dokumenti:

1) 03.12.2013 degvielas izmaksas par ierašanos tiesā Rīga-Limbaži-Rīga 172,2 km x 0,12 l= 20,66 x 0,929Ls/1= 19,19 Ls (patēriņš

12 1/100 km).

2) 30.01.2014. degvielas izmaksas par ierašanos tiesā Rīga-Limbaži-Rīga 172,2 km x 0,12 l = 20,66 x 0,924Ls/1 (1,315 EUR)=19,09

Ls (patēriņš 12 1/100 km). Prasītājas izdevumus par degvielas iegādi ierodoties uz tiesas sēdēm pierāda pievienotie čeki par

degvielas iegādi Ls 11,20 vērtībā un Ls 20,54 vērtībā (2.sējumā, l.l.193.). Nav strīda, ka prasītājas dzīvesvieta ir Rīgā, un ir

vispārzināms fakts, ka attālums no Rīgas līdz Limbažiem ir 90 km, Prasītājai šis attālums bija jāveic, ierodoties uz divām tiesas

sēdēm.

Tiesa atzīst par pierādītiem un pamatotiem Prasītājas izdevumus par ierašanos uz sēdēm Ls 38,28 apmērā. Ir pamats piedzīt no

atbildētāja izdevumus par ierašanos uz sēdēm

Prasītāja lūdz piedzīt izdevumus Ls 5,01, kas samaksāti 01.09.2012., ar čeka nr. 0118580, par apdrošinātas vēstules nosūtīšanu

Atbildētājai, kurā atradās pirmstiesas brīdinājums, kas saistīti ar pierādījumu iegūšanu samaksu. 2012.gada 30.augustā sastādīts

brīdinājums atrodas 2.sējumā, l.l.132.

Prasītāja lūdz piedzīt no Atbildētājas izdevumus ar rakstveida pierādījumu iegūšanu, tulkošanu.

CPL 44.panta pirmās daļas 3)punktā paredzēts, ka izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu atlīdzināmi to faktiskajā

apmērā.

Izdevumus, kas 17.09.2013. samaksāti pēc kvīts Nr. 273441 par tulkojumiem un apliecinājumiem Ls 19,24 apmērā (2.sējumā,

l.l.122.). Iepriekšminētie izdevumi uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar pierādījumu iegūšanu CPL 44.panta pirmās daļas 3) un

4)punktu izpratnē.

Tiesa atzīst par pamatotiem tiesāšanās izdevumus kopējā apmērā Ls 945,22 ( 1344,93 euro), kas piedzenami no Atbildētājas.

Novērtējot pārējos Pieteikumā par tiesāšanās izdevumu piedziņu minētos izdevumus tiesa atzīst, ka ne visi iesniegtie dokumenti

izskatāmajā civillietā pierāda, ka izdevumi radušies izskatāmās civillietas ietvaros. Atbilstoši CPL 94.pantam tiesa pieņem un izvērtē

tikai tos pierādījumus par izdevumiem, par ko ir pārliecinoši pierādījumi, ka tie ir izdevumi lietā. Tiesai nav jāpiedzen visi izdevumi,

kas Prasītājai radušies sakarā ar kādu dokumentu izprasīšanu, noformēšanu, ko dalībnieks maksājis par dažādu tiesā iesniedzamo

dokumentu iegūšanu, piemēram, bankas komisijas maksas, izdevumi par advokātu konsultācijām, par ko iesniegtajās kvītīs nav

nekādas atzīmes, ka prasītāja vērsusies pie advokātiem izskatāmās lietas sakarā. Prasītājas iesniegtajās kvītīs, maksājumu

dokumentos uzrādītā informācija nav pietiekama, lai šos izdevumus saistītu ar konkrēto lietu.

Civilprocesa likuma 93.pants attiecas arī uz tiesāšanās izdevumu pierādīšanu. Tiesa uzskata, ka nav atzīstami par tiesāšanās

izdevumiem CPL 33.panta izpratnē un nav pamatots lūgums par tiesāšanās izdevumu piedziņu veiktie maksājumi pēc sekojošiem

maksājumu dokumentiem: 06.06.12. maksājuma uzdevums Nr. 185, maksāts par jurista konsultāciju Ls 20 apmērā; 06.06.12. maksa

par apkalpošanu (bankas komisija) Ls 0,25; 12.06.12. ar Maksājuma uzdevumu Nr. 186 veikta samaksa par jurista konsultāciju Ls

30; 22.06.12. ar Maksājuma uzdevumu Nr. 188 par jurista konsultāciju veikta Ls 20 samaksa; 04.07.2012. pēc kvīts Nr. 11163 veikts

maksājums par advokāta konsultāciju Ls 80; 13.10.2012. pēc čeka Nr. 0284586 apmaksāta ierakstīta vēstule Ls 2,71; 20.12.2012.

pēc čeka Nr. 0121228 samaksāts par ierakstītas vēstules nosūtīšanu Ls 1,14 apmērā; 28.08.2013. bankas komisija Ls 0,25;

30.08.2012. pēc čeka Nr. 0284882 ierakstīta vēstule Ls 2,63; 30.08.2012. ar bankas orderi Nr. 989/7667 Maksājumu

uzdevumu/darījumu izdruku apstiprināšanu Ls 1; 16.09.2013. pēc kvīts Nr. 4304 apmaksāta Uzņēmumu reģistra izziņas saņemšana

Ls 2; 17.09.2013. Maksājumu apkalpošana (bankas komisija) Ls 0,25; 23.09.2013. bankas orderis Nr.942/45496 maksājumu

uzdevumu/darījumu izdruku apstiprināšana Ls 0,40; 09.10.2012. pēc čeka Nr. 0274473 apmaksāta ierakstīta vēstule Ls 2,05;

21.10.2013. bankas komisija Ls 0,25; 21.10.2013. bankas komisija Ls 0,25; 15.11.2013. bankas komisija Ls 0,25; 30.11.2013.

bankas orderis Nr. 931/48786 maksājumu uzdevumu/darījumu izdruku apstiprināšana Ls 0,60; 27.01.2014. maksājuma apkalpošana

bankas komisija Ls 0,25; 28.01.2014. bankas orderis Nr. 922/51480 maksājumu uzdevumu/darījumu izdruku apstiprināšana Ls 0,40;

(2.sējumā, l.l.111.-113.,115.,117.,120.,121.,128.,).

Pie šādiem apstākļiem lūgums par ar tiesāšanās izdevumu piedziņu apmierināms Ls 945,23 apmērā, bet pārējā daļā noraidāms kā

nepamatots un nepierādīts.

Valsts labā no atbildētājas piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi atbilstoši aprēķinam 11,35 euro (1.sējums.l.l.2.lpp).

Atbilstoši CPL 204. 1 pantam nosakāms, ka spriedums jāizpilda labprātīgi 10 dienu laikā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,190., 192., 193., 194.,195.pantiem, 208.1,187.panta otro daļu, tiesa

nosprieda:

/I.K./ prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /V.K./, personas kods /personas kods/, par labu /I.K./, personas kods /personas kods/, izpildītā atlīdzību 3250,86 euro (trīs

tūkstoši divi simti piecdesmit euro un 86 euro centus) (LVL 2 284,72), likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada

18.maija līdz 2014.gada 29.janvārim 330,90 euro (trīs simti trīsdesmit euro un 90 euro centus (LVL 232,56).

Noteikt /I.K./ personas kods /personas kods/, tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus no piedzītās summas 3250,86 euro

par laika periodu no 2014.gada 30.janvāra līdz sprieduma izpildes brīdim.

Piedzīt no /V.K./, personas kods /personas kods/, par labu /I.K./, personas kods /personas kods/, morālā kaitējuma kompensāciju 150

euro (viens simts piecdesmit euro) (LVL 105,42).

Piedzīt no /V.K./, personas kods /personas kods/, par labu /I.K./, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus 1344,93

euro (LVL 945,22).

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Piedzīt no /V.K./, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,35 euro (vienpadsmiteuro un

35 euro centus) (LVL 7,98.)

Spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs ir tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisko spriedumu apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai protestu rajona tiesā, sākot no 2014.gada 27.februāra.

Atbildētāja nav tiesīga pārsūdzēt aizmugurisko spriedumu apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriskā sprieduma

nosūtīšanas dienas tiesīga iesniegt Limbažu rajona tiesai pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 27.februārī.

Limbažu rajona tiesas tiesnese D.Glinka