Court orders management company to collect unpaid maintenance fees and legal interest from apartment owner.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the management company, ordering the apartment owner to pay outstanding maintenance fees and legal interest. The plaintiff successfully argued that no contractual relationship existed between the parties, making the debt statutory under the Apartment Ownership Law. Consequently, the court found the defendant liable for the full amount plus 6% annual interest from the date of default.
Legislator headnote
AI generatedDzīvokļa īpašuma likums 8., 10. pants; Civillikums 876., 1587., 1720., 1759. panti: In the absence of a contractual relationship between an apartment owner and a management company, the owner remains liable for maintenance costs and legal interest as statutory obligations.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28271016
Lietas arhīva Nr. C-1172-17/7
AIZMUGURISKS
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 28.februārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnese B.Ābele,
ar sekretāri E.Knospiņu,
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers.P/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās mājas
uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 3.jūnijā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, cēla tiesā prasību pret /pers. B/, personas kods
/personas kods/, par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu un likumisko nokavējumu
procentu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu
apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar
2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju
pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/ atbildētājam kopš 2012.gada 28.jūnija ir reģistrētas
īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr./numurs A/), kas atrodas /adrese/.
Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot
māju. Līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.
Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādējādi atbildētājam ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā.
Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par saņemtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no
2012.gada 1.augusta līdz 2016.gada 1.maijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem
8833,51 EUR apmērā, kā arī aprēķināti likumiskie procenti par periodu no 2013.gada 3.augusta līdz 2016.gada 1.maijam 605,74 EUR apmērā, kopā
9439,25 EUR apmērā.
Atbildētājs 2016.gada 13.aprīlī ir brīdināts par parāda esamību, taču parādu nav samaksājis.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.,10.pantu, likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.pantu, Civillikuma 876., 1587., 1720.pantu prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un
apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 2012.gada 1.augusta līdz 2016.gada 1.maijam 8833,51 EUR apmērā;
likumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 3.augusta līdz 2013.gada 1.maijam 605,74 EUR; atzīt tiesības prasītājam saņemt likumiskos
procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei, piedzīt visus tiesāšanas izdevumus.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis.
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja prasības pieteikumā norādītajā apmērā, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem
apstākļiem un pamatojumu, kā arī iesniegto parāda aprēķinu. Paskaidroja, ka pēc prasības celšanas apstākļi nav mainījušies. Lūdz prasību apmierināt
pilnībā.
Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi Atbildētājam paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un piektās
daļas noteikumiem, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto Atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Sūtījums
atpakaļ tiesā atgriezts ar norādi, ka beidzies sūtījuma glabāšanas laiks.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un
dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs nav atspēkojis prezumpciju par dokumentu saņemšanu
septītajā dienā pēc to nosūtīšanas. Par neierašanās iemesliem atbildētājs tiesai nav ziņojis.
Tiesa atzīst, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā un saskaņā ar 156.panta pirmo daļu lietas izskatīšana iespējama bez
Atbildētāja klātbūtnes.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, gadījumā, ja atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies
pēc tiesas uzaicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav
cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Tiesa konstatē, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/ dzīvokļa
īpašuma /adrese/ (kadastra numurs /numurs A/) īpašnieks no 2012.gada 28.jūnija ir reģistrētas atbildētājs.
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2003.gada
29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas
līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Starp pusēm nav nodibinātas līgumiskās attiecības par dzīvokļa apsaimniekošanas kārtību, tādējādi, pušu tiesiskās attiecības regulē likums „Par
dzīvokļa īpašumu” un Civillikums.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti
veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
No piedzenamās summas aprēķina redzams, ka Atbildētāja pamatparāds par laika posmu no 2012.gada 1.augusta līdz 2016.gada 1.maijam,
sastāda 8833,51 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus par to, ka izpildījis savas saistības pilnā apmērā, tāpēc tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja pārstāvja
apgalvojumu, ka Atbildētājs nav apmaksājis rēķinus tajā apmērā, par kādu tiek uzturēta prasība. Līdz ar to, no Atbildētāja par labu Prasītājai ir
piedzenams pamatparāds par sniegtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 8833,51 EUR apmērā.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Atbilstoši Civillikuma 1759.pantam prasītājam rodas tiesības aprēķināt un lūgt tiesu piedzīt likumiskos procentus – 6% gadā. Tādējādi prasījums
par likumisko procentu piedziņu ir apmierināms. Prasītāja likumiskos nokavējuma procentus aprēķinājusi par periodu no 2013.gada 3.augusta līdz
2016.gada 1.maijam 605,74 EUR apmērā.
Tiesa atzīst, ka Prasītāja ir pierādījusi savus prasījumus un no Atbildētāja piedzenams kopējais parāds 9439,25 EUR apmērā, kas sastāv no
parāda par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem 8833,51 EUR par laika posmu no 2012.gada
1.augusta līdz 2016.gada 1.maijam un nokavējuma procentiem 605,74 EUR, par laiku posmu no 2013.gada 3.augusta līdz 2016.gada 1.maijam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %
gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tiesa atzīst, ka prasītāja labā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 593,71 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
4,70 EUR, kopā 598,41 EUR.
Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 189.-195., 204.1, 208.1, 208.2pantu, tiesa,
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, parādu 9439,25 EUR, kas sastāv no parāda par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un
apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada 1.augusta līdz 2016.gada 1.maijam 8833,51 EUR,
likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2013.gada 3.augusta līdz 2016.gada 1.maijam 605,74 EUR, kā arī tiesas izdevumus 598,41 EUR kopā
10037,66 EUR (desmit tūkstoši trīsdesmit septiņi euro, 66 centi). Samaksa veicama uz vienu no sekojošiem prasītāja norēķinu kontiem:
LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS „Swedbank”;
LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS „Citadele banka”;
LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS „SEB banka”;
LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS „DnB Banka”;
LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.
Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no
nesamaksātās parāda pamatsummas.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas
sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu
par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 28.februārī.
Tiesnese B.Ābele