Court partially allowed consumer credit debt claim, rejecting document copying fees as non-court costs.

Lietas arhīva Nr. C-3455-21/8

ECLI:LV:ZRT:2021:1103.C73345521.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2021. gada 3. novembrī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese N.Paņkiva,

izskatīja rakstveida procesā civillietu /Nosaukums/prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja /Nosaukums/ cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1587.,

1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1805., 1828., 1934., 1943. pantu lūdz piedzīt no atbildētāja kredīta summu 4916,54 euro, procentus par

kredīta lietošanu par periodu 30.05.2016.-15.08.2019. 285,17 euro, procentus par kredīta lietošanu par kavēto summu par periodu

30.05.2016.-15.08.2019. 80,11 euro, līgumsodu par periodu 30.05.2016.-15.08.2019. 45,69 euro, nokavējuma procentus pēc galīgās norēķinu

dienas par periodu no 25.07.2019.-01.04.2020. 1529,49 euro, nokavējuma procentus par periodu 01.04.2020.-26.02.2021. 267,51 euro, piedzīt

visus tiesas izdevumus, kā arī lūdz atzīt prasītājas tiesības saņemt 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laika posmu līdz

sprieduma izpildes dienai.

[2] Prasītāja prasību motivē ar to, pamatojoties uz /datums/. atbildētāja iesniegumu starp atbildētāju un AS /Nosaukums A/ (turpmāk arī

aizdevējs) tika noslēgts līgums par norēķina konta Nr. /konta numurs/ atvēršanu (turpmāk arī Līgums), maksājumu kartes saņemšanu un kredītlimita

300 euro apmērā piešķiršanu. Pamatojoties uz atbildētāja /datums/ iesniegumu, pie norēķinu konta piešķirts kredītlimits 1665 euro apmērā. Pamatojoties

uz atbildētāja iesniegumu, piešķirtais kredītlimits samazināts uz 1515 euro.

Saskaņā ar Līguma speciālajiem noteikumiem par izmantoto kredītlimitu jāmaksā lietošanas procenti – 22% gadā. Nokavējuma procenti,

ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta otrā prim seši daļā noteikto apmēru, pielīgti 6% gadā. Procentu likme par neatļautu negatīvu

atlikumu (līgumsods) pielīgts 0,175%. Ikmēneša maksājuma datums Līgumā noteikts katra mēneša 15.datums.

Līguma 5. nodaļā noteikts, ka atbildētājiem par izmantoto kredītlimita daļu ir pienākums maksāt kredīta jeb lietošanas procentus par katru

aizdevuma izmantošanas dienu. Ja līdz norēķinu dienai atbildētājs nav samaksājis minimālās iemaksas summu, tad atbildētājam ir pienākums maksāt

nokavējuma procentus. Savukārt procenti par neatļautu negatīvu atlikumu (līgumsods) jāmaksā, sākot ar dienu, kad šāds atlikums radies, līdz dienai, kad

naudas summa samaksāta. Piešķirtā kredītlimita termiņš noteikts Līguma 3. nodaļā, un aizdevējs patur tiesības to vienpusējā kārtā nepagarināt uz nākamo

termiņu. Ievērojot iepriekšminēto, atbildētājiem bija pienākums nodrošināt Līgumā norādītajā maksājuma datumā savā kontā nepieciešamo naudas

summu, lai segtu nepieciešamos maksājumus.

Atbildētāja kopējais parādsaistību apmērs pret prasītāju, kas izriet no Līguma, uz prasības aprēķina sagatavošanas dienu (26.02.2021.) ir

1853,60 euro, ko veido kredīta summa 1512,77 euro, procenti par kredīta lietošanu par periodu 30.05.2016.-15.08.2019. 114,79 euro, procenti par

kredīta lietošanu par kavēto summu par periodu 30.05.2016.-15.08.2019. 80,11 euro, līgumsods par periodu 30.05.2016.-15.08.2019. 6,42 euro,

nokavējuma procenti pēc galīgās norēķinu dienas par periodu no 15.08.2019.-01.04.2020. 57,20 euro, nokavējuma procentus par periodu

01.04.2020.-26.02.2021. 82,31 euro.

Norāda, ka atbildētājs nenodrošināja nepieciešamo naudas summu iemaksu norēķinu kontā, pieļāva samaksas nokavējuma, līdz ar ko

aizdevējs ar 15.08.2019. samazināja piešķirto kredītlimita apmēru un ar rakstisku paziņojumu informēja atbildētāju, ka jāveic visa no Līguma izrietošo

saistību izpilde.

Ar 19.11.2019. paziņojumu par kreditoru maiņu prasītāja, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv /Nosaukums B/ informēja atbildētāju, ka

aizdevējs pamatojoties uz 24.08.2018. cesijas līgumu, cedējis (nodevis) prasītājai prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma, tajā skaitā

visus blakus prasījumus, un aicināja atbildētāju labprātīgi izpildīt saistības vai izteikt pamatotus iebildumus par tām. Atbildētājs iebildumus nav cēlis, nav

izrādījis interesi par parādsaistību dzēšanu ārpustiesas kārtībā un saistības nav izpildījis.

[3] /datums/ starp aizdevēju un atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums /līguma numurs/ (turpmāk arī Līgums 1). Atbildētājam tika

piešķirts patēriņa kredīts 1965 euro apmērā.

Saskaņā ar Līguma 1 pamatnosacījumiem, atbildētājam jāveic ikmēneša maksājumi kredīta procentu dzēšanai 20.datumos, galīgā norēķina

diena noteikta 20.11.2022., procentu likme par aizdevuma lietošanu tika pielīgta 26,9% gadā, līgumsods par kavētiem maksājumiem pielīgts 0,15% no

kavētās maksājuma summas, nokavējuma procentu apmērs, ievērojot patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta otro prim seši daļu, pielīgts 62,9%

gadā, iestājoties galīgā norēķina dienai.

Līguma 1 daļas 4. nodaļā noteikta kredīta un procentu atmaksas kārtība, kredīts jāapmaksā katru mēnesi, veicot kredīta samaksu kopā ar

procentu maksājumu apmērā, kas norādīts Līguma 1 pirmajā daļā. No Līguma 1 septītās nodaļas izriet, ka iestājoties galīgā norēķinu dienai vai jaunai

galīgā norēķina dienai, ko aizdevējs noteicis saskaņā ar Līguma 1 nosacījumiem, un atbildētājs nav veicis norēķinus pilnā apmērā, tad atbildētājam tiek

aprēķināti Līgumā 1 pielīgtie nokavējuma procenti. No Līguma 1piektās nodaļas izriet, ka gadījumā, ja atbildētājs kavē jebkuru Līgumā 1 pielīgto

maksājumu, atbildētājam ir pienākums samaksāt līgumsodu, ko aprēķina par katru kavējuma dienu līdz dienai, kad veikta pilna nokavētā maksājuma

samaksa vai līdz galīgā norēķina dienai, atkarībā no tā, kura no šīm dienām iestājas ātrāk.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nepildīja savas no Līguma 1 izrietošās saistības pilnā apmērā un noteiktajā termiņā, aizdevējs saskaņā ar Līguma

otrās daļas septītās nodaļas noteikumiem paziņoja atbildētājam par jaunu galīgā norēķina noteikšanas dienu – 25.07.2019. Atbildētājs līdz noteiktajai

galīgai norēķina dienai nav izpildījis saistības un veicis pilnīgu norēķinu, līdz ar ko līgumsods par kavētajiem maksājumiem aprēķināts līdz galīgai norēķina

dienai, savukārt, nokavējuma procenti aprēķināti no galīgās norēķina dienas līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai.

Ar 19.11.2019. paziņojumu par kreditoru maiņu prasītāja, informēja atbildētāju, ka prasītājai cedētas prasījuma tiesības pret atbildētāju,

kas izriet no Līguma 1, tajā skaitā visus blakus prasījumus, un aicināja atbildētāju labprātīgi izpildīt saistības vai izteikt pamatotus iebildumus par tām.

Atbildētājs iebildumus nav cēlis, nav izrādījis interesi par parādsaistību dzēšanu ārpustiesas kārtībā un saistības nav izpildījis.

Atbildētāja kopējais parādsaistību apmērs pret prasītāju, kas izriet no Līguma 1, uz prasības aprēķina sagatavošanas dienu (26.02.2021.)

ir 2993,81 euro, ko veido kredīta summa 1886,27 euro, procenti par kredīta lietošanu par periodu 06.11.2018.-25.07.2019. 170,38 euro, līgumsods

par periodu 06.11.2018.-25.07.2019. 18,63 euro, nokavējuma procenti pēc galīgās norēķinu dienas par periodu no 25.07.2019.-01.04.2020.

815,90 euro, nokavējuma procentus par periodu 01.04.2020.-26.02.2021. 102,63 euro.

[4] /datums/ starp aizdevēju un atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums /līguma numurs/ (turpmāk arī Līgums 2). Atbildētājam tika

piešķirts patēriņa kredīts 2415 euro apmērā.

Saskaņā ar Līguma 2 pamatnosacījumiem, atbildētājam jāveic ikmēneša maksājumi kredīta procentu dzēšanai 20.datumos, galīgā norēķina

diena noteikta 20.01.2024., procentu likme par aizdevuma lietošanu tika pielīgta 26,9% gadā, līgumsods par kavētiem maksājumiem pielīgts 0,15% no

kavētās maksājuma summas, nokavējuma procentu apmērs, ievērojot patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta otro prim seši daļu, pielīgts 62,9%

gadā, iestājoties galīgā norēķina dienai.

Līguma 2 daļas 4. nodaļā noteikta kredīta un procentu atmaksas kārtība, kredīts jāapmaksā katru mēnesi, veicot kredīta samaksu kopā ar

procentu maksājumu apmērā, kas norādīts Līguma 2 pirmajā daļā. No Līguma 2 septītās nodaļas izriet, ka iestājoties galīgā norēķinu dienai vai jaunai

galīgā norēķina dienai, ko aizdevējs noteicis saskaņā ar Līguma 1 nosacījumiem, un atbildētājs nav veicis norēķinus pilnā apmērā, tad atbildētājam tiek

aprēķināti Līgumā 2 pielīgtie nokavējuma procenti. No Līguma 2 piektās nodaļas izriet, ka gadījumā, ja atbildētājs kavē jebkuru Līgumā 2 pielīgto

maksājumu, atbildētājam ir pienākums samaksāt līgumsodu, ko aprēķina par katru kavējuma dienu līdz dienai, kad veikta pilna nokavētā maksājuma

samaksa vai līdz galīgā norēķina dienai, atkarībā no tā, kura no šīm dienām iestājas ātrāk.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nepildīja savas no Līguma 2 izrietošās saistības pilnā apmērā un noteiktajā termiņā, aizdevējs saskaņā ar Līguma

otrās daļas septītās nodaļas noteikumiem paziņoja atbildētājam par jaunu galīgā norēķina noteikšanas dienu – 25.07.2019. Atbildētājs līdz noteiktajai

galīgai norēķina dienai nav izpildījis saistības un veicis pilnīgu norēķinu, līdz ar ko līgumsods par kavētajiem maksājumiem aprēķināts līdz galīgai norēķina

dienai, savukārt, nokavējuma procenti aprēķināti no galīgās norēķina dienas līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai.

Ar 19.11.2019. paziņojumu par kreditoru maiņu prasītāja, informēja atbildētāju, ka prasītājai cedētas prasījuma tiesības pret atbildētāju,

kas izriet no Līguma 2, tajā skaitā visus blakus prasījumus, un aicināja atbildētāju labprātīgi izpildīt saistības vai izteikt pamatotus iebildumus par tām.

Atbildētājs pēdējo maksājumu prasītājai veica 27.02.2020., bet maksājumus parāda pilnīgai dzēšanai nav veicis. No atbildētāja saņemtie maksājumi

novirzīti saskaņā ar Civillikuma 1843. pantu – vispirms ieskaitot nesamaksātos procentos, tad ieskaitot nesamaksāto kapitālu (pamatsummu).

Atbildētāja kopējais parādsaistību apmērs pret prasītāju, kas izriet no Līguma 2, uz prasības aprēķina sagatavošanas dienu (26.02.2021.)

ir 2277,10 euro, ko veido kredīta summa 1517,50 euro, līgumsods par periodu 26.01.2019.-25.07.2019. 20,64 euro, nokavējuma procenti pēc

galīgās norēķinu dienas par periodu no 25.07.2019.-01.04.2020. 656,39 euro, nokavējuma procentus par periodu 01.04.2020.-26.02.2021.

82,57 euro.

[5] 2021. gada 27. aprīlī Zemgales rajona tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norāda, ka neatzīst prasību pilnībā.

Paskaidro, ka atbilstoši Civillikuma 1806. panta noteikumiem /Nosaukums A/ kā kreditoram un cedentam bija jānodod prasītājai visi

dokumenti, pierādījumi, kas pamato atbildētāja parādu. Rezultātā prasītājai nav tiesības atsaukties, ka nav pierādījumu, dokumentu, kas pamato parādu,

atbilstoši Civillikuma 1804.panta noteikumiem prasītājai ir tiesības izprasīt no /Nosaukums A/ nepieciešamo informāciju, pierādījumus.

Paskaidrojumiem pievienots izraksts-epikrīze 10751-2019, kurā norādīts, ka atbildētājs ieguva galvas traumu ceļa satiksmes negadījumā.

Paskaidro, ka bija spiests ārstēties un pazaudēja darbspēju. Gandrīz pusgadu no 2019.gada novembra mēneša līdz 2020.gada jūnijam atbildētājs

nevarēja strādāt normālā režīmā un pelnīt tādā apjomā, lai apmaksātu ne tikai ārstēšanos un ikdienas vajadzības, bet arī saistības.

Atbildētājs atzīst, ka viņam ir parādsaistības, bet neatzīst prasības pieteikumu, kuru iesniedza prasītāja. Atbildētājs uzskata, ka prasītāja nav

atbilstoši pierādījusi, ka prasītāja pārņēma prasījuma tiesības no /Nosaukums A/

Atbildētājs atsaucoties uz Civillikuma 1657. pantu, kā arī to, ka prasītāja nav pierādījusi cesijas līguma spēkā esamību un atbildētāja sliktu

veselības stāvokli, kas neļāva pienācīgi izpildīt savas saistības, noraidīt celto prasību.

[6] 2021. gada 19. jūlijā Zemgales rajona tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētāja sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem.

Prasītāja atsaucoties uz Civillikuma 1798., 1801., 1805. pantu norāda, ka prasījuma tiesību nodošanai īpašumā likumdevējs ir paredzējis

tādu institūtu kā cesija un, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un

izlietot to pret parādnieku.

Norāda, ka saskaņā ar Cesijas līguma izraksta 4.9. punktu – līgums stājas spēkā brīdī, kad to paraksta pēdējā no pusēm. Norāda, ka no

tiesā iesniegtā cesijas līguma izraksta 1.2. punkta skaidri redzams, ka cedents līdz katra mēneša 30.datumam iesniedz cesionāram sarakstu atbilstoši

līguma pielikuma Nr. 1 formai, kurā norādītas prasības, kas atbilstoši līguma 1.1. punktam tiek cedētas cesionāram. Prasītāja regulāri iegūst īpašumā

prasījuma tiesības t.i., vienu reizi mēnesī atbilstoši failam jeb Cesijas līguma pielikumam Nr. 1, kura izraksts ir pievienots arī prasības pieteikumam.

2018. gada 24. augusta Cesijas līguma izraksts un tā pielikums pierāda prasījuma tiesību pārejas faktu.

Prasītāja norāda, ka Cesijas līguma un tā pielikuma izraksts nekādā veidā neierobežo atbildētāju realizēt tiesības. Tostarp,

starp /Nosaukums A/ un prasītāju nav strīda par prasījuma tiesību iegūšanu/nodošanu, līdz ar ko atbildētājam vai jebkurai citai personai nav tiesību

apstrīdēt līguma spēkā esamību.

Prasītāja norāda, ka ir pienācīgā kārtā paziņojusi atbildētājam par notikušo cesiju un prasījuma tiesību pāreju no iepriekšējā kreditora uz

prasītāju. Saskaņā ar labas ticības principu, pamatotu šaubu gadījumā parādnieka pienākums ir vērsties pie sākotnējā kreditora un pārliecināties vai viņš

ir/nav cedējis attiecīgo prasījumu citai personai.

[7] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2021. gada 2. septembra lēmumu (lietas 118.-119.lapa), pamatojoties uz Covid-19 infekcijas

izplatības pārvaldības likuma 10. pantu, nolemts izskatīt civillietu rakstveida procesā 2021. gada 3. novembrī, par ko paziņots pusēm, informējot par

tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrojot tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim, izskaidrojot lietas dalībniekiem tiesības norādītajā termiņā iesniegt

tiesā rakstveidā papildus paskaidrojumus, lūgumus, nosūtot lēmuma norakstu prasītājai uz prasība pieteikumā norādīto e-pasta adresi saziņai ar tiesu,

savukārt atbildētājam uz deklarēto adresi (lietas 120.-121.lapa).

Lietas dalībnieku papildus paskaidrojumus noteiktajā termiņā tiesā nav iesnieguši, iebildumus nav cēluši, lūgumus un noraidījumu nav

pieteikuši.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība apmierināma daļēji.

[9] Civillikuma 1793. panta 3. punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, cesijas līgumu starp prasījuma

atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora

tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

[9.1] No 24.08.2018. starp AS /Nosaukums A/ un prasītāju noslēgtā Cesijas līguma izraksta (lietas 36.lapa) konstatējams, ka puses vienojas, ka

līguma 2.1. punktā minētajā sarakstā ietvertās prasības pret parādnieku tiek cedētas ar visām no prasības izrietošām galvenajām un blakus saistībām un

blakus prasījumiem, tai skaitā līgumsodiem, pielīgtiem un likumiskiem procentiem un trešo personu galvojumiem, ja tādi ir. No minētā līguma Pielikuma

Nr. 1 izraksta (lietas 37.-39.lapa) secināms, ka tiek cedētas no Līguma, Līguma 1, Līguma 2 izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasītājas tiesības celt tiesā prasību pret atbildētāju par

neizpildītām saistībām, kas izriet no Līguma, Līguma 1. Līguma 2.

Atbildētājs atzīst, ka viņam ir nenokārtotas parādsaistības taču neatzīst prasītājas celto prasību, jo uzskata, ka prasītāja nav atbilstoši

pierādījusi, ka prasītāja pārņēma prasījuma tiesības no /Nosaukums A/

Tiesa uzskata, ka Cesijas līgums ir noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi tas ir saistošs pusēm un /Nosaukums/ir ieguvusi no Līguma,

Līguma 1, Līguma 2 izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Prasības pieteikumam pievienots /Nosaukums A/apliecinājums par prasījuma tiesību nodošanu prasītājai pret atbildētāju, kas izriet no Līguma,

Līguma 1, Līguma 2 (lietas 112.lapa).

19.11.2019. prasītāja nosūtīja atbildētājam trīs paziņojumus par kreditora maiņu, ko apliecina prasības pieteikumam pievienoto kreditora maiņas

paziņojuma kopijas, AS “Fitek” apliecinājumi par vēstuļu nosūtīšanu un Latvijas Pastam nodoto vienkāršot sūtījumu saraksta kopija (lietas 40.-44.lapa).

[10] No prasības pieteikumam pievienotās 23.05.2019. iesniegumu kopijas, izdrukām no /Nosaukums A/ internetbankas, 18.01.2017.

iesnieguma kredītlimita samazināšanai kopijas, (lietas 14.-19.lapa) izriet, ka pamatojoties uz 23.05.2016. atbildētāja iesniegumu starp atbildētāju un AS

/Nosaukums A/ tika noslēgts līgums par norēķina konta Nr. /konta numurs/ atvēršanu, maksājumu kartes saņemšanu un kredītlimita 300 euro apmērā

piešķiršanu. Pamatojoties uz atbildētāja 08.12.2017. iesniegumu, pie norēķinu konta piešķirts kredītlimits 1665 euro apmērā. Savukārt, pamatojoties uz

atbildētāja iesniegumu, piešķirtais kredītlimits samazināts uz 1515 euro.

Saskaņā ar Kredītlimita noteikumiem atbildētājam piešķirti bankas naudas līdzekļi, kurus klients lieto, lai apmaksātu darījumus un segtu

bankai saskaņā ar Kredītlimita līgumu un līgumiem, kas noslēgti par konta un kartes apkalpošanu, pienākošos maksājumus [..].

Atbilstoši Līguma noteikumiem, atbildētājam bija pienākums nodrošināt Līgumā norādītajā maksājuma datumā savā kontā nepieciešamo

naudas summu, lai segtu nepieciešamos maksājumus.

[10.1] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka /datums/. starp /Nosaukums A/ un atbildētāju noslēgts Kredīta privātam patēriņam līgums

Nr. /līguma numurs/, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts naudas aizdevums 1965 euro apmērā ar procentu likmi par aizdevuma lietošanu 26,9% gadā

(lietas 22.-24.lapa).

Saskaņā ar Līguma 1 pamatnosacījumiem, atbildētājam jāveic ikmēneša maksājumi kredīta procentu dzēšanai 20.datumos, galīgā norēķina

diena noteikta 20.11.2022.

[10.2] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka /datums/. starp /Nosaukums A/ un atbildētāju noslēgts Kredīta privātam patēriņam līgums

Nr. /līguma numurs/ saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts naudas aizdevums 2415 euro apmērā ar procentu likmi par aizdevuma lietošanu 26,9% gadā

(lietas 25.-27.lapa).

Saskaņā ar Līguma 2 pamatnosacījumiem, atbildētājam jāveic ikmēneša maksājumi kredīta procentu dzēšanai 20.datumos, galīgā norēķina

diena noteikta 20.01.2024.

[10.3] Prasības pieteikumam pievienoti pierādījumi, /Nosaukums A/ internetbankas, Konta nr. /konta numurs/ pārskats, par kredītlimita,

aizdevumu summu piešķiršanu atbildētājam (lietas 28.-32.lapa).

[10.4] Tiesa atzīst, ka Līgumā, Līgumā 1, Līgumā 2 atbilstoši Civillikuma prasībām, puses vienojušās par visām būtiskajām sastāvdaļām,

neviena no pusēm to nav apstrīdējusi un līdz ar to tie ir saistoši līgumslēdzējām pusēm.

[10.5] Civillikuma 1. pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1. pantā norādītais labas ticības

princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās

puses intereses.

Saskaņā ar Civillikuma 1590. pantu, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..). Savukārt Civillikuma 1587. pantā

noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības

nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati

summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[10.6] Civillikuma 1589. pantā ir noteikti gadījumi, kad pēc Civillikuma pielaižama vienpusēja atkāpšanās no līguma. Minētajā normā noteikts, ka

vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad

tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

[10.7] No prasības pieteikumam pievienotā 25.07.2019. paziņojuma par kredītlimita samazināšanu konstatējams, ka pieņemts lēmums

samazināt atbildētājam piešķirto kredītlimitu līdz 0, noteikts termiņš pilnīgai saistību izpildei (lietas 20.lapa).

No prasības pieteikumam pievienotā 18.07.2019. paziņojuma konstatējams, ka noteikta jauna galīgā norēķina diena, 25.07.2019., visu

saistību atmaksai, kas izriet no Līguma 1 (lietas 33.lapa).

No prasības pieteikumam pievienotā 18.07.2019. paziņojuma konstatējams, ka noteikta jauna galīgā norēķina diena, 25.07.2019., visu

saistību atmaksai, kas izriet no Līguma 2 (lietas 34.lapa).

Paziņojumu nosūtīšanu atbildētājam pierāda prasības pieteikumam pievienotie VAS „Latvijas Pasts” nodoto ierakstīto vēstuļu saraksti (lietas

21.,35.lapa).

[10.8] Atbildētājs paskaidrojumos iebilst pret celto prasību, tai pat laikā atzīst, ka viņam ir nenokārtotas parādsaistības, parāda apmēru neapstrīd.

Atbildētājs lūdz ņemt vērā viņa nespēju strādāt pēc ceļu satiksmes negadījuma 2019. gada novembra beigās. Tiesa, iepazīstoties ar prasības

pieteikumam pievienotajiem pielikumiem, parāda aprēķina secina, ka atbildētājs jau pirms ceļa satiksmes negadījuma nepienācīgi pildīja uzņemtās

saistības, kā arī pēc atveseļošanās tās labprātīgi nav sedzis.

Tiesa norāda, ka neskatoties uz to vai atbildētāji sniedz paskaidrojumus un iebildumus par prasību, tiesai vispirms jākonstatē, vai prāvnieku

(galvenā kārtā prasītāja) uzdotie apstākļi, uz kuriem pamatoti pušu prasījumi, izrādījušies par patiesiem un kādas juridiskas sekas likums saista ar

noskaidrotiem apstākļiem (sk. Bukovskis V., Civīlprocesa mācības grāmata. – Rīga: Autora izdevums, 1933, 431.lpp.).

Tiesību doktrīnā sniegta atziņa, ka neapšaubāmi, tiesai vispirms jāpārbauda prasītāja tiesības aizskāruma esamība. Šo jautājumu noskaidrošana nav

atkarīga no atbildētāja celtajiem iebildumiem pret prasību (sk. Līcis A., Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā.

Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 26.lpp.).

[10.9] Atbilstoši Civillikuma 1505. pantam, ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā

citādi izrādītais nodoms. Bez tam, saskaņā ar Civillikuma 1508. pantu, saudzīgākam iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata

priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku.

Tādējādi tiesa uzskata, ka /Nosaukums A/ ar veiktajām darbībām, nosakot datumu, kad sedzama visa parāda summu, ir atkāpusies no

pušu starpā noslēgtā Līguma, Līguma 1, Līguma 2.

Prasība daļā par kredīta summas piedziņu, kas izriet no Līguma 1512,77 euro apmērā, Līguma 1 1886,27 euro apmērā, Līguma 2

1517,50 euro apmērā apmierināma, parāda aprēķinus (lietas 61.-81.lapa) atbildētājs nav apstrīdējis.

[11] Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse. Atbilstoši Civillikuma 1838. pantam, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[11.2] Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1757. nosaka, ka nolīgstot procentus,

jānoteic to apmērs (..). Civillikuma 1946. pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Doktrīnā atzīts, ka procenti jāmaksā arī tad, ja kapitāls nonācis vai palicis svešā lietojumā prettiesiskās rīcības dēļ- nokavējuma rezultātā (..)” (sk.

Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā- R.:Mans īpašums,

253.lpp.).

Saskaņā ar Līguma speciālajiem noteikumiem par izmantoto kredītlimitu atbildētājam jāmaksā lietošanas procenti – 22% gadā. Nokavējuma

procenti, ievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta otrā prim seši daļā noteikto apmēru, pielīgti 6% gadā. Puses Līgumā vienojušās arī par

procentu likmi par neatļautu negatīvu atlikumu (dienā) - 0,175%.

Par aizdevuma izmantošanas procentu maksāšanas pienākumu un apmēru līdzēji vienojušies Līguma 1 1.3. punktā – 26,90% gadā - kā arī

1.10. punktā līdzēji vienojušies par nokavējuma procentu apmēru 62,90% gadā no neatmaksātās kredīta summas, iestājoties Galīgā norēķina dienai.

Par aizdevuma izmantošanas procentu maksāšanas pienākumu un apmēru līdzēji vienojušies Līguma 2 1.3. punktā – 26,90% gadā - kā arī

1.10. punktā līdzēji vienojušies par nokavējuma procentu apmēru 62,90% gadā no neatmaksātās kredīta summas, iestājoties Galīgā norēķina dienai.

[11.3] No Līguma parāda summas aprēķina, tiesa konstatē, ka līgumisko procentu apmērs par Līguma aizdevumu līdzekļu izmantošanu ir

aprēķināts par laika periodu no 30.05.2016.-15.08.2019. 114,79 euro apmērā, procenti par kredīta lietošanu par kavēto summu aprēķināti par laika

periodu no 30.05.2016.-15.08.2019. 80,11 euro apmērā.

[11.4] No Līguma 1 parāda summas aprēķina, tiesa konstatē, ka līgumisko procentu apmērs par Līguma 1 aizdevumu līdzekļu izmantošanu ir

aprēķināts par laika periodu no 06.11.2018.-25.07.2019. 170,38 euro apmērā.

[11.5] Prasītāja saskaņā ar Līgumu lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus pēc galīgās norēķinu dienas 57,20 euro apmērā par laika

periodu no 15.08.2019.-01.04.2020.

Prasītāja, ievērojot Līguma 1 nosacījumus, lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus pēc galīgās norēķinu dienas

25.07.2019.-01.04.20120. 815,90 euro apmērā.

Prasītāja, ievērojot Līguma 2 nosacījumus, lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus pēc galīgās norēķinu dienas 25.07.2019.-01.04.2020.

656,39 euro apmērā.

[11.6] Vērtējot prasījumu par nokavējuma procentu piedziņu, kas aprēķināti iestājoties Galīgā norēķina dienai, tiesa uzskata, ka līgumiskie procenti

gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. Tiesa pievienojas judikatūrā paustajām atziņām, ja

tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda

aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem, jo nav nekāda tiesiska pamata to piemērošanai pēc līguma izbeigšanās (sk. LR Senāta 2013.

gada 30.janvāra spriedumu lietā SKC-644).

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta izpratnē prasītāja atzīstama par pakalpojuma sniedzēju, bet atbildētājs par patērētāju, līdz ar ko

tiesai, izskatot lietu, ir saistošas patērētāju tiesību aizsardzības reglamentējošās tiesību normas, tajā skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības likums.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6. panta vienpadsmitās daļas formulējums ļauj secināt, ka likums noteic tiesai pienākumu izvērtēt līguma, kas

noslēgts ar patērētāju, noteikumu atbilstību labticīguma prasībām un tos nepiemērot, ja šādi noteikumi ir netaisnīgi no patērētāju tiesību viedokļa,

neatkarīgi no tā, vai patērētājs ir cēlis kādus konkrētus iebildumus (sk. Augstākās tiesas 2013. gada 12. marta spriedumu lietā Nr.SKC-108/2013

(C39122208), 2015. gada 20. februāra spriedumu lietā Nr.SKC-19/2015 (C28280410), 2016. gada 30. decembra spriedumu lietā Nr.SKC-

459/2016 (C33417911), 2017. gada 31. janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-99/2017 (C12172813), 2017. gada 30. novembra spriedumu lietā Nr.

SKC- 313/2017 (C33310612)).

[11.7] Tomēr tiesa uzskata, ka atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, līdz ar ko prasītāja ir tiesīga saņemt likumiskos nokavējuma procentus, t.i., 6%

gadā, no aizdevuma pamatsummas atbilstoši Civillikuma 1759., 1765. pantu nosacījumiem, ievērojot prasības pieteikumam pievienotos parāda aprēķinus

un tajos norādīto laika periodu par kādu aprēķināti nokavējuma procenti pēc galīgās norēķinu dienas, kas pēc Līguma par laika periodu no

15.08.2019.-01.04.2020. ir 56,95 euro (1512,77 euro x 6% : 365 dienas x 229 kavētās dienas), pēc Līguma 1 par laika periodu no

25.07.2019.-01.04.2020. ir 77,52 euro (1886,27 euro x 6% : 365 dienas x 250 kavētās dienas), pēc Līguma 2 par laika periodu no

25.07.2019.-01.04.2020. ir 62,36 euro (1517,50 euro x 6% : 365 dienas x 250 kavētās dienas).

[11.8] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 35. pantu, prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus par

civiltiesiskas saistības izpildes nokavējumu, kas nepārsniedz likumiskos procentus.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja nokavējuma procentus par laika periodu no 01.04.2020. – 26.02.2021., par 331 kavētu dienu, par no Līguma

izrietošo saistību neizpildi 82,31 euro apmērā, par no Līguma 1 izrietošo saistību neizpildi 102,63 euro apmērā par no Līguma 2 izrietošo saistību

neizpildi 82,57 euro apmērā.

Tiesa uzskata, ka prasība šajā daļā ir pamatota un no atbildētāja piedzenami likumiskie procenti par saistību neizpildi attiecīgi parādu aprēķinos

norādītajam.

[12] Civillikuma 1716. panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Savukārt minētā panta trešā daļa nosaka, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Savukārt Civillikuma 1720. pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods kļūst par

atbildības izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115. lpp.).

[12.1] Saskaņā ar Līguma 1, Līguma 2 1.9. punktu, puses vienojušās par līgumsoda apmēru 0,15% no kavētās maksājuma summas par

katru kavējuma dienu.

Prasītāja, saskaņā ar Līguma 1 nosacījumiem, lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 18,63 euro apmērā par laika periodu no

06.11.2018.-25.07.2019., saskaņā ar Līguma 2 nosacījumiem, lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu 20,64 euro apmērā par laika periodu no

26.01.2019.-25.07.2019.,

Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts par saistību nepienācīgu izpildi un tā maksāšanas pienākuma iestāšanās ir pilnībā atkarīga no paša

atbildētājas rīcības.

Atbildētājs nav pienācīgi pildījis no Līguma 1, Līguma 2 izrietošās saistības, nav veicis maksājumus pielīgtajā apmērā un kārtībā.

Tiesa, izvērtējot tiesību normas par līgumsodu kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, kā arī pamatparāda apmēru, nonāk pie

atzinuma, ka līgumsods, kas aprēķināts saskaņā ar Līguma 1, Līguma 2 nosacījumiem, ir vērtējams kā samērīgs un taisnīgs, to apmērs nepārsniedz likumā

noteikto aprobežojumu 10% apmēru no galvenā parāda.

[12.3] Tiesai nav pamata atzīt, ka būtu pārkāptas atbildētāja, kā patērētājas tiesības. Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasība par

līgumsodu piedziņu saskaņā ar Līguma 1, Līguma 2 nosacījumiem ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

[12.4] Tiesību doktrīnā sniegti skaidrojumi, ka civiltiesisko sodu par saistības neizpildi vai nepienācīgu izpildi var noteikt līgumā. (...)

Līgumsodu var noteikt, līgumu slēdzot un rakstiskā līgumā ierakstot kā atsevišķu punktu. Bet vienošanās par līgumsodu var notikt arī vēlāk. (...)

Līgumsoda apmērs ir pušu vienošanās priekšmets, arī te ir svarīga gribas brīva izpausme, bet likumdevējs nav uzlicis pusēm pienākumu samērot

līgumsodu ar iespējamiem zaudējumiem (sk. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Civillikuma komentāri. Saistību

tiesības (1401.-2400.p.). Otrais izdevums. Rīga, Mans īpašums, 2000., 224.-225.lpp.).

No minētajām tiesību doktrīnām nepārprotami izriet, ka līgumsoda kā saistības pastiprinājuma nodibināšanai ir nepieciešama

līgumslēdzējpušu gribas brīva izpausme, ar kuru panākta vienošanās par līgumsoda apmēru.

Tiesa iepazīstoties ar Līguma noteikumiem konstatēja, ka starp pusēm nav pielīgts līgumsods par kavētiem maksājumiem. Konkrētajā

gadījumā prasītāja nav pierādījusi, ka puses būtu vienojušās par līgumsoda kā saistību pastiprinājuma nodibināšanu, jo līgumsods nav pielīgts, tiesa atzīst,

ka nav pamata prasītājas norādītā līgumsoda piemērošanai un prasītājai nav tiesības prasīt līgumsoda piedziņu, ievērojot Civillikuma 1716., 1717.,

1721.pantu noteikumus, jo līgumsoda samaksa un tā apmērs tieši starp atbildētāju un prasītāju Līgumā nav pielīgts.

Tā kā atbildētājs saskaņā ar Līgumu noteikumiem nav labprātīgi uzņēmies civiltiesisko sodu par saistības neizpildi vai nepienācīgu izpildi, tad

nav atzīstamas tiesības noteikt citādas sankcijas gadījumos, kad tās noteiktas likumā. Līdz ar to prasība daļā par līgumsoda piedziņu saskaņā Līgumu

6,42 euro apmērā par laika periodu no 30.05.2016.-15.08.2019. noraidāma kā nepamatota.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195. pantam un judikatūrai (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada

29. janvāra spriedumu lietā SKC-1331/2016) spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6 % (seši procenti no simta) gadā no parāda pamatsummas, ievērojot

Civillikuma 1763. panta 1. punktu, kas nosaka procentu aprobežojumu.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram (..).

Prasība apmierināma daļēji 5785,43 euro apmērā, kas ir 81,21% no pieteiktās prasības summas, līdz ar ko no atbildētāja par labu

prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai 81,21% apmērā, proti, valsts nodeva 422,57 euro (lietas

8.-11.lapa) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,36 euro apmērā (lietas 12.lapa), kopā 426,93 euro.

[14.1] Prasītājas samaksātie 3,22 euro (lietas 13.lapa) par iesniegto dokumentu norakstu izgatavošanu nav uzskatāmi par tiesāšanās

izdevumiem Civilprocesa likuma 33. panta izpratnē. Šis maksājums tika veikts Ministru kabineta 19.02.2013. noteikumu Nr.96 “Noteikumi par tiesas

sniegtajiem maksas pakalpojumiem” ietvaros. Prasītāja pati izvēlējusies iesniegt tiesai prasības pieteikumu un tam pievienotos dokumentus elektroniskā

veidā, nevis izmantojot pasta komersanta pakalpojumus. Tādējādi prasītājai nav tiesību prasīt šos izdevumus no atbildētāja.

[15] Civilprocesa likuma 204.1 pants paredz, ka atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pēc pamatojoties uz

/datums/. atbildētāja iesniegumu noslēgta līguma par norēķina konta Nr. /konta numurs/ atvēršanu, maksājumu kartes saņemšanu, kredītlimita piešķiršanu,

pēc /datums/ Kredīta privātam patēriņam Līguma Nr. /līguma numurs/pēc /datums/. Kredīta privātam patēriņam Līguma Nr. /līguma numurs/, kredīta

summu 4916,54 euro, procentus par kredīta lietošanu par periodu 30.05.2016.-15.08.2019. 285,17 euro, procentus par kredīta lietošanu par kavēto

summu par periodu 30.05.2016.-15.08.2019. 80,11 euro, līgumsodu par periodu 30.05.2016.-15.08.2019. 39,27 euro, nokavējuma procentus par

periodu no 15.08.2019.-01.04.2020. 56,95 euro, nokavējuma procentus par periodu 25.07.2019.-01.04.2020. 139,88 euro, nokavējuma procentus

par periodu 01.04.2020.-26.02.2021. 267,51 euro, kopā 5785,43 euro (pieci tūkstoši septiņi simti astoņdesmit pieci euro 43 centi), un tiesas

izdevumus 426,93 euro (četri simti divdesmit seši euro 93 centi) apmērā.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Samaksa veicama /Nosaukums B/norēķinu kontā AS /Nosaukums C/, konta nr. /konta numurs/.

Atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās pamatparāda summas.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese N. Paņkiva